Par psiholoģiju, morāli un ētiku

Foto: A.F.I.

Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas ārsts ZA akadēmiķis Dr. habil. med. prof. Ilmārs Lazovskis:

Mani draugi un kolēģi, kas iebrauc no ārzemēm, vienmēr atrod kaut ko jaunu un skaistu, kas Rīgā ir mainījies uz labo pusi, un es domāju, ka viņiem ir taisnība: aizvien uzrodas jauni veikali, kafejnīcas, tīrākas top namu fasādes. Dzīve mainās. Vai dzīves līmenis krītas vai pieaug? Tirgi ir pārpilni, preču piedāvājums – milzīgs un vairākums cilvēku nāk laukā ar smagām somām, tā ir vispārējā aina. Tajā pašā laikā pazemes ejās nabagi lūdz žēlastības dāvanas. Ikvienai lietai ir divas puses: ārējais iespaids un iekšējās norises un strāvojumi, ko tā īsti var izprast tikai tie, kas te dzīvojuši visus šos gadus. Ārzemju latvieši, tajā skaitā arī politiķi, kas pārcēlušies uz Latviju, tikai pamazām izprot psiholoģisko noskaņojumu, kas te valda: vairākums to, kas ir pie varas tagad, bija pie teikšanas arī tad un lieto tos pašus līdzekļus, kas Rietumu demokrātijās augušam ir grūti izprotamas. Tieši tādēļ iekšpolitiskās problēmas samilzt arvien lielākas, kamēr ārpolitiskās aktivitātes virzās samērā labi. Tāpat arī man ir savi iespaidi, piemēram, par Ameriku. Domāju, ka reti kur citur pasaulē ir tik labi savā profesijā sagatavoti speciālisti, tajā pašā laikā man šķita, ka salīdzinājumā ar Eiropu izglītots Amerikas vidusmēra cilvēks maz interesējas par citām dzīves vērtībām. Iespējams, ka izdzīvošanai sīkstas konkurences apstākļos profesionālisms un personīgā labklājība ir vajadzīgas lietas. Bet tam nenovēršami nāk līdzi paviršība, tas sākas ar izglītību, audzināšanu, tad mākslu, kultūru, amata prasmi, politiku līdz pat paviršībai un virspusībai cilvēku attiecībās. “Bija jauki ar jums tikties. Uz redzēšanos!” Un viss.

Manuprāt, uz slikto pusi ir mainījies sabiedrības priekšstats par morāli ētiskām vērtībām. Sibīrijas moku ceļu izturējušo ļaužu vairākums bija auguši patiesā ticībā savai valstij. Viņi identificēja sevi ar valsti: “mana valsts”, nevis “es un šī valsts”. Un tas palīdzēja arī fiziski izdzīvot. Tagad spēkā ir tieši izdzīvošanas princips, ignorējot otra indivīda, tautas, valsts intereses, un izmantojot visspēcīgākos paņēmienus kā naudu, politiku, pat vēstures kropļošanu. Arī Simona Vīzentāla centra pārstāvim Zurofam neviens ideoloģiskās cīņas līdzeklis nav slikts, ja viņš uzdrošinās salīdzināt latviešu leģionārus ar teroristu Osamu bin Ladenu. Latviešu leģionāru lielākā daļa bija goda vīri, kas cīnījās pret vienu no 20. gadsimta lielākajiem ļaunumiem – komunismu – ar domu atgūt brīvu Latviju, arī tie latvieši, kas bija frontes otrā pusē un cīnījās pret otru ļaunumu – fašismu – domāja par Latviju.

To noliegt nozīmē būt farizejiski aklam un kurlam patiesības priekšā. Par kādiem tikumības principiem mēs varam runāt, ja šodienas Saeimas deputāts lūdz atbrīvot noziegumos apsūdzētu cilvēku tālab, ka tas ir viņa tautietis un tas patiks Dievam?! Morāle un sirdsapziņa stiprinās ģimenes un skolas veidotu principu saknēs, bet tās pašreiz kļuvušas greizas.

“LAUKU AVĪZE”