Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par prasmi nedzīvot vienai dienai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2002., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62930

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pretsparu nacionālajai norobežotībai

Vēl šajā numurā

07.06.2002., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par prasmi nedzīvot vienai dienai

Firmas “Kesko Food” prezidents Timo Valla:

Somu pasaules uztvere pēdējos 15 gados ir stipri mainījusies. Kādreiz Somija bija noslēgta zeme, taču, laikam ritot, tautai ir radusies veselīga ticība saviem spēkiem. Turklāt tā kļūst arvien stiprāka. Protams, somi ir skaitliski neliela nācija tāpat kā, piemēram, Baltijas valstu tautas. Taču, lai ģenerētu biznesa idejas, noteicošais nav tautas lielums, bet ko tā spēj izdarīt. Ja mēs sakām, ka Somija ir augsto tehnoloģiju zeme, viena no pasaules vadošajām valstīm elektronikā un visur citur, kur vien iespējams būt priekšējās līnijās, ieviešot jaunās tehnoloģijas, arī, piemēram, izmantojot internetu, tas tikai nozīmē, ka somiem patīk pieņemt un pārbaudīt jaunas lietas un visu laiku izglītoties. Tas ir ļoti svarīgi nelielai nācijai, jo, ja nav iespējams ar citiem sacensties tirgus plašuma iekarošanā, tad atliek to apgūt ar augstas kvalitātes precēm un piedāvāt citiem noderīgu pieredzi. Labs piemērs, kā neliels uzņēmums ir izaudzis līdz pasaules līmeņa kompānijai, ir “Nokia”. Tam bija liela nozīme somu pašapziņas apliecināšanā, jo mēs pamēģinājām un mums iznāca.

Manuprāt, tas attiecas arī uz Baltijas valstīm. Jums noteikti šādas nišas jātrod un tad jākoncentrē spēki, lai tās piepildītu. Visās jomās uzreiz nekad lielus panākumus gūt nevar.

Jāņem vērā, ka vērtības rada patiess darbs, bet ne dažādas spekulācijas. Ja tu šodien kaut ko pērc par 100, bet pārdod par diviem simtiem, tad cik ilgi turpināsies šāda mākslīga vērtību vairošana, ja nekas netiks ražots?

Šeit, Baltijā, esmu sastapis ļoti materiālistiski domājošus cilvēkus. Kādu brīdi tas ir patiesi virzošs spēks, taču, ko lai saka, ja ļaudīm sajūk, kur ir paša, kur kompānijas vai pat valsts kabata. Arī politika un ekonomika ir ļoti cieši saplūdušas, un Latvijā var ļoti labi redzēt šīs saites. Reizēm izskatās, ka politiskajai partijai nemaz nevajag izvirzīt idejas, jo tā kalpo kā naudas mašīna kādam biznesa grupējumam.

Mana sieva ir latviete, un es kaut cik pazīstu latviešus. Bieži vien viņi vadās no kaut kādām sev vien saprotamām patiesībām, kas izpaužas arī biznesā. Pat tad, ja latvietim iesaka, kā būtu labāk, viņš atbild, ka darīs, kā pats to labāk saprot. Taču pasaulē veids, kā taisīt labu biznesu, ir līdzīgs gan Somijā, gan Vācijā, gan Amerikā, un kāpēc lai tas nederētu arī Latvijā? Protams, es negribu uzmācīgi pamācīt, jo tad cilvēki man teiks: ko tu mums te uzbāzies, gudrinieks no Rietumiem atradies. Tāpēc labāk noder daži praktiski soļi. Ja tie nes labumu, tad cilvēki redz, kas ir patiesa vērtība, kas ne.

Lielu problēmu, strādājot kopā ar latviešiem, nav. Nesaskaņas rodas, kad jāsāk runāt, kas tad mūsu biznesā ir pats galvenais. Latvieši uzskata, ka visam pamatā ir tieši katra cilvēka nopelni, un tāpēc viņi domā vairāk katrs par sevi, bet ne darījumu partneriem, padotajiem vai kolēģiem. Tas ir, ja tā varētu teikt, ideju īslaicīgums, jo, kā esmu ievērojis, daudziem labāk patīk nopelnīt desmit latu šodien nekā 100 latu rīt.

Vēl, ja jūs domājat par nākotni, tad nav nozīmes, vai tas ir pašmāju vai ārvalstu uzņēmējs, kas vēlas kaut kur Latvijā ieguldīt savu naudu, bet viņam jāsaprot, ka darījums nav vējā izsviests laiks. Tāpēc ieguldītājam ir jāzina, vai nemainīsies spēles noteikumi, bet ierēdņi, kas diktē noteikumus, nespēlē ar jums vienu spēli, bet otru zem galda. Taču pēdējos gados daudz kas ir mainījies uz labo pusi.

Ja runa ir par taustāmām un skatāmām lietām, tad skaidrs, ka Rīga patiešām ir īsta Hanzas tradīciju pilsēta, kas pelnījusi daudz vairāk tūristu. Tikai vajag sakārtot Rīgas pasažieru ostu, uzbūvēt ielas un izveidot satiksmi ar pilsētu. Starp Tallinu un Helsinkiem ik gadu ceļo pieci miljoni pasažieru. Paskatieties, kas tā ir par peļņu!

Pati Latvija sevī slēpj mākslu, mūziku, dejas un daudz ko citu ne tikai operas līmenī. Turklāt cilvēkiem tas nāk ļoti dabīgā ceļā. Arī dabas ainavas ir tādas, ka nevajag meklēt brīvdienu paradīzi kaut kur Karību salās. Un kur tad vēl garšīgie latviešu ēdieni, īpaši jau tādā veidā, kā to pasniedz mans draugs Ķirsons. Par to viņam vajadzētu piešķirt īpašu medaļu.

 

“MĀJAS VIESIS”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!