• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru kopīgs paziņojums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.2002., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62393

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas un Lietuvas jauno paaudzi vieno ne tikai vēsturiskās sadarbības pamati, bet arī kopīgas ieceres, kopīgi mērķi un lieli darbi savu valstu un reģiona labā

Vēl šajā numurā

23.05.2002., Nr. 77

PAR DOKUMENTU

Veids: paziņojums

Pieņemts: 22.05.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru kopīgs paziņojums

Varšavā 2002. gada 22. maijā

2002. gada 22. maijā Varšavā notika desmit Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu — Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministru tikšanās, lai apspriestu uzņemšanas sarunu nobeiguma posmu un ES paplašināšanas perspektīvas.

Ministri vēlreiz apliecināja savu valstu apņemšanos pabeigt sarunas līdz 2004. gada 1. janvārim. Ministri sagaida, ka Eiropas Padome Seviļā apstiprinās šo grafiku un mērķi.

Ministri vienojās par to, ka ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm jāatrod savstarpēji pieņemami risinājumi problēmām, ar kurām būs jāsaskaras nākotnē. Viņi uzsvēra, ka sarunu rezultātam attiecībā uz lauksaimniecību un finansēm jāatbilst četrām galvenām prasībām:

— visa ES politika, ieskaitot strukturālo un kohēzijas politiku, kā arī lauksaimniecības politiku, pilnībā jāattiecina uz jaunajām dalībvalstīm;

— ja ir attaisnojama kāda no prasībām, ka strukturālajā un kohēzijas politikā, kā arī lauksaimniecībā ir nepieciešamas pārejas posma vienošanās vai iedalījums periodos, tās nedrīkst pārsniegt pašreizējo finansu perspektīvu;

— jānodrošina vienādi apstākļi jauno dalībvalstu zemniekiem, lai garantētu viņu konkurētspēju;

— jāuzlabojas jauno dalībvalstu finansiālajam stāvoklim pēc to iestāšanās ES, sākot jau ar pirmo gadu, salīdzinājumā ar pēdējo gadu pirms iestāšanās.

Lai izpildītu šīs prasības, Eiropas Savienībai jānodrošina adekvāti finansu resursi, kas paredzēti paplašinšāšanai.

Iepriekšminētajam ir būtiska nozīme ne tikai desmit kandidātvalstu ES dalības kvalitātei, bet arī — lai nodrošinātu atbalstu uzņemšanas līgumam referendumos.

Ņemot vērā to, ka Bulgārija un Rumānija arī ir iesaistījušās sarunu procesā, ministri pauda atbalstu šo valstu centieniem kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministri sagaida, ka viņu valstis jau kā ES locekles piedalīsies nākamajā Starpvaldību konferencē, kas tiks sasaukta saskaņā ar Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni.

Ministri vienojās, ka viņi turpinās viedokļu apmaiņu par ES uzņemšanas sarunām.

 

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!