• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 119 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.2002., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60830

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrijas rīkojums Nr.67

Par grozījumiem Labklājības ministrijas 2001. gada 10. augusta rīkojumā Nr.228 "Par Imunizācijas valsts programmu 2001.-2005. gadam"

Vēl šajā numurā

03.04.2002., Nr. 50

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 119

Pieņemts: 12.03.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.119

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 41.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”

Izdoti saskaņā ar likuma
“Par dabas resursu nodokli” 10.panta pirmo daļu
un likuma “Par zemes dzīlēm” 10.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 108./109.nr.; 1998, 16./17., 349.nr.; 2002, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Noteikumu I nodaļā:

1.1. svītrot terminus “augsta ekoloģiskā kvalitāte”, “dzeramā ūdens ieguvei izmantojamais virszemes saldūdens”, “laba ekoloģiskā kvalitāte” un to skaidrojumu;

1.2. izteikt termina “limits” skaidrojumu šādā redakcijā:

Limits — ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos ietverti ūdens lietošanas kvantitatīvi un kvalitatīvi ierobežojumi, ko attiecīgajam laikposmam noteikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarotas institūcijas, pamatojoties uz ūdens lietotāja pieteikumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai un ūdens resursu atjaunošanas un kvalitātes saglabāšanas spējām.”;

1.3. izteikt termina “ūdens lietošana” skaidrojumu šādā redakcijā:

Ūdens lietošana — darbība, kas rada ietekmi uz ūdens kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem virszemes un pazemes ūdeņos (izņemot kuģu balasta ūdeņus, kuru lietošanu nosaka citi normatīvie akti), ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:

1) notekūdeņu daudzums konkrētā izplūdes vietā pārsniedz 5 m3 diennaktī;

2) pazemes ūdeņu ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī;

3) tiek iegūti minerālūdeņi, kas nav paredzēti personīgām vajadzībām;

4) tiek ietekmēts virszemes ūdenstilpes hidroloģiskais režīms vai virszemes saldūdeņu patēriņš pārsniedz 20 m3 diennaktī;

5) iepriekš minētie daudzumi netiek pārsniegti, bet ūdens ieguves vai emisijas dēļ ir iespējama būtiska ietekme uz vidi.”;

1.4. izteikt termina “ūdens lietotājs” skaidrojumu šādā redakcijā:

Ūdens lietotājs — ikviena fiziska vai juridiska persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā.”

2. Svītrot 5.1.13.apakšpunktā vārdus “(13.pielikums)”.

3. Izteikt 7.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

“Minētajos gadījumos dokumentiem pievieno ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju noslēgtu līgumu.”

4. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Vienlaikus ar pieteikumu ūdens lietotājs reģionālajā vides pārvaldē iesniedz ražošanas tehnoloģiskajos procesos radītā piesārņojuma samazināšanas, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un kontroles sistēmas uzlabošanas perspektīvo plānu (turpmāk — perspektīvais plāns). Perspektīvajā plānā norāda konkrētus izpildes termiņus un veicamos pasākumus, lai izpildītu normatīvajos aktos par pazemes un virszemes ūdeņu kvalitāti noteiktos normatīvus.”

5. Papildināt 13.punktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ūdens lietotājs vai citas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas pārsūdzēt reģionālās vides pārvaldes lēmumu par ūdens lietošanas atļaujas izsniegšanu vai atsevišķiem atļaujas nosacījumiem Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs secina, ka saskaņā ar izsniegto atļauju netiek garantēta cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošība vai nav ņemtas vērā šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt reģionālās vides pārvaldes lēmumu vai atsevišķus atļaujas nosacījumus, kā arī uzdod pārvaldei izsniegt jaunu atļauju, mainot atļaujas nosacījumus.”

6. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Lai veicinātu vienotu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai un lietošanai un vienotu tehnisko risinājumu piemērošanu valstī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izveido konsultatīvu institūciju — ūdens resursu lietošanas padomi (turpmāk — padome) — un apstiprina tās personālsastāvu un nolikumu. Padomē darbojas četri pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, pa vienam pārstāvim no Latvijas Vides aģentūras, Valsts Ģeoloģijas dienesta, Vides valsts inspekcijas, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja, Labklājības ministrijas un Pašvaldību lietu pārvaldes.”

7. Svītrot 20.punktu.

8. Izteikt 23.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“23.2. ūdeņu kvalitāti lejpus notekūdeņu izplūdes vietas atbilstoši ūdensteces straumes ātrumam vai ūdenstilpes vidējam dziļumam, kā arī ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;”.

9. Izteikt 25.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“25.4. vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības nosaka atbilstoši lietojuma mērķim un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem normatīviem. Virszemes ūdeņiem, kuri nav klasificēti kā prioritārie zivju ūdeņi, peldūdeņi vai dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi, kvalitātes prasības nosaka atbilstoši karpveidīgo zivju ūdeņiem noteiktajiem normatīviem.”

10. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Epidēmiju laikā Sabiedrības veselības aģentūrai vai tās filiālēm ir tiesības noteikt papildu prasības, lai novadāmajos notekūdeņos samazinātu bakterioloģisko piesārņojumu.”

11. Izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

“41. Ūdensapgādes sistēmas tehnisko pasi un kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi ir tiesīgi izstrādāt speciālisti ar augstāko izglītību inženierceltniecībā un atbilstošām praktiskajām iemaņām. Minētās iemaņas apliecina Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā piešķirts būvprakses sertifikāts ūdensapgādes un kanalizācijas specialitātē.”

12. Izteikt 44.punktu šādā redakcijā:

“44. Attiecīgo datu uzskaites biežumu, paraugu ņemšanas vietas un pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka reģionālā vides pārvalde, ņemot vērā to normatīvo aktu prasības, kas nosaka piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un dzeramā ūdens nekaitīgumu.”

13. Izteikt 55.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Analīzes var veikt tikai noteiktajam analīžu veidam akreditēta laboratorija.”

14. Svītrot 57. un 58.punktu.

15. Izteikt 65.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“65.2. samazināt pieprasīto limitu, ja ūdens lietošana nav racionāla (ūdens netiek izmantots atkārtoti, ja tas ir tehnoloģiski iespējams, augstas kvalitātes ūdeni izmanto vajadzībām, kur tas tehnoloģiski nav nepieciešams, ir nepamatoti augsts ūdens patēriņš uz vienu produkcijas vienību) vai ja tas nepieciešams, lai izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;”.

16. Svītrot 7. un 13.pielikumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!