Par iespaidīgo ārzemju studentu skaitu

Pašlaik visās Latvijas augstskolās mācās 3248 studenti no 45 ārvalstīm. Paradoksāli, bet tālo zemju jaunieši uzgājuši, ka te par stipri pieņemamām cenām var iegūt eiropeisku izglītību. Viduvējā Eiropas institūtā mācību maksa ir vismaz 10 000 dolāru gadā, bet pie mums – 1200–1500 dolāru.

RTU 28 no 47 ārzemju studentiem ir libānieši. Pārējie ieradušies no Sīrijas, Pakistānas, Ēģiptes, Nigērijas, Krievijas un Ukrainas. Ārzemju jaunieši par vispopulārākajām uzskata “Informātikas tehnoloģiju”, “Celtniecības”, “Elektronikas” un “Telekomunikāciju” mācību programmas.

120 ārzemju studentu mācās Medicīnas akadēmijā – galvenokārt Libānas, Izraēlas un pat Kanādas pārstāvji. 123 ārzemnieki no Lietuvas un Igaunijas mācās Rīgas ekonomikas augstskolā. Salīdzinoši jaunajā Rīgas aeronavigācijas institūtā šogad bija īsts bums: pēc akreditēšanas šo mācību iestādi izvēlējušies 267 Krievijas jaunieši.

Visvairāk ārzemnieku – 2113 – mācās Latvijas Universitātē. Taisnība gan, ja nebūtu LU filiāles Izraēlā, kuras šaubīgo diplomu sakarā jau krietnu laiku virmo kaislības, Universitātē būtu tikai pārsimts ārzemju studentu. No otras puses, LU var lepoties, ja jau tās diploms kļuvis par tirgošanās objektu, tas nozīmē, ka šeit iegūta izglītība tiek augstu vērtēta.

Otrajā vietā ārzemnieku skaita ziņā ir Baltijas Krievu institūts. Tam ir pārstāvniecības arī Lietuvā un Igaunijā, kurās mācās 300 cilvēku. Vairāk nekā 100 studentu no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Armēnijas, Moldovas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Polijas, Somijas, Izraēlas un Kanādas zinības apgūst Rīgā. Vispopulārākās ir Juridiskā un Uzņēmējdarbības vadības fakultātes.

Interesanti, ka Baltijas Krievu institūtu izvēlējušies 67 Krievijas jaunieši, kaut gan vienā pašā Maskavā ir 800 augstskolu. Daļa no viņiem savu turpmāko profesionālo darbību vai biznesu grib saistīt ar Baltiju, tādēļ labāk ir mācīties šeit. Studentiem no bijušās PSRS mēs esam kā tāds logs uz Eiropu. Te ir vieglāk piemēroti es mūsdienu Eiropas reālijām, bet mācību valoda ir krievu. Šajā gadā gan paredzēts ieviest jaunu mācību programmu un pusi kursa pasniegs angļu valodā. Daudzi provinces jaunieši Maskavu un Sanktpēterburgu uzskata par nedrošām un dārgām pilsētām. Rīga sāk ieņemt to vietu, ko vēl nesen aizņēma Prāga, no kurienes jaunieši sāka apgūt Eiropu. Rīgai ir vēl viena priekšrocība viņu acīs – te par saziņas līdzekli kalpo krievu valoda. Un vēl viens Krievijas studentu pieplūduma iemesls. Tas ir pavisam vienkāršs: neiztu rēsi konkursu, nokļūsi uz Čečenijas robežām.

“ČAS”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti