Par Baltijas Ministru padomes 8.sēdes darbu

24.maijā Viļņā notika Baltijas padomes 8.sēde

Sēdes sākumā tika nolasīts Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus apsveikums sēdes dalībniekiem. Tajā uzsvērts, ka Baltijas valstīm ir iespēja izveidot mūsdienīgu un modernu reģionu, kas veicinātu kontaktu paplašināšanu visdažādākajās jomās. Lai gan visu triju Baltijas valstu kopējais tirgus ir samērā neliels, savstarpējā sadarbība, kā arī kontakti ar citiem reģioniem, tostarp Ukrainu un Kaļiņingradu, radītu pamatu konkurētspējīgas politikas attīstībai. Lai gan paveikts daudz, problēmas varētu izraisīt nenokārtotie jautājumi saistībā ar robežu sakārtošanu un to šķērsošanu.

Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis uzsvēra, ka pamatuzdevums ir jaunu sadarbības formu meklēšana gan Baltijas valstu, gan arī Ziemeļu padomes ietvaros. “Mums jādomā par to, kā padarīt neiespējamu karu un konfliktus, bet mieru un labklājību — par nepieciešamību,” sacīja ministrs. Viņš akcentēja, ka Baltijas valstu sadarbību nenoliedzami ietekmē to virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta kopīgiem projektiem aizsardzības jomā.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, akcentējot Baltijas valstu ārpolitiskās prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, uzmanību vērsa uz kopīgi paveikto ceļā uz šī mērķa īstenošanu, kā arī uz atsevišķiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas praktiskās sadarbības jautājumiem.

Indulis Bērziņš sacīja, ka Baltijas valstu sadarbība kļūst aizvien aktīvāka, pragmatiskāka un solidārāka, ko apliecina intensīvais politiskais dialogs triju valstu augstāko amatpersonu līmenī. I.Bērziņš uzsvēra, ka lielākā daļa NATO dalībvalstu atbalsta plašu alianses paplašināšanu Prāgas sammitā un Baltijas valstis ir iekļautas visos paplašināšanas scenārijos. “Latvija, Lietuva un Igaunija NATO integrācijas kontekstā tiek uztvertas kā vienots reģions, tāpēc spēja sadarboties ir Baltijas valstu panākumu atslēgas vārds,” sacīja ministrs. Viņš akcentēja aizsardzības projektu veiksmīgu īstenošanu, kas ir viena no sekmīgākajām sadarbības jomām Baltijas valstu starpā. Runājot par virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā, I.Bērziņš sacīja, ka to, vai integrācijas process būs izdevies, noteiks divas lietas — kā tiks atrisināti jautājumi finansiāli sarežģītajās sarunu sadaļās, it sevišķi lauksaimniecībā, un kā visās trijās Baltijas valstīs tiks organizēts referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Igaunijas vārdā ar ziņojumu uzstājās Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers, kurš arī akcentēja svarīgo lomu, kas atvēlēta Baltijas valstu sadarbībai aizsardzības jomā. Ministrs to novērtēja kā pietiekami intensīvu un sacīja, ka notikumi pasaulē spilgti apliecina sen zināmu patiesību, ka tikai kopīgiem spēkiem var atrisināt problēmas, tāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība aizsardzības projektu īstenošanā ir svarīgs un nepieciešams elements triju Baltijas valstu ārpolitisko mērķu sasniegšanai visdrīzākajā nākotnē.

Saeimas preses dienests

“Baltijas valstu sadarbība ir sniegusi nozīmīgus rezultātus”

Indulis Bērziņš, Latvijas ārlietu ministrs

Līdzziņojums Baltijas Ministru padomei 2002. gada 24. maijā

Baltijas asamblejas delegāti, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks atkal viesoties Lietuvā un uzrunāt Baltijas asamblejas dalībniekus. Šodien mēs varam atskatīties uz veiksmīgiem un nozīmīgiem darbiem gada garumā, kuri tuvinājuši ikvienu no mūsu valstīm kopīgajiem ārpolitikas mērķiem — dalībai ES un NATO. Es gribētu kopā ar jums pārrunāt vēl pirms izšķirošā rudens kopīgi paveicamo, kā arī pievērsties atsevišķiem Baltijas valstu praktiskās sadarbības jautājumiem.

Raksturojot Baltijas valstu sadarbību ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, jāsecina, ka tā kļūst arvien aktīvāka, pragmatiskāka un solidārāka. Mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstu sadarbība šobrīd ir ciešāka nekā jelkad. To apliecina īpaši intensīvais politiskais dialogs valstu augstāko amatpersonu līmenī. 2002. gada pirmajā pusē jau vairākkārt ir tikušies mūsu prezidenti gan trīspusējās sanāksmēs, gan arī divpusēji. Prezidentu nesenās kopīgās tikšanās ar Polijas un Čehijas prezidentiem nodrošināja lieliskas iespējas apmainīties ar viedokļiem par NATO un ES paplašināšanās procesu aktualitātēm, kā arī rast atbalstu mūsu kopējiem ārpolitiskajiem centieniem.

Īpaša nozīme ir premjerministru tikšanās reizei Nidā šā gada 1.martā, jo tā apliecināja Baltijas valstu vienotību, aizstāvot nacionālās intereses lauksaimniecības jomā sarunās ar Eiropas Savienību. No ārlietu ministru kopīgajām pēdējā laikā svarīgajām aktivitātēm es vēlētos atzīmēt tikšanos ar ASV Valsts departamenta vadību Baltijas—ASV partnerības hartas ietvaros 2001. gada decembrī un šā gada februāra tikšanos ar Vācijas ārlietu ministru Rīgā (formula “3+1”). Svarīga nozīme Baltijas valstu integrācijas NATO sekmēšanā bija arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru kopīgajam ASV un Eiropas apmeklējumam šā gada pavasarī.

Dāmas un kungi!

Šogad Prāgā tiks pieņemts vēsturisks lēmums. Lielākā daļa dalībvalstu atbalsta plašu paplašināšanos Prāgas sammitā, un Baltijas valstis šobrīd ir iekļautas visos paplašināšanās scenārijos.

Visas NATO dalībvalstis augstu ir novērtējušas Baltijas valstu praktiskās gatavības līmeni.

Iedrošinoši ir arī Reikjavīkas sanāksmē NATO dalībvalstu ārlietu ministru pieņemtie lēmumi attiecībā uz NATO paplašināšanos. Tie norāda, ka uzaicināto valstu reālais iestāšanās process būs atkarīgs no tā, cik apņēmīgi katra pildīs savu Rīcības plānu dalībai NATO. Tie norāda arī, ka iestāšanās process būs samērā ātrs — pieņemtais komunikē aicina pievienošanās protokolus ar jaunajām valstīm parakstīt jau 2003. gada pavasarī.

Baltijas valstis NATO integrācijas kontekstā tiek uztvertas kā reģions. Sadarbības spēja ir Baltijas valstu panākumu atslēgas vārds. Baltijas valstu sadarbība politiskā un praktiskā jomā ir sniegusi nozīmīgus rezultātus. Atzinīgi ir novērtēti Baltijas valstu kopīgie aizsardzības projekti. Militārā sadarbība ir viena no veiksmīgākajām sadarbības jomām Baltijas valstu starpā, un tā ir jāturpina. Caur trīspusēju Baltijas valstu sadarbību esam panākuši pietiekami augstu integrācijas pakāpi militārajā jomā. Kopīgi veiktās militārās iegādes ļauj racionāli izmantot mūsu līdzekļus, tai pašā laikā nodrošinot savietojamību ar NATO.

Augstu vērtējam Baltijas valstu kopīgos projektus BALTBAT, BALTSEA un BALTRON, esam apņēmīgi padziļināt šo sadarbību (uzdevums, kas paredzēts mūsu Rīcības plānā dalībai NATO). Šie projekti būs ieguldījums NATO apņemšanās pilnveidot dalībvalstu militārās spējas kontekstā.

Trīspusējā sadarbība iemācījusi Baltijas valstīm arī konsensa kultūru: neienesīsim problēmas NATO, mākam rast kompromisu. Kopš 1996.gada ar parlamenta atbalstu Latvijas vienības piedalās NATO vadītajās miera operācijās KFOR un SFOR sastāvā. Baltijas valstis miera uzturēšanas spēkiem, rēķinot per capita, dod vairāk kareivju nekā citas lielās valstis.

Latvija ir gatava dot savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, un parlaments aktīvi piedalās šajos procesos. Šā gada 31.janvārī Saeima atbalstīja Latvijas kareivju nosūtīšanu uz Kirgizstānu operācijas “Enduring Freedom” ietvaros.

Līdz Prāgas sammitam vēl notiks divas nozīmīgas sanāksmes, kas garantēs NATO novembra sammita panākumus: NATO Krievijas sammits Romā 28.maijā un Viļņas desmitnieka (V10) valstu premjerministru sanāksme Rīgā 5. un 6. jūlijā. Rīgas sammits būs pēdējais V10 pasākums pirms Prāgas sammita. Tā arī būs plaša diskusija ar dažādu ietekmīgu viesu līdzdalību no NATO valstīm un svētki, atzīmējot V10 veiksmīgo sadarbību un panākumus ceļā uz Prāgu. Vēl viens ļoti būtisks apliecinājums Baltijas sadarbībai ir tas, ka Rīgas sammitu apmeklēs arī Lietuvas un Igaunijas prezidenti. Ar prieku Rīgā sagaidīsim arī Igaunijas un Lietuvas premjerministrus.

Tas ļaus atskatīties uz Viļņā aizsāktās NATO kandidātvalstu sadarbības divu gadu laikā paveikto, kā arī pārrunāt vēl darāmo. Tā būs iespēja vēlreiz publiski apliecināt mūsu atbalstu vērtībām, ko aizstāvam un kas mums un pašreizējām dalībvalstīm kopīgas, — brīvība, demokrātija, tolerance, cilvēktiesības. Un, visbeidzot, tā būs iespēja kopīgā diskusijā meklēt veidus, kā palielināt mūsu ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā, kā arī NATO spējā pretstāvēt jauniem draudiem.

Viens no būtiskiem elementiem jaunajā Eiropas drošības sistēmā ir NATO attiecības ar Krieviju. Latvija atbalsta konstruktīvu NATO un Krievijas sadarbību. Nostiprinoties sadarbībai ar aliansi, Krievijai būs praktiski jārealizē tās vērtības, kurās sakņojas NATO alianse, — demokrātiska sabiedrība, tirgus ekonomika, personiskās tiesības un brīvības. Esmu stingri pārliecināts par to, ka, Baltijas valstīm kļūstot par NATO loceklēm, attiecības ar Krieviju kļūs konstruktīvākas. Būdama NATO un ES locekle, Latvija centīsies veicināt šo organizāciju sadarbību ar Krieviju.

Sadarbība ar Krieviju paver jaunas iespējas kopīgi vērsties pret netradicionāliem draudiem, piemēram, terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču izplatību.

Ne līdz Prāgai, ne arī pēc tam nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Baltijas valstīm jāturpina pilnveidot praktiskās gatavības līmeni. Latvijas aizsardzības budžets (2% līdz 2008. gadam) un veiksmīgie ekonomikas attīstības tempi ir garantija tam, ka spēsim veikt paredzētās reformas, kā arī nodrošināt mūsu sekmīgu dalību MAP procesā. Pēc Prāgas sammita tiks pabeigtas pievienošanās sarunas un sāksies ratifikāciju process. Parlamentāriešiem šeit būs īpaša loma — savos kontaktos ar NATO valstu parlamentu locekļiem (draudzības grupas, komiteju tikšanās) būs nepieciešams veicināt ratifikāciju procesus NATO parlamentos.

Dāmas un kungi!

Pievēršoties otrai kopīgai mūsu ārpolitikas prioritātei, mēs varam konstatēt — Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā rit sekmīgi. Igaunija, Latvija un Lietuva atrodas iestāšanās sarunu finiša taisnē. Mums ir visas iespējas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.

Tomēr to, vai integrācijas process būs izdevies, noteiks divas lietas: kā tiks atrisināti jautājumi finansiāli sarežģītajās sarunu sadaļās, it sevišķi lauksaimniecībā, un kā tiks organizēts referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā visās trijās Baltijas valstīs.

Runājot par lauksaimniecību, tieši lauku iedzīvotāji būs tie, kuri pēc iestāšanās Eiropas Savienībā piedzīvos kardināli jaunus dzīves un saimniekošanas apstākļus. Lauksaimniecība, lai tā izdzīvotu un spētu konkurēt vienotajā tirgū, būs jāpārstrukturē. Lai palīdzētu laukiem, iestāšanās sarunās jāpanāk tādi nosacījumi, kas Baltijas valstu zemniekiem ļautu sekmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības zemniekiem.

Lauksaimniecības jautājumus risinot, 1. martā Baltijas valstu premjerministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Eiropas Komisijas priekšlikumiem lauksaimniecības sadaļā, tiekas Baltijas valstu lauksaimniecības ministri.

Cieša Baltijas valstu sadarbība būtu nepieciešama, gaidot tuvojošos referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvija atbalsta vienlaicīga referenduma organizēšanu visās trijās Baltijas valstīs. Es gribētu aicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentāriešus rūpīgi izsvērt šo priekšlikumu. Baltijas valstu sabiedrībām jādod iespēja pieņemt individuālu lēmumu, balstoties uz saviem apsvērumiem. Nebūtu pieļaujama situācija, kad referenduma iznākumu iespaidotu kaimiņu balsojums, nevis katras individuālās valsts iedzīvotāju attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā.

Dāmas un kungi!

Viena no Baltijas valstu ārpolitikas nemainīgām prioritātēm ir reģionālā sadarbība, kur īpaši svarīga nozīme ir tieši astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu ciešajiem kontaktiem. Baltijas valstīm ir svarīgi turpināt attīstīt un padziļināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm visdažādākajos līmeņos: pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, skolu starpā, kultūras un izglītības sadarbību, tūrisma un citās jomās, kā arī parlamentārās sadarbības kontaktu paplašināšana ar Ziemeļvalstu parlamentāriešiem gan divpusējās sadarbības, gan arī Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbības ietvaros. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka ir ļoti viegli veidot labas attiecības ar Čīli, Jaunzēlandi un Austrāliju, jo šīs valstis atrodas tālu no Latvijas. Labu, aktīvu kaimiņattiecību veidošana un kopšana prasa daudz lielāku darba un enerģijas ieguldījumu, bet to atvieglo savstarpējā sapratne.

Astoņu valstu sadarbība sniedz mums papildu resursus kopīgo ārpolitisko mērķu — integrācijas ES un NATO — sasniegšanai. Iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nav pašmērķis vai — vēl vairāk — vēstures gals. Gluži otrādi — tas ir jaunu iespēju sākums mums visiem.

Līdz ar Baltijas valstu iestāšanos ES un NATO ikviens Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā sajutīs pozitīvas pārmaiņas arī ekonomiskajā jomā. Esmu pārliecināts par to, ka dzīves līmenis mūsu valstīs pakāpeniski arvien straujāk celsies, jo brīva pieeja Eiropas kopējam tirgum, vienlīdzīgi nosacījumi tirdzniecībai, papildu finansu resursu iegūšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nenoliedzami būs stimuls ekonomiskajai attīstībai.

Manā skatījumā, piederība “Eiropas un transatlantiskajai ģimenei” kalpos kā skaidrs signāls par stabilitāti, drošību Baltijas valstīs, kas savukārt veicinās arī investīciju lielāku ieplūšanu mūsu valstīs. Varbūt varētu man pārmest pārlieku lielu optimismu, taču mums jau ir konkrēti piemēri. Polijā, Ungārijā un Čehijā pēc iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē bija vērojams jūtams ārvalstu investīciju pieplūdums. Esmu pārliecināts, ka arī vislielākajiem eiroskeptiķiem un NATO dalības oponentiem šīs patiesības jau ir labi zināmas.

Esmu priecīgs konstatēt, ka 2001. un 2002.gadā Baltijas valstis ir aktīvi turpinājušas praktisko sadarbību uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanā, enerģētikas jomā, transporta infrastruktūras attīstībā. Kopīgi strādājot pie šiem jautājumiem, mēs ne tikai attīstītām un pilnveidojam mūsu ikdienas sadarbību, bet reizē arī sekmējam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrāciju ES un NATO, kur funkcionējoša tirgus ekonomika ir viens no šo organizāciju dalības priekšnoteikumiem.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā liela nozīme ir vienkāršotas robežšķērsošanas nodrošināšanai starp Baltijas valstīm. Baltijas valstis kopīgi strādā pie kopīgās robežkontroles sistēmas uzlabošanas, sakārtojot juridisko bāzi un nodrošinot kopīgos robežkontroles punktus ar nepieciešamo tehnisko bāzi. 2002. gada pirmajā pusē šajā jomā ir noticis ievērojams progress — 1.martā tika parakstīts Latvijas un Lietuvas starpvaldību līgums “Par robežas pilnvarotajiem pārstāvjiem”, savukārt 5.aprīlī — protokola projekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas—Lietuvas starpvaldību vienošanās “Par sadarbību apvienotajos robežkontroles punktos”. Minētie līgumi sekmēs robežsardzes un muitas dienestu vēl ciešāku sadarbību un operativitāti, risinot jautājumus uz robežas, kas tādējādi arī nodrošinās ātrākas un ērtākas robežšķērsošanas iespējas Baltijas valstu un ārvalstu uzņēmējiem, tūristiem. Esam uzsākuši darbu pie Latvijas un Lietuvas starpvaldību līguma “Par divu koridoru (zaļā un sarkanā) sistēmu un izlases kontroli Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas autoceļu apvienotajos robežkontroles punktos”. Taču, lai iepriekšminētais līgums varētu efektīvi darboties, nepieciešams nodrošināt apvienoto robežkontroles punktu infrastruktūras izveidošanu uz Latvijas un Lietuvas robežas. Izmantojot šo iespēju, es vēlētos aicināt Lietuvas pusi daudz aktīvāk strādāt pie investīciju ieguldīšanas apvienoto robežkontroles punktu attīstībā saskaņā ar iepriekš panāktajām vienošanām. Kā ārlietu ministrs es regulāri apmeklēju Latvijas reģionus, kur tiekos ar skolēniem, studentiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Pavisam nesen es pabiju Liepājā un Daugavpilī, kur sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta tieši šiem robežšķērsošanas jautājumiem, kas ir sevišķi svarīgi pierobežas iedzīvotājiem.

Baltijas valstis ir apņēmušās aktivizēt sadarbību, īstenojot reformas elektroenerģijas jomā, lai izveidotu vienotu Baltijas elektroenerģijas tirgu un sekmētu tā integrāciju Ziemeļeiropas un Rietumeiropas elektroenerģijas tirgos. Latvija pievērš lielu uzmanību iekšējo reformu veikšanai elektroenerģijas tirgus liberalizēšanā. Latvija atbalsta “Baltic Ring” koncepciju, kas paredz Baltijas jūras reģionā īstenot vairākus elektropārvades savienojumus (Igaunija—Somija; Lietuva—Polija, u.c.), tādējādi nodrošinot reģionu ar līdzsvarotām enerģētikas resursu piegādēm.

2001. un 2002. gadā Baltijas valstis ir turpinājušas kopīgi strādāt pie transporta infrastruktūras uzlabošanas, pievēršot īpašu uzmanību tieši autoceļa “Via Baltica” otrās investīciju programmas īstenošanai. 2002. gadā Latvija paredzējusi ieguldīt vairāk nekā 5,3 miljonus latu (lielākie projekti: ceļa posma Rīga—Baltezers rekonstrukcija; pievadceļa uz lidostu “Rīga” uzlabošana). Latvija aktīvi izmanto ES pirmsiestāšanās strukturālo fondu sniegtās iespējas ceļu infrastruktūras uzlabošanai: piemēram, 2001.gada beigās tika atklāts rekonstruētais ceļu posms Gauja—Lilaste, kas bija arī pirmais ISPA realizētais projekts kandidātvalstīs.

Arvien lielāka nozīme Baltijas valstu sadarbībā tiek piešķirta tūrisma nozares attīstībai. Pēc Latvijas iniciatīvas 2001.gadā tika sākts darbs pie trīspusējā līguma par sadarbību tūrismā sagatavošanas. Nākamais solis šajā jomā būs Tūrisma komitejas izveidošana Baltijas Ministru padomes ietvaros. Savukārt UNESCO programmas ietvaros Baltijas valstis ir sākušas sadarbību kultūras tūrisma veicināšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Sadarbojoties UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai un Latvijas Tūrisma attīstības aģentūrai, šā gada 18.februārī notika seminārs “Kultūras tūrisma attīstība Latvijā un Baltijā”. Semināra rezultātā tika izstrādāts dokuments, kuru Latvijas pārstāvji prezentēs Baltijas reģionālajā kultūras tūrisma seminārā, kas notiks Pērnavā 2002. gada 5. un 6.jūnijā.

Dāmas un kungi!

Baltijas valstis ir lielu notikumu priekšvakarā, kas būtiski mainīs mūsu nākotni, likvidēs pagātnes netaisnības un nodrošinās mūsu valstīm ilglaicīgu drošību un labas izaugsmes iespējas. Analizējot un apsverot iestāšanās ES un NATO, tā ir jāskata tieši no šāda izejas punkta.

Lai sasniegtu šos mērķus, Baltijas valstis sagaida enerģisks un saliedēts darbs. Esmu pārliecināts, ka ar kopīgiem spēkiem mēs spēsim sasniegt izvirzītos uzdevumus.