Par divkopienu valsti un valodu

Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs:

Foto: A.F.I.

Es atbalstu šo labojumu pieņemšanu un, iztēlojoties lasītāju sašutuma vilni, mēģināšu pamatot savas domas. Tā nu sanācis, ka, paši gribot pretējo, mēs Latvijas republiku visu laiku būvējam kā divkopienu valsti. Latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai – par to nav nekādu šaubu –, bet arī Latvijas Republikas pilsonībai jābūt vienai.

Ar valodas palīdzību šo pilsonību esam sadalījuši divās kategorijās, un paši brīnāmies, ka izveidojusies faktiski divkopienu valsts, proti, tāds valsts modelis, kas mazajai Latvijai nemaz nebūtu vēlams. Manuprāt, šeit savu lomu nospēlējuši politisko partiju komforta meklējumi. Proti, neviena no lielajām politiskajām partijām negrib – ir par slinku – cīnīties par krieviski runājošo pilsoņu balsīm. Un tad, protams, rodas fobija pret to, ka visi krieviski runājošie varētu nobalsot par vienu krievu partiju.

Tagad par “mazo purva nabadzīti” – latviešu valodu. Brīžiem šķiet, ka tā pati par sevi ir tik vāja un trausla, ka valoda varētu noturēties pie dzīvības, vienīgi karojot ar administratīvām metodēm. Bet būsim tad līdz galam godīgi – ja tas tā ir, tad valodas lēna bojāeja Eiropas Savienības ietvaros ir gandrīz neizbēgama.

Bet es esmu labākās domās par latviešu valodu – tās spēks slēpjas viņā pašā, nāk no valodas iespēju dzīlēm.

Ne Aleksandru Čaku, ne Imantu Ziedoni jūs nevarat pārtulkot ne krievu, ne kādā citā valodā, nepazaudējis kaut ko. Mūsu dainas, Rainis – tas viss parāda, ka latviešu valoda iznēsā sevī kaut kādas, varbūt iracionālas, iespējas, ko nesatur citas valodas. Tā ir tikai latviešu valodā iekodēta informācija, ko zaudējot, cilvēce pazaudēs arī sava gara attīstības informācijas vienību.

Vai mēs, latvieši, pietiekami cīnāmies par savu valodu “no iekšienes”? Paskatieties TV seriālu “Sapņu sala”, kur jebkura saruna pārorietējas uz krievu valodu, tiklīdz tajā piedalās kaut vai viens krievs. Kāpēc mums ir tāda mazvērtības sajūta attieksmē pret savu valodu?

Es ceru, ka Māras Zālītes vadītā komisija īpaši pievērsīsies šim aspektam – latviešu valodas pašapziņai, pašvērtības jūtām.

“JAUNĀ AVĪZE”