Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.2002., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60829-noteikumi-par-virszemes-un-pazemes-udenu-kvalitati

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.119

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām"

Vēl šajā numurā

03.04.2002., Nr. 50

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 118

Pieņemts: 12.03.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 40.§)

Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

Izdoti saskaņā ar

likuma “Par piesārņojumu” 12.panta otro daļu un

likuma “Par vides aizsardzību” 18.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

 

 

II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem

4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka īpaši bīstamu vielu (1.pielikums) un bīstamu vielu (2.pielikums) robežlielumus ūdenī, attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem, peldūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem.

5. Piemērojot šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus, ņem vērā ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu, kā arī nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām vielām.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 2.pielikumā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

7. Par šo noteikumu 2.pielikumā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

 

 

III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka prioritāros zivju ūdeņus — saldūdeņus, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritāro zivju ūdeņu sarakstu saskaņo ar Zemkopības ministriju. Sarakstu pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

11.1. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — pH, BSP5, nejonizētais amonjaks, amonijs, nitrīti, kopējais brīvā hlora atlikums, cinks un varš —, atbilst 95 % paraugu. Ja paraugus ņem retāk nekā reizi mēnesī, minētajām prasībām jāatbilst visiem paraugiem;

11.2. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — temperatūra un izšķīdušais skābeklis —, atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais paraugu daudzums;

11.3. suspendēto vielu vidējā koncentrācija atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;

11.4. īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos kvalitātes normatīvus;

11.5. nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

12. Nosakot šo noteikumu 11.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

 

 

IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

14. Peldūdeņi ir normatīvajos aktos noteiktās peldvietas, kā arī ūdeņi, kuros peldēšanās nav aizliegta un kuri tradicionāli tiek izmantoti par peldvietām, izņemot ārstnieciskiem nolūkiem izmantotos ūdeņus un peldbaseinus.

15. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Minētie normatīvi neattiecas uz peldvietām, kuras noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” 1.pielikumā.

16. Lai kontrolētu peldūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 4.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Peldūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

16.1. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

16.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem mērķlielumiem atbilst 90 % paraugu (80 % paraugu, analizējot kopējo koliformu un fekālo koliformu skaitu);

16.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, pH un izšķīdušo skābekli);

16.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

17. Nosakot šo noteikumu 16.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

18. Peldūdeņu neatbilstība šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

 

 

V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

19. Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei un kurus piegādā, izmantojot ūdensapgādes sistēmu (turpmāk — dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi), iedala trīs kategorijās atbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:

19.1. A1 kategorija — izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija;

19.2. A2 kategorija — izmantota fizikāla un ķīmiska attīrīšana un dezinfekcija;

19.3. A3 kategorija — izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana, pastiprināta attīrīšana un dezinfekcija.

20. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši iedalījumam šo noteikumu 19.punktā minētajās kategorijās norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 5.pielikumā ietverto informāciju.

21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas atbilstoši noteiktajai kategorijai.

22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 6.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

22.1. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

 

 

VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei.

26. Ja hlorīdu, sulfātu, elektriskās vadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

 

 

VII. Ūdens kvalitātes monitorings

27. Latvijas Vides aģentūra nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu īpaši bīstamo un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam. Sabiedrības veselības aģentūra nosaka paraugu ņemšanas vietas peldūdeņu monitoringam.

28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas testēšanas metodes, nekā noteikts šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā, ja attiecīgie Latvijas nacionālie standarti vai Latvijā adaptētie starptautiskie standarti paredz metožu maiņu un iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, ņemot vērā, ka:

28.1. noteikšanas robeža ir mazākā nosakāmā vielas koncentrācija paraugā, ko var konstatēt, bet ne vienmēr var izteikt kā noteiktu vērtību;

28.2. precizitāte ir atšķirība starp neatkarīgu testu rezultātiem, kas veikti noteiktos apstākļos (gadījuma kļūda);

28.3. pareizība ir atšķirība starp liela skaita atkārtoto mērījumu vidējo vērtību un pieņemto references vērtību (sistemātiskā kļūda).

29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, veic īpaši bīstamo un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

30. Vides valsts monitoringa vajadzībām reģionālā vides pārvalde apzina īpaši bīstamo vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Latvijas vides aģentūra apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar īpaši bīstamajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasības.

31. Latvijas Vides aģentūra veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, Latvijas Vides aģentūra un reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Latvijas Vides aģentūrai ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja Latvijas Vides aģentūra konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tai ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

34. Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām. Peldūdeņu kvalitātes kontroli veic Valsts sanitārā inspekcija.

35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6., 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.

36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā.

39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

40. Šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā minēto parametru koncentrācijas noteikšanai lieto tādas testēšanas metodes, ar kurām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, kā minēts šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulā. Neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes jutības rezultātus norāda ar tādu pašu decimāldaļu skaitu kā šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā.

 

 

VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai

41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka kvalitātes normatīvi konkrētajā ūdenstilpē nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļaujā, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums.

43. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 17.pantam izstrādā:

43.1. rīcības programmu prioritāro zivju ūdeņu piesārņojuma samazināšanai un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai;

43.2. rīcības programmu peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

 

 

IX. Informēšana

44. Lai par ūdens vides aizsardzību informētu sabiedrību, valsts un pašvaldību iestādes, Latvijas Vides aģentūra:

44.1. reizi divos gados sagatavo ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību, ietverot informāciju par šo noteikumu 13., 18. un 24.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

44.2. pārskatā par Latvijas vides stāvokli katru gadu ietver informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 34., 35. un 39.punktā noteiktajām prasībām;

44.3. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Savienības Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu.

45. Lai informētu Eiropas Savienības Komisiju, Latvijas Vides aģentūra:

45.1. vismaz reizi četros gados ziņo par grozījumiem šo noteikumu 1. un 2.pielikumā;

45.2. ziņo par prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu noteikšanu un grozījumiem to sarakstos;

45.3. informē par šo noteikumu 13., 18., 24. un 42.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;

45.4. reizi trijos gados ziņo par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un šo noteikumu izpildi, bet reizi gadā — par peldūdeņu aizsardzību. Ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību nosūta deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendāra gada beigām, bet ziņojumu par peldūdeņu aizsardzību — pirms attiecīgā kalendāra gada beigām;

45.5. sniedz informāciju par šo noteikumu 43.punktā minētajām rīcības programmām:

45.5.1. pirmo reizi — sešu mēnešu laikā pēc to publicēšanas;

45.5.2. turpmāk aktualizētu informāciju — katru otro gadu līdz 30.jūnijam;

45.6. sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas prasībām veiktā monitoringa rezultātiem;

45.7. sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa metodēm.

46. Ja prioritārie zivju ūdeņi šķērso vai veido valsts robežu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc attiecīgās valsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas konsultējas ar attiecīgajām valstīm, lai noteiktu, kuriem ūdeņiem piemērojami šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie kvalitātes normatīvi, un noteiktu to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.

47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, reģionālā vides pārvalde informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

 

 

X. Noslēguma jautājumi

48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un līdz 2004.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 43.punktā minētās rīcības programmas.

50. Šo noteikumu 44.3.apakšpunkts un 45.punkts stājas spēkā ar īpašiem noteikumiem.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 4.aprīli.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Robežlielumi īpaši bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

Nr.

CAS

Vielas nosaukums

Robežlielums (1), µg/l

p.k.

numurs

sālsūdeņos

saldūdeņos

1.

107-06-2

1,2-dihloretāns

10

10

2.

120-82-1

1,2,4-trihlorbenzols

0,4

0,4

3.

309-00-2

aldrīns

0,01

0,01

4.

50-29-3

dihlordifeniltrihloretāns (DDT)

0,002

0,002

(dihlordifenildihloretāns (DDD) un

dihlordifenildihloretilēns (DDE))

5.

60-57-1

dieldrīns

0,01

0,01

6.

dzīvsudrabs un tā savienojumi

0,3 (2)

1,0

7.

772-20-8

endrīns

0,005

0,005

8.

87-68-3

heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns

0,1

0,1

9.

118-74-1

heksahlorbenzols

0,03

0,03

10.

608-73-1

heksahlorcikloheksāns (visi izomēri)

0,01

0,01

11.

67-66-3

hloroforms

12

12

12.

465-73-6

izodrīns

0,005

0,005

13.

kadmijs un tā savienojumi

2,5

5

14.

127-18-4

perhloretilēns jeb tetrahloretilēns

10

10

15.

87-86-5

pentahlorfenols

2

2

16.

56-23-5

tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns

12

12

17.

79-01-6

trihloretilēns

10

10

18.

trihlorbenzols, tehnisks maisījums

0,4

0,4

Piezīmes.

(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

(2) Pārejas ūdeņiem robežlielums ir 0,5 µg/l.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Robežlielumi bīstamajām vielām virszemes ūdeņos

Nr.

CAS

Vielas nosaukums

Robežlielums (1), µg/l

p.k.

numurs

sālsūdeņos

saldūdeņos

I. Metāli un citas vielas

1.

arsēns un tā savienojumi

36

150

2.

cinks un tā savienojumi

81

120

3.

hroms un tā savienojumi

50

11

4.

niķelis un tā savienojumi

8,2

52

5.

svins un tā savienojumi

8,1

2,5

6.

varš un tā savienojumi

3,1

9,0

II. Organiskās vielas

7.

75-35-4

1,1-dihloretilēns

100

100

8.

94-75-7

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

10

10

9.

107-05-1

3-hlorpropēns

100

100

10.

107-13-1

akrilonitrils

8

8

11.

1912-224-9

atrazīns

1

1

12.

109-89-7

dietilamīns

100

100

13.

95-50-1

1,2-dihlorbenzols

541-73-1

1,3-dihlorbenzols

10

10

106-46-7

1,4- dihlorbenzols

14.

75-09-2

dihlormetāns

10

10

15.

124-40-3

dimetilamīns

10

10

16.

60-51-5

dimetoāts jeb rogors

1

1

17.

106-89-8

epihlorhidrīns

100

100

18.

122-14-5

fenitrotions

0,01

0,01

19.

fenoli (fenolu indekss)

300

300

20.

50-00-0

formaldehīds

95000

95000

21.

67-72-1

heksahloretāns

10

10

22.

95-51-2

2-hloranilīns

108-42-9

3-hloranilīns

10

10

106-47-8

4-hloranilīns

23.

108-90-7

hlorbenzols

1

1

24.

hlornaftalīni, tehniskais maisījums

0,01

0,01

25.

330-55-2

linurons

1

1

26.

121-75-5

malations

0,01

0,01

27.

91-20-3

naftalīns

1,2

1,2

28.

alvas organiskie savienojumi

0,01

0,01

(izteikti kā alva)

29.

polihlorbifenili (PHB)

0,01

0,01

30.

122-34-9

simazīns

1

1

31.

126-73-8

tributilfosfāts

100

100

32.

1582-09-8

trifluralīns

0,1

0,1

33.

71-55-6

1,1,1- trihloretāns

100

100

79-00-5

1,1,2- trihloretāns

34.

95-95-4

2,4,5-trihlorfenols

1

1

933-78-8

2,3,5-trihlorfenols

88-06-2

2,4,6- trihlorfenols

III. Naftas produkti

35.

monoaromātiskie ogļūdeņraži

10

10

(benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli)

ar summāro rādītāju BTEX

36.

necikliskie naftas ogļūdeņraži

100

100

37.

poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

0,001

0,001

Piezīme.

(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

3.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

Nr.

Parametrs/ mērvienība

Lašveidīgo zivju ūdeņi

Karpveidīgo zivju ūdeņi

Testēšanas metode

Mazākais paraugu

p.k.

mērķlielums

robežlielums

mērķlielums

robežlielums

ņemšanas biežums

1.

Amonija joni (mg/l NH4-)

² 0,03

² 0,78(1)

² 0,16

² 0,78(1)

— spektrofotometrija

— destilēšana un titrimetrija

— plūsmas analīze

2.

Bioloģiskais skābekļa patēriņš BSP5

² 2

² 4

piecu dienu inkubācijas metode

(mg/l O2)

LVS EN 1899-1,2:1998 (skābekli

nosaka ar Vinklera metodi vai

elektroķīmiski)

3.

Cinks (mg/l Zn)

² 0,3

² 1,0

atomu absorbcijas

reizi mēnesī

spektrofotometrija

4.

Fenoli (fenolu indekss)

0,005

0,005

— spektrofotometrija

(mg/l C6H5OH)

— plūsmas analīze

5.

Izšķīdušais skābeklis (mg/l O2)

50 % ³ 9

50 % ³ 9

50 % ³ 8

50 % ³ 7

— Vinklera metode

reizi mēnesī vismaz

100 % ³ 7

100 % ³ 5

— elektroķīmiskā metode

viens paraugs, kas

norāda dienas zemāko

O2 koncentrāciju

(jāņem līdz plkst.

12.00 dienā). Ja

iespējamas lielas

svārstības, jāņem vis-

maz 2 paraugi dienā

6.

Kopējais brīvais hlors (mg/l HOCl)

² 0,005(2)

² 0,005(2)

DPD metode (ar dietil-

reizi mēnesī

p-fenilēndiamīnu)

7.

Kopējais fosfors (mg/l P)

² 0,065

² 0,100

1) spektrofotometrija

2) plūsmas analīze

8.

Naftas ogļūdeņraži

(3)

(3)

— vizuāla pārbaude

reizi mēnesī(4)

— gāzu hromatogrāfija

— infrasarkanā spektrofotometrija

9.

Nejonizētais amonjaks (mg/l NH3)

² 0,005

² 0,025(5)

² 0,005

² 0,025(5)

aprēķina no amonija jonu

reizi mēnesī

koncentrācijas, ņemot vērā pH

līmeni un temperatūru

10.

Nitrītjoni (mg/l NO2-)

² 0,01

² 0,03

— spektrofotometrija

— šķidruma hromatogrāfija

— plūsmas analīze

11.

pH (pH vienības)

6–9(0), (6)

6–9(0), (6)

elektroķīmiskā metode ar pH metru

reizi mēnesī

12.

Suspendētas vielas (mg/l)

² 25(0), (7)

² 25(0), (7)

filtrēšana caur stikla šķiedras

filtru LVS EN 872:1996

13.

Temperatūra (°C)

(8)

(8)

termometrija

reizi nedēļā, līdz

plkst.12.00 dienā

14.

Varš (mg/l Cu)

² 0,04

² 0,04

atomu absorbcijas

spektrofotometrija

 

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.

(1) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zemas ūdens temperatūras vai palēnināta nitrifikācija vai ja reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinumu, ka šāda koncentrācija kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

(2) Šāda koncentrācija pieļaujama, ja ūdens pH vērtība ir 6. Augstākām pH vērtībām pieļaujama augstāka kopējā brīvā hlora koncentrācija.

(3) Naftas produkti ūdenī drīkst būt tikai tādā daudzumā, kas:

1) neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu uz ūdensteču un ezeru grunts;

2) nepiešķir zivīm jūtamu “ogļūdeņražu” garšu;

3) kaitīgi neietekmē zivju populāciju.

(4) Pārbaudes laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem grunts paraugus, lai konstatētu naftas produktu pārklājuma esamību. Šādu pārbaudi veic reizi mēnesī. Zivju garšu pārbauda tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par prioritāro zivju ūdeņu piesārņojumu ar naftas produktiem.

(5) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.

(6) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ±0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.

(7) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.

(8) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:

1,5 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;

3 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos.

Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;

2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:

(0) 21,5 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;

(0) 28 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos;

3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:

(0) 10 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;

(0) 10 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos;

4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

Nr.

Parametrs/

Mērķ-

Robež-

Testēšanas metode

Minimālais

p.k.

mērvienība

lielums

lielums

paraugu

ņemšanas

biežums

I. Mikrobioloģiskie rādītāji

1.

Enterovīrusi (PFU

0

Vīrusu indikācija vismaz

(2)

10 litros)

3 dažādās audu kultūrās

2.

Fekālo koliformu

100

2000

Fermentācija daudzpakāpju

Reizi

skaits (E. coli)

atšķaidījumu mēģenēs.

divās

(100 mililitros)

Pozitīvo subkultūru apsti-

ne-

prināšana uz barotnēm.

dēļās(1)

Skaitīšana ar VIS (visvairāk

iespējamā skaitļa metode)

vai membrānu filtrēšana un

kultivēšana uz piemērotas

kultūrbarotnes. Aizdomīgu

koloniju subkultivēšana un

identifikācija. Nosakot gan

kopējo koliformu skaitu, gan

fekālo koliformu skaitu,

inkubācijas t° ir variabla.

LVS EN ISO 9308-1:2001

LVS ISO 9308-2:1990

3.

Zarnu enterokoku

100

Skaitīšana ar VIS (visvairāk

(2)

skaits (100

iespējamā skaitļa metode)

mililitros)

vai membrānu filtrēšanas

metodi. Kultivēšana uz

piemērotas kultūrbarotnes.

LVS EN ISO 7899-1:1998

LVS EN ISO 7899-2:2001

4.

Koliformu baktēriju

500

10000

Tāpat kā fekālajām

Reizi

skaits (100

koliformām

divās

mililitros)

nedēļās(1)

5.

Salmonellas

0

Koncentrēšana ar membrānu

(2)

(1000 mililitros)

filtrēšanas metodi. Inoku-

lēšana standartbarotnēs.

Savairošana — subkulti-

vēšana uz izolēšanas

agara — identifikācija.

LVS ISO 6340:1995

II. Fizikāli ķīmiskie rādītāji

6.

Amonija joni

Absorbcijas spektrofoto-

(3)

(mg/l NH4+)

metrijas, Neslera vai zilā

indofenola metode

7.

Caurredzamība (m)

2

1(0)

Mērījumi paraugu

Reizi

ņemšanas vietā ar Sekki

divās

disku

nedēļās(1)

8.

Cianīdjoni (mg/l CN-)

Absorbcijas spektrofometrija,

(2)

lietojot specifiskus reaģentus

9.

Fenoli (fenolu

² 0,005

Nav

Fenola raksturīgās

Reizi

indekss)

speci-

specifiskās smakas

divās

(mg/l C6H5OH)

fiskas

pārbaude vai absorbcijas

nedē-

smakas

spektrofotometrijas metode

ļās(1), (2)

² 0,005

ar 4-aminoantipirīnu (4 AAP)

10.

Izšķīdušais

80-120

Vinklera metode vai

(2)

skābeklis —

elektrometriskā metode

piesātinājums (% O2 )

(oksimetrs)

11.

Slāpeklis (mg/l N)

Kjeldāla metode

(3)

12.

Krāsa (Pt/Co skala)

Nav

Vizuāla pārbaude vai

Reizi

nepa-

fotometrija ar standartu

divās

rastu

pēc Pt/Co skalas

nedē-

pārmaiņu

ļās(1), (2)

(0)

13.

Minerāleļļas (mg/l)

² 0,3

Nav

Vizuāla pārbaude vai

Reizi

rakstu-

ekstrakcija, lietojot atbilstošu

divās

rīgās

tilpumu un nosverot sauso

nedē-

smakas

atlikumu.

ļās(1), (2)

un pel-

Ekstrakcija ar atbilstošu

došas

šķīdinātāju un noteikšana ar

plēves

infrasarkano spektrofoto-

metru vai gāzu hromatogrāfu.

14.

Nitrātjoni un

Atomu absorbcijas

(3)

fosfātjoni

spektrofotometrija, lietojot

(mg/l NO3-

specifiskus reaģentus

mg/l PO43-)

15.

Peldošie

Ne-

Vizuāla pārbaude

Reizi

piemaisījumi

drīkst

divās

(piemēram, koks,

būt

nedēļās(1)

plastmasa, gumija,

pudeles, darva,

skaidas, atkritumi)

16.

pH (pH vienības)

6-9(0)

Elektrometrija ar kalibrēšanu

(2)

pēc standarta buferšķīduma

ar pH 7 un 9

17.

Pesticīdi(4) (mg/l)

Ekstrakcija ar atbilstošu

(2)

šķīdinātāju un hromato-

grāfiska noteikšana

18.

Smagie metāli

Atomu absorbcijas metode

(2)

arsēns (As),

(iespējams lietot

kadmijs (Cd),

ekstrakcijas koncentrēšanu)

hroms (Cr (VI)),

varš (Pb),

dzīvsudrabs (Hg)

(mg/l)

19.

Virsmas aktīvās

² 0,3

Nav

Vizuālā pārbaude vai

Reizi

vielas, kas reaģē

ilg-

absorbcijas spektrofoto-

divās

ar metilēnzilo (mg/l

stošu

metrija ar metilēnzilo

nedē-

(Na dodecil-

putu

ļās(1), (2)

benzosulfonāts))

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Neraksturīgos hidroloģiskos vai meteoroloģiskos apstākļos Sabiedrības veselības aģentūra var pieļaut atkāpes no šim parametram noteiktajiem normatīviem, ja šāda rīcība nerada kaitējumu cilvēku veselībai.

(1) Ja iepriekšējo gados iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ir ievērojami augstāka par šajā pielikumā noteiktajām prasībām un ja nav radušies iepriekš nebijuši apstākļi, kas varētu pazemināt ūdens kvalitāti, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības ņemt šādus paraugus divas reizes retāk.

(2) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šī parametra koncentrāciju peldūdeņos, ja konstatēts, ka tā klātbūtne ūdenī ir iespējama vai ka pasliktinājusies peldūdeņu kvalitāte.

(3) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šīs vielas koncentrāciju, ja ūdeņi kļuvuši vai varētu kļūt eitrofiski.

(4) Parametrs “pesticīdi” apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (to skaitā augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr. p.k.

Nosaukums

Paraugu ņemšanas vieta

Attīrīšanas metodes

Kategorija

1.

Daugava

Ūdens attīrīšanas stacijas “Daugava”

Ozonēšana (divkārša), koagulācija/flokulācija/

A3

Ūdens attīrīšanas stacija “Daugava”

paraugu ņemšanas telpa

sedimentācija, pH korekcija (divkārša),

filtrēšana (divkārša), dezinfekcija

2.

Mazais Baltezers

Ūdens paraugu ņemšanas platforma

Mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana

A1

Sudrabezers

pirms infiltrācijas ūdeņu sūkņu stacijas

dabīgas ūdens infiltrācijas rezultātā un

Venču ezers

dezinfekcija

Sekšu ezers

Ūdens sūkņu stacija “Baltezers”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem atbilstoši to iedalījumam kategorijās

Nr.p.k.

Parametrs/ mērvienība

A1

A2

A3

mērķ-

robež-

mērķ-

robež-

mērķ-

robež-

lielums

lielums

lielums

lielums

lielums

lielums

1.

Adsorbējamie organiskie halogenīdi (AOX) (µg/l)

(1)

(1)

(1)

2.

Alumīnijs (mg/l)

0,2

0,5

0,5

3.

amonija joni (mg/l Al)

0,05

0,5

1

1,5

2

4(0)

4.

Antimons (mg/l Sb)

0,005

0,005

0,005

5.

Arsēns (mg/l As)

0,01

0,05

0,05

0,1

6.

Bārijs (mg/l Ba)

0,1

1

1

7.

Benzols (mg/l C6H6)

0,001

0,001

0,002

8.

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2)

< 3

< 5

< 7

9.

Bors (mg/l B)

1

1

1

1

10.

Cianīdjoni (mg/l CN-)

0,05

0,05

0,05

11.

Cinks (mg/l Zn)

0,5

3

1

5

1

5

12.

Dzelzs (mg/l Fe)

0,1

0,2

1

2

1

13.

Dzīvsudrabs (mg/l Hg)

0,0005

0,001

0,0005

0,001

0,0005

0,001

14.

Elektrovadītspēja (µS/cm)

1000

1000

1000

15.

Fekālo koliformu skaits (100 mililitros)

20

2000

20000

16.

Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)

20

1000

10000

17.

Fenoli (fenolu indekss) (mg/l)

0,001

0,001

0,005

0,01

0,1

18.

Fluorīdjoni(2) (mg/l F-)

0,7-1

1,5

0,7-1,7

0,7-1,7

19.

Fosfātjoni (mg/l PO43-)

0,18

0,3

0,3

20.

Hlorīdjoni (mg/l Cl-)

200

250

200

200

21.

Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2)

> 70

> 50

> 30

22.

Kadmijs (mg/l Cd)

0,001

0,005

0,001

0,005

0,001

0,005

23.

Kopējais hroms (mg/l Cr)

0,05

0,05

0,05

24.

Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros)

50

5000

50000

25.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)

(1)

26.

Kopējie pesticīdi(3) (mg/l)

0,005

0,005

0,005

27.

Kopējās suspendētās vielas (mg/l)

25

28.

Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala)

10

20(0)

50

100(0)

50

200(0)

29.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš(ĶSP) (mg/l O2)

30

30.

Mangāns (mg/l Mn)

0,05

0,05

0,1

1

31.

Naftas ogļūdeņraži (mg/l)

0,05

0,2

0,5

1

32.

Nātrijs (mg/l Na)

200

200

200

33.

Niķelis (mg/l Ni)

0,02

0,02

0,02

34.

Nitrātjoni (mg/l NO3- )

25

50(0)

50(0)

50(0)

35.

Nitrītjoni (mg/l NO2- )

0,5

0,5

0,5

36.

Permanganāta indekss (mg/l O2)

5,0

10

20

37.

Pesticīdi(3), (4) (mg/l)

0,001

0,001

0,001

38.

pH (pH vienības)

6,5-8,5

5,5-9

5,5-9

39.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(5) (mg/l)

0,0001

0,0002

0,001

40.

Salmonellas (1000 mililitros un 5000 mililitros)

0

0

41.

Selēns (mg/l Se)

0,01

0,01

0,01

42.

Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N)

1

2

3

43.

Smarža (smaržas slieksnis 25 °C)

3

10

20

44.

Sulfātjoni (mg/l SO42-)

150

250

150

250(0)

150

250(0)

45.

Svins (mg/l Pb)

0,01

0,05

0,05

46.

Temperatūra (°C)

22

25(0)

22

25(0)

22

25(0)

47.

Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(6) (mg/l)

0,001

0,001

0,001

48.

Varš (mg/l Cu)

0,02

0,05(0)

0,05

1

49.

Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts))

0,2

0,2

0,5

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.

(1) Nav konstatētas netipiskas pārmaiņas.

(2) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.

(3) Parametrs “kopējie pesticīdi” apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.

(4) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l (visu kategoriju ūdeņiem).

(5) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

(6) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums

I. Kontroles parametru grupas, kurām 2.tabulā noteikts paraugu ņemšanas biežums

1.tabula

I parametru grupa

II parametru grupa

III parametru grupa

Amonija joni

Alumīnijs

Adsorbējamie organiskie

halogenīdi

Bioķīmiskais skābekļa

Cinks

Arsēns

patēriņš (BSP5)

Elektrovadītspēja

Dzelzs

Bārijs

Fosfātjoni

Fekālo koliformu skaits

Benzols

Hlorīdjoni

Fenolu indekss

Bors

Izšķīdušais skābeklis —

Kopējais koliformu skaits

Cianīdjoni

piesātinājums

Kopējās suspendētās vielas

Mangāns

Dzīvsudrabs

Krāsa

Slāpeklis (ar Kjeldāla

Zarnu enterokoku skaits

metodi noteiktais)

Ķīmiskais skābekļa

Sulfātjoni

Fluorīdjoni

patēriņš (ĶSP)

Nātrijs

Varš

Kadmijs

Nitrātjoni

Virsmas aktīvās vielas

Kopējais hroms

Nitrītjoni

Naftas ogļūdeņraži

Permanganāta indekss

Niķelis

PH

Pesticīdi

Smarža

Policikliskie aromātiskie

ogļūdeņraži (PAO)

Temperatūra

Salmonellas

Selēns

Svins

Tetrahloretilēns un

trihloretilēns

 

II. Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā

2.tabula

Virszemes ūdeņu

Virszemes ūdeņu

Virszemes ūdeņu

kategorija A1

kategorija A2

kategorija A3

Apkalpoto

I para-

iedzīvotāju

metru

II PG

III PG

I PG

II PG

III PG

I PG

II PG

III PG

skaits

grupa

(PG)

< 10000

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

2

1

1

> 10000

1

1

(*)

2

1

(*)

3

1

1

< 30000

> 30000

2

1

(*)

4

2

1

6

2

1

< 100000

> 100000

3

2

(*)

8

4

1

12

4

1

Piezīme.

(*) Paraugu ņemšanas biežumu katrai konkrētai ūdens ņemšanai vietai nosaka institūcija, kas izsniedz atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļauju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes

Nr.

Parametrs/ mērvienība

Noteikšanas

Precizitāte

Pareizība

Testēšanas metode

Ieteicamais

p.k.

robeža

trauka materiāls

1.

Alumīnijs (mg/l Al)

0,02

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

2.

Amonija joni (mg/l NH4-)

0,01(1)

0,03(1)

0,03(1)

— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

0,1(2)

10 %(2)

10 %(2)

— spektrofotometrija

3.

Antimons (mg/l Sb)

0,0005

25 %

25 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

4.

Arsēns(3) (mg/l As)

0,002(1)

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,01(4)

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

5.

Bārijs(3) (mg/l Ba)

0,02

15 %

30 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

6.

Benzols (mg/l C6H6)

0,0001

25 %

25 %

— gāzes hromatogrāfija

7.

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 20 °C,

2

1,5

2

— skābekļa patēriņa noteikšana piecu dienu

neveicot nitrifikāciju (mg/l O2)

inkubācijas periodā

LVS EN 1899-1,2:1998

8.

Bors(3) (mg/l B)

0,1

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

materiāli, kuri nesatur

— spektrofotometrija

boru ievērojamā

daudzumā

9.

Cianīdjoni(5) (mg/l CN- )

0,01

20 %

30 %

— spektrofotometrija

10.

Cinks(3) (mg/l Zn)

0,01(1)

10 %

20 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,02

10 %

20 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

11.

Dzelzs (mg/l Fe)

0,02

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

12.

Dzīvsudrabs(3) (mg/l Hg)

0,0001

20 %

20 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,0002(4)

(aukstā tvaika metode)

13.

Elektrovadītspēja 20 °C (µS/cm)

5 %

10 %

— konduktometrija

14.

Fekālo koliformu skaits (E.coli) (100 mililitros)

2(1)

— vispārīgie norādījumi kultivētu

sterilizēts stikls,

200(6)

mikroorganismu uzskaitei

plastikāts

LVS ISO 8199:1988

— membrānu filtrācijas metode

LVS EN ISO 9308-1:2001

— daudzpakāpju atšķaidījumu

(visiespējamākā skaita) metode

LVS ISO 9308- 2:1990

— mikrometode LVS EN ISO 9308-3:1998

15.

Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)

2(1) 200(6)

— membrānu filtrācijas metode

sterilizēts stikls,

LVS EN ISO 7899-2:2001

plastikāts

16.

Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH)

0,0005

0,0005

0,0005

— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

stikls

0,001(7)

30 %

50 %

— spektrofotometrija

17.

Fluorīdjoni (mg/l F- )

0,05

10 %

10 %

—spektrofotometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas

— jonu selektīvie elektrodi

— šķidruma hromatogrāfija

18.

Fosfātjoni (mg/l PO43- )

0,02

10 %

20 %

— spektrofotometrija

— šķidruma hromatogrāfija

19.

Hlorīdjoni (mg/l Cl- )

10

10 %

10 %

— titrimetrija (Mora metode)

— šķidruma hromatogrāfija

— spektrofotometrija

20.

Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums (% O2)

5

10 %

10 %

— Vinklera metode

stikls

— elektrometriskā metode

21.

Kadmijs(3) (mg/l Cd)

0,0002

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,001(4)

— polarogrāfija

22.

Kopējais hroms(3) (mg/l Cr)

0,01

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

23.

Kopējais koliformu skaits (100 mililitros)

5(1)

— membrānu filtrācijas metode

sterilizēts stikls,

500(6)

LVS EN ISO 9308- 1:2001

plastikāts

— vispārīgie norādījumi kultivētu

mikroorganismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988

— daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā

skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990

24.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)

— organiskā oglekļa oksidēšana sadedzinot,

materiāli, kuru

CO2 noteikšana ar IS spektrofotometriju,

sastāvā nav mērķa

elektrovadītspēju, termālo elektrovadītspēju,

komponentu un kuri

CO2 sensoriem

nemazina to kon-

centrāciju paraugā

25.

Kopējie pesticīdi(3, 8, 9) (mg/l)

0,000125

25 %

25 %

— gāzu hromatogrāfija

stikls

— šķidruma hromatogrāfija

26.

Kopējās suspendētās cietās vielas (mg/l)

5 %

10 %

— gravimetrija LVS EN 872:1996

27.

Krāsa (pēc parauga filtrēšanas) (Pt/Co skala)

5

10 %

20 %

— filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu un

fotometriskā metode, izmantojot platīna- kobalta skalu

— vizuālā metode

28.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O2)

15

20 %

20 %

— kālija dihromāta metode

— titrimetrija

— elektroķīmiskā metode

29.

Mangāns (mg/l Mn)

0,005

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

0,01(1)

10 %

20 %

0,02(2)

10 %

20 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

30.

Naftas ogļūdeņraži (mg/l)

0,01

20 %

30 %

— gāzu hromatogrāfija

stikls

0,04(2)

— infrasarkanā spektrofotometrija

31.

Nātrijs (mg/l Na)

20

10 %

10 %

— liesmas emisijas spektrofotometrija

32.

Niķelis (mg/l Ni)

0,002

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

33.

Nitrātjoni (mg/l NO3-)

2

10 %

10 %

— reducēšana Cd kolonnā un

spektrofotometriska detektēšana

— spektrofotometrija

— šķidruma hromatogrāfija

34.

Nitrītjoni (mg/l NO2-)

0,00005

10 %

10 %

— spektrofotometrija

35.

Permanganāta indekss (10) (mg/l O2)

0,5

25 %

25 %

— titrimetriskā metode ar KMnO4

36.

Pesticīdi(9) (mg/l)

0,000025

25 %

25 %

— gāzu hromatogrāfija

stikls

(0,0000075) (11)

— šķidruma hromatogrāfija

37.

pH (pH vienības)

0,1

0,2

— elektrometrija

38.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(3, 12)

0,000025

50 %

50 %

— gāzu hromatogrāfija

stikls vai alumīnijs

(PAO) (mg/l)

— šķidruma hromatogrāfija

39.

Salmonellas(13) (5000 mililitros

— LVS ISO 6340:1995

sterilizēts stikls,

1000 mililitros)

— ūdens parauga lielu tilpumu (1,0-5,0L) filtrē

plastikāts

caur membrānu filtru (0,45mm) baktēriju

koncentrēšanai. Koncentrēto baktēriju paraugu

kultivē standarta metodē norādītās šķidrās un/vai

cietās selektīvās barotnēs, izolē tipiskās kolonijas

un apstiprina diferenciālās barotnēs, identificē

ar bioķīmiskiem un seroloģiskiem testiem.

40.

Selēns(3) (mg/l Se)

0,001

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

41.

Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot

0,3

0,5

0,5

— mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un

NO2 un NO3 (mg/l N)

amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas

spektrofotometriju vai titrēšanu

— aprēķinu ceļā, nosakot kopējo slāpekli un

atsevišķas slāpekļa formas

42.

Smarža (smaržas slieksnis 25 °C temperatūrā)

— paraugu vairākas reizes atšķaida

stikls

43.

Sulfātjoni (mg/l SO42- )

10

10 %

10 %

— gravimetrija

— šķidruma hromatogrāfija

44.

Svins(3) (mg/l Pb)

0,001

10 %

10 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— polarogrāfija

45.

Temperatūra (°C)

0,5

1

— termometrija

(Mēra uz vietas paraugu ņemšanas

laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes)

46.

Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un

0,0005

25 %(14)

25 %(14)

— gāzes hromatogrāfija

trihloretilēns (trihloretēns) (mg/l)

47.

Varš(3) (mg/l Cu)

0,005

10%

20%

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— polarogrāfija

0,02(15)

10 %

20 %

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

— polarogrāfija

48.

Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar

— spektrofotometrija

metilēnzilo (mg/l

LVS ISO 7875- 1:1996

(Na dodecilbenzosulfonāts))

LVS ISO 7875- 2:1984

Piezīmes.

(1) A1 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

(2) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

(3) Ja paraugi satur tik daudz suspendēto vielu, ka tos nepieciešams iepriekš attīrīt, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pārsniegt tabulā noteikto pareizību un uzskatīt tabulā noteikto lielumu par mērķi, ko jācenšas sasniegt. Šādus paraugus apstrādā tā, lai nodrošinātu, ka analīze aptver kontrolējamās vielas vislielāko daudzumu.

(4) A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (robežlielums).

(5) Ar šo testēšanas metodi nosaka kopējo cianīdjonu daudzumu visās to formās.

(6) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).

(7) A2 kategorijas ūdeņiem (robežlielums) un A3 kategorijas ūdeņiem.

(8) Parametrs “kopējie pesticīdi” apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.

(9) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

(10) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

(11) Noteikšanas robeža aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,0000075 mg/l.

(12) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno (1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

(13) Salmonellas netiek konstatētas 5000 ml ūdens (mērķlielums A1 kategorijas ūdeņiem) un 1000 ml (mērķlielums A2 kategorijas ūdeņiem).

(14) Metodes pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža attiecināma uz katru minēto vielu atsevišķi 50 % koncentrācijā no šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās vērtības.

(15) A3 kategorijas ūdeņiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un prasības šādu ūdeņu monitoringam

I. Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

1.tabula

Nr.p.k.

Parametrs

Mērvienība

Robežlielums

Testēšanas metodes princips

1.

Amonija joni

mg/l NH4+

0,50

— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

— spektrofotometrija

2.

Antimons

µg/l Sb

5,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

3.

Arsēns

µg/l As

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

4.

Benzo(a)pirēns

µg/l

0,010

hromatogrāfija

5.

Benzols

µg/l C6H6

1,0

hromatogrāfija

6.

Bors

mg/l B

1,0

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

7.

Cianīdjoni

µg/l CN-

50

spektrofotometrija

8.

Dzelzs

µg/l Fe

200

— spektrofotometrija

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

9.

Dzīvsudrabs

µg/l Hg

1,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

10.

Elektrovadītspēja

µS/cm st 20 °C

2500

elektrometrija

11.

Fluorīdjoni

mg/l F-

1,5

— spektrofotometrija

— šķidruma hromatogrāfija

12.

Hlorīdjoni(1)

mg/l Cl-

250

— titrimetrija

spektrofotometrija

— šķidruma hromatogrāfija

13.

Hlororganiskie šķīdinātāji(2)

µg/l

10

hromatogrāfija

14.

Hroms

µg/l Cr

50

atomu absorbcijas spektrofotometrija

15.

Mangāns

µg/l Mn

50

— atomu absorbcijas spektrofotometrija

— spektrofotometrija

16.

Kadmijs

µg/l Cd

5,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

17.

Nātrijs

µg/l Na

200

liesmas emisijas spektrofotometrija

18.

Niķelis

µg/l Ni

20

atomu absorbcijas spektrofotometrija

19.

Nitrātjoni(3)

mg/l NO3-

50

— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

— spektrofotometrija

20.

Nitrītjoni

mg/l NO2-

0,50

— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi

— spektrofotometrija

21.

Permanganāta indekss

mg O2/l

5,0

titrimetrija

22.

Pesticīdi(4)

µg/l

0,10

hromatogrāfija

23.

Pesticīdi (kopējie)(5)

µg/l

0,50

hromatogrāfija

24.

pH

pH vienības

³ 6,5 un ² 9,5

potenciometrija

25.

Policikliskie aromātiskie

µg/l

0,10

hromatogrāfija

ogļūdeņraži (PAO)(6)

26.

Selēns

µg/l Se

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

27.

Sulfātjoni

mg/l SO42-

250

— šķidruma hromatogrāfija

— gravimetrija

— turbidimetrija

28.

Svins

µg/l Pb

10

atomu absorbcijas spektrofotometrija

29.

Varš

mg/l Cu

2,0

atomu absorbcijas spektrofotometrija

Piezīmes.

Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

(1) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.

(2) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.

(3) Jāizpilda šāds nosacījums — (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 — (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 ² 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.

(4) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.

(5) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.

(6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.

 

II. Testēšanas metožu pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža

2.tabula

Pareizība

Precizitāte

Noteikšanas

Nr.

Parametrs

procentos no

procentos no

robeža

p.k.

robežlieluma

robežlieluma

procentos no

robežlieluma

1.

Amonija joni

10

10

10

2.

Antimons

25

25

25

3.

Arsēns

10

10

10

4.

Benzo(a)pirēns

25

25

25

5.

Benzols

25

25

25

6.

Bors

10

10

10

7.

Cianīdjoni(1)

10

10

10

8.

Dzelzs

10

10

10

9.

Dzīvsudrabs

20

10

20

10.

Elektrovadītspēja

10

10

10

11.

Fluorīdjoni

10

10

10

12.

Hlorīdjoni

10

10

10

13.

Hlororganiskie šķīdinātāji(2)

25

25

10

14.

Hroms

10

10

10

15.

Kadmijs

10

10

10

16.

Mangāns

10

10

10

17.

Nātrijs

10

10

10

18.

Niķelis

10

10

10

19.

Nitrātjoni

10

10

10

20.

Nitrītjoni

10

10

10

21.

Oksidējamība(3)

25

25

10

22.

Pesticīdi(4)

25

25

25

23.

Pesticīdi (kopējie)

25

25

25

24.

pH

(5)

(5)

25.

Policikliskie aromātiskie

25

25

25

ogļūdeņraži(6)

26.

Selēns

10

10

10

27.

Sulfātjoni

10

10

10

28.

Svins

10

10

10

29.

Varš

10

10

10

Piezīmes.

(1) Nosaka kopējo cianīdu jonu daudzumu visās to formās.

(2) Tabulā noteiktā precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecas uz katru atsevišķu hlororganisko šķīdinātāju 50 % koncentrācijā no 1.tabulā noteiktās vērtības.

(3) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.

(4) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.

(5) Ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH) noteikšanai izmanto mērlīdzekļus, ar ko iespējams noteikt norādītās vērtības ar patiesumu 0,2 pH vienības un precizitāti 0,2 pH vienības.

(6) Metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecināma uz katru atsevišķu vielu 25 % koncentrācijā no 1.tabulā norādītās vērtības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim