Aizvakar, 28. maijā, Ministru kabineta sēdē

Turpinājums. Sākums —

“LV” Nr. 80, 29.05.2002.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, un kārtība, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas”, kuri nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi.

Atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 “Par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu“ 222. līdz 232.pantam 2001.gada 29.martā tika izdarīti grozījumi Muitas likumā, kuri paredz, ka ar 2002.gada 1.jūliju stāsies spēkā Muitas likuma XXXII1 nodaļa, kas nosaka nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, kā arī pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu uz laiku līdz 30 dienām, un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi.

Noteikumos minētās normas atvieglos uzņēmēju norēķinu kārtību par importētajām precēm, jo muitas maksājumu samaksas termiņš var tikt atlikts uz laiku līdz 30 dienām, kā arī maksājamās nodokļu summas var tikt apkopotas attiecīgi par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas speciālā administratīvā reģiona valdības līgumu par savstarpēju vīzu režīma atcelšanu”.

Akceptēts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas speciālā administratīvā reģiona valdības līgumu par savstarpēju vīzu režīma atcelšanu projekts.

Pilnvarots Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ķīnas Tautas Republikā parakstīt līgumu.

Līgumu nepieciešams noslēgt, lai atvieglotu Latvijas pilsoņu un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas speciālā administratīvā reģiona pastāvīgo iedzīvotāju savstarpējos braucienus, sekmētu kultūras un tirdzniecības attiecības starp abām pusēm un saskaņotu Latvijas un Eiropas Savienības bezvīzu politiku. ES Padomes 2001.gada 15.marta regulācija Nr.539/2001 nosaka, ka to valstu pilsoņiem, kuras minētas regulācijas 2.pielikumā (tajā skaitā arī Ķīnas Tautas Republikas Honkongas speciālais administratīvais reģions), nav nepieciešamas vīzas, šķērsojot ES dalībvalstu ārējo robežu, ja uzturēšanās laiks kopumā nepārsniedz trīs mēnešus.

Akceptēti “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek apkopota un izvērtēta nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu optimālu enerģijas patēriņa un pieprasījuma sabalansētību, enerģētiskās krīzes novēršanas plānošanu un vadību, kā arī krīzes seku likvidēšanu un pārvarēšanu.

Noteikts, ka, lai apkopotu un izvērtētu nepieciešamo informāciju, Ekonomikas ministrija izveido atbilstošu datu bāzi — enerģētikas informācijas sistēmu, kurā iekļauj valsts un pašvaldību institūciju pārziņā esošo informāciju, kura raksturo enerģijas patēriņu un pieprasījumu.

Lai nodrošinātu informācijas apkopošanu un izvērtēšanu, sistēmai jāatbilst šādām prasībām: operatīva uzskaite un meklēšana; iespēja pieslēgties sistēmai, izmantojot internetu; informācijas drošība; savietojamība ar citām sistēmām;  atbilstība valstī veidojamās integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas prasībām.

Ekonomikas ministrija nodrošina informācijas izvērtēšanu šādā kārtībā: vērtē energoresursu cenas un to izmaiņas pasaules un vietējā tirgū; vērtē enerģijas patēriņu iekšzemē un tā izmaiņas (pa atsevišķām nozarēm); pārbauda informāciju par naftas produktu rezervju un kurināmā drošības rezervju atlikumiem pārskata periodā un vērtē to izmaiņas; apzina alternatīvas energoresursu transportēšanas iespējas; izvērtē iespējamos politiskos, ekonomiskos un citus riskus, kas var radīt energoresursu piegādes pārtraukšanu.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003. gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumos Nr.171 “Noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās””.

Spēkā esošie Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumi Nr.171 “Noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās” pašreiz nereglamentē zemes kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību par pilsētu zemi, lai nodrošinātu zemes kompensācijas aprēķina vienota procesa nepārtrauktību valstī, ir nepieciešami esošo noteikumu papildinājumi, kas reglamentētu minēto procesu.

Noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā: aprēķina kompensācijas apmēru par bijušo zemes īpašumu; izmaksā kompensāciju bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem; nosaka maksu par īpašumā nodoto zemi pilsētās.

Kompensācijas apmēru par zemi aprēķina, pamatojoties uz tās tirgus vērtību līdz 1940.gada 21.jūlijam, kas norādīta: uzziņās par zemesgabala tirgus vērtību; zemes pirkuma līgumos; hipotēku ierakstos zemesgrāmatās un zemes kadastrālajos novērtējumos vai citos nekustamā īpašuma vērtēšanas dokumentos.

Noteikumi papildināti, nosakot, ja nav pieejami dati par attiecīgā zemesgabala tirgus vērtību līdz 1940.gada 21.jūlijam, kompensācijas apmēru aprēķina šādi: izmanto tirgus cenu līmenim tuvināto zemes tirgus vērtību, ko nosaka, analizējot informāciju par nekustamo īpašumu tirgu līdz 1940.gada 21.jūlijam. Šajos noteikumos minētajos dokumentos norādītās tirgus vērtības teritoriāli piesaista pilsētas apbūves plānam, apzina kompensējamā zemesgabala tuvumā esošo zemesgabalu tirgus vērtību un izpēta zemes vērtību noteicošos faktorus salīdzinājumā ar kompensējamo zemesgabalu. Vairākiem līdzīgiem zemesgabaliem aprēķina kvadrātmetra vidējo vērtību un attiecina uz kompensējamo zemesgabalu kā tirgus cenu līmenim tuvināto zemes tirgus vērtību. Ja atsevišķās teritorijās nav pieejama zemes tirgus vērtība, Valsts zemes dienests ierosina attiecīgajai pašvaldībai izstrādāt vēsturisko zemes vērtību zonējumu, pamatojoties uz zemes vērtību noteicošo faktoru izpēti pēc stāvokļa līdz 1940.gada 21.jūlijam. Vēsturisko zemes vērtību zonējumu izstrādā pašvaldība sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Bijušajām lauku apvidu zemēm, kas atrodas pašreizējās pilsētu teritorijas robežās, kompensācijas apmēru aprēķina pēc blakus esošo pagastu zemes vidējiem novērtējumiem ballēs saskaņā ar kārtību, kādā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem aprēķināma kompensācija par zemi lauku apvidos (apstiprināta ar Ministru padomes 1993.gada 10.februāra lēmumu Nr.66).

Neatgūtās zemes pašreizējās vērtības kompensāciju bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos aprēķina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos, pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas lēmumu (atzinumu). Kompensācijas apmēru aprēķina atbilstoši zemes kadastrālajam novērtējumam. Bijušie zemes īpašnieki (mantinieki), kuri piekrituši kompensācijas apmēra noteikšanai atbilstoši zemes kadastrālajam novērtējumam, pamatojoties uz pilsētas zemes komisijas lēmumu (atzinumu), kam pievienots zemes tiesiskā ieguvēja aizņemtās zemes robežu plāns vai skice, nevar pretendēt uz papildu kompensāciju, ja pēc konkrētā zemesgabala robežu nostiprināšanas dabā (kadastrālās uzmērīšanas) un lēmuma saņemšanas no jauna noteiktā zemesgabala kadastrālā vērtība atšķiras no kadastrālās vērtības, kas noteikta pirms zemesgabala kadastrālās uzmērīšanas.

Akceptēti noteikumi “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā”, kuri nosaka kritērijus, kas piemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā.

Novērtējot teritorijas nozīmi īpaši aizsargājamo biotopu veidu turpmākajā aizsardzībā un saglabāšanā, ņem vērā šādus kritērijus: īpaši aizsargājamā biotopa veida sastopamības biežums attiecīgajā teritorijā; platība, kuru attiecīgajā teritorijā aizņem īpaši aizsargājamā biotopa veids, attiecībā pret kopējo tā paša biotopa veida aizņemto platību Latvijā; īpaši aizsargājamā biotopa veida apdraudētības, aizsardzības un saglabāšanās pakāpe un atjaunošanās iespējas; attiecīgās teritorijas starptautiskā nozīme īpaši aizsargājamā biotopa veida aizsardzībā un saglabāšanā.

Novērtējot teritorijas nozīmi īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu turpmākajā aizsardzībā un saglabāšanā, ņem vērā šādus kritērijus: īpaši aizsargājamās sugas populācijas lielums un blīvums attiecīgajā teritorijā attiecībā uz šīs sugas populāciju lielumu un blīvumu Latvijā kopumā; īpaši aizsargājamās sugas un tai raksturīgo dzīvotņu apdraudētības, aizsardzības un saglabāšanas pakāpe un atjaunošanās iespējas; attiecīgajā teritorijā esošās īpaši aizsargājamās sugas populācijas izolācijas pakāpe attiecībā pret citām tās pašas sugas populācijām un šīs sugas dabisko izplatību kopumā; attiecīgās teritorijas starptautiskā nozīme īpaši aizsargājamās sugas un tās dzīvotņu aizsardzībā un saglabāšanā.

Akceptēti noteikumi “Dabas lieguma “Jaunanna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas lieguma “Jaun-anna” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu Pededzes upes palieņu saglabāšanu un ar tām saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

Noteikts, ka dabas lieguma teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zona; regulējamā režīma zona; ainavu aizsardzības zona. Dabas lieguma platība ir 1322 ha.

Noteikts, ka dabas lieguma teritorijā aizliegtas vairākas darbības, kā izmantot īpašas savvaļas ogu, augļu, ārstniecības augu un sēņu vākšanas palīgierīces; rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izmantot motorizētus ūdens transportlīdzekļus Pededzes upē; atsveķot kokus un iegūt koku sulu, atzarot augošus kokus; uzstādīt vēja ģeneratorus un telekomunikāciju torņus; cirst šādus augošus kokus, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu: priedes, kas vecākas par 140 gadiem; egles, kas vecākas par 120 gadiem; bērzus, kas vecāki par 100 gadiem; ošus, kas vecāki par 85 gadiem; apses un melnalkšņus, kas vecāki par 80 gadiem; ozolus; cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus (vai to daļas), kuru diametrs lielāks par 50 cm, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu.

Dabas liegumā nepieciešams veikt dabas aizsardzības plānā paredzētos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai.

Akceptēti noteikumi “Vides valsts inspekcijas nolikums”, kurš nosaka, ka Vides valsts inspekcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli un uzraudzību.

Noteikts, ka inspekcijai ir šādas galvenās funkcijas: uzraudzīt un kontrolēt reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektoru darbību, kā arī metodoloģiski vadīt to un dot viņiem saistošus norādījumus, lai nodrošinātu vienotību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos; veikt valsts uzraudzību un kontroli, nodrošinot, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu ar vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu saistītos normatīvos aktus, standartos un normatīvos noteiktās prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus un projektus; veikt valsts uzraudzību un kontroli jomās, kas saistītas ar dabas resursu uzskaiti, kadastru kārtošanu un piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē; kontrolēt dabas resursu lietošanas un vides piesārņošanas atbilstību atļaujās noteiktajiem daudzumiem, uzraudzīt un kontrolēt likumā “Par piesārņojumu” noteikto prasību ievērošanu, kontrolēt ar iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu saistīto normatīvo aktu ievērošanu; kontrolēt to normatīvo aktu ievērošanu, kuros noteiktas darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem; kontrolēt ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu saistīto normatīvo aktu ievērošanu; kontrolēt ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu; kontrolēt to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic komercdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem; kontrolēt rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtības un riska samazināšanas pasākumu ievērošanu; kontrolēt dabas resursu ieguves un izmantošanas prasību un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu; kontrolēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī sugu un biotopu aizsardzības un izmantošanas prasību ievērošanu, sadarbībā ar Valsts meža dienestu kontrolēt ar mežu aizsardzību un apsaimniekošanu saistīto normatīvo aktu ievērošanu; sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu kontrolēt ar preču iznīcināšanu un vides aizsardzības prasību ievērošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; sadarbībā ar pašvaldību pilnvarotām personām, kā arī ar Valsts policiju, pašvaldības policiju, ūdenstilpju īpašniekiem vai nomniekiem nodrošināt zivju resursu aizsardzību un uzraudzību; sniegt valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrībai informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Likumprojekts nepieciešams, lai saskaņotu Krimināllikumu un Latvijas Kriminālprocesa kodeksu ar Imigrācijas likumprojektu. Krimināllikuma 284.pants paredz kriminālatbildību par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, līdz ar to par šādu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3.pantu jāierosina krimināllieta. Savukārt Imigrācijas likumprojekts paredz Valsts robežsardzei tiesības gadījumos, kad ārvalstnieks vai bezvalstnieks šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu nelikumīgi, pieņemt lēmumu par piespiedu izraidīšanu.

Likumprojekts paredz, ka krimināllietu nevarēs ierosināt, bet ierosināta krimināllieta būs jāizbeidz pret ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu izraidīts no Latvijas Republikas.

Akceptēts likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”.

Ņemot vērā 2001.gada 11.septembra notikumus Amerikas Savienotajās Valstīs un tai sekojošo 28.septembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr.1373 (2001), ANO dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija, ir aicinātas pievienoties visām konvencijām, kas saistītas ar cīņu pret terorismu. Ar pievienošanos šai konvencijai Latvija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai darbības, kuras aprakstītas šajā konvencijā un saistītas ar teroristu rīkotajiem sprādzieniem, tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Konvencijā ir paredzēti priekšnosacījumi dalībvalsts jurisdikcijas nodibināšanai, kā arī savstarpējai sadarbībai jurisdikcijas pārklāšanās gadījumā.

Noteikts, ka 1997.gada 15.decembra Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrija saskaņā ar konvencijas 6.panta trešo daļu informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par to, ka Latvijas Republika nodibina jurisdikciju pār visiem konvencijas 6.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ģenerālprokuratūra saskaņā ar konvencijas 7.panta sesto daļu paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par personas apcietināšanas faktu un par apstākļiem, kas attaisno attiecīgās personas apcietināšanu. Tieslietu ministrija saskaņā ar konvencijas 16.pantu informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par tiesvedības galarezultātu.

Konvencija stājas spēkā tās 22.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Iekšlietu ministrija koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Akceptēts likumprojekts “Imigrācijas likums”, kura mērķis — noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas, aizturēšanas, turēšanas apsardzībā un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā, lai nodrošinātu starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas īstenošanu.

Salīdzinot ar spēkā esošo likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, likumprojektā ir ietverti šādi nosacījumi: noteiktas galvenās prasības ārvalstniekiem, pieprasot vīzu (derīgs ceļošanas dokuments, pietiekami finansu līdzekļi, dokuments, kas pamato ieceļošanas mērķi, veselības apdrošināšanas polise). Noteikts, ka atsevišķos gadījumos vīzas var izsniegt robežkontroles punktos (ja tas pamatots ar LR starptautiskajām saistībām, valsts interesēm vai sakarā ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem). Precizēts vīzā paredzētais uzturēšanās termiņš — līdz 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Tiesības saņemt Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ārvalstnieks Latvijā būs uzturējies nepārtraukti ar termiņuzturēšanās atļauju 10 gadus (neattiecas uz studentiem). Uzturēšanās atļauju izsniegšana pašnodarbinātajām personām. Ģimenes apvienošanas nolūkā Latvijā varēs uzturēties Latvijas valsts piederīgo personu vecāki, kuri būs sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu. Pirmos 10 gadus paredzēts izsniegt termiņuzturēšanās atļauju, pēc šī laika — pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas neizsniegšana sakarā ar laulībām, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka laulība ir fiktīva un tās mērķis ir uzturēšanās atļaujas saņemšana Latvijā. Iespēja anulēt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuri devuši darbu un mītni nelegālajiem imigrantiem. Prasība studentiem pēc mācību pabeigšanas atstāt valsti un dokumentus jaunai uzturēšanās atļaujai sakarā ar darbu iesniegt tikai ārvalstīs. Personas, kuras uzturas Latvijas Republikā ar privātu vīzu, nav tiesīgas iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai sakarā ar nodarbinātību (dokumenti jāiesniedz ārvalstīs). Tiks noteikta uzaicinātāja atbildība gadījumos, kad uzaicinātais ārvalstnieks pārkāpis vīzu režīmu (jāsedz izraidīšanas izdevumi, ja tie nav segti, tad liegtas tiesības personai uzaicināt citus ārvalstniekus, izņemot pirmās pakāpes radiniekus). Paredzama uzturēšanas atļaujas anulēšanas diferenciācija attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un termiņuzturēšanās atļauju saņēmušajiem. ES prasībām atbilstoša nelegālo personu aizturēšanas un izraidīšanas kārtība. Paredzēts, ka Valsts robežsardzei ir tiesības nelegālo imigrantu aizturēt līdz 10 diennaktīm, bet uz ilgāku laiku — tikai ar tiesneša lēmumu. Ja izraidīšana nav bijusi iespējama 2 mēnešu laikā, tiesnesis ar savu lēmumu to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, pagarināšana jāveic pēc katriem 6 mēnešiem, un kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 20 mēnešus. Noteikta pārvadātāju atbildība par personu pārvadāšanu bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Deklarēts, ka ES pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā tiks noteikta saskaņā ar ES likumiem.

Izstrādātais likumprojekts „Imigrācijas likums” atbilst Eiropas Savienības prasībām imigrācijas un vīzu jomā, taču, lai pilnībā izpildītu Eiropas Savienības prasības, būs nepieciešams izstrādāt virkni likumam pakārtotu Ministru kabineta noteikumu.

Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Ministru kabineta 28.maija sēdē akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze, ja vien citos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība.

Patērētājs piesaka prasījumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam. Ja tas nav redzams no lietas apstākļiem, juridiskā persona, piesakot prasījumu, sniedz pierādījumus, ka iegādāto preci vai saņemto pakalpojumu tā izmanto nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir pieņemt un izskatīt patērētāja prasījumu. Patērētājs prasījumu var izteikt mutiski vai iesniegt rakstiski. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt patērētāja mutiski izteiktu prasījumu attiecībā uz preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atliek tā izpildi uz vēlāku laiku, tā pienākums ir informēt patērētāju par tiesībām iesniegt rakstisku prasījuma pieteikumu.

Patērētājs rakstiski iesniegtajā prasījuma pieteikumā norāda šādu informāciju: prasījuma pieteikuma adresāta (ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja) vārds, uzvārds (juridiskai personai — nosaukums); prasījuma pieteicēja (patērētāja) vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese (juridiskām personām — nosaukums, juridiskā adrese); konstatētā preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem; preces vai, sniedzot pakalpojumu, iznomātās, izgatavotās jaunās, uzlabotās vai pārveidotās lietas, kuras prasījuma pieteicējs, iesniedzot prasījuma pieteikumu, atdod atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam; prasījuma pieteikumam pievienotie dokumenti vai dokumentu kopijas; prasījuma pieteikuma iesniegšanas datums. Patērētājs prasījuma pieteikumu sagatavo divos eksemplāros un tajā formulē ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam izvirzīto prasību.

Saņemot prasījuma pieteikumu, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir uz prasījuma pieteikuma otrā eksemplāra uzrakstīt vārdu “Saņemts” vai uzlikt spiedogu “Saņemts”, apliecināt to ar parakstu un norādīt: prasījuma pieteikuma saņemšanas datumu; prasījuma pieteikuma saņēmēja vārdu, uzvārdu un amatu.

Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saņemšanas sniedz patērētājam rakstisku atbildi par pieņemto lēmumu attiecībā uz prasījuma pieteikumā izvirzīto prasību, ja minētajā laikā nav panākta abpusēja vienošanās par citas prasības izpildi.

Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs piekrīt patērētāja prasību izpildīt bez preces vai pakalpojuma ekspertīzes, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs paziņo patērētājam prasības izpildes datumu, vietu un kārtību. Prasība izpildāma septiņu darbdienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saņemšanas, ja puses rakstiski nav vienojušās par citu termiņu.

Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt izpildīt patērētāja prasību, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir: triju darbdienu laikā pēc prasījuma saņemšanas iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai citā iestādē, kuras kompetencē ir tirgus uzraudzība attiecīgajā jomā, iesniegumu ar prasību paziņot konkrētajā gadījumā ieteicamos ekspertīzes veicējus. Iesniegumā norāda ekspertīzei pakļaujamo preci vai pakalpojumu un ekspertīzes veikšanas mērķi saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu; divu darbdienu laikā pēc paziņojuma par ieteicamajiem ekspertīzes veicējiem saņemšanas: pieteikt vienam no ieteiktajiem ekspertīzes veicējiem preces vai, sniedzot pakalpojumu, iznomātās, izgatavotās jaunās, uzlabotās vai pārveidotās lietas ekspertīzi un nogādāt tam ekspertīzei pakļaujamo preci vai lietu vai sniegt šo noteikumu 27.punktā norādīto informāciju; informēt attiecīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centru vai citu iestādi, kuras kompetencē ir tirgus uzraudzība attiecīgajā jomā, par ekspertīzes veicēju.

Ja ekspertīzes atzinumā apliecināts, ka patērētāja prasījuma pieteikumā izvirzītā prasība ir pamatota, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs septiņu darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas paziņo patērētājam prasības izpildes datumu, vietu un kārtību un izpilda prasību.

Preces vai pakalpojuma ekspertīzi veic, lai noskaidrotu: preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem (ja tādu nav, — atbilstību parasti izvirzāmajām prasībām); neatbilstības līguma noteikumiem veidu un rašanās cēloņus; neatbilstības līguma noteikumiem nozīmīgumu (noskaidro, vai neatbilstība nepazemina preces vai pakalpojuma pamatfunkciju izpildes kvalitāti un vai to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas pārmaiņas preces vai, sniedzot pakalpojumu, iznomātās, izgatavotās jaunās, uzlabotās vai pārveidotās lietas ārējā izskatā); preces vai izgatavotās jaunās lietas nolietojuma pakāpi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai cita iestāde, kuras kompetencē ir tirgus uzraudzība attiecīgajā jomā: atbilstoši savai kompetencei izveido, uztur un aktualizē datu bāzi par iespējamiem ekspertīzes veicējiem; piecu darbdienu laikā informē par konkrētajā gadījumā ieteicamo ekspertīzes veicēju, ja saņemts šajos noteikumos norādītais iesniegums vai patērētāja iesniegums ar prasību paziņot par ekspertīzes veicēju; pieprasa un saņem no ekspertīzes veicēja informāciju par ekspertīzes veikšanu un rezultātiem.

Noteikts, ka pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs izvieto šo noteikumu tekstu tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas telpās patērētājam redzamā vietā.

Akceptēti “Gaļas un gaļas marķēšanas noteikumi”, kuri nosaka prasības svaigas gaļas (liemenis, liemeņa daļas, blakusprodukti), maltas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu veselības marķējumam, prasības mājas viennadžu svaigas gaļas marķējumam un liellopu un teļu svaigas gaļas un maltas gaļas īpašajam marķējumam.

Veselības marķējums apliecina, ka produkcija iegūta vai ražota atzītā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā pārtikas uzņēmumā. Īpašajā marķējumā norāda precīzu informāciju par liellopu gaļas (svaigas gaļas vai maltas gaļas) izcelsmi (dzīvnieku vai dzīvniekiem, no kuriem gaļa iegūta).

Par izplatāmās produkcijas marķēšanu ir atbildīgs pārtikas uzņēmums.

Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ar veselības marķējumu marķē tikai tādu produkciju, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iegūta vai ražota atzītā, Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā pārtikas uzņēmumā. Produkciju, kura nav izmantojama cilvēku uzturā, ar veselības marķējumu nemarķē. Ar veselības marķējumu kautproduktus marķē, tos zīmogojot, iededzinot veselības marķējumu uz kautproduktu virsmas, piestiprinot veselības marķējumu kā etiķeti, piestiprinot veselības marķējumu pie iesaiņojuma un iepakojuma vai uzdrukājot veselības marķējumu uz etiķetes, iesaiņojuma un iepakojuma.

Marķējot svaigu gaļu (liemeni un blakusproduktus), Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts uzspiež uz tās virsmas attiecīgu zīmogu. Tas vienlaikus ir veselības marķējums.

Sadalītu svaigu gaļu, maltu gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus marķē, uzdrukājot veselības marķējumu uz iepakojuma.

Noteikts, ka ar 2004.gada 1.janvāri aizliegts izplatīt produkciju, kura nav marķēta atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Akceptēts rīkojums “Par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru”, saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” 56.panta pirmo daļu,  apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktora vietniece Gunta Arāja par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatori.

Akceptēts rīkojums, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likuma 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu, kā arī ievērojot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova ieteikumu, Māris Segliņš apstiprināts Valsts ģeoloģijas dienesta direktora amatā.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauts 231 pilsonības pretendents, t.sk. 36 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi”, kuri nosaka kārtību, kādā Valsts darba inspekcija izsniedz atļaujas bērnu — izpildītāju — nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī nosaka atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Darba devējs atbilstoši atrašanās vietai iesniedz Valsts darba inspekcijā rakstisku pieteikumu atļaujas saņemšanai, pievienojot viena vecāka (aizbildņa) rakstisku piekrišanu. Pieteikumā norāda šādas ziņas: bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese; nodarbināšanas veids; nodarbināšanas vieta; paredzamais darba un atpūtas laiks; nodarbināšanas ilgums; darba vietas pārbaudes rezultāti.

Pirms atļaujas piešķiršanas Valsts darba inspekcijai ir tiesības: pieprasīt izziņu no izglītības iestādes, lai pārliecinātos, ka bērna nodarbināšana nekavēs bērna izglītošanos; pieprasīt darba devējam nodrošināt drošu darba vidi un darba apstākļus, lai neradītu risku bērna drošībai un veselībai.

Valsts darba inspekcija izsniedz atļauju bērna nodarbināšanai vai noraida pieteikumu atļaujas saņemšanai un piecu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas par lēmumu informē darba devēju.

Valsts darba inspekcija atļaujā norāda, ka bērnus aizliegts nodarbināt šādos noteikumos noteiktajos gadījumos: netiek ievēroti darba aizsardzības pasākumi; netiek ievērotas 13—15 gadu veciem bērniem noteiktās smagumu pārnēsāšanas un pārvietošanas normas (zēniem — 4 kg, meitenēm — 2 kg);  tiek pieļauts tiešs kontakts ar bīstamām ķīmiskām vielām un bīstamiem ķīmiskiem produktiem; pasākumi pielīdzināmi izmēģināšanas darbiem; pasākumi pielīdzināmi ugunsbīstamiem un sprādzienbīstamiem darbiem; pasākumi notiek zonās, kurās iespējama dažādu priekšmetu krišana un ir apdraudēta bērna — izpildītāja — dzīvība un veselība; pasākumi notiek zem ūdens, zem zemes vai bez uzraudzības uz ūdens; pasākumi notiek būvbedrēs, karjeros, tranšejās, grāvjos un citās līdzīgās vietās, kuru dziļums pārsniedz divus metrus; pasākumi saistīti ar plēsīgo dzīvnieku kopšanu; pasākumi saistīti ar ieroču, kaujas piederumu, sprāgstvielu, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu un realizēšanu; iespējama bērna — izpildītāja — krišana no vairāk nekā pusotra metra augstuma; iespējama bērna — izpildītāja — krišana no kustībā esošiem objektiem (līdzekļiem); tiek izmantoti elektriskie un pneimatiskie instrumenti; pasākumi notiek vietās, kur tiek veikta metāla un citu darba priekšmetu karstā apstrāde; pasākumi saistīti ar dārgmetālu, to sakausējumu un dārgakmeņu izmantošanu; pasākumi notiek vietās, kurās ir bruņota apsardze; pasākumi notiek vietās, kurās spēlē azartspēles; pasākumi notiek vietās, kurās ražo, realizē un demonstrē erotisko un pornogrāfisko produkciju; pasākumi saistīti ar bērna ārējā izskata vērtēšanu, u.c. gadījumi.

Valsts darba inspekcijai ir tiesības atļaujā norādīt arī konkrētus darba aizsardzības pasākumus, ņemot vērā bērna nodarbināšanas specifiku.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēti “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”. Noteikumos tiek transponētas Eiropas Padomes 1994.gada 22.jūnija Direktīvas 94/33/EP par jauniešu darba aizsardzību prasības. Pamatojoties uz direktīvas prasībām, pusaudžiem ir aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai, tomēr ir iespējami izņēmumi, kad, ja darbi ir saistīti ar pusaudža profesionālo apmācību, tos drīkst veikt kompetentas personas uzraudzībā, ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

Pusaudžus aizliegts nodarbināt: šajos noteikumos (1.pielikums) minētajos darbos; darbos, kuros pusaudži tieši pakļauti šajos noteikumos (2.pielikums) minētajiem darba vides riska faktoriem.

Pusaudža nodarbināšana šajos noteikumos minētajos darbos ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, ja tā ir saistīta ar pusaudža profesionālo apmācību, darbs tiek veikts tiešā darba vadītāja vai uzticības personas klātbūtnē un ir nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēti “Noteikumi par distances līgumu”. Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.316 “Noteikumi par distances līgumu”. Gan iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi, gan izstrādātais noteikumu projekts pilnībā atbilst ES direktīvas 97/7/EC par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem prasībām, izstrādātais noteikumu projekts daļēji pārņem ES direktīvas 2000/31/EC par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū prasības. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta 4.daļu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un citus līguma izpildes nosacījumus, par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū.

Distances līgumā ietver un patērētājam izteiktajā piedāvājumā sniedz šādu informāciju:  pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (firma), reģistrācijas numurs un datums, vārds, uzvārds un, ja tiek prasīta priekšapmaksa, arī adrese; preces vai pakalpojuma raksturojums; preču un pakalpojumu cena (ieskaitot visus nodokļus); maksa par piegādi (ja maksa ir paredzēta); samaksas, piegādes vai izpildes kārtība; informācija par atteikuma tiesībām (izņemot šo noteikumu 15.punktā minētos līgumus); attiecīgo distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu izmantošanas izmaksas (ja tās atšķiras no valstī spēkā esošajiem tarifiem); laikposms, kurā piedāvājums vai cena ir spēkā; līgumā par pastāvīgu vai atkārtotu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu — minimālais līguma darbības termiņš (ja tāds ir); līgumā, kas tiek slēgts ar interneta (izņemot elektronisko pastu) starpniecību, papildus norādāmi: tehniskie posmi, kas jāievēro, lai noslēgtu līgumu; noslēgtā līguma glabāšanas nosacījumi (vai līgums tiek glabāts) un līguma pieejamība patērētājam; tehniskie līdzekļi ievadkļūdu noteikšanai un labošanai pirms pasūtījuma izdarīšanas; līguma noslēgšanai piedāvātās valodas; uzvedības kodekss, kas tiek ievērots, un informācija par tā pieejamību.

Šajos noteikumos minētā informācija sniedzama skaidri un saprotami, attiecīgajam distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzeklim atbilstošā veidā, nodrošinot to personu aizsardzību, kuras nevar dot savu piekrišanu, un skaidri norādot informācijas komerciālo nolūku.

Izmantojot tālruni, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums ir sarunas sākumā informēt patērētāju par savu identitāti un zvana komerciālo nolūku.

Ja līgums tiek slēgts ar interneta (izņemot elektronisko pastu) starpniecību, pārdevēja un pakalpojumu sniedzēja pienākums ir: ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību nekavējoties apliecināt pasūtījuma saņemšanu. Pasūtījuma saņemšana ir apliecināta, kad patērētājam minētais apliecinājums kļuvis pieejams; nodrošināt patērētājam iespēju izlabot ievadkļūdas pirms pasūtījuma izdarīšanas.

Noteikts: ja pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nevar izpildīt līgumu tādēļ, ka pasūtītās preces vai pakalpojumi nav pieejami, viņš par to informē patērētāju un atmaksā patērētājam visu veikto iemaksu ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā no dienas, kad pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs saņēmis patērētāja pasūtījumu.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātos mājsaimniecības ledusskapjus, saldētavas un to savstarpēji kombinētas iekārtas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības ledusskapjiem, saldēto pārtikas produktu uzglabāšanas kamerām, pārtikas produktu saldētavām un to savstarpēji kombinētām iekārtām, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus līdzīgus enerģijas avotus. Noteikumi piemērojami arī iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnas, veļas žāvēšanas mašīnas un kombinētās veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, iekārtu marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Noteikumi attiecas uz šādām iekārtām, kas darbojas, izmantojot elektrību (izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus līdzīgus enerģijas avotus):  mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnām, izņemot tās, kurās nav paredzēta centrifugēšana, un mašīnas ar atsevišķiem mazgāšanas un centrifugēšanas nodalījumiem; mājsaimniecības veļas žāvēšanas mašīnām; kombinētajām mājsaimniecības veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām.

 Noteikumi piemērojami arī iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības spuldžu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības spuldzes, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības elektriskajām spuldzēm — kvēlspuldzēm, integrāli kompaktajām luminiscences spuldzēm, kas pieslēdzamas elektrotīklam tieši, lineārajām luminiscences spuldzēm un kompaktajām luminiscences spuldzēm bez integrālā balasta, izņemot: spuldzes, kurām gaismas plūsma ir lielāka par 6500 lūmeniem; spuldzes, kuru jauda ir mazāka par četriem vatiem; reflektorspuldzes; spuldzes, kuras darbojas, izmantojot citus enerģijas avotus (piemēram, baterijas); spuldzes, kuras nav paredzētas elektromagnētiskā starojuma izplatīšanai redzamā diapazonā (400—800 nm); spuldzes, kas ir tādas iekārtas daļa, kurai apgaismošana nav galvenais uzdevums.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības krāšņu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības krāsnis, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības krāsnīm, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot mikroviļņu krāsnis, infrasarkano staru krāsnis un iekārtas, kas var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus līdzīgus enerģijas avotus. Noteikumi piemērojami arī iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā, vai iekārtām, kuras ir citas mājsaimniecības iekārtas daļa.

Akceptēti “Noteikumi par mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumi nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnas, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Noteikumi attiecas uz mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnām, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot baterijas, akumulatorus vai citus līdzīgus enerģijas avotus. Noteikumi piemērojami arī iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Akceptēti “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kuri nosaka minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros un minimālo stundas tarifa likmi. Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 60 latu. Minimālā stundas tarifa likme ir 0,357 lati. Pusaudžiem minimālā stundas tarifa likme ir 0,408 lati.

Darbiniekiem, kuri pakļauti paaugstinātam riskam un kuru normālais darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme ir 0,408 lati. Ja darbiniekam saglabājama vidējā izpeļņa, to palielina par starpību starp šajos noteikumos minēto minimālo mēneša darba algu un Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu tajos mēnešos, par kuriem aprēķināma mēneša vidējā izpeļņa.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēti “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu”, kuri nosaka valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu (mēneša darba algu, piemaksas un prēmijas).

Darbinieka mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka iestādes vadītājs saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.  Darbinieks par papildus veicamo darbu saņem piemaksu līdz 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas apmēra. Ja darbiniekam noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Par papildu darba pienākumu — prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata pienākumu — pildīšanu, ja to veic vairāki darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā darbinieka vai vakantā amata mēneša darba algas apmēru.

Noteikts, ka darbinieks par darbu īpašos apstākļos saņem piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Konkrētos piemaksas piešķiršanas nosacījumus un procentuālo apmēru nosaka iestādes vadītājs. Darbinieks par nakts darbu saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Darbinieks par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienās saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Darbinieku par augstiem darba rezultātiem var materiāli stimulēt atbilstoši darbinieka darba ieguldījumam. Materiālajai stimulēšanai izmanto finansu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

Noteikumu izpildi finansē valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēti “Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroja darbinieku darba samaksu”, kuri nosaka Valsts cilvēktiesību biroja darbinieku darba samaksu (mēneša darba algu un piemaksu par papildu darba pienākumu pildīšanu).

Biroja darbinieku mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka un katru gadu pārskata biroja direktors, ņemot vērā darba ieguldījumu, slodzi, atbildību un darba rezultātus.

Biroja darbiniekiem papildus mēneša darba algai var noteikt piemaksu par papildu darbu (darba apjoma palielināšanu vai uz laiku promesoša darbinieka pienākumu pildīšanu) līdz 50% no mēneša darba algas, kas noteikta darbiniekam, kurš veic minētos papildu darbus.

Noteikumu izpildi nodrošina birojam valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā darba samaksas fonda ietvaros.

Pieņemta zināšanai labklājības ministra Viktora Jaksona sniegtā informācija par Konsolidētās veselības investīciju programmas sagatavošanu un ieviešanu.

Akceptēta Konsolidētā veselības investīciju programma 2002.—2007.gadam kā indikatīvs veselības nozares investīciju plānošanas dokuments. Labklājības ministrijai uzdots, pamatojoties uz indikatīvu veselības nozares investīciju plānošanas dokumentu – Konsolidēto veselības investīciju programmu, nodrošināt ikgadēju programmas pieteikuma iesniegšanu Ekonomikas ministrijai tālākai integrēšanai Valsts investīciju programmā.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju uzdots savu kompetenču ietvaros koordinēt indikatīva veselības nozares investīciju plānošanas dokumenta – Konsolidētās veselības investīciju programmas — ieviešanas kārtējā gadā iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Labklājības ministrijai uzdots reizi gadā sniegt Ministru kabinetā atskaiti par indikatīva veselības nozares investīciju plānošanas dokumenta – Konsolidētās veselības investīciju programmas realizācijas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.

Labklājības ministrijai uzdots divu nedēļu laikā iesniegt Ministru kabinetā valsts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu un informāciju par Pasaules bankas projekta “Veselības reforma” pirmās kārtas rezultātiem.

 

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments