Par Eiropas Savienības naudu mūsu zemnieku kabatās

Jau pēc pāris gadiem mūsu zemnieki, ja Latvija iestāsies ES, varēs sākt saņemt atbalstu ar augstāku cenu atlīdzību, kuras tiek uzturētas ar augstām muitas barjerām, ražošanas ierobežošanas pasākumiem (kvotām), tirgus intervences instrumentiem, kā arī ar tiešajiem maksājumiem. Papildus tam mūsu lauksaimnieki varēs pretendēt uz lauku attīstības programmas pasākumiem un atbalstu no strukturālajiem fondiem, tāpat kā ES lauksaimnieki pašlaik.

Pamatojot savu pozīciju ar līdzekļu trūkumu pilnu maksājumu īstenošanai un iespējamo zemnieku straujo labklājības līmeņa celšanos, Eiropas Komisija kandidātvalstīm piedāvā lēni slīdošu pieaugošo tiešo maksājumu shēmu, pēc kuras tie no 25 procentu likmes 2004. gadā 10 gadu laikā sasniegtu ES vispārējo līmeni.

Tiešo maksājumu ieviešana tikai 25 procentu apmērā jau ar pirmo iestāšanās gadu dotu lauksaimniekiem lielākus ienākumus, nekā pašlaik to spēj nodrošināt nacionālās subsīdijas, – apgalvo Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti. Pirmajā iestāšanās gadā mūsu graudu audzētāji varētu saņemt aptuveni 18 latus par hektāru, bet šogad no subsīdijām par graudaugu hektāru tiek piešķirti 15 lati.

Turklāt ES sola tiešos maksājumus piešķirt pat tādām saimniecībām, kurām ir vismaz 0,3 hektāri tieši subsidējamo sējumu, lai gan pašlaik Latvijā tiek atbalstītas 10 hektāru un lielākas saimniecības.

Lopkopībā tiešos maksājumus lielākoties saņemtu liellopu gaļas ražotāji. Savukārt piena ražošanā piemaksprēmiju izmaksas sākums paredzēts tikai 2005. gadā rudenī. ES ierēdņi prognozē, ka pie lopkopjiem tās reāli nonāktu tikai 2007. gadā.

Ar to brīdi, kad Latvija iestāsies ES, pašreizējā SAPARD programma pārstās darboties. Lai mūsu lauksaimnieki turpinātu saņemt atbalstu no ES, Zemkopības un Finansu ministrijai ir jāizstrādā Lauku attīstības plāns un Vienotais programmēšanas dokuments. Ja Latvija ES iestājas 2004. gadā, kā pašlaik tiek plānots, abiem šiem dokumentiem ir jābūt gataviem jau līdz šā gada beigām, lai jau ar iestāšanās brīdi mūsu lauksaimnieki varētu saņemt atbalstu no ES.

Lauku attīstības plāns paredzēts tādu pasākumu realizēšanai kā lauksaimnieku agrā pensionēšanās, pusnaturālo saimniecību atbalsts, lauksaimniecības zemju apmežošana, atbalsts tiem saimniekiem, kas strādā lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos, un citi. Lai saņemtu atbalstu šajā programmā, zemniekiem nebūs jāiegulda pašu līdzekļi. Savukārt, saņemot atbalstu no strukturālajiem fondiem, līdzīgi kā SAPARD būs nepieciešams arī pašu zemnieku ieguldījums. SAPARD programmā atbalsts tiek sniegts par pusi no projektā izlietotajiem attaisnotajiem līdzekļiem. Latvijai kā ES dalībvalstij kopumā būs pieejami četri dažādi strukturālie fondi: Eiropas reģionālais atbalsta fonds, Eiropas sociālais fonds, Zivsaimniecības fonds un fonds, kas finansēs SAPARD programmai līdzīgus pasākumus un kas vairāk vai mazāk būs vērsts uz lauku attīstību. Tajā varētu būt ietverti dažādi mežsaimniecības pasākumi, investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, jauno zemnieku atbalsts, mācības, pārstrāde un mārketings, lauku teritoriju piemērošanās un attīstība un citi.

Taču strukturālo fondu izmantošana būs iespējama tikai tad, ja Latvija varēs nodrošināt līdzfinansējumu (pēc pēdējā ES piedāvājuma tas varētu būt 20 procentu liels). Visiem četriem fondiem kopā ES Latvijai varētu piešķirt gadā 200 miljonus eiro.

Pēc ZM aprēķiniem, 2004. gadā Latvijas lauku attīstībai ES varētu piešķirt 25,7 miljonus latu, 2005. gadā – 46,2 miljonus latu un 2006. gadā – 67 miljonus latu.

Vairākas programmas, ko piedāvā ES, drīzāk ir domātas nestrādāšanas veicināšanai, nevis aktīvākai darbības izvēršanai laukos. Nav jau, protams, nekas slikts, ja ES vēlas parūpēties par mūsu laucinieku pirmspensijas un pensijas laika dzīves apstākļu uzlabošanu, piedāvājot piemaksāt par to, ka viņi vairs nenodarbosies ar lauksaimniecību. Uz šo atbalstu var pretendēt zemnieki, kuri ir vismaz 55 gadus veci, bet ne vecāki par valsts noteikto pensionēšanās vecumu, un kuri ar lauksaimniecību ir nodarbojušies vismaz pēdējos 10 gadus. Gadā šāds saimnieks varētu pretendēt uz 15 000 eiro (mēnesī – 1250 eiro jeb aptuveni 770 latiem). Tā gan ir maksimālā summa. Turklāt saimnieks piemaksu pie pensijas saņems tikai līdz 75. dzimšanas dienai. Uz piemaksām pie pensijas varēs pretendēt arī saimniecības strādnieki, tikai viņiem piemaksa – mazāka.

Arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstādot ar mežu, var pretendēt uz atbalstu no ES. Nākotnē tas būs viens no lauku atbalsta pasākumiem, tāpat arī, piemēram, ainavu uzturēšana.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”