Ar vienotu priekšrakstu tiesību aktu izstrādei

Vakar, 15.maijā, Ministru kabinetā notika jaunas grāmatas atvēršanas svētki — speciālistu un interesentu vērtējumam nodota “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Tās autores — Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa.

Grāmata tapusi divu gadu atbildīgā darbā, un, kā uzsvēra V.Krūmiņa, tās sagatavošanā izmantota daudzu cilvēku pieredze un padoms. Īpašu pateicību par sadarbību autores izteica Agnesei Kveskai, Elitai Ektermanei, Eduardam Stankevičam, Dainai Vaivarei, Solveigai Līcei, Gunāram Kusiņam, Egilam Levitam, Arvīdam Dravniekam, Kristīnei Jarinovskai — Bukai, Arnim Bukam, Rutai Lapšei, Edītei Strazdiņai, Gundegai Šulcai, Solvitai Zvidriņai, Guntai Kauliņai, Edgaram Puriņam, Jānim Golubevam, Uldim Pētersonam un Marikai Ķirītei, kā arī visiem Valsts kancelejas Juridiskā departamenta un Tiesību aktu redakcijas departamenta darbiniekiem un Latviešu valodas institūta konsultantiem.

Kā uzsvēra V.Skujiņa, grāmata ir tapusi, sadarbojoties juristiem un valodniekiem, un, “tikai kopā strādājot, ir iespējams izprast vienam otra vajadzības”.

“Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” ir definētas galvenās juridiskās tehnikas prasības, apkopoti normatīvo aktu izstrādes principi un valodas normas, kas jāievēro, izstrādājot likumus un Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Grāmatas galvenā mērķauditorija ir valsts pārvaldes darbinieki, kuru tiešais darbs saistīts ar normatīvo aktu izstrādi, taču, kā uzsvēra gan grāmatas autores, gan Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, rokasgrāmata būs interesanta arī tiem, kas vēlas izprast un ietekmēt likumdošanas tapšanu. “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” ir pirmais nozīmīgais izdevums, kurā atspoguļotas juridiskās tehnikas prasības tiesību aktu izstrādei. Līdz šim bijuši pieejami vien dažādi metodiskie materiāli un ieteikumi.

Grāmatā izmantoti Saeimas Juridiskā biroja savulaik sagatavotie metodiskie norādījumi normatīvo aktu izstrādei. Arī “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatai” ir tikai ieteikuma raksturs, tomēr līdzīgi rokasgrāmatas veidā atspoguļoti priekšraksti ir arī citās valstīs, un, runājot Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas E.Ektermanes vārdiem, “Latvijai vairs nebūs ar skaudību jāraugās uz Igaunijas vai Vācijas kolēģiem”. Valsts kancelejas vadītāja G.Veismane savukārt pauda pārliecību, ka tikko iznākusī rokasgrāmata palīdzēs valsts pārvaldes darbiniekiem strādāt kvalitatīvāk. Ieguvēja būs arī visa sabiedrība kopumā, jo viens no grāmatas pamatmērķiem ir radīt priekšnoteikumus visiem (ne tikai ierēdņiem vai politiķiem) saprotamiem tiesību aktiem. Grāmatas ievadā tās autores norāda, ka normatīvo aktu izstrādē nav nesvarīgu lietu — svarīga ir gan tiesību akta normu atbilstība Satversmei, gan komata un punkta lietošana. Turpat norādīts, ka tiesību akta kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik precīzi izstrādes gaitā ir ievērota juridiskā tehnika, savukārt tiesību akta piemērošanas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik nepārprotami lietoti juridiskie termini, cik secīgi tie virknēti, cik precīzi izvēlēti.

“Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatai” ir trīs daļas un vairāki pielikumi. A daļā sniegts vispārīgs normatīvo aktu izteiksmes raksturojums, B daļā — ieteikumi likumu, Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu, Ministru kabineta noteikumu, Ministru kabineta un ministra instrukciju un ieteikumu izstrādes pamatprincipi. Grāmatas C daļā ievietoti normatīviem aktiem aktuāli valodas jautājumi.

“Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” ir izdota 1000 eksemplāros, un tie bez maksas tiks izdalīti valsts pārvaldes institūcijām un bibliotēkām. Grāmata elektroniskā formā būs pieejama Ministru kabineta mājaslapā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane:

Vakar, 15.maijā, Ministru kabinetā: Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, grāmatas autores — Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja akadēmiķe Valentīna Skujiņa un Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa Foto: A.F.I.

Grāmatas “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” priekšvārds

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā katram indivīdam ir sava dzīve, bet tomēr viņš nav pilnīgi brīvs savā darbībā. Ikvienam indivīdam ir tiesības un pienākumi. Tiesības nevar eksistēt pašas par sevi, tās var realizēties tikai noteiktā indivīdu kopumā sabiedrībā, un tā ir viena no galvenajām tiesību pazīmēm, jo katrā indivīdā saplūst atsevišķais un kopīgais, personiskais un sabiedriskais. Lai piešķirtu lietu ritumam noteiktu kārtību, valsts nosaka īpašas tiesību normas. Tas ir viens no tiesiskas valsts stūrakmeņiem — tiesību vara jeb tiesību virsvadība. Tiesību virsvadības principa īstenošana nav iedomājama bez profesionāli sagatavotiem, juridiski un valodnieciski korektiem normatīvajiem aktiem.

Ikviens normatīvais akts ir individuāls, neatkārtojams, un katrā tiek skatīti jautājumi, kas prasa oriģinālu risinājumu. Tieši vienotais stils, vienotā terminoloģija un vienotā pieeja normatīvo aktu noformēšanā ir tā, kas atvieglo dokumentā iekļauto normu uztveršanu, palīdz piemērot un īstenot dzīvē dažādās tiesību normas. Normatīvā akta izstrāde ir radošs process, kura laikā jāņem vērā normatīvā akta saistība ne tikai ar atsevišķiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar visu tiesību sistēmu kopumā. Šī iemesla dēļ svarīgu lomu iegūst normatīvo aktu izstrādes principi — juridiskās tehnikas prasības.

Šajā rokasgrāmatā ir definētas galvenās juridiskās tehnikas prasības, apkopoti normatīvo aktu izstrādes principi un valodas normas, kas jāievēro, izstrādājot likumus un Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Ceru, ka paustās atziņas un sniegtie ieteikumi palīdzēs gan tiem, kas strādā valsts pārvaldē, gan jebkuram citam interesentam, kurš ir ķēries pie šī sarežģītā un atbildīgā darba — normatīvā akta izstrādes.