Par Eiropas Savienības Konventa trešo sanāksmi

15. un 16.aprīlī Briselē notika trešā ES Konventa sanāksme, veltīta diskusijām par ES uzdevumiem. Klātesošo vairākums atzina, ka ES atbildība būtu jāpalielina tādās jomās kā kopīgā ārējā un drošības politika, iekšlietas un tieslietas. Vienlaikus dalībnieki bija vienisprātis, ka pārāk strikta ES un dalībvalstu kompetenču noteikšana ilgākam laika posmam varētu ierobežot ES spēju efektīvi reaģēt mainīgās situācijās.

Uzsvērta nepieciešamība nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu. Princips paredz, ka ES ietvaros jebkurš lēmums jāpieņem visatbilstošākajā līmenī. Daudzi runātāji atzīmēja, ka ES pārziņā būtu jānodod jomas, kur pārnacionālā līmenī būtu iespējams pieņemt iedzīvotājiem izdevīgākus lēmumus nekā nacionālā vai vietējā līmenī.

Konvents atbalstīja bijušā Slovēnijas ārlietu ministra Alojza Peterles nozīmēšanu par kandidātvalstu parlamentu pārstāvi Konventa prezidijā.

Konvents atbalstīja arī kandidātvalstu pārstāvju iespējas uzstāties dzimtajā valodā, pašiem nodrošinot tulku vienā no ES oficiālajām valodām. Iespēju uzstāties savu valstu oficiālajās valodās izmantoja Latvijas, Slovēnijas un Lietuvas pārstāvji.

Latviju trešajā Konventa sanāksmē pārstāvēja valdības pārstāvis Roberts Zīle un Saeimas deputāti Inese Birzniece un Māris Sprindžuks. Valdības pārstāvis savā uzrunā atzīmēja ES kopīgās ārējās un drošības politikas un drošības un aizsardzības politikas atšķirīgo raksturu, uzsverot, ka plašāka ES sadarbība būtu atbalstāma ārpolitikas jomā. R.Zīle arī atzīmēja iekšlietu un tieslietu jautājumu pārnacionālo raksturu, norādot uz dalībvalstu un ES institūciju sadarbības nepieciešamību sabiedrības drošības augstāku standartu nodrošināšanai.

Nākamajā Konventa sanāksmē 23. un 24.maijā plānots apspriest kompetenču sadalījumu starp ES institūcijām.

Ārlietu ministrijas preses centrs