ATSAUCĒ IETVERT:
Par Usmas baznīcas glābšanu no bojāejas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2002., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60943
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Usmas baznīcas glābšanu no bojāejas
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs Kultūrkapitāla fondam aprīlī iesniegs projektu, kurā lūgs finansējumu Usmas baznīcas uzmērīšanai, lai to varētu pārcelt uz muzeju. Baznīcas uzmērīšanai nepieciešami aptuveni divi tūkstoši latu. Uzmērīšana jāveic, lai baznīcu varētu izjaukt un pēc pārvešanas uz Piejūras brīvdabas muzeju precīzi pēc veiktajiem mērījumiem varētu atkal salikt kopā. Nelielo koka baznīcu muzejā paredzēts izvietot starp administratīvo ēku un zvejnieku sētu, un tā būs redzama no Vasarnīcu ielas. Usmas baznīcas pārvietošana – transportēšana, salikšana un restaurācija – varētu izmaksāt aptuveni 60 tūkstošus latu. Tāpat iecerēts pašreizējā baznīcas vietā saskaņā ar pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasību uzstādīt piemiņas zīmi. Ja izdosies dabūt visus nepieciešamos līdzekļus no pašvaldības un valsts, tad pamatus muzejā izbūvēs šoruden, bet baznīcas pārcelšana varētu notikt nākamajā gadā.
Usmas baznīca netiek izmantota jau vairāk nekā 30 gadu, jo atrodas Usmas ezera pretējā krastā, kurš vairs nav apdzīvots. Tādēļ vērtīgais arhitektūras piemineklis – 1936. gadā celtā koka baznīca – iet bojā. Baznīcai ir labi saglabājušās visas koka konstrukcijas, tajā ir neliels balkoniņš, daļēji saglabājusies kancele.
Baznīcas altāra glezna šobrīd atrodas Rundāles pilī. Baznīca uzcelta uz 1704.gadā celtās pirmās Usmas baznīcas pamatiem. To 1935.gadā pārcēla uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā. Pēc kara Usmas otrā baznīca nodota Kuldīgas rajona Rendas pagasta pārziņā, un to sāka apsaimniekot Rendas draudze. Tā kā baznīca netiek izmantota, gan Rendas draudze, gan arhibīskaps ir devuši savu piekrišanu tās pārcelšanai uz Ventspili, jo tādējādi šis kultūrvēsturiskais objekts tiks paglābts no bojāejas.
BNS