“Augstums ar dziļumu:/ Es un tu”

— Aspazija

Pēc nedēļas, 16.martā, svinēsim Aspazijas 137. dzimšanas dienu. Nupat Rīgā saņemta itāliešu žurnālistes Kjāras Makoni grāmata par mūsu dzejnieci

Aspazijas un Raiņa dzīves un daiļrades pētnieces Saulcerīte Viese, Gundega Grīnuma un Gaida Jablovska grāmatas pirmos eksemplārus saņēmušas līdz ar autores pateicību par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā un iespēju ciemoties abu dzejnieku dzīves vietās. Kjāra Makoni (Chiara Macconi) ir pazīstama itāliešu žurnāliste un rakstniece, kas dzīvo un strādā Milānā. Pirms kādiem desmit gadiem viņa pirmo reizi iegriezusies Lugāno pilsētas vēstures arhīvā, kur iekārtots arī Raiņa un Aspazijas muzejs. Mājas pagalmā uzmanību saistījis piemineklis ar divu svešu cilvēku dubultportretu. Vēlāk viņa rakstīja: “Tur stāvēja diezgan neizteiksmīgs granīta veidojums ar nesaprotamiem uzrakstiem, šķiet, kādā no Ziemeļeiropas valodām. Vidū — medaljons ar divām sejām. Viņš — nopietns, ar lejupkrītošām ūsām, viņa — ļoti skaista, ar kuplu matu vijumu.” Un gandrīz nekādas informācijas. Radusies sajūta, ka šis piemineklis stāsta par kaut ko tādu, ko visi zina, tikai viņai nekas nav zināms. Interese tikusi pamodināta, un žurnāliste devusies uz viņai svešo rakstnieku muzeju.

Aspazijas un Raiņa darbu pirmizdevumi, kaut arī latviešu valodā, tāpat kā dzejnieku sadzīves priekšmeti, īpaši Aspazijas košā šalle un nedaudzās greznumlietiņas raisīja Kjāras fantāziju. Viņa izlasīja muzejā pieejamos tulkojumus, vēlāk iepazinās ar Vitas Matīsas doktora disertāciju par revolucionāro romantismu un Astrīdes Stānkes grāmatu “Aspazija. Viņas dzīve un viņas drāma”. Aspazijas personības valdzinājums atveda itāliešu rakstnieci uz Latviju, lai izstaigātu dzejnieces bērnības takas un varētu iztēloties, kādā vidē viņa atgriezusies pēc garajiem Šveicē pavadītajiem gadiem un dzīvojusi mūža novakarē. Kopā ar Saulcerīti Viesi viņa ciemojās Aspazijas dzimtajās Zaļenieku Daukšās, Gaida Jablovska viešņu uzņēma Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un pavadīja uz dzejnieces pēdējo mājvietu Jūrmalā.

Grāmata uzrakstīta dienasgrāmatas formā. Pagaidām tā latviski nav tulkota. Arī nesaprotot itāliešu valodu, varam konstatēt, ka autores uzmanību saistījuši tādi Aspazijas dzīves un daiļrades izpratnei būtiski dzejoļi kā “Viss plūst”, “Ezers”, “Dvēseļu ceļojums” un “Man pāri”. Itāliešu valodā te varam lasīt arī vienu no pašiem skaistākajiem Aspazijas dzejoļiem — “Es un tu”, kura dialektikā autore, kā šķiet, meklējusi atbildes uz jautājumiem, ar kuriem viņa sastapusies, tiecoties izprast Aspazijas garīgo pasauli un attiecībām ar otru lielu radošu personību, kāds bija Rainis.

Nākamsestdien, 16. martā, svinēsim Aspazijas 137. dzimšanas dienu. Šai dienā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros atklās Aspazijas lugai “Sidraba šķidrauts” veltītu izstādi “... naktī skaties meteoru”, bet jau piektdien Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā notiks zinātniski lasījumi, būs videofilmas “Aspazija” pirmizrāde un arī iepazīšanās ar itāliešu rakstnieces grāmatu “Sarkanā komēta”. Mūsu lasītājiem savas domas par to izsaka viens no pirmajiem grāmatas lasītājiem — tulkotājs Valdis Bisenieks.

“LV” informācija