Par Latvijas lauksaimnieku pragmatismu un organizētību

Zemkopības ministrs Atis Slakteris:

Es teiktu, ka šis piedāvājums nav īsti godīgs un korekts, jo ES lauksaimniecības politika tiek saukta par kopējo lauksaimniecības politiku. Ja piedāvājums paliek tāds, kā šodien, to vajadzētu pārdēvēt par divējādo lauksaimniecības politiku, kas nez vai būtu pieņemams pašreizējām un jaunajām dalībvalstīm. Tas ir jautājums par attieksmi. Nevar būt divējādi spēles nosacījumi vienā tirgū, vēl jo vairāk runājot ilgtermiņā – desmit gados. Tā ir mana cieta nostāja, to es paudu arī Eiropas parlamentā.

Ja runājam konkrēti, bez politikas, arī sliktākajā variantā – piedāvājumam paliekot tādam, kāds tas ir tagad – Latvijas lauki un lauksaimnieki nav zaudētāji. Nešaubīgi. Lauku attīstībai naudas ir piedāvāts daudz vairāk, nekā Latvijas valsts šodien var atļauties. Zemkopības ministrijas speciālisti ir sarēķinājuši optimistiskos un pesimistiskos scenārijus, un skaitļi rāda, ka lauksaimnieki iegūs jebkurā gadījumā.

Būtiskākais jautājums ir kvotas. Tiešie maksājumi mainīsies pašā ES, un to apzinās arī pašreizējās dalībvalstis. Bet mēs nevaram piekrist kvotām, un ZM ir sagatavojusi argumentāciju, kāpēc. Mēs nepretendējam ar pastieptu roku, mēs vēlamies nopelnīt, un ražošanas apjomi nevar būt mazāki kā ražojam tagad.

Tas, kā lauksaimnieku sabiedrība reaģēja, ir labi. Ir nodoti signāli pat Briselei. Slikti, ja mēs būtu vienaldzīgi. Labā lieta, kas manā laikā ir notikusi, ir tā, ka lauksaimnieku sabiedrība ir spējusi apvienoties un izveidot sadarbības padomi, kurā ir vairāk nekā 40 organizācijas. Mēs esam izvērtējuši Latvijas pozīcijas dokumentus, sadarbības padomes cilvēki brauc uz Briseli un piedalās sarunās, lai paši visur būtu klāt. Domāju, ka mūsu lauksaimnieki ir pietiekami pragmatiski un organizēti. Aizvainojums, protams, ir, bet bizness ir bizness, mums par tiem skaitļiem ir jācīnās. Latvijas lauksaimnieki uz pārējo fona ir ļoti spēcīgi. Lai arī strīdoties, viņi ir atraduši formu, kā apvienoties, savas atšķirīgās intereses paturot pie sevis. Tas ir liels spēks, ko nenovērtēt ir grūti. Šis ir vēlēšanu gads arī Latvijā, nešaubīgi, ka šo situāciju izmantos politiskie spēki. Būs vilki, kas tērpsies jēra ādās un izliksies lielāki cīnītāji par pašiem lauksaimniekiem. Ceru, ka saprāts ņems virsroku un mēs darbosimies saskaņoti, lai panāktu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

“DIENA”