Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 21. marta Reģionālās attīstības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.04.2002., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61002-regionalas-attistibas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.94

Par papildinājumiem Zemkopības ministrijas 1998. gada 21. oktobra rīkojumā Nr.213

Vēl šajā numurā

09.04.2002., Nr. 53

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 21.03.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Reģionālās attīstības likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) reģionālā attīstība — labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;

2) reģionālā politika — valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

3.pants. Reģionālās attīstības atbalsta pasākums

Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma un tai atbilstošo, likuma mērķu sasniegšanai īstenojamo projektu kopums.

4.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

1) koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips — reģionālās attīstības atbalsta pasākumus īsteno, pamatojoties uz nacionālajā līmenī, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu;

3) partnerības princips — nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem;

4) papildinātības princips — valsts reģionālajā politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finansu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību; plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finansu palīdzības, juridisko un fizisko personu maksājumu, tai skaitā ziedojumu, līdzdalību, turklāt dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējumi ir savstarpēji papildinoši un neaizstāj cits citu. Investīciju un komercdarbības atbalsta programmās līdzfinansējuma apjomu atbalsta saņēmējam nosaka un diferencē atbilstoši pašvaldības vai attiecīgās teritorijas piederībai pie īpaši atbalstāmās teritorijas, atbalsta saņēmējiem nosakot labvēlīgāku līdzfinansējuma apjomu īpaši atbalstāmās teritorijās;

5) atklātības princips — reģionālās attīstības plānošanas un ar atbalsta pasākumiem saistīto lēmumu pieņemšanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem;

6) subsidiaritātes princips — publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī;

7) ilgtspējības princips — esošajām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

5.pants. Plānošanas reģioni

(1) Reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido piecus plānošanas reģionus — Kurzemes reģionu, Latgales reģionu, Rīgas reģionu, Vidzemes reģionu un Zemgales reģionu.

(2) Plānošanas reģionu teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa. Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

6.pants. Reģionālās attīstības plānošanas dokumenti

(1) Reģionālo attīstību īsteno atbilstoši šādiem savstarpēji saskaņotiem reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem:

1) reģionālās politikas pamatnostādnes;

2) nacionālais plānojums;

3) nacionālais attīstības plāns;

4) nacionālās un nozaru attīstības programmas;

5) plānošanas reģionu attīstības programmas un teritoriju plānojumi;

6) rajonu pašvaldību attīstības programmas un teritoriju plānojumi;

7) vietējo pašvaldību attīstības programmas un teritoriju plānojumi.

(2) Nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālo un nozaru attīstības programmu izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Reģionālās politikas pamatnostādnes

Reģionālās politikas pamatnostādnes ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti reģionālās attīstības galvenie pamatprincipi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni.

8.pants. Nacionālais plānojums

Nacionālo plānojumu regulē Teritorijas plānošanas likums.

9.pants. Nacionālais attīstības plāns

(1) Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā analizēta sociālā un ekonomiskā situācija, noteikti reģionālās attīstības mērķi un prioritātes, atbalsta pasākumi noteikto mērķu īstenošanai un izpildei nepieciešamie finansu līdzekļi.

(2) Nacionālo attīstības plānu izstrādā saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēs un nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, ievērojot plānošanas reģionu attīstības programmu un teritorijas plānojumu noteiktās attīstības prioritātes.

10.pants. Nacionālā un nozares attīstības programma

(1) Nacionālā un nozares attīstības programma ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kas attiecas uz noteiktu jomu un nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.

(2) Nacionālo un nozares attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu un nacionālo attīstības plānu.

11.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietverts konkrētu pasākumu kopums.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, ievērojot plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību attīstības programmas un plānojumus.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padome.

12.pants. Rajona pašvaldības attīstības programma

(1) Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā rajona pašvaldībā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās rajona pašvaldības attīstības prioritātes un ietverts konkrētu pasākumu kopums.

(2) Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā rajona pašvaldība, ievērojot rajona teritorijā ietilpstošo pašvaldību attīstības programmas un plānojumus.

(3) Rajona pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome.

13.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā vietējā pašvaldībā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņā ar attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā rajona pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

III nodaļa. Publisko institūciju kompetence

14.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) apstiprina reģionālās politikas pamatnostādnes, nacionālo attīstības plānu un nacionālās un nozaru attīstības programmas;

2) nosaka reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas un novērtēšanas, kā arī sabiedriskās apspriešanas kārtību;

3) nosaka par reģionālo attīstību atbildīgo ministru.

15.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome

(1) Reģionālās attīstības un teritorijas plānošanas koordinācijai valstī Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi.

(2) Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs, un padomes sastāvā ir ekonomikas ministrs, finansu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, izglītības ministrs, zemkopības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai viņu norīkotie pārstāvji.

(3) Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz reģionālo attīstību veic šādas funkcijas:

1) izvērtē reģionālās politikas pamatnostādnes pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

2) izvērtē nacionālo attīstības plānu pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

3) izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, plānošanas reģionu attīstības programmu un teritoriju plānojumu savstarpējo atbilstību un lemj par priekšlikumiem šo plānojumu un programmu savstarpējai saskaņošanai;

4) nodrošina reģionālās attīstības plānošanas un tās atbalsta pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem;

5) koordinē reģionālās attīstības plānošanas un tās atbalsta pasākumu īstenošanu;

6) izvērtē projektu finansējuma sadalījumu pa reģioniem investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta programmās;

7) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

16.pants. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir par reģionālo attīstību atbildīgā ministra pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordināciju.

(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde attiecībā uz reģionālo attīstību veic šādas funkcijas:

1) izstrādā reģionālās politikas pamatnostādnes;

2) īsteno reģionālo politiku, plānojot un koordinējot reģionālās attīstības pasākumus, tai skaitā Eiropas Savienības strukturālo instrumentu līdzfinansētos pasākumus, kā arī nodrošina šīs politikas uzraudzību;

3) nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietekmes novērtēšanu;

4) vada nacionālā attīstības plāna izstrādi;

5) koordinē rajonu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādi;

6) izveido un uztur reģionālās attīstības plānošanas dokumentu datu bāzi;

7) nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;

8) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

17.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome

(1) Plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padomi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomi ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulce no attiecīgo pašvaldību deputātiem.

(3) Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju ievēlē Plānošanas reģiona attīstības padome no tajā izvirzītajiem pašvaldību deputātiem.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas, un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(5) Plānošanas reģiona attīstības padome veic šādas funkcijas:

1) nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;

2) nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

3) vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;

4) nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

5) izvērtē nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālo un nozaru attīstības programmu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un neatbilstības gadījumos lemj par ierosinājumu grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai par grozījumiem plānošanas reģiona plānošanas dokumentos;

6) apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padomes un Plānošanas reģiona attīstības aģentūras nolikumu;

7) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības aģentūra

(1) Plānošanas reģiona attīstības padome izveido Plānošanas reģiona attīstības aģentūru, kas darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un pilda Publisko aģentūru likumā noteiktās aģentūras padomes funkcijas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūciju teritoriālajām iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālajām vai nozaru attīstības programmām, kā arī to ieviešanas vadību;

2) sagatavo atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam;

3) koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

4) izvērtē vietējo pašvaldību un juridisko un fizisko personu iesniegtos projektu pieteikumus reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanai un sniedz atzinumus par tiem;

5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra darbojas saskaņā ar Plānošanas reģiona attīstības padomes apstiprinātu nolikumu.

IV nodaļa. Reģionālās attīstības finansēšana

19.pants. Reģionālās attīstības finansēšanas avoti

(1) Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu maksājumiem, tai skaitā ziedojumiem.

(2) Nacionālās attīstības plānā iekļautos reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.

20.pants. Reģionālais fonds

(1) Reģionālās attīstības veicināšanai reģionos Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Reģionālā fonda darbību pārrauga par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs.

(2) Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanai.

(3) Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

21.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana

(1) Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm un šo pasākumu vadībai.

(2) Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par valsts atbalstu, piemēro likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”.

(3) Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadības kārtību.

V nodaļa. Īpaši atbalstāmā teritorija

22.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas jēdziens

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurai ar likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

23.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss

(1) Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

(2) Īpaši atbalstāmo teritoriju attīstība tiek veicināta ar īpašu kredītpolitiku, nodokļu atvieglojumiem un Reģionālā fonda līdzekļiem, kas nodrošina papildu iespējas finansēt projektus, kuru īstenošana attiecīgajā teritorijā veicina saimniecisko darbību, rada jaunas un saglabā esošās darba vietas un sekmē šīs teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas noteikšana

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķir un atceļ plānošanas reģionu attīstības padomes saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).

2. Saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” izveidotā Reģionālās attīstības padome turpina pildīt savas funkcijas līdz Nacionālās reģionālās padomes izveidošanai.

3. Saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmo reģionu statuss ir spēkā līdz 2004.gada 27.jūnijam.

4. Saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” izveidotais Reģionālais fonds turpina savu darbību līdz brīdim, kad tiek izveidots šajā likumā paredzētais Reģionālais fonds, kas ir tā tiesību un saistību pārmantotājs.

5. Ministru kabinets:

1) līdz 2002.gada 1.septembrim izdod šā likuma 6.pantā paredzētos noteikumus un ieteikumus, piedāvā priekšlikumu par plānošanas reģionu teritorijām un nosaka kārtību, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām;

2) līdz 2002.gada 15.oktobrim nosaka šā likuma 5.pantā paredzētās plānošanas reģionu teritorijas un izdod šā likuma 14.pantā paredzētos noteikumus;

3) līdz 2003.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 15.panta trešajā daļā paredzēto Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu.

6. Šā likuma 5.pantā minētās plānošanas reģionu padomes divu mēnešu laikā pēc tam, kad plānošanas reģiona robežas apstiprinātas Ministru kabinetā, izvirza savu pārstāvi darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

7. Šā likuma II nodaļā minētos reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentus apstiprina triju gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

8. Šā likuma 21.panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

9. Līdz šajā likumā paredzēto plānošanas reģionu izveidošanai plānošanas reģionu funkcijas veic saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu izveidotie plānošanas reģioni.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 21.martā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 9.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 23.aprīli.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!