Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 21.februāra Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums ar lūgumu izslēgt no ceturtās sadaļas likumprojekta izskatīšanu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” un iekļaut minēto likumprojektu 28.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Ir saņemts Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājums tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai “Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes pārdošanas darījumiem ārvalstniekiem”. Šo jautājumu nododam tieslietu ministrei.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Ūdres, Burvja, Ketlera, Razminoviča un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ūdens apsaimniekošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt pret? Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Augsti un dikti godātais Leiškalna kungs! Šis likumprojekts manā skatījumā atkal ir kārtējais liekuļu mēģinājums būt labākiem katoļiem nekā Romas pāvests un Dievs tas kungs, kopā ņemti. Var pilnīgi atbalstīt viedokli par to, ka nāvessods vispār nav sods, bet sabiedrības atriebība nelaimīgam cilvēkam, kurš tika novests līdz noziegumam. Varam, protams, diskutēt par iespējamām tiesas kļūdām, un tas viss būs ļoti pareizi teikts. Teorētiski. Diemžēl cilvēkiem uz ielas ir jādzīvo praktiski, nevis teorētiski. Un tādā gadījumā Ministru kabinets, virzot šādu likumprojektu valdošās koalīcijas deputāti, vismaz būtu mēģinājuši izskaidrot sabiedrībai, kā tiks nodrošinātas pilsoņu un cilvēku tiesības palikt dzīviem. Kāpēc neatkāpjas Latvijas valstī iekšlietu ministrs, kurš nav spējīgs nodrošināt valsts pienākuma izpildi — aizsargāt savu pilsoņu dzīvības? Retorisks jautājums — cik uzņēmēji un cik tiesneši vēl ir jānogalina, lai saprastu, ka nebeidzamās reformas Iekšlietu ministrijas sistēmā nedod profesionāļiem mierīgi strādāt un sāk jau reāli apdraudēt normālus cilvēkus uz ielām. Cik jauniešu vēl ir jānodod narkomānu rokās, jānodod nāvei? Tā vai savādāk, Ministru kabinets, virzot šo likumprojektu, liekuļotā veidā atkal izraisa tikai vienīgi lielu diskusiju par to, cik strauji mums jāvirzās uz Eiropu, uz NATO. Kas būtu jādara, pirms pieņemam šādus lēmumus par nāvessoda atcelšanu, lai reāli aizstāvētu sabiedrības tiesības nebaidīties par savu dzīvību? Šinī zālē nesen pirmajā lasījumā mani mīļie kolēģi, skrienot uz to pašu NATO, nobalsoja par to, ka, cīnoties ar terorismu, ASV desantnieki un līgumstrādnieki varēs nesodīti kļūdīties un nogalināt netīšām, protams, Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus. Aizmirstot to, ka Latvijas pārstāvjiem par šādu pašu kļūdu Amerikā draud elektriskais krēsls, gāzes kamera vai nāvējoša injekcija. Man ir lūgums tiem saviem kolēģiem no valdošās koalīcijas, kuri virza šādu likumprojektu, esiet, lūdzu, tik mīļi un priekšvēlēšanu sapulcēs iestāstiet tiem saviem vēlētājiem Gulbenē, ka viņu bērnu dzīvības ir mazāk vērtas nekā viņu bērnu slepkavu dzīvības. Pamēģiniet to iestāstīt tām ģimenēm, kuras nesen piedzīvoja traģēdiju Dārziņos. Paskaidrojiet man, kāpēc mans jūrskolas skolasbiedrs Balburgs var tikt noslepkavots uz ielas, bet viņa slepkavam pat nedraud nāvessods! Es to nevaru saprast. Varbūt es daudz ko nevaru saprast.

Un tomēr, kamēr nebūs šī situācija izskaidrota sabiedrībai, kāpēc nāvessods ir jāatceļ arī slepkavām, tikmēr šāda likumprojekta virzīšana ir jāuzskata vienīgi kā provokatīva linču tiesas atbalstīšana Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir nodots... Bet runāt viens tikai drīkst pret... Tā ka Bojāra kungam būs iespēja runāt par citiem jautājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, tajā skaitā Juridiskajai komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Ārlietu komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 11. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jūras kodekss” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, liels paldies Ministru kabinetam, ka beidzot nepagāja ne knapi septiņi gadi, kopš sākās šis darbiņš, Jūras kodekss beidzot ir nonācis Saeimā uz izskatīšanu. Baigi ātri! Protams, jebkurā gadījumā ir labāk vēlāk nekā nekad. Žēl tikai, ka pavadošie likumprojekti ir apmaldījušies kaut kur Ministru kabineta koridoros, un tāpēc, atbalstot un lūdzot jūs pasteidzināt šo procesu, šā likumprojekta nodošanu, es gan ieteiktu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, tanī pašā laikā gribētos no Saeimas puses izteikt vēlmi Ministru kabinetam pasteidzināt pārējos, jo Jūras kodekss bez šiem pavadošajiem likumiem, tā vai tā vēl nestrādās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Lūdzu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Rišards Labanovskis vēlas runāt pret? Lūdzu!

R.Labanovskis (SDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka acīmredzot te ir nolemts, kā mēs pieņemsim šo likumu. Bet es jūs gribētu informēt nedaudz par situāciju, kas ir saistīta ar šo protokolu Eiropas valstīs un kā izturas pret to dažādās pasaules valstīs.

Tātad manās rokās ir Eiropas Padomes brošūra, kas apcer šo nāvessoda piemērošanas praksi un iedala pēc šā viedokļa valstīs, kurās ir pilnīgs nāvessoda aizliegums, tātad arī kara gadījumos; ir, kur daļējs, kur kara gadījumos pielieto, nāvessods tiek piespriests, bet netiek izpildīts, un ir valstis, kurās nāvessodu piemēro. No pazīstamajām un civilizācijā slavenajām valstīm tādas ir ASV un Japāna. Tad es jums nosaukšu valstis, kuras šo protokolu nav parakstījušas, tas nozīmē, ka attiecina nāvessodu uz noziegumiem kara laikā vai uz militāra rakstura noziegumiem pat miera laikā. Šādas valstis ir Kipra, Igaunija, Francija. Francijā ir atruna, ka prezidents īpašos gadījumos var likumu labot un piemērot... pieprasīt šā soda piemērošanu. Tāda ir Grieķija, tāda ir Turcija. Un gribu jums atgādināt, ka tad, kad mēs spriedām un diskutējām par Latvijas pievienošanos 6.protokolam un nāvessoda atcelšanu, tad mums bija zināms fakts, un tas ir apstiprināts, ka, piemēram, Apvienotā Karaliste pievienošanos šim protokolam izdarījusi tikai 1998.gadā. Manuprāt, mēs steidzamies, kā parasti, un gribam būt svētāki par visiem citiem svētajiem. Šeit šajā protokolā, ko mēs gatavojamies tagad ratificēt, 2.pantā ir šāds teksts: “Uz šo protokolu nav pieļaujamas nekādas atrunas, izņemot ratifikācijas vai pievienošanās laikā izdarīta atruna, kas paredz nāvessoda piemērošanu kara laikā.” Bet šajā gadījumā anotācijā par jautājumu, kuru tūliņ mēs izskatīsim un nobalsosim, ir sacīts, ka Latvijas Republika neparedz pielietot atrunu par nāvessoda piemērošanu kara laikā par vissmagākajiem militāra rakstura noziegumiem.

Cienījamie kolēģi, nebūsim liekuļi! Es saprotu, ka nāvessods neatrisina visas problēmas un ar noziedzību saistītos jautājumus, taču jūs zināt, ka civilizācijas prakse ir tāda, ka kara gadījumos daudzi šie likumi un lēmumi tiks atcelti, ka vienmēr dezertieri, marodieri, nodevēji un spiegi tika tiesāti, notiesāti un šauti. Tālab es atturētos balsot par mūsu pievienošanos šim protokolam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par?

Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Jā, godājamie deputāti, vispirms es gribēju prasīt, lai... jo šis likumprojekta grozījums ir saistīts ar ceturto dienas kārtības punktu, kas ir Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvais protokols par nāvessoda atcelšanu, tātad to, ko Labanovskis teica, vajadzēja jau runāt pie ceturtā dienas kārtības punkta. Mēs jau esam nodevuši konvenciju komisijām. Es ierosinātu arī nodot sekojošo 9., 10., 11., 12., 13.likumprojektu komisijām, un visus šos sekojošos likumprojektus arī nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apžēlošanas likumā” nodošanu komisijām, tajā skaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot par atbildīgo Juridisko komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 4, atturas — 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, ka Latvijā parādība par nenopietnām lietām ir tāda normāla parādība. Un arī tagad jūs nobalsojāt par 4.pantu, kas nozīmē pievienoties dokumentam par to, ka slepkavām ir jādzīvo mierīgi, viņiem jārada vislabākie noteikumi, un lai viņi varētu iekš viena miera dzīvot cietumā un tad pēc kādiem gadiem 15 — 20 iziet un turpināt savu dzīvi, un pavisam nenožēlojot to, ko viņi ir veikuši. Un varbūt ne vienu vien reizi. Drusciņ ir jāatgriežas pie mūsu statistikas, kura nav, protams, pilnīga, bet tomēr viņa tā kā būtu jāzina. Mēs jau kaunamies par to runāt. No 1996.gada ik gadus tiek noslepkavoti no 250 līdz 210 cilvēkiem. Nu, pēdējos gados drusciņ ir kritums. Desmit gadu laikā, kamēr ir brīvā Latvija, tūkstoš noziedznieku, kuri ir veikuši tiešās slepkavības, nav atrasti. Un viņus nemeklē. Bet ir jau vēl tie noziedznieki, kas sakropļo cilvēku, vai nu viņš no iegūtajām brūcēm mirst, vai viņš aiziet bojā. Tos jau mēs nerēķinām. To jau nav! Tie ir citas kategorijas cilvēki. Tāpat jau mēs arī neuzskaitām tos, kurus nejēgas piedzēruši dzērumā mierīgi nosit ar saviem skaistajiem automobiļiem. To jau arī mēs neierēķinām iekšā. Un tādā veidā mēs tagad mierīgā prātā domājam pievienoties starptautiskajam līgumam. Un kāda tad ir nozīme tai steidzamībai, ar kuru mūsu kolēģi te pateica: “Visus likumus vajag uzreiz pieņemt!” Vai tad Latvijā kriminogēnā situācija ir normāla? Tā diemžēl nav normāla! Tā ir bīstama un smaga! Un ar katru gadu tā nesamazinās. Vai nu tā paliek vienādā līmenī, vai paceļas. Nonāk līdz tam, ka pat tiesnesi Laukrozi noslepkavoja. Un to mēs aizmirstam. Es nemaz nerunāju par to, cik ir atšauts mūsu rūpnieku. Un kāpēc tāds likumprojekts ar tādu steigu tiek pieņemts? Kāpēc tad tā steidzamies aizstāvēt mūsu slepkavas? Vai tad viņi dara kādu godu Latvijai? Un kā tad strādā mūsu Iekšlietu ministrija un citas struktūras, kurām vajadzētu apkarot slepkavības? Bieži vien strādā ļoti slikti. Viņi pat neatzīst savas kļūdas.

Un tagad, ja mēs paskatāmies tālāk. Ārlietu ministrija. Nu, protams, ka viņai vajag izpildīt plānu par dažādu likumu steidzīgu pieņemšanu, kādas būs sekas, tas viņus neinteresē. Bet Ministru kabinets tad zina, kāda situācija ir mūsu valstī. Mūsu zālē atrodas Ministru prezidents. Un, ja viņš saņēma tādu dokumentu, vai tad iekšlietu ministrs viņu neinformēja, kas notiek mūsu valstī? Vai mūsu valstī cilvēki ir aizsargāti? Nav viņi aizsargāti! Kriminogēnā situācija, kā viņa bija smaga, tā viņa paliek, un risinājums nav atrasts. Un kāpēc nav atrasts? Tāpēc, ka vai nu neprotam strādāt vai negribam strādāt.

Cienījamie kolēģi! Pieņemt šīs izmaiņas Sodu izpildes kodeksā izmaiņas citos likumos, kuras atvieglo slepkavām dzīvi, — to nevar pieļaut! Jūs atceraties to nelieti, kurš nokāva bērnus? Jūs atceraties, nezin kas bija Ventspilī, kad iznīcināja puisi un pēc tam vēl pusdzīvu ieraka zemē iekšā. Un to visu iekš viena miera mēs norakstām, it kā tā būtu kāda aita, bet ne dzīvs cilvēks. Un kas dod tiesības slepkavam viennozīmīgi risināt, vai nu šim cilvēkam dzīvot vai mirt. Kas viņam ir devis tiesības? Kāpēc mēs tā viņus gribam apžēlot? Tātad mēs ejam soli uz priekšu, lai tik tiešām mūsu slepkavām dotu iespēju darīt to nejēdzīgo darbu, kuru viņi ir darījuši, dara un darīs arī tālāk. Diemžēl ne par vienu no šiem likumprojektiem, izmaiņām es nevaru nobalsot par, un es aicinu jūs vismaz atturēties, lai jums būtu tīra sirdsapziņa, ka jūs tomēr kaut cik rūpējaties par latviešu cilvēku dzīvībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es lūdzu šo un nākamos darba kārtības likumprojektus — 11., 12. un 13. — nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs... Es atvainojos. Tātad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatām deputāta Māra Vītola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 21.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Helēnas Soldatjonokas, Valda Lauska, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera, Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Jurkāna, Andreja Klementjeva un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! ... Attiecīgo deputātu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam tika pārsūtīts Ministru prezidentam, kurš nozīmēja labklājības ministru Požarnovu sniegt atbildi Pieprasījumu komisijā. Pieprasījumu komisijā, izskatot pieprasījumu, deputāti nolēma, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums ir tapis ilgā laika gaitā, domājot par to, kā Ministru kabinets, valdība, valdošās partijas apzināti novilcina ģimenes valsts pabalstu sistēmas sakārtošanu mūsu valstī.

Sākot ar mūsu darbu 7.Saeimā, mēs esam jau runājuši par šiem jautājumiem, esam sprieduši ļoti daudz, esam pieņēmuši, man liekas, diezgan absurdu lēmumu par to, ka bērni ir sadalāmi divās daļās. Vieni, kas ir dzimuši līdz 1999.gadam, otri, kas ir dzimuši pēc 1999.gada. Arī mūsu roka šeit ir pielikta.

Un tāpēc, lasot likumu “Par sociālo palīdzību”, kurā pagājušā gada sākumā vai 2000.gada beigās ilgās un garās sarunās arī valdošo partiju vidū bija pieņemts lēmums, ka līdz 2001.gada 31.maijam Saeimā tiek iesniegti grozījumi nepieciešamajos likumos un normatīvajos aktos, lai sakārtotu šo sistēmu mūsu valstī, tātad pieprasījums skanēja sekojoši: Ministru kabinetam, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001.gada 31.maijam bija jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas paredz grozījumus šajā un citos likumos. Pirmie valdības grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību” tika iesniegti Saeimā tikai 2001.gada 7.novembrī un paredz ģimenes valsts pabalstu pakāpenisku izlīdzināšanu, sākot tikai 2003.gadā. Ja valdība būtu iekļāvusies likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajos termiņos, ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu pakāpeniski palielinot, varētu plānot jau no 2002.gada. Kāpēc netiek ievērots likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 9.punktā noteiktais termiņš?

Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē labklājības ministrs iesniedza savu skaidrojumu šajā jautājumā, un diemžēl Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs vairāk neko arī nepateica, kāpēc tika noraidīts šis pieprasījums, tāpēc es nolasīšu atsevišķus šīs atbildes punktus.

“Labklājības ministrija līdz 2001.gada 22.maijam iesniedza Valsts kancelejā konceptuālo jautājumu par ģimenes pabalstu sistēmas pilnveidošanu. 1.jūnijā 2001.gadā jautājumu par sagatavotajiem iespējamajiem grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību” vienlaikus ar citiem svarīgiem labklājības ministra risinātajiem jautājumiem izskatīja Ministru prezidenta biroja un Labklājības ministrijas kopējā sanāksmē, kā rezultātā Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot papildu informāciju par garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešanu, bērnu pabalsta saglabāšanu un nodokļu atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem.

7.augustā konceptuālo jautājumu par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu bija paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē, bet sakarā ar Ministru prezidenta atrašanos atvaļinājumā jautājuma izskatīšana tika atlikta.

22.augustā Labklājības ministrija atkārtoti iesniedza kompleksu informāciju par ģimenes valsts pabalstu, iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem un pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu savstarpējo ietekmi. Konceptuālo jautājumu Ministru kabineta sēdē izskatīja 25.septembrī, kā rezultātā Labklājības ministrijai tika dots uzdevums sagatavot konkrētu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, kas Valsts kancelejā tika iesniegts 12.oktobrī. 6.novembrī minētais likumprojekts tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un sekojoši iesniegts Saeimā.

Es gribu atgādināt, cienījamie deputāti, ja mēs tik ilgi varam, izejot visus sarežģītos mūsu valsts kanceleju un dažādu ministriju koridorus, izskatīt šos jautājumus, rezultātā man rodas tomēr atsevišķi jautājumi.

Vai mūsu valstī ir izstrādāta vienota ģimenes politika? Vai Ministru kabinetā ir akceptēta koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem? Vai valsts var nodrošināt 25.septembrī Ministru kabinetā akceptēto... pagājušā gada 25.septembrī akceptēto konceptuālo jautājumu par valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu? Cik no iekšzemes kopprodukta būtu jābūt šim pabalstam? Pašlaik tas ir apmēram 1,12%, bet reāli dzīvē tam vajadzētu būt apmēram 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tā varētu runāt vēl ļoti ilgi, bet diemžēl valdošās partijas ir noraidījušas mūsu pieprasījumu un līdz 2003.gadam nevar atrast līdzekļus valsts budžetā, lai kaut vai nedaudz sāktu izlīdzināt ģimenes valsts pabalstus. 71 procentam iedzīvotāju mūsu valstī šie 6, 5, 4 lati ir diezgan liels ģimenes ienākuma avots. Un mums ir jādomā arī par bērniem, tā ir mūsu valsts nākotne. Un, lai mēs cik stipri censtos ātri iekļūt NATO un Eiropas Savienībā, mums nebūs ko aizsargāt, ja mēs nedomāsim par mūsu ģimenēm, par mūsu bērniem, par mūsu valsts nākotni.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šī likuma pārejas noteikumu norma par to, ka nepieciešams valdībai iesniegt grozījumus likumā līdz 31.maijam, tika iestrādāta laikā, kad tika skatīts gada budžets kopā ar pavadošajiem likumiem. Toreiz no deputātu puses bija sekojoši iebildumi.

Pirmām kārtām, par bērnu pabalstu apjomu; otrām kārtām, par koeficientu sistēmu par pirmo, otro un trešo bērnu un trešais par to, ka ir dažāda apmēra bērna pabalsti tiem, kuri dzimuši pirms un pēc 1999.gada.

Toreiz Saeimā tika skatīti visdažādākie priekšlikumi, kādā veidā izlīdzināt šīs te pretrunas, un, par cik neviens no šiem priekšlikumiem neguva atbalstu, tika iestrādāta šī te pārejas noteikumu norma, ka, lai pilnveidotu bērnu pabalstu sistēmu, ir tātad nepieciešams iesniegt likuma grozījumus. Vienkārši ir jautājumu izskatīt tad, ja vienkārši bērna pabalsti tiek palielināti. Tas nozīmē, ka mēs sagatavojam aprēķinus, kāda ir nepieciešamā naudas summa, un sagatavojam, un likums tiek grozīts. Bet tas, ko prasīja Saeima, bija pilnveidot šo te bērnu pabalstu sistēmu, kardināli to mainīt. Līdz ar to mēs izanalizējām valdībā vairākus variantus. Un šajā informācijā tas ir iesniegts, ar ko gan mēs nenodarbojāmies.

Pirmām kārtām mēs izanalizējām, vai ir iespējams atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo daļu par bērniem un šo iegūto naudas summu novirzīt bērnu pabalstiem. Tas neguva atbalstu, pret to protestēja Pašvaldību savienība, un ieinteresētās institūcijas, arī Finansu ministrija, neatbalstīja šādu pieņēmumu.

Nākamais. Mēs skatījām variantu, vai nevar sasaistīt bērnu pabalstu ar garantēto minimālo ienākumu līmeni. Bet, kā jūs zināt, tad šobrīd arī grozījumi šajā likumā pašreiz ir Saeimā, kas ir ieguvuši diezgan asu kritiku no Pašvaldību savienības puses, tāpēc šis jautājums arī ir ļoti komplicēts.

Mēs izanalizējām arī iespējamo variantu — novienādot bērnu pabalstus par pirmo bērnu, respektīvi, par pirmo bērnu paaugstināt, par otro un trešo — samazināt, lai tie būtu vienādi. Bet tādā gadījumā arī iedzīvotāji nostātos divās pretējās pusēs, un vienkārši mēs iedzīvotājus zināmā mērā sanaidotu. Tas arī neguva atbalstu. Un valdībā tika atbalstīts tāds priekšlikums: lēnā garā trīs gadu laikā paaugstināt bērnu pabalstus tiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gadam. Šis variants tika atbalstīts. Likuma grozījumi tika sagatavoti un iesniegti Saeimā, un šā likuma grozījumi paredz triju gadu laikā paaugstināt pabalstus no 4,25 latiem līdz 6 latiem par pirmo bērnu un attiecīgi par otro un trešo arī augstāk.

Pats galvenais ir, ka ir sagatavoti šie ekonomiskie aprēķini, naudas summa papildus tiks paredzēta budžetā, lai varētu šos pabalstus palielināt. Un Saeimai ir šis likums jāpieņem.

Nu gluži nav tā, ka gadījumā, ja reiz šie priekšlikumi tiktu iesniegti ātrāk, tādā gadījumā arī tie pabalsti tiktu paaugstināti ātrāk. Tas nu gluži tā nav, jo mēs varam iesniegt arī iepriekšējā gada likuma grozījumus un paredzēt, ka uz 2003.gadu šie pabalsti tiks palielināti. Galvenais, nepieciešams, lai budžetā būtu paredzēta naudas summa, jo pretējā gadījumā, ja mēs pat paredzētu ļoti labus grozījumus un palielinātu bērnu pabalstu, bet nebūtu budžetā naudas, tad līdz ar to šo normu varētu vēl Satversmes tiesa apstrīdēt un visas labās ieceres neīstenotos.

Jebkurā gadījumā es gribu teikt, ka, lai pilnveidotu sistēmu, lai konceptuāli to pārskatītu, bija nepieciešams iesaistīt visas ieinteresētās institūcijas. Jautājums tika skatīts ļoti augstā politiskā līmenī kopā ar mūsu partneriem, un tādēļ faktiski šis datums nav tik ārkārtīgi svarīgs, galvenais, ka valdība ir izšķīrusies. Un es aicinātu Saeimu tiešām pieņemt šos grozījumus likumā, un tad ar 1.janvāri varēs bērnu pabalstus paaugstināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vienmēr uzdod jautājumu, satiekoties ar iedzīvotājiem, iedzīvotāji mums, deputātiem: kad tad Latvijas Republikas valdība sāks rūpēties par saviem pilsoņiem? Tik tiešām, ja mēs paskatāmies tos likumprojektus, kas ir izgājuši cauri Saeimai, kuri tiek sagatavoti un kuri vēl būs, tad diemžēl tās rūpes — drusciņ kaut kas ir uzlikts uz papīra, bet tālāk tas neiet. Un tagad, kā tad mēs sāksim rūpēties par bērniem? Vai viņu ir tāds liels daudzums Latvijā, ka mēs nevaram parūpēties par Latvijas bērniem? Kāda tad ir demogrāfiskā situācija uz šodienu? Ja skatāmies uz mūsu statistiku: viens piedzimušais bērns, trīs aizgājuši viņsaulē. Tas taču ir briesmīgi! Jūs paskatieties, iedzīvotāju skaits uz 1 kvadrātkilometru no 47 jau sarūk uz 37. Tas ir briesmīgi! Ko tad jūs gaidiet, kamēr Latvijā atbrauks un dzīvos no Āfrikas vai no citiem kontinentiem iedzīvotāji? Jo te būs tāds vakuums, kur varēs viņus izvietot, tos, kas būs lieki Eiropā.

Un šāgada 20. februāra vienā no pārraidēm, nu, vakar vakarā, kas tur bija no sākuma līdz galam es neredzēju, viens ierēdnis norunājās jau līdz tam, ka Eiropas Savienība, redziet, Latvijai ir vajadzīga tāpēc, ka viņa baros mūsu pensionārus. Nu tādu absurdu var runāt tikai tas cilvēks, kurš vispār neko nesaprot un nezina, kur viņš atrodas.

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Kad mūsu valdība un kura no mūsu valdībām kopā ar savu ļoti lielo ministriju un citu resoru darbiniekiem, visu to mūsu ierēdņu armiju, panāks, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu darbs. Ikvienam! Diemžēl par to neviens nerūpējas. Lai katram cilvēkam būtu jumts virs galvas! Ko jau citādi nosauc par dzīvojamo platību — dzīvokli, bet ne tos pazemes mājokļus, kurus jau tagad cilvēki sāk izvietot mežā, jo viņiem vairāk nav kur dzīvot. Kad un kas sāks par to domāt?

Nākamais — iztika. Varbūt padomāsim, kā tad tas pensionārs ar 30 un kādiem latiem mēnesī var labi paēst, samaksāt par dzīvokli un vēl apģērbties? Un kā tad būs ar izglītību, kuras līmenis ar katru gadu krītas? Un kur tad ir tā obligātā vidējā izglītība, un kā mēs pārdomāsim, lai būtu noteikta un laba augstākā izglītība, jo tikai intelektuālais potenciāls izvedīs Latviju no tā strupceļa, kurā desmit gadu laikā mēs esam iedzinuši iekšā. Varbūt ir jāsāk atmosties un padomāt arī par pensiju pabalstiem pensionāriem, par kuriem visu laiku visdažādākā veidā ņirgājas, cērp tos un tad, palielinot par 1,8 latiem, pasaka, ka tas ir kaut kāds izveidots brīnums. Jūs domājat, ka tādus mūs gaidīs Eiropas Savienībā? Negaida tādus. Viņiem tādi nav vajadzīgi. Ja valsts nevar rūpēties par saviem pilsoņiem, vai tad cita valsts par viņiem rūpēsies?

Un mūsu mīļā Latvija ir nonākusi ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī. Visu laiku te lielījās, ka mums ir labākie autoceļi Baltijā. Vakar Gorbunova kungs paziņoja: “Ceļi ir galīgi sabrukšanas veidā!”. Vēl jo vairāk. Pateicoties Rubeņa kungam, vakar mēs izdzirdējām, ka mūsu televīzija ir uz bankrota. Jā, Latvijas Televīzija ir uz bankrota robežas. Un tas, kas tur notiek, tas jau nedara nekādu godu Latvijai. Tikai kaunu.

Vēl viens jautājums. Kāpēc Latvijā bērni ir vajadzīgi? Tāpēc, lai viņus adoptētu uz ārzemēm? Viena... jā, viena no dāmām, kura bija atnākusi uz apakškomisju, kad viņai uzdevām jautājumu, cik tad bērnu ir adoptēts uz ārzemēm gadā, tad viņa pat nezināja nosaukt, vai tad 200 vai 500. Un neviens nerūpējas par to, kas tad notiek ar tiem bērniem ārzemēs. Un kāpēc vajag Latvijas bērnus atdot uz ārzemēm? Vai tad mēs nevaram atrast naudas līdzekļus, lai viņi varētu dzīvot ģimenēs, lai viņi varētu būt izvietoti bērnu namos, kur viņiem tik tiešām būtu iztika, un viņi būtu pilnvērtīgi Latvijas pilsoņi? Un kā tad mēs par to ģimeņu pabalstu rūpējamies? 1997.gadā, ņemot vērā iedzīvotāju zemo un slikto dzīves līmeni, bērnu pabalstu no 12 latiem nevis palielināja, bet samazināja līdz 4 latiem. It kā baigi lielā naudas summa bija 12 latu, kas mūsu budžetā iecirta tādu lielu robu.

Cienījamie kolēģi! Mēs aizmirsām, ka tie bērni, kurus mēs negribam atbalstīt, pēc 8 vai 20 gadiem būs Latvijas Republikas pilsoņi, viņi pelnīs Latvijai naudiņu, viņi maksās par savu izpildīto darbu vai citiem darījumiem nodokļus, un kā tad viņi atcerēsies tās valdības, kuras viņiem bija atņēmušas bērnību? Viņi atcerēsies ar nožēlu un ar to, ka viņiem tās bērnības nav bijis. Un vai tad tik tiešām mēs nevaram paskatīt to valsts budžetu un atrast bērniem, lai mēnesī būtu viņam 20 latu pabalsts? Var to izdarīt. Naudas ir pietiekami, bet tā ir racionāli jāizmanto. Kāpēc var atrast naudu kancelejas piederumiem mūsu Aizsardzības ministrijai pāri par 700 tūkstošiem latu? Bērniem to nevarēja atrast. Un ja jau vēl paskatāmies tos brīnumus, kas tagad atklājas ar robežpunktu celtniecību, robežu celtniecību un citām celtniecībām, kur simtiem tūkstošu ir izkūpējis gaisā, un neviens par to neatbild. Es nemaz nerunāju par ēnu ekonomiku un visiem tiem brīnumiem, kas notiek mūsu Ekonomikas ministrijā un tās paspārnē esošajā Valsts ieņēmumu dienestā. Un vai tad līdzekļus nevar iedalīt bērniem mūsu slavenā Privatizācijas aģentūra? Kur tie miljoni paliek? Arī nerūp mūsu bērnu un ģimeņu stāvoklis.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, tas pieprasījums, ko sociāldemokrāti izvirzīja, tas ir reāls, un mums ir jāpagriežas ar seju pret mūsu iedzīvotājiem. Un jāsāk ir domāt par mūsu bērnu nākotni. Bet ne tādā veidā, kā uz šo brīdi. Latvijas iedzīvotājs ir vajadzīgs valdībai tikai tāpēc, lai viņš maksātu tai nodokļus. Naudas līdzekļi tiek izlietoti nezināmā virzienā, neviens par to nenes nekādu atbildību, un nākamais — neviens negrib redzēt tās rūpes par bērniem. Tagad jau, redziet, Ministru kabinetā vakardienas pārraidē parādījās, ka sieviešu cietumā bērnus vajag uzturēt tikai divus gadus. A pārējā laika sprīdī? Jā, tas jau rūpēsies, nezin kas rūpēsies. Bet kas tad var par bērniņu tālāk par diviem gadiem, ja viņam ir trīs vai četri, rūpēties labāk par māti? Protams, ka tikai māte, bet nekāds bērnu nams vai kārtējā adopcija uz ārzemēm.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mūsu pieprasījums ir vajadzīgs, un jautājumi, kas attiecas uz bērnu pabalstu, ir jārisina jo ātrāk, jo labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij, cienītie deputātu kungi! Godātais Bojāra kungs! Es varētu piekrist vairākiem izteicieniem, ko jūs runājāt, bet es galīgi nesapratu, kādēļ jūs saistībā ar šo likumu runājāt par pensijām, jo viens, ko es gribētu teikt pilnīgi noteikti, ka pensionāri bērnu pabalstus nesaņem. Arī šajā likumā par pensijām nekas nebija teikts.

Bet jebkurā gadījumā nu gluži arī neatbilst patiesībai tas, ka pensionāri saņem 30 latu pensijas. Tā bija! Bet pēc tam, kad koalīcijas partijas sagatavoja grozījumus Pensiju likumā, ir mainīts, un minimālā pensija šobrīd ir 33 lati tiem, kuriem ir darba stāžs līdz 20 gadiem, no 20 līdz 30 gadiem — tiem ir 39 lati un virs 30 gadiem darba stāža — vismaz 45 lati. Bez tam ir mainīta pensiju indeksācija, un arī šie jautājumi tiek risināti.

Bet jebkurā gadījumā arī Labklājības ministriju satrauc demogrāfiskā situācija, un tāpēc valdībā ir atbalstīta koncepcija atbalstam ģimenēm ar bērniem, un pašreiz šī te koncepcija paredz daudz dažādu pasākumu, kas ir risināmi demogrāfiskās problēmas jautājumā, un pašreiz mēs runājam par institucionālo modeli, kas uzraudzīs, lai šī te koncepcija tiktu ieviesta.

Tā ka es ļoti ceru, ka mēs atrisināsim arī demogrāfisko situāciju, lai nebūtu tā, ka mums ir jāņem ārzemju darbaspēks Latvijā, un es ceru, ka jūs arī palīdzēsit demogrāfiskās situācijas risināšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Paldies ministra kungam, it sevišķi par aicinājumu palīdzēt deputātiem demogrāfijas problēmas risināšanā.

Bet, godīgi sakot, šodien kļūs arvien skaidrāks, kāpēc vispār ir vajadzīgi deputātu pieprasījumi. Ja pagājušajā reizē mēs ļoti skaļi un ilgi runājām par to, un valdošās koalīcijas pārstāvji mums paskaidroja opozīcijas nesaprašanu, ka likums ir jāpārkāpj, ja tas ir izdevīgi, un es ceru, ka to saprata arī tauta, tad šodien, atbildot uz pieprasījumu, ministrs skaidro par to, ka tas valdības deklarācijas variants, kurš tiek pieņemts un sludināts, Ministru kabinetam stājoties pie amata pildīšanas, tas ir smuks blefs, lai sabiedrībai būtu patīkami uz to brīdi, kad hokejā ir uzvarējuši kaut kādi labi zēni, kad valdība ir stājusies pie pienākumu pildīšanas, lai visiem ir cerības. Un tādā gadījumā nav tikai skaidrs viens: kāpēc valdošās koalīcijas pārstāvji noraida opozīcijas iespējas sniegt šos pieprasījumus un atzīt par spēkā esošiem visus tos priekšlikumus, ko opozīcija piedāvā, ja jūs godīgi šodien skaidrojat, ka solījumus pildīt nevajag. Ja jūs vienkārši varat izskaidrot, cik jauki un izdevīgi ir sabiedrībai, ja jūs nepildāt savus solījumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij, cienītie deputātu kungi! Es gribētu teikt Burvja kungam, ka ne valdība, ne ministrija nav teikusi, ka valdības deklarācija ir blefs. Valdības deklarācija tiek pildīta, un katrs ministrs regulāri iet pie Ministru prezidenta atskaitīties par to, kādi jautājumi ir pieņemti, kā virzās uz priekšu valdības deklarācijas izpilde.

Bet attiecībā par šiem pārejas noteikumiem... par šo pārejas noteikumu punktu gan es gribētu teikt, ka šāda norma, kas tika likumā iestrādāta, tas faktiski ir valdības deklarācijas līmeņa jautājums, tāpēc ka parasti likumos pārejas noteikumos iestrādā juridiskas normas, proti, kura likuma norma stājas spēkā, līdz kuram brīdim šī likuma norma ir spēkā. Tātad, pieņemsim, ja būtu ierakstīts, ka tāds un tāds pants ir spēkā līdz 31.maijam, tad tas ir saprotams. Bez tam pārejas noteikumos ieraksta normas, kādi Ministru kabineta noteikumi ir jāpieņem gadījumā, ja reiz likumā ir atsauce, ka, pieņemsim, tāds un tāds jautājums tiks regulēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet šī iestrādātā norma neparedz ne vienu, ne otru, proti, šis pārejas noteikumu punkts nekādā veidā neatsaucas uz kādu no likuma punktiem, bet vienkārši nosaka, kas valdībai būtu jādara. Valdības deklarācijā ir iestrādāti visi jautājumi, visi punkti, ko mēs darām, kādā veidā mēs risināsim, bet tas, ko šeit Saeimā pieņēma, tas ir papildu uzdevums, un es izstāstīju, kādā laikā, kādā kārtībā mēs to jautājumu risināsim. Un šobrīd likumprojekts ir izstrādāts, un es aicinu, lai Saeima pieņemtu lēmumu par bērnu pabalstu palielināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums izvērtās šodien jocīga saruna.

Pirmkārt, runājam par profesionālo līmeni. Manuprāt, mēs varētu šai profesionālajā līmenī apspriest, kā labāk padomāt par valsts pabalstiem ģimenēm, šīs sistēmas pilnveidošanu, ja mums būtu priekšā likumprojekts, Labklājības ministrija piedāvātu savu variantu, un mēs visi kopīgi apspriestu, vai attiecīgā sistēma ir pietiekama, vai tā ir laba vai paaugstināma, laika ziņā paātrināma. Tur es saprastu šo vietu profesionālai sarunai. Bet es domāju, ka attiecīgs pieprasījums nebija domāts, lai mēs runātu tikai par šo profesionālo līmeni, un mēs parakstījām attiecīgo pieprasījumu, skatot jautājumu. Politiskajā aspektā, godīgi sakot, mani arī pārsteidza attiecīgs ieraksts likumā par to, ka valdība uzņemas līdz noteiktam laikam iesniegt nepieciešamos pilnveidojumus likumā. Tas ir patiešām valdības deklarācijas jautājums. Bet jautājums: kas jums prasīja tai likumā to rakstīt? Ir solījumi, ka jāstrādā ar valdības deklarāciju, ir likuma pildīšana. Šeit ir divas dažādas lietas.

Attiecībā uz deklarāciju. Mani pārsteidza Požarnova kunga teiktais, ka viņš pateica, ka jautājums tika skatīts ļoti augstā politiskā līmenī. Ja saistībā ar valdības deklarāciju — nav problēmu. Pienāk konkrēts termiņš, valdības partijas sanāk kopā un precizē, kāpēc attiecīgā laika sprīdī nav iespējams izpildīt doto solījumu, un pieņem noteiktu lēmumu koleģiāli, ka izpildīs šīs valdības darbības laikā, bet drusku vēlāk. Es to saprotu, tā ir ļoti konkrēta saruna. Bet politiķi ļoti augstā līmenī nevar saiet un pateikt: ziniet, mēs likumu nepildīsim! To es nesaprotu!

Šoreiz saistībā ar šo gadījumu mums ir piedāvāts ļoti negaidīts precedents. Mēs visi sabiedrībai sakām: ja kādam sabiedrībā nepatīk likums, tas nenozīmē, ka šo likumu nevar pildīt... var nepildīt. Lūdzu, sabiedrība, politiķi, visi kopā iestājamies, lai izmainītu šo likumu, kurš mums nepatīk, un tad sākt atkal strādāt ar nākamo likumu. Bet līdz tam laikam likums ir jāpilda! Un šeit vienkārši pasaka: jā, politiķi sanāk visaugstākā līmenī un nolemj likumu nepildīt. Kolosāls piedāvājums! Un šeit ir jautājums, tieši par šo aspektu mēs izdarījām šo pieprasījumu, un tieši tādā veidā mēs lūdzam Saeimu izvērtēt šo precedentu. Jūsu izvērtējums, tieši to, kādu politisko kultūru mēs iedibinām savā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JF). Cienītie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Es domāju, ka mūsu solījumi šinī jautājumā ir vienkārši bēdīgi. Es ceru, ka visi klātesošie ļoti labi atceras, ka šī shēma apmēram bija tāda... arī Ministru prezidents sēdēja šeit un toreiz svēti solīja, ka šo jautājumu katrā gadījumā par pabalstiem, lai nu ko, bet atrisinās. Atcerēsimies to, ka šie pabalsti, es arī toreiz teicu, un, paceļot stenogrammas augšā, mēs varam atcerēties to, ka no gada uz gadu pabalsts bērnam tika pārcelts ar svētu solījumu, ka šogad mēs nevaram, bet nākamgad mēs noteikti to jautājumu atrisināsim. Un tā ir taisnība. Es nesaprotu, vai tiešām bērnu pabalsts ir vistrakākais, visšausmīgākais, visneizpildāmākais jautājums mūsu valstī, tas, ko mēs nevaram izdarīt? Bija arī konkrēti, teiksim, solījumi, kas attiecas par pabalstiem. Jā, es gribēju par statistiku pateikt. Ja mēs paskatāmies statistiku, tad diemžēl oficiālā statistika rāda to, ka pa visiem parametriem, kas attiecas uz bērniem, diemžēl ir diezgan negatīvs, dažās vietās ir diezgan traģisks moments. Es piekrītu kolēģiem, ka nevajadzētu mums šodien bērnu pabalstus saistīt ne ar elektrostacijām, ne ar pārējiem jautājumiem. Ja mēs šodien runājam, teiksim, par bērnu pabalstiem, mums vajag runāt konkrēti par šo jautājumu.

Es vienīgi gribētu lūgt jūs, kolēģus deputātus, es gribētu arī lūgt Ministru prezidenta kungu, varbūt mēs tomēr varētu savu pienākumu izpildīt attiecībā uz pabalstiem, tad vismaz pieņemt šo lēmumu, lai viņš nestājas spēkā ar 2003.gadu, bet lai viņš stātos spēkā ar 2002.gada 1.jūniju kaut vai. Tad vismaz mēs šīs Saeimas laikā, ko nevarējām, teiksim, izpildīt, vismaz kaut kādā veidā mēs varētu attaisnot to, ka trīs gadus šie pabalsti stāv tādā līmenī, kā tie stāv. Un, protams, ar solījumiem mēs esam bagāti, bet attiecībā par bērniem vienmēr šie pabalsti ir gājuši uz mīnusiem.

Paldies par uzmanību! Un es tiešām ļoti ceru, ka varbūt varētu izmainīt un 1.jūnijā pieņemt šos bērnu pabalstus par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Egil, par Raini un Aspāziju pastāsti!”)

E.Baldzēns (SDS). Paldies, Ābiķa kungs! Jūsu nenopietnība jūs raksturo. Ko es vēl gribētu šeit pateikt, kolēģi. Ābiķa kungs saka, ka vajag Raini un Aspaziju pieminēt. Es arī viņam pieminēšu Raini un Aspaziju, lai viņš būtu ļoti gandarīts.

Bet šeit varbūt Ābiķa kungs kā Tautas partijas biedrs atcerēsies savas partijas programmu un savu balsojumu, kas diemžēl ir bijis pretējs šai programmai, un varbūt viņš vairs tik priecīgs nebūs, jo atcerēsies to, kāda viņu nozīmīte ir — divi vecāki ar trim bērniem, un tad varbūt viņš vēl prātīgāks paliks un sapratīs, kā ir jābalso par šo opozīcijas partiju pieprasījumu viņam kā Tautas partijas biedram. Tas viss ir ļoti patīkami, Ābiķa kungs, un katrā ziņā es zinu, ka jums rūp tāpat bērnu nākotne kā Rainim un Aspazijai, un tad varbūt tomēr rīkojieties saskaņā ar pārliecību un sirdsapziņu! Tas ir viens, ko es gribētu šeit pateikt. Kas mūs reāli satrauc? Reāli mūs satrauc, mūsuprāt, valdības nenopietnā, lai neteiktu — bezatbildīgā rīcība. Gadu no gada tiek pārbīdīti termiņi par to, kad bērnu pabalsts stāsies spēkā lielākā apmērā. Vai mēs kāds neapzināmies šo problēmu? Vai mēs nezinām, ka šī problēma ir ārkārtīgi svarīga? Kurš šeit var pateikt, ka viņš nav analizējis demogrāfiskās situācijas krīzes parādības par to, ka sabiedrība noveco, par to, ka nākotnē pie šīs politikas turpināšanas mūs sagaidīs, nu, katrā ziņā, ieceļotāju vai migrantu plūdi, un tad mēs visi kopā šeit, protams, varēsim nostiprināt Satversmē, tāpat kā pašreiz mēs to grasāmies darīt, gan, teiksim, nacionālas valsts statusu Latvijā, gan latviešu valodas, teiksim, tiesības un iespējas. Bet, ja mēs nedomāsim par tiem, kas šo nacionālo valsti uztur un šo valodu runā, tad man liekas, ka tas ir pats sliktākais, ko mēs šeit varam darīt, vienalga, vai šīs partijas ir kreisas vai labējas.

Kolēģi! Tā ir atbildība tautas priekšā. Tā nav ironija, kur var mazliet tā smīnēt un priecīgi justies, ka kaut kas šeit tiek runāts par bērnu pabalstiem. Un tas nekas, ka mēs — valdības partijas — trīs reizes jau esam tos pārbīdījuši uz priekšu.

Un tad man vēl viens jautājums: ko nozīmē šī hroniskā pārbīde uz 2003.gadu? Tas nozīmē tikai vienu — ka šī valdība neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiks šīs valdības laikā. Un par to man ir visvairāk kauns. Es katrā ziņā domāju, ka šeit vajadzētu ne tikai Požarnova kungam, bet arī Ministru prezidentam pateikt, ko tad Andra Bērziņa valdība grib izdarīt šajā bērnu pabalstu jautājumā līdz viņa pilnvaru beigām. Ja negrib, tad arī tā ir atbilde, un tas arī ir vērtējums no sabiedrības, no politisko partiju puses atbilstoši tam, kā viņi to izvērtē.

Kolēģi, mēs šeit dzirdējām arī ļoti, teiksim, jauku ironiju par bērnu pabalstu un pensiju salīdzinājumu. Bet atcerēsimies, ka ir bērni invalīdi. Un viņi tik tiešām kaut ko saņem. Un varbūt arī, ka Požarnova kungs atcerēsies, ko viņi saņem. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu teikt, ka man liekas tā: ja reiz mēs runājam par nepārtraukto nepieciešamību kaut ko pārbīdīt gadu uz priekšu, tad varbūt tik tiešām šie bērni kļūs par pensionāriem, kad šī problēma tiks atrisināta, ja pati valdība nemainīsies savā partiju sastāva ziņā. Man cita secinājuma nav. Man šeit laikam ir jāpiekrīt Požarnova kungam, ka galu galā, ja mēs runājam par bērnu pensijām, tas varbūt kļūs nākotnē nopietni.

Kolēģi! Šeit ir pilnīgi skaidrs. Mēs dzirdējām to, ka ir bijuši deputātiem iebildumi — to teica Požarnova kungs — pret to, kā varētu risināt bērnu pabalstu jautājumus. Es varu saderēt, ka šeit nav neviena nopietna deputāta, kuram būtu bijuši iebildumi palielināt šos bērnu pabalstus. Ja tādi ir, es aicinu viņus tribīnē stāstīt, kāpēc viņi negrib pabalstīt un kāpēc nevar atrast naudu bērnu pabalstiem, ja varam daudz kam atrast šo naudu. Tas ir vienkārši politiskās gribas deficīts. Vairāk nekas. Bet politiskās gribas deficīts nozīmē to, ka tuvojas varas vakuums vai deficīts. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Kolēģi! Mums ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka mēs esam vairākkārtīgi no opozīcijas puses piedāvājuši daudz un dažādus risinājumus. Ja valdības partijas nespēj risināt šo ģimenes valsts pabalstu bērniem, tad nu mēģināsim kautkādīgi iet pretī vecākiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināsim kaut vienam no vecākiem par viena bērna, piemēram, nepilngadīga — līdz 25%, par diviem — 50%, par trijiem un vairāk — 100%, bet arī to mēs nevaram izdarīt. Tas arī, manuprāt, ir diezgan raksturīgi. Ir daudz un dažādas iespējas. Mēs esam piedāvājuši progresīvo ienākuma nodokli, kas arī palīdzētu mazturīgajām ģimenēm, kas dotu viņiem reālu naudas daudzumu viņu ģimenes budžetā — lielāku. Bet mēs to noliedzam. Mums pilnīgi pietiek, ka viņiem ir šī alga uz papīra, kuru viņi nesaņem. Un mēs negribam sabiedrības turīgākā daļa kaut niecīgi dalīties ar sabiedrības mazturīgāko daļu. Tas taču ir absurds, ja mēs no minimālās algas iekasējam nodokļus. Ja mēs zinām, ka minimālā alga ir 60 lati, bet iztikas minimums ir 80 lati. Un mēs runājam par cilvēka tiesībām. Par kādām cilvēka tiesībām? Vai mēs runājam par cilvēka tiesībām uz dzīvi, vai uz badošanos un neregulāru pārtikas uzņemšanu, nekvalitatīvas, nepilnvērtīgas, un domājam par mūsu tautas genofondu? Tie visi ir jautājumi. Bet šeit, kolēģi, es gribētu pateikt pavisam skaidri. Šinī gadījumā šis pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta, jo jābūt ir valstī kaut kādai likumīgai kārtībai. Un, lai man valdības partijas nepārmestu kaut kādu neobjektivitāti, tad par šiem bērnu pabalstiem es labprāt pacitēšu to, ko saka Ingūna Ēbela — organizācijas “Glābiet bērus!” priekšsēdētāja. Tātad, kolēģi, mēs nevaram pārmest viņai simpātijas sociāldemokrātiem, un, es domāju, visi “Latvijas ceļa” biedri to lieliski zina. Ko tad viņa saka? Izsaka bažas, ka politiķu vidū joprojām nerimst diskusijas vispār atteikties no valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kas nekādi neliecinot par kaut kādu stabilitāti.

Kolēģi! Šo ziņu publicēja “Diena”. Tas nav kaut kāds “kaktu” laikraksts, ka jūs varētu teikt, ka nenopietna informācija. Jūs paši noteikti šo laikrakstu lasāt. Un tad nu varat izvērtēt. Es vienīgais, ko varu pateikt, ka Sociāldemokrātu savienībā un opozīcijas partiju vidū mēs šādas diskusijas neesam dzirdējuši. Valdības partiju vidū, es saprotu, šīs diskusijas ir dzirdamas.

Un es šeit vēl gribētu pateikt. Jā, varbūt tik tiešām šajā domā, ko valdības partijas izsaka, ir neliela daļa patiesības. Varbūt tiem, kuriem ir ļoti labi un turīgi apstākļi, nav vajadzīgi šie nelielie bērnu pabalsti. Varbūt, ka tur vajadzētu šo jautājumu regulēt, un tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk nekā iztikas minimums uz vienu cilvēku ģimenē, būtu iespējams no šīs naudas atteikties par labu tautas nākotnei. Bet tad ir jābūt šeit valdībā tautas partijām. Diemžēl tas nav.

Vienīgais, ko es gribētu šeit pateikt, ir sekojošais. Ja mēs skatāmies uzmanīgi, šie bērnu pabalsti daudziem ir ļoti nozīmīgi pat pie šī minimālā līmeņa, un tie kļūs daudz nozīmīgāki ģimenes budžetā, ja reiz mēs tos arī palielinātu, un it īpaši tas attiecas uz lauku ģimenēm, kuriem ir gan šie pašu kartupeļi un piens, bet kuriem nav pietiekamu naudas līdzekļu daudzu vajadzību, tajā skaitā bērnu vajadzību, skolas vajadzību apmierināšanai. Varbūt padomāsim par to, kad mēs teiksim kārtējo reizi, kā parasti, labējās partijas ļoti mīl uzkāpt tribīnē un teikt, ka visi bērni ir vienādi. Tik tiešām, visi bērni ir vienādi! Bet visiem bērniem nav vienādu vecāku. Godājamie kolēģi! Un, ja mēs neskatīsimies uz to, ka ir bērni, kuriem pat tuvumā nav šī iztikas minimuma, ka ir pietiekami liels bērnu skaits, vairāk nekā 20%, kuriem ir 23 lati uz ģimenes locekli ģimenē, un iztikas minimums ir 83 lati, tad tā, es domāju, ir vienkārši nenopietna politika un politika, kurai nav nākotnes.

Es aicinātu valdības partijas būt objektīviem, izvērtēt šo viedokli gan no politiskā, gan no morālā, gan no tiesiskā viedokļa un atbalstīt opozīcijas iesniegto pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Es negribētu varbūt analizēt pilnībā visus pārmetumus un emocionālo runu, ko Baldzēna kungs izteica, bet attiecībā par vienu. Protams, sociāldemokrāti vienmēr ļoti iestājas par to, ka ir jāizlīdzina ienākumi iedzīvotājiem, un tās naudas summas, ko saņem katrs, un arī šis jautājums par ienākumu testētajiem bērnu pabalstiem tika skatīts un analizēts. Pašreizējā situācija šobrīd ir tāda, ka 17% ģimeņu nepieprasa šos pabalstus, kaut arī viņiem tie pienākas. Vecāki neiet tiem pakaļ tāpēc, ka šā brīža bērnu pabalstu lielums ir tāds, ka tiem cilvēkiem, kas tiešām nodarbojas ar biznesu vai varbūt ka viņiem ir cita veida kaut kādi lieli ieņēmumi, viņiem nav interesanti šie pabalsti, tas laiks, ko viņi patērē, kārtojot formalitātes, viņiem nav interesants. Un viņi nemaz neiet un nepieprasa.

Tajā pašā laikā tām ģimenēm, kur ir tiešām tas, ko Baldzēna kungs pieminēja, kas dzīvo laukos trūkumā, kam varbūt šis pabalsts tiešām ir ļoti nozīmīgs, viņi to saņem, un tiešām ģimenei tas ir ļoti liels atspaids. Un, analizējot to, vai mēs varam administrēt šo te situāciju, vai mēs varam varbūt zināmā mērā kaut kādu kārtību ieviest, katram cilvēkam izanalizēt sākumā, cik viņam ir ienākumu, un pēc tam piešķirt tos pabalstus, tā administrēšana maksās daudz vairāk nekā tā ekonomija no šiem pabalstiem, ko mēs varētu ietaupīt un pēc tam pārdalīt trūcīgajām ģimenēm. Tā ka šī pašreizējā bērnu pabalstu sistēma ir draudzīga trūcīgajām ģimenēm un nedraudzīga pārticīgajām ģimenēm, un šeit darbojas tas pašregulējošais mehānisms. Galvenais jautājums, ko mēs pašreiz rosinām valdībā, kas ir jāskata, kādā veidā paaugstināt šos pabalstus, un tādēļ arī tika pieņemta un 25.septembrī pagājušajā gadā akceptēta šī te koncepcija par to, kādā veidā palielinās pabalstus bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gadam, lai izlīdzinātu šo te netaisnību, un likuma grozījumi ir sagatavoti, tie pašreiz ir Saeimā, un es aicinu sociāldemokrātus balsot par valdības sagatavotajiem grozījumiem likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais labklājības ministra kungs un tikko šeit zālē redzētais arī godātais ārlietu ministra kungs! Pirms sāku runāt par šīsdienas darba kārtības jautājumu, es vēlos jums citēt dažus teikumus no viena ļoti nopietna dokumenta, kurš, starp citu, pieņemts Ministru kabinetā.

Un citāts, lūk, ir šāds: “Demogrāfiskā situācija Latvijā ir nelabvēlīga. Statistiķu prognozes rāda, ka iedzīvotāju skaits turpmāko 25 gadu laikā sistemātiski samazināsies, turklāt pasliktināsies iedzīvotāju struktūra pa vecuma grupām, populācijai kopumā novecojot un samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, kas savukārt noved pie ekonomisko rādītāju lejupslīdes. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, krītas iedzīvotāju labklājības līmenis. Pastāvot pašreizējam dzimstības un mirstības līmenim, līdz 2025.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdētu līdz 1,9 miljoniem, tādējādi samazinoties gandrīz par ceturtdaļu. Bērnu skaits līdz 2025.gadam samazinātos vairāk nekā divas reizes, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruktu līdz 11%.”

Kolēģi, gandrīz vai varu apgalvot, ka diezgan daudziem arī no mums, deputātiem, būtu zināmas grūtības uzminēt, kurš dokuments tad tas ir. Un izrādās, ka tādu brīdi atpakaļ mēs šim nopietnam Ministru kabineta dokumentam varējām svinēt viena gada jubileju. Un tā ir “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā”, kurai vajadzēja sekot nākamajam dokumentam un strauji pieņemtam, tātad Koncepcijai par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Bet situācija ir tāda, ka šis otrs dokuments — Koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem — tad klīst pa Ministru kabineta garajiem gaiteņiem, tad dodas atpakaļceļā uz Labklājības ministriju — un tā uz priekšu un atpakaļ.

Šodien gan viens mani priecē, ka pie mums plenārsēdē ir labklājības ministrs Andrejs Požarnova kungs un uz katra deputāta uzstāšanos atbild ar savu skaidrojumu, piebildīšu: ne vienmēr precīzi. Un kādēļ man ir tiesības to teikt? Tādēļ, ka Saeimā izskatīšanā ir divi likumprojekti “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””, un abi skar jautājumus par bērniem.

Deputātu pieprasījums runā par pirmo šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, tātad par bērnu pabalstiem, kurš arī, starp citu, Saeimā jau ir izdiskutēts pirmajā lasījumā, ja Labklājības ministrija to nav pamanījusi, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādi nevar sagatavoties otrajam lasījumam, jo pēc iesniegtajiem deputātu priekšlikumiem esam rakstījuši 12.februārī vēstuli Labklājības ministrijai ar lūgumu izdarīt aprēķinus atsevišķiem deputātu priekšlikumiem, lai mēs varētu šo likumprojektu skatīt otrajā lasījumā Saeimā. Es domāju, ka tas ir ne sevišķi nopietni, ka šodien deputātiem it kā būtu jātaisnojas par to, ka likuma norma, par kuru tiek virzīts deputātu pieprasījums, ir valdības deklarācijas norma.

Bet, cienītie kolēģi, šo likuma normu neizdomāja neviens no mums, klātesošajiem deputātiem, to neizdomāja Sociālo un darba lietu komisija. To uz Saeimu atsūtīja Labklājības ministrija. Tad par ko tad mēs te runājam! Varbūt arī paši tik tālu jau esam ministrijā, ka neatšķiram, kuri jautājumi rakstāmi likumos un kuri — valdības deklarācijā.

Situācija vēl jo vairāk satraucoša ir tādēļ, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” jautājumos, kas saistīti ar bērnu pabalstiem, Labklājības ministrija un arīdzan Ministru kabinets kā šī likumprojekta iesniedzējs turpina to praksi, kuru svēti zvērēja pirms gada nedarīt, tas ir, sadalīt bērnus pa vecuma grupām, un pēc Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta tātad tas pirmais bērns ģimenē sāks saņemt šos 6 latus, kad viņam būs jau 18 gadu! Tātad vai tas nav nedaudz īpaši un īpatnēji? Es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka ir vēl viens grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”, un tur situācija ir pavisam īpaša. Tas ir, jautājumā par garantēto minimālo ienākumu, kuru pieminēja gan ministra kungs, gan arī iepriekšējie debatētāji. Tātad Ministru kabinets, savulaik konceptuāli apstiprinot koncepciju par garantēto minimālo ienākumu, tieši tā, es nekļūdījos, pēc tam izstrādājot grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, iesūta vienu variantu. Gatavojoties trešajam lasījumam, parādās Labklājības ministrijas cits variants, kurš maina jau to filozofiju, kuru savulaik noteicis Ministru kabinets, apstiprinot koncepciju iesniedzot likumprojektu Saeimā. Kāda tad ir šī būtība, es jums centīšos dažos vārdos pateikt.

Tātad: ģimenēm, kuras audzina bērnus, divus, trīs un vairāk, gadījumā, ja vecāki nokļūst kādā sociālajā krīzē — zaudē darbu vai vispār aiziet kāds no vecākiem taisaulē, piešķirot šo garantēto minimālo ienākumu, tagad Labklājības ministrija savos priekšlikumos trešajam lasījumam piedāvā uzlikt tā saucamos izmaksu griestus. Un kas cietīs? Ģimenes, lielās ģimenes, kuras audzina vairākus bērnus un kuru vecāki būs bezdarbnieki vai saņems šo nelielo izmaksu. Pie kam garantētais minimālais ienākums, ko ļoti labi zina Labklājības ministrija, par kuru esam informēti arī mēs, visi deputāti, ko zina pašvaldības, un cilvēki ir plaši jau informēti, runā par ienākumu testēšanu, nevis izdevumu testēšanu. Un tad, ja mēs skaidri apzināmies, ka katrai dvēselītei šajā ģimenē mēnesī ir paredzēts 21 lats, bet Labklājības ministrija tagad savos priekšlikumos saka: “Atvainojiet, piedodiet, tik daudz nevar! Ja jums šomēnes pienāksies 80 latu pēc aprēķina, tad izmaksāt jūs varēsiet tikai 50.” Protams, šie cipari būs dažādi.

Un, lūk, kā mēs esam domājuši rīkoties. Šajā gadījumā es runāju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Ja Labklājības ministrija maina Ministru kabineta viedokli, kurš divreiz jau ir izteikts, un tas ir citāds, mums nekas cits vairs neatliek kā sūtīt atkal dokumentus uz Ministru kabinetu, lūgt izvērtēt un pateikt galu galā, kas tad valstī notiks. Bet es ļoti ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs ievērojami straujākā laikā un ka mums nebūs no Labklājības ministrijas jāgaida noteiktās divas nedēļas.

Vēl viena ļoti nepatīkama lieta, uz kuru es vēlos vērst jūsu uzmanību, un it sevišķi koalīcijas deputātiem. Tas ir pašreiz un labu brīdi atpakaļ jau ir slēgta 13. sarunu sadaļa iestājai Eiropas Savienībā. Par to es esmu jums stāstījusi vairākkārt. Gluži kā pasakā “sen senos laikos”, lūdzu pievērsiet uzmanību! Un tur ir runa par garantēto minimālo ienākumu katram Latvijas iedzīvotājam. Tātad tie likumu grozījumi, kurus gaida no mums arī Eiropa. Vēlreiz atgādinu: sarunu sadaļa ir slēgta. Bet cik ilgi tad mēs varam šo laipnību gaidīt no Labklājības ministrijas? Cik ilgi mēs šo laipnību varam gaidīt no Ministru kabineta? Acīmredzot arvien tuvāk nāks tas brīdis, ka, labi visu pārdomājot, ir jāraksta nopietnas vēstules un jāaicina šo sarunu sadaļu atvērt. Jo, atvainojiet, cilvēki, kuri dzīvo Latvijā trūkumā un nabadzībā, kuriem no bērnu pabalstiem neiznāk jau sviestiņš maizītei, labi, ja šī maizīte vien, un laukos šīs ģimenes, kuras pārtiek praktiski naudas ziņā no bērnu pabalsta, kaut arī trūcīgas, es domāju, ka viņas ilgi vairs nebūs gatavas gaidīt.

Es jūs nopietni aicinu, kolēģi, šodien saņemt visus spēkus, labi visu pārdomāt un nobalsot par pieprasījumu, nevis noraidīt šo pieprasījumu. Jo, ja jau mēs šodien redzam, ka plenārsēdē parādās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, labklājības ministrs ik pa brītiņam ir tribīnē, tad arī viņi saprot, ka šī lieta ir ļoti nopietna. Un varbūt tad, kad būs izteikts šis deputātu pieprasījums, straujāk pa Ministru kabineta gaiteņiem virzīsies koncepcija par atbalstu ģimenēm ar bērniem, jo tur ir rakstītas bezgala labas lietas. Nu, piemēram, atbalsts ģimenes locekļu nodarbinātībai. Valsts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu audzināšanā radušos papildizdevumu segšanu. Atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem. Atbalsts viena vecāka ģimenei. Un tā tālāk, un tā joprojām. Ja palasām kaut šīs koncepcijas virsrakstus, šķiet, ka beidzot valdība ir sākusi domāt par ģimenēm, kurās aug bērni. Bet, lasot likumprojektus, nepavisam tā vairs nav.

Es aicinu, kolēģi, šodien jūs izlemt un balsot atbilstoši savai sirdsapziņai, atbalstot šī pieprasījuma noraidījumu, es domāju, ka jūs izdarāt “lāča” pakalpojumu valdībai, par kuru jūs balsojāt un kuru, es ceru, jūs noturēsiet līdz Saeimas vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Požarnova kungs! Desmit gadu darba stāžs — 30 latu pensija. Un tas jums kā ministram ir jāzina obligāti. Un par nopietnām lietām nevar ņirgāties arī no šīs tribīnes. Par cik valdība negrib redzēt nabadzību Latvijā, tad nav apzināts, cik pensionāru audzina bērnus, jo nav vecāku. To jūs nezināt un negribat zināt. Tāpat negribat zināt arī to, ka pensionāri ir spiesti palīdzēt saviem bērniem audzināt mazbērnus. Jo vecākiem vienu otru reizi nav pat iztikas minimuma. To arī vajag zināt.

Un nākamais, tas ir interesanti, ka ir noklīdusi Ministru kabinetā nez kur koncepcija par nabadzību. Kaut kur vienā no kabinetiem tā ir “pakārusies”, un tur ir diezgan daudz runāts par bērniem. Varbūt pacelsim šo dokumentu un laidīsim, lai 7.Saeima to izskata. Un, cienījamais ministra kungs, jūs likvidējat pediatrus. Kas tad ārstēs bērnus? Jo, ja paskatāmies, vakardienas acu ārsts vai ādas ārsts ir pārvērties par ģimenes ārstu. Protams, ka viņš bērnu ārstu nevar aizvietot. Tāpat kā bērnu poliklīnikas ir pārvērtušās nezin par ko.

Nākamais jautājums ir arī tas, ka bērnu mirstība nav analizēta un apzināta Latvijā. Vienīgi notiek kaut kāda lielīšanās Ženēvā, kur arī nonāk strupceļā, jo, viens par otru stāstot, ārzemnieki nevar saprast, kas tad tur Latvijā ar bērniem notiek. Un, ja paskatāmies, visas samaksas slimnīcā, bērnu ārstēšana. Bērniem domātās zāles. Kā tad ar tām tiek galā mātes vai tās ģimenes, kur ir bērni? Jūs to arī neanalizējat. Un ja vēl mēs paskatāmies arī par bērnudārziem, kurus savā laikā izpārdeva par santīmiem, un tagad nav, kur izvietot bērnus. Par to jūs arī nedomājat. Un nevienu reizi neesat neko pateikuši Saeimā.

Un nākamais. Ja jau arī par televīziju, tad paskatieties, kā mēs bērnus audzinām ar zemākās proves filmām, kuras tiek demonstrētas Latvijā un savāktas nezin no kādām padibenēm. Pensionāri laukos, tas ir pabalsts bērniem. Jums to arī vajag apzināt. Un cilvēki ir apmierināti, ja viņiem ir ģimenē kāds pensionārs, kas var tiem bērniem iedalīt no tās savas pensijas kādu santīmu.

Un tagad jūs paskatieties un paanalizējiet ar savu lielo štatu, Požarnova kungs, kā tad notiek komplektēšana skolās 1.klasēs Latvijā. Tad jūs redzēsiet tās briesmas, kas gaida Latviju tālāk izglītības līmenī.

Un pēdējais. Jūs neesat veikuši analīzi: produktu sadārdzināšana, apģērbu sadārdzināšana un pakalpojumu cenu augšana. Un tas viss attiecas uz bērniem. Tā ka to vajag apzināt, analizēt un pēc tam nerunāt nenopietnas lietas no šīs tribīnes. Pieprasījums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Katrā ziņā es domāju, ka diskusijai ir pietiekami labs raksturs, jo arī labklājības ministrs Požarnova kungs godīgi atzina, ka ir pārpalikums 17% bērnu pabalstu, kuri netiek izņemti. Es domāju, ka tā ir ļoti vērtīga informācija, un mēs saprotam ļoti mazo administratīvās kapacitātes spēju, kāda ir Labklājības ministrijā, citās ministrijās, valdībā, mēs saprotam, ka viņi šo problēmu nav spējīgi atrisināt. Līdz ar to nav spējīgi uz šīs naudas rēķina šajā gadā neko palielināt. Bet, es domāju, cita valdība varētu spēt to izdarīt. Jo, ja mēs atcerēsimies kaut vai pirmskara Latviju gan demokrātiskajā laikā — līdz Ulmaņa apvērsumam, gan pēc, Latvijas Republikas ierēdņi spēja atrisināt ļoti daudzus jautājumus daudz grūtākos apstākļos. Viņiem bija tāds aritmometrs “Feliks”, ar kuru viņi spēja kustināt rociņu un dabūt vajadzīgos ciparus. Bet, redziet, mums kopjuterizācija ir nulles līmenī valdībā un ministrijās, un arī Labklājības ministrijā, tāpēc mēs šo jautājumu atrisināt nevaram. Tikai nav skaidrs, kāpēc Valsts kontrole nav sākusi interesēties par tām ļoti lielajām investīcijām administrācijās, tajā skaitā ministriju kompjuterizācijā. Kāpēc mēs šeit to nespējam izdarīt? Man tas nav skaidrs. Vai nu programmētāji ir par vājiem, un tad jāgriežas ir pie opozīcijas partijām, vai paši ierēdņi nav apguvuši 12 gadu laikā šādas iemaņas. Nu, vajadzētu tomēr iemācīties ar kompjūteriem strādāt. Es domāju, ka tas viss ir iespējams, un šie paši argumenti mums nāca pretī tad, kad mēs piedāvājām iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli. Tajā brīdī mums arī stāstīja, ka nevarot administratīvi spēt to izdarīt. Visā Eiropas Savienībā spēj. Čehijā spēj, Slovākijā spēj, Polijā spēj, Lietuvā pat spēj. Bet, ziniet, Latvijā absolūta mazspēja un nevarēšana. Tas mani arī pārsteidz. Tāpēc es aicinātu, teiksim, Požarnova kungu neskumt. Mēs katrā ziņā dosim arī pieprasījumu viņam, kā tad būs ar šiem 17% bērnu pabalstu, kas ir reāls pārpalikums, un kā mēs to varētu novirzīt tieši bērnu pabalstiem, nevis citām vajadzībām. Un ceru, ka Požarnova kungs varbūt pats nāks ar šādu iniciatīvu jau tuvākajos budžeta grozījumos, kas būs vasaras vidū. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ivars Godmanis izmantos divas minūtes vai runās pēc pārtraukuma? Lūdzu!

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka opozīcija izpilda savu perfektu lomu, jo pēc pensiju jautājuma mazināšanās bērnu pabalsti ir tas, kas acīmredzot būs karogs opozīcijas rokās. Man ir skaidrs, ka diez vai kāds šajā zālē būtu pret bērnu pabalstu palielināšanu. Jautājums ir par finansu iespējām. Jebkura bērnu pabalstu palielināšana ir iespējama reāli, sastādot nākamā gada budžetu. Vai tas nozīmē, ka nav nekādu iespēju palīdzēt bērniem šajā gadā? Šāda iespēja var tikt izskatīta. Esam nākuši arī ar priekšlikumu. Ja ekonomiskā situācija turpinās attīstīties kā līdz šim, tad ir vēl viens ceļš, kā bērniem var palīdzību paaugstināt. Un tas ir caur minimālās algas paaugstinājumu. Un tā vietā, lai kaismīgi te viens otram pārmestu, ir jāizskata konkrēti priekšlikumi par to, vai ir iespējams caur minimālās algas paaugstinājumu, ar ko ir saistītas daudzu valstu kalpotāju algas, starp citu, ārsti, starp citu, policisti un tā tālāk, lai varētu šo jautājumu risināt. Jo viens no variantiem ir, ka bērniem nauda papildus ienāk caur ģimeni. Caur vecākiem, kas pelna. Protams, šeit ir vājā vieta, ko darīt ar tiem, kas nestrādā. Bet tas ir cits, citas palīdzības formas. Tas ir tas ceļš, kas ir iespējams. Iespējams gada vidū, ja ekonomiskā situācija to atļaus.

Kas attiecas par to, ka nepārtraukti pārmet pozīcijai un ministram, ka negrib risināt jautājumu, tie ir klaji meli. Jautājums ir tikai par to, kādas ir finansu iespējas. Šīs finansu iespējas jūs perfekti zināt. Viens lats, cik maksā katra bērna pabalsta pieaugumam. Tas ir risināms tikai jau ar nākamā budžeta sastādīšanu. Šajā gadā varētu būt arī iespējas palīdzēt caur minimālās algas paaugstināšanu. Protams, to visu nosaka, kāda ir fiskālā situācija valstī un ekonomiskā attīstība. Pašreizējais temps atstāj iespēju izskatīt šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Ērika Zommere, Māris Vītols, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

Nākamajam vārds debatēs Imantam Burvim — otro reizi. Deputāts nav zālē. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 13. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījums Bibliotēku likumā” nosūtīšanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Mēs pieaicinājām Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus — tātad kompetentus juristus, arī Bibliotekāru biedrības vadītāju, un principā konstatējām, ka šis iesniegtais likumprojekts absolūti neko nedod. Tas neatrisina nevienu problēmu un ir arī juridiski pretrunīgs. Anotācijā jūs varat arī izlasīt, ka Bibliotēku likuma 17.panta sestā daļa, kurā noteikts uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus, neparedz šādu noteikumu spēkā stāšanos no 2006.gada 1.janvāra. Līdz ar to šādiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā vispārējā kārtībā. Iesniegtais likumprojekts turklāt neparedz arī bibliotēku finansēšanas apjomu un kārtību laika posmā līdz 2006.gadam. Tādējādi komisija uzskata, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pretrunas neatrisina.

Cienījamie kolēģi, es aicinu nodot atpakaļ valdībai šo projektu izskatīšanai, respektēt kompetentu juristu viedokli, un ceru arī, ka valdība paredzētajā termiņā mums iesniegs jaunu likumprojektu, kurā šīs pretrunas tiks atrisinātas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Atdot Ministru kabinetam atpakaļ pārstrādāšanai likumprojektu “Grozījums Bibliotēku likumā” un noteikt, ka Ministru kabinetam pārstrādātais likumprojekts Saeimā jāiesniedz līdz 2002.gada 1.aprīlim”. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 17. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labdien, godātie deputāti! Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 13.panta otrās daļas noteikumiem Latvijas ģenerālprokurors ir lūdzis Saeimas piekrišanu tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanai.

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja minētos dokumentus, kā arī tam pievienotos materiālus, uzklausīja uzaicinātās personas, noskatījās konkrēto videomateriālu un aizklātā balsojumā ar 4 balsīm par, divām pret un trijām “atturoties” neatbalstīja šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribētu iedziļināties šīs lietas būtībā kā tādā un negribu būt tas tiesnesis vai soģis, kurš pieņem šeit lēmumu, bet es aicinu šo lēmuma projektu balsot pa daļām. Es neuzskatu, ka Saeimas kompetencē ietilptu pieņemt lēmumu par apcietinājuma piemērošanu vienam vai otram cilvēkam. Un, ja ir neprecizitātes likumā “Par tiesu varu”, tad acīmredzot Juridiskajai komisijai jau sen bija jāmaina šis likums.

Man nav iebildumu pēc būtības, ja ģenerālprokurors pret vienu vai otru cilvēku ierosina krimināllietu, ja tam ir arī faktiskais pamats, bet es nevaru atbalstīt to, ka tagad mēs ar savu lēmumu, balsojumu, pieņemsim lēmumu par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanu.

Cienījamie kolēģi! Ko tas nozīmē, ja mēs nebalsojam šo lēmuma projektu pa daļām? Tad tas nozīmē ļoti elementāri. Nākamo reizi, lai viņu varētu izlaist no apcietinājuma, arī Saeimai ir jāpieņem atsevišķs lēmums? Nu nebūsim taču smieklīgi! Un es aicinu šo lēmuma projektu balsot pa daļām. Par to, ka Saeima varētu piekrist tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības, un neatbalstīt otro daļu — drošības līdzekļa — apcietinājuma piemērošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ne velti komisija veltīja šim jautājumam divas sēdes, un jautājums par imunitātes tiesisko noregulējumu mūsu likumos arī bija viens no diskusiju objektiem. Katrā ziņā tas ir atkarīgs no tā, kā Saeima šajā gadījumā pati izlems un piemēros konkrēto normu.

Sēdes vadītājs. Vispirms, kolēģi, mums jālemj par deputāta Ādamsona priekšlikumu — balsot lēmuma projektu pa daļām.

Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Balsosim lēmuma projektu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pirmo daļu — “Piekrist Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanai pie kriminālatbildības”. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta otro daļu — “un drošības līdzekļa — apcietinājuma — piemērošanai”. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 8, atturas — 53. Otrā daļa noraidīta. Paldies!

Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4003—B.

1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 2. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl Latvijā, kā vienmēr, iznāk otrādi. Ja mēs paskatāmies par pagājušā gada, nu, galīgajiem rezultātiem akcīzes nodokļa iekasēšanā, tad tas ir viszemākais Baltijā, un tas nav izpildīts, ko ir plānojuši. Bet tagad mēs skatāmies par mūsu ierosinājumiem. Tātad arodbiedrības līdzekļus sastāda arodbiedrības biedru nauda, ko viņi iemaksā, ziedojumi un ārvalstu ziedojumi. Un tagad, ja arodbiedrība piešķir kādam no Latvijas pilsoņiem, kuram ir kaut kādas, kā saka, nepatikšanas vai ir notikusi kāda nelaime, pabalstu, tad ir ierakstīts, ka to var aplikt ar nodokli neapliekamā minimālā apmērā.

Cienījamie kolēģi! Visa tā nauda, kas ir iemaksāta arodbiedrībām no Latvijas pilsoņiem vai iedzīvotājiem, tā ir vismaz divas reizes nokāsta ar nodokļiem visdažādākajā veidā. Nodokļi, nodevas, visdažādākie citi maksājumi. Tagad mēs atrodam, lai budžetu varētu papildināt, ka arī šie santīmi, kuri ir savākti tikai tāpēc, lai varētu uzturēt mazturīgus cilvēkus, vai cilvēkiem, kuriem ir ienākumi zemāki par minimālo algu, mēs mēģinām viņus vēl... ja pabalstus saņem, vēl to aplikt ar nodokli. Tas ir ļoti nekorekti, ja mums ir vajadzīgi budžetā līdzekļi, tad tie ir atrodami, un ļoti lielos apmēros, dažādās citās vietās. Tas ir tas pats akcīzes nodoklis, kuru nevarēja iekasēt un kur te miljonus izlietoja visdažādākajām modernizācijām. Rezultātu kā nebija, tā nav. Tās ir visas materiālās vērtības, kas tiek ievestas Latvijā kontrabandas ceļā un tiek pārdotas, un ir liela peļņa un visdažādākie uzņēmumi, kuri strādā vienu vai divus mēnešus. Diemžēl tur mēs nevaram neko panākt, bet vislabāk ir iekasēt tur, kur ir stabila organizācija, kaut tā maz saņem, toties no tās var izspiest visu, ko var.

Tāpēc sociāldemokrāti ierosina 9.panta 1. daļas 20.punktā izslēgt vārdus “gada neapliekamā minimālā apmērā”. Un tas būs taisnīgi, jo arī ziedojumi diemžēl no ārzemēm ienāk ļoti mazi, un tas ir tāpēc, ka negodīgi cilvēki savā laikā ļoti daudz saņēma un nauda nozuda, un tāpēc ārzemnieki neuzticas, un arī uz arodbiedrībām viņi tā skatās un iedala ļoti minimālas summas.

Tāpēc es aicinu mūsu priekšlikumu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mēs ierosinājām attiecīgo priekšlikumu, varbūt izejot no tā apstākļa, ka uzskatām, ka droši vien ir radies pārpratums. Un pārpratums ir radies no apstākļa, ka Ministru kabinets, gatavojot attiecīgo likumprojektu, diemžēl kā arī daudzās citās reizēs, vienkārši nav konsultējies ar tām nevalstiskajām organizācijām, uz kurām, pirmām kārtām uz kuru biedriem, attiecīgais likumprojekts balstās.

Izlasot anotāciju par šo likumprojektu, tāpat kā anotāciju par daudziem citiem likumiem, protams, mēs atrodam aili, ka konsultācija ar attiecīgām valstiskajām organizācijām no Ministru kabineta puses nav notikusi. Šis likumprojekts skar arodbiedrības, un mēs esam saņēmuši vēstuli no arodbiedrību vadības, kur arī pasaka, ka diemžēl arī šoreiz ar viņiem nav konsultējušies. Es domāju, lai turpmāk attiecīgie pārpratumi nerastos, ja Ministru kabinets atradīs par nepieciešamu uzturēt dialogu ar jebkuru cilvēku, kura konkrētas tiesības, jautājumi tiek risināti likumprojektā, tad viss būs kārtībā. Kur, mūsuprāt, ir šis pārpratums attiecīgajā likumprojektā? Mūsuprāt, pārpratums ir tajā apstāklī, ka patiešām nevar divas reizes paņemt nodokļus no viena un tā paša cilvēka. Un šeit ir jautājums, ja arodbiedrības uzskata par nepieciešamu sniegt materiālu pabalstu jebkuram savas arodbiedrības biedram, skaidrs, ka šī nauda rodas tikai no tām iemaksām, kas ir līdz šim nodotas arodbiedrību rīcībā. Tātad visi nodokļi, tajā skaitā ienākuma nodoklis, ir nomaksāts. Ja tas ir izdarīts, tādā gadījumā cilvēkam, saņemot materiālo palīdzību, ir jautājums — kāpēc viņam vēlreiz ir jāmaksā šis nodoklis? Mūsuprāt, tā ir absolūta pretruna, kas ir novēršama, un mūsu priekšlikums attiecīgo pretrunu arī palīdz novērst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Radioklausītāji! Nebūt tā nav, ka komisija nebūtu ņēmusi vērā sabiedrisko organizāciju viedokli šajā jautājumā par ar nodokli neapliekamajiem ienākumiem. Mēs esam uzklausījuši gan arodbiedrības pārstāvjus, gan arī reliģisko organizāciju pārstāvjus, un Saeima, lemjot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī pagājušā gada beigās, pieņēma, ka līdzīgi var arī šādu palīdzību sniegt reliģiskās organizācijas, baznīcas draudzes. Bet tomēr nosakot, ka ir jāpiemēro — gada neapliekamā minimuma apmērā. Runājot arī ar arodbiedrības pārstāvjiem, mēs vaicājām, cik daudz ir šādas palīdzības, ko arodbiedrības sniedz. Un kā viņi informēja, ka kopš neatkarības laika atgūšanas Latvijā ir bijis tikai viens gadījums, kad ir bijis pabalsts lielāks nekā 250 lati. Tādēļ mēs tomēr domājam, ka ir jābūt visām organizācijām, gan reliģiskām draudzēm, gan arī arodbiedrībām, šos pabalstus sniedzot, tomēr vienam kritērijam, kas ir gada neapliekamā minimuma apmērā. Tātad komisija nav atbalstījusi šo Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 21, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 3. ir deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Mans uzdevums šodien — pievērst jūsu uzmanību tekstam, kāds ir pašreiz spēkā esošajai redakcijai šajā pantā, un tam priekšlikumam, ko piedāvājuši deputāti Barča, Klementjevs un Vidiņš. Godātie kolēģi! Pašreiz likumā spēkā esošajā redakcijā ir runāts par likumu “Par valsts pensijām”. Un teksts skan šādi, tātad: “Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērs.” Godātie kolēģi! Latvijā ir spēkā likums “Par valsts pensijām”, kurš stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī. Un šeit nav runa šajā Latvijā spēkā esošajā likumā par pensijām, kuras piešķirtas līdz 1996.gada 1.janvārim. Tās ir pensijas, kuras piešķirtas pēc iepriekšējā likuma, kurš zaudēja spēku, kad stājās spēkā šis likums. Un tādēļ palūkojieties, ko mēs jums esam rakstījuši, trīs deputāti. Tātad “personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta vecuma pensiju, izdienas pensija vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērs”.

Par ko tad te gala beigās ir runa? Runa ir par 14 tūkstošiem pensionāru, kuri Latvijā saņem pensiju virs 100 latiem mēnesī. Lūk, par šiem cilvēkiem — 14 tūkstošiem! Uz 650 tūkstošiem pensionāru Latvijā tas nepavisam nav daudz. Pie kam, godātie kolēģi, tad, kad mēs nākam tribīnē, ka mēs atbalstām skolotājus, ka mēs atbalstām izglītības darbiniekus, ka mēs atbalstām ārstus, tad viss ir kārtībā. Bet, lūk, tad, kad tiek izdarīta analīze valsts sociālās apdrošināšanas datu bāzē, ko mēs redzam? Ka no 100 līdz 200 latiem pamatā saņem skolotāji, kuri ir strādājuši ne uz vienu, bet uz pusotrām un viens otrs pat pa divām slodzēm, šie izglītības darbinieki tātad, kultūras darbinieki, kuri tāpat savā kultūras druvā rušinājuši, es atvainojos par tādu vārdu, bet pa divām slodzēm, un arīdzan par ārstiem, kuri arī nav strādājuši ar šo vienu slodzīti. Un tagad mēs, lūk, ko liekam viņiem darīt: tātad mēs apliekam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šo summiņu virs 100 latiem. Un, nedod Dievs, ja nu vēl šie skolotāji ir spēka pilni un strādā, tad, strādājot kā strādājošam pensionāram, arī nav šī apliekamā... arī nav šī neapliekamā minimuma, un tad šo naudiņu iekasē no pirmā lata šim strādājošajam pensionāram.

Mani satrauc vēl viena lieta. Tātad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ik mēnesi ieskaita šo naudas summu Valsts kasē no sociālās apdrošināšanas budžeta un tūlīt tai pašā mēnesī no Valsts kases aizņemas, bet gan jau ar procentiem, lai nodrošinātu pensiju izmaksu pirmajam līmenim.

Sakiet, lūdzu, godātie kolēģi no pozīcijas partijām, ja nu jūs nekādi nevarat saspringt šodien un balsot par šo opozīcijas un arī pozīcijas deputāta Vidiņa kunga priekšlikumu, tad nu vismaz sāciet domāt, ka tāda problēma Latvijā ir, ka tuvojas gala beigās 8.Saeimas vēlēšanas, un varbūt būs gluži tāpat kā ar Pensiju likumu, ka šodien labklājības ministrs saka: redziet, pozīcijas partijas sadomāja un nobalsoja par Pensiju likumu. Bet atcerēsimies, ka arī Pensiju likumu sāka atvērt opozīcija, ceturtajā reizē ar “tēvzemiešu” palīdzību tas izdevās, un ka tikai šeit likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav atkal iepriekšējais variants: opozīcija cenšas jums iestāstīt, un pēc tam pozīcija, uzaudzējusi muskuļus, šo likumu vērs vēlreiz vaļā, un visas lietas notiksies. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Vienu mazu korekciju. Izlasot jautājumus, kas ir minēti anotācijā par šo likumprojektu, ir ailīte — “Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām”. Un šeit ir minēts arī sekojošais, ka, jā, šoreiz bija konsultācijas, bet konsultācijas ar Latvijas Jūrniecības savienību. Es domāju, ka labi, ka vismaz ar Latvijas Jūrniecības savienību bija konsultācijas un šis jautājums tika risināts. Bet, ja jautājumi skar arī arodbiedrības, tad, protams, es arī gribētu, lai ar arodbiedrībām vienmēr būtu iespēja uzturēt dialogu.

Kas attiecas uz daudziem citiem likumprojektiem, par... kur vienmēr tukša ailīte sadaļā par konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām, es par tām minēšu tad, kad būs citi likumprojekti. Bet šoreiz es gribu patiešām pateikt, ka diemžēl ar arodbiedrībām nebija atrasta iespēja konsultēties. Diemžēl. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijās vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sagatavoja grozījumus iedzīvotāju ienākumu nodoklim, lai atrisinātu problēmu attiecībā uz personu ienākumiem, kuras ir nodarbinātas uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā. Vienkāršiem jūrniekiem to normu, kas bija pieņemta likumā, stājas spēkā 2003.gadā, bet sāktu darboties jau šā gada 1.aprīlī, tādēļ komisija arī nedēļas laikā izskatīja, un mēs negribētu, ka tiek pieņemts galīgajā lasījumā. Protams, jautājums par šo neapliekamo minimumu attiecībā uz pensijām ir diskutējams. Bet tas ir diskutējams kopā ar Pašvaldību savienību, kopā ar Labklājības ministriju un Finansu ministriju.

Godātie deputāti! Tā norma, ko paredz deputātu grupas iesniegtais priekšlikums, stāsies spēkā 2003.gadā. Tas ir, gadā pēc Saeimas vēlēšanām, kad budžetu sastādīs jau 8.Saeima. Tādēļ es lūdzu tomēr iesniegt un izskatīt normālā kārtībā, nevis to pieņemt bez diskusijas, jo pašvaldību budžetā, pieņemot 5. priekšlikumu, zaudējums budžetā būs 2,1 miljons latu. Pēc 4.priekšlikuma pieņemšanas vēl pat grūti būtu aprēķināt un šo summu pateikt. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 7, atturas — 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 4. — arī deputātu grupas iesniegtais priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, mūsu valstī jau nav nekāds brīnums, es varbūt atkārtojos, ka vienmēr budžetā grib saņemt līdzekļus, vai nu bērnu pabalstus samazinot, vai saņemot pie kaut kādas papildu samazināšanas papildu iemaksas no pensijām vai vēl kaut ko citu no iedzīvotājiem, bet tur, kur reāli var saņemt, tur nevar saņemt. Vai neprot, vai nevar. Nu, droši vien, ka varbūt negrib.

Un tagad, kas attiecas uz iedzīvotāju pensijām. Ja pensionārs saņem vairāk par 100 latiem, tad noteikti no viņa vajag iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kas ir 100 latu priekš tā pensionāra? Tā ir minimālā naudas summiņa, kura viņam tik, tik pietiek izdzīvošanai, jo ir jāmaksā par dzīvokli, par uzturu un par visiem citiem komunālajiem maksājumiem, un neatliek naudiņas pat apģērbam. To nekādi negrib atzīt.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Ierosinājums ir palielināt griestus un iekasēt tiem iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas saņem pensiju virs 150 latiem. Arī tas patiesībā nav labi, jo arī 150 lati — tā nav liela naudas summa, bet, ja jau jūs tā gribat to budžetu uzturēt uz pensionāru rēķina, tad palielināsim griestus tomēr līdz 150 latiem, jo pensionāri, kas saņem virs 100 latiem, Latvijā viņu ir mazāk kaut kur par 10%, un valsts budžetā viņi pārāk lielus ienākumus neienes. Toties pagājušajā gadā akcīzes nodokli mūsu valdība neiekasēja 24 miljonu apmērā. Es domāju, ka tie cipari nav salīdzināmi. Tātad valdība neredz, negrib un nevar iekasēt akcīzes nodokli. Un, ja mums vajag atvieglot iedzīvotājiem dzīvi, tad mēs nevēlamies palīdzēt pensionāriem.

Sociālo un darba lietu komisija, kura saņem tūkstošiem vēstuļu ik gadu par visdažādākajām sūdzībām un par visdažādākajiem jautājumiem, viņi izsvēra savās sēdēs un ierosina, lai Saeima pieņem šo izmaiņu — pacelt neapliekamo pensijas lielumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 150 latiem. Tas ir humāni, tā būs pensionāriem laba dāvana uz Lieldienām, un es domāju, ka arī mums, 7.Saeimā, ir jābūt godprātīgiem, jo atcerieties, it sevišķi pozīcijas deputāti, kā jūs solījāt atbalstīt pensionārus. Kā jūs solījāt atbalstīt daudzbērnu ģimenes un visu, kas saistīts ar iedzīvotāju labklājības celšanu. Diemžēl no šiem solījumiem nekas nav izpildīts. Tad vismaz varbūt šo mazo kripatiņu pamēģināsim tomēr tiem pensionāriem uzdāvināt, lai viņi arī saprot, ka 7.Saeima tomēr ir rūpējusies par viņiem. Paldies! Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Līdzīgi arī 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Nu atkal mans pienākums ir nākt un runāt Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Un es aicinu pavisam īsi. Pozīcijas deputātus palūkot, ka 5.priekšlikums, kā arī tabulā norādījusi atbildīgā komisija, ir skatāms kopā ar 7.priekšlikumu. Tātad šie abi priekšlikumi ir saistīti, un Sociālo un darba lietu komisija nekādā gadījumā nav atvēzējusies pēc 2002.gada budžeta. Šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, ka Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu atbalstīt šo 5.priekšlikumu un iestrādāt likumā normu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram, tas ir, pensionāram, kurš saņem pensiju līdz 150 latiem mēnesī, nav maksājams, sākot ar 2003.gada 1.janvāri. Tātad netiek skarts 2002.gada budžets, par ko komisijas priekšsēdētājs un kolēģi te varētu satraukties, tātad ir laiks rēķināt, ir laiks apdomāt, un ir laiks arī iestrādāt šos jautājumus 2003.gada budžetā.

Kolēģi, ja mēs šodien negribam šo lēmumu pieņemt, tas nozīmē, ka arī 2003.gada budžetā mēs nevēlamies meklēt šos līdzekļus, šos 2,1 miljonu, kā teica Baloža kungs. Mums gan sanāca tur nedaudz vairāk ar Vidiņa kungu, kad rēķinājām, līdz 2,4 miljoniem rast budžetā. Organizēt šīs pārrunas ar pašvaldībām, runāt, ja tā te uzskata daži deputāti kā Bojāra kungs un Lauska kungs, runāsim ar arodbiedrībām, runāsim, ar ko tikai vajag, saskaņosim šīs domas, bet, esat tik laipni, sāksim domāt par 2003.gada budžetu jau tagad. Un šīs normas, kuras būtu nepieciešamas, lai tik tiešām sakārtotu likumdošanu arī sociālajā jomā, saistībā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, neatliksim līdz Saeimas vēlēšanām, kad oktobra mēnesī, gluži tāpat kā iepriekšējā — 6.Saeima, sabalsosim tādas lietas likumos, par kurām 8.Saeimas deputāti varēs brīnīties un sākt izdarīt šo likumu labojumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 7. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nav komisijā atbalstīts, bet arī nav balsojams saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tāpat nav arī balsojams 8. — deputātu Barčas, Klementjeva un Vidiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 9.— Juridiskā biroja priekšlikums ir ņemts vērā par likuma spēkā stāšanās laiku, kas stājas 2002.gada 1.aprīlī. Un atbalstīts 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 11, atturas — 12. Likums pieņemts.

Nākamais — likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3997, un vēl viena atsevišķa lapiņa par labojumiem šajā likumprojektā ar numuriņu B. Tātad otrreizējā caurlūkošana. Likumprojekts tika atgriezts pēc prezidentes ierosinājuma Saeimā.

1. priekšlikumu, kurš atrodas likumprojekta 31.lappusītē, iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija Leiškalna priekšlikumu, kuš bija ļoti apjomīgs, izskatīja pa daļām un par katru atsevišķo daļu izteica savu atbalstu.

Ierosinu arī šeit, Saeimā, izskatīt šo priekšlikumu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es aicinu līdzīgi atbildīgajai ziņotājai nobalsot deputāta Leiškalna priekšlikumu pa daļām. Pie kam, sadalot priekšlikumu šādā veidā: visu priekšlikuma tekstu atbalstot, bet otrās daļas 7.apakšpunktu, kas runā par publisku sporta un izklaides vai atpūtas pasākumu rīkošanu, izdalīt kā atsevišķu daļu, un jau iepriekš aicinu deputātus nobalsot pret šo 7.apakšpunktu 2.daļā, atstājot spēkā visu pārējo deputāta Leiškalna priekšlikumu tādu, kāds tas ir, un šīs 7.daļas vietā vēlāk piebalsojot deputāta Muciņa priekšlikumu ar numuru 3, kas runā par šīm atļaujas saņemšanām sporta un publisko pasākumu rīkošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Jā, tā kā komisija ir balsojusi pa daļām, es ierosinu par katru Leiškalna priekšlikumu komisijas vārdā balsot atsevišķi, tāpēc varētu būt divi balsojumi: viens ir balsot kopumā, izņemot to 7.apakšpunktu, par kuru runāja Leiškalns, un otrs priekšlikums ir balsot visu priekšlikumu, kā ir ierosinājusi komisija, pa daļām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Es gribētu precizēt par procedūru. Es ierosinātu... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Nesarežģījiet! Balsot pēc kārtas pa punktiem!”) Bet es tā domāju... arī gan atbildīgā komisija, gan Leiškalna kungs ierosināja, bet precīzi būtu daļu balsot pa daļām un pa punktiem.

A.Seile. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par balsošanu pa daļām.

A.Seile. Paldies! Tātad sākam 1.priekšlikuma apspriešanu. 1.priekšlikums, kas attiecas uz 36. panta pirmo daļu, nosaka vispārējus noteikumus, kurus ir nepieciešams ieviest Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes aizsargjoslā. Komisija pilnībā ir atbalstījusi šo Leiškalna kunga izstrādāto pirmo daļu ar visiem trijiem apakšpunktiem — 1., 2., 3. Tāpēc es aicinu balsot, ja nav citu iebildumu no Saeimas deputātiem, par visu 1.daļu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikuma 1. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. 1.daļa atbalstīta.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk, kā jau ierosināja priekšlikuma autors, ir šī likuma panta, 36.panta 2.daļa, kuru komisija arī pieņēma sēdē, balsojot par atsevišķām daļām. Tātad izskatīsim 2.daļas 1.apakšpunktu, kas nosaka, ka ir aizliegts kāpu joslās celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.daļas 1.apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret —nav, atturas — 2. Pieņemts.

A.Seile. 2.apakšpunkts nosaka, ka nedrīkst celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrās daļas otro apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir pieņemts, ja?

Sēdes vadītājs. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Trešais apakšpunkts. Šajā apakšpunktā ļoti nelielas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, un visas šīs izmaiņas ir pasvītrotas. Komisija ir atbalstījusi šo trešo apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par otrās daļas trešo apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Trešais apakšpunkts atbalstīts. Tālāk.

A.Seile. Ceturto apakšpunktu, piekto un sesto komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu.

A.Seile. Septīto apakšpunktu Leiškalna kungs iesaka balsot pret, kaut arī tas ir viņa priekšlikums. Īstenībā viņš varētu noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Es varu debatēt.

Sēdes vadītājs. Debates. Lūdzu atklājam debates par septīto daļu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Es atsaucu. bet to nevar darīt! Debatēt nevar.”) Debates par daļu nevar būt, Muciņa kungs. Tikai par to, kā lieta tālāk virzāma, jūs varat. Skaidrs. Labi. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otrās daļas septīto apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 13, atturas — 70. Nav atbalstīts septītais apakšpunkts.

A.Seile. Tālāk astoto apakšpunktu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Tālāk ir trešā daļa, kuru komisija ir atbalstījusi. Un komisija ir atbalstījusi šo trešo daļu pilnībā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Par šo trešo daļu es gribētu izteikties, ka tā ļoti sarežģītu dzīvi daudziem pašvaldību iedzīvotājiem, jo, ja gājēju celiņi tiks noteikti viena kilometra attālumā viens no otra (Starpsauciens: “500 metru!”), bet blīvi apdzīvotās vietās, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašuma robežas, tādā gadījumā var rasties pašvaldībai problēmas vispār noteikt starp dažādiem īpašumiem robežas. Un es esmu saņēmusi vairākus protestus no pašvaldību iedzīvotājiem, kuri saka, ka jau tagad, ja jaunais zemes ieguvējs ir uzbūvējis māju, tad senāk dzīvojošie šajā teritorijā vairs nevar tikt šim īpašumam garām. Un, ja tikai viena kilometra attālumā tiks noteikti gājēju celiņi, te gan ir teikts Leiškalna priekšlikumā — līdz vienam kilometram, bet parasti šī norma, tiklīdz likumdevējs nosaka “līdz vienam kilometram”, arī tā sāk strādāt, un celiņi tiek ierīkoti viena kilometra attālumā. Un tad šie 70—80 gadus vecie iedzīvotāji dabūs iet vienu kilometru apkārt īpašniekam. Un ka tikai mums neiznāk tā, kā man raksta viena Engures iedzīvotāja, ka būs tā kā Eiropā, ka visi par dzīvu vardi brīnās un pieci ap vienu melleņu krūmu cīnās. Bez tam es gribu atgādināt, ka, nobalsojot... es lūdzu uzmanību, nobalsojot šī likuma pirmo daļu... 36.panta pirmo daļu, mēs iestrādājam, ka pašvaldību pienākums ir paredzēt brīvu piekļūšanu pludmalei. Tāpēc es personīgi uzskatu, ka šī trešā daļa nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikuma trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 17. Priekšlikuma trešā daļa ir atbalstīta. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk ir ceturtā daļa, ko komisija ir atbalstījusi, un arī piekto daļu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Sestā daļa. Sestā daļa ir tā pati iepriekšējā lasījuma redakcija, tā nav mainīta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Septītā daļa. Septīto daļu komisija ir atbalstījusi daļēji un šeit jums tekstā ir neliela kļūda: nevis iekļaujot 10., bet gan 11. — Latvijas sociāldemokrātu priekšlikumā. Tātad komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jūs varat runāt, Seiles kundze, tikai kā atbildīgā... Nē, par 1. priekšlikumu debates ir beigušās.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par septīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 13. Septītā daļa ir atbalstīta. 1.priekšlikums ir izskatīts.

A.Seile. Godātais sēdes vadītāj, es gribētu izteikt šeit vienu repliku kā likumprojekta vadītāja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Ir ļoti neprecīzi termini šajā septītajā daļā, kurus es nevarēju pateikt tāpēc, ka man nebija vārda. Un nav tāda ietekmes uz vidi novērtējuma, valsts biroja pozitīvs atzinums likumprojektā nav paredzams, un būtu bijis ļoti normāli, ja mēs būtu pareizā redakcijā, tā, kā, piemēram, ir iesniedzis priekšlikumu Gaiļa kungs, pateikuši, ka, ja ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējs izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” prasībām. Ja mēs šādu redakcionālu labojumu ar Leiškalna kunga piekrišanu varētu iekļaut, tad viss būtu varbūt saglābts, citādāk...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Likumprojekta apspriešanas gaitā nekādi redakcionāli priekšlikumi mutiski netiks pieņemti. Lūdzu par to, kā lieta tālāk virzāma!

A.Seile. Diemžēl.

K.Leiškalns (LC). Es domāju, priekšsēdētāja kungs! Anna! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es domāju, ka šajā gadījumā ir tiesības, un šīs tiesības mēs vienmēr izmantojam — Saeimas valodas redaktoriem un juridiskajiem redaktoriem precizēt tekstu atbilstoši likuma precīziem nosaukumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām! 2.priekšlikums.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Geige — komisija nav to atbalstījusi. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Linards Muciņš un īstenībā arī tā, kā mēs esam jau nobalsojuši visu otro daļu, arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Es atvainojos! Es domāju, ka šis...

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

A.Seile. Par nākamo, par nākamo!

L.Muciņš (LC). Anna sajaukusi kaut ko.

Sēdes vadītājs. Par 3.priekšlikumu ir debates.

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Tieši šis ir tas priekšlikums, kuru es atsaucu, kas manā priekšlikumā bija kā otrās daļas 7.apakšpunkts un kas noteic, ka, rīkojot publiskus pasākumus un sporta spēles aizsargjoslas teritorijā, ir jāprasa atļauja Vides reģionālajai pārvaldei.

Lielākā daļa to cilvēku, kas bija sapulcējušies pie Valsts prezidentes, pašvaldību pārstāvji un tamlīdzīgi, iebilda pret šo priekšlikumu, bet man gan personīgi tas liekas diezgan loģisks. Un tāpēc šī atļaujas lūgšana pasākumu rīkošanai likuma tekstā šobrīd nav. Un es aicinu iebalsot to kā deputāta Muciņa priekšlikumu, kurš šeit tabulā ir ar nr. 3, un iestrādāt, protams, atbilstoši tagad pieņemtajam tekstam, es domāju, tas vairs nebūs otrās daļas 6.punkts. Tas būs otrās daļas 7.punkts, bet tas jau arī ir redaktoru jautājums. Paldies!

Es aicinu atbalstīt Muciņu!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad priekšlikuma būtība ir tāda, ka 36.panta otrajā daļā, tātad nevis 6., bet, redakcionāli precizējot, 7.punktā ir jāatrodas precizējumam un norādei par rīkotajiem publiskajiem sporta, izklaides un atpūtas pasākumiem. Sakarā ar to, ka likuma tekstā tas šobrīd ir, tātad mums ir nepieciešams tikai precizējums, ko arī es kā deputāts savā 3.priekšlikumā piedāvāju, tātad precizēt, kas dod šo atļauju rīkot šos izklaides, sporta un atpūtas pasākumus. Līdz manīm nokļuva masa dažādu pašvaldību vēstuļu no piekrastes, tātad gan arī Liepājas, Ventspils, Talsu, Tukuma rajona pašvaldību vēstules, kuras norādīja uz šiem te aspektiem, ka faktiski pašvaldība tiek aprobežota savās tiesībās rīkot publiskus sporta, izklaides, atpūtas pasākumus. Bez šaubām, ka pašvaldība šādus atpūtas, sporta un izklaides pasākumus rīko ciešā saskaņā ar tām dabas aizsardzības norādēm, kas viņiem arī vislabāk ir zināms šajā teritorijā. Un, ja tie, bez šaubām, ir attiecīgie zvejnieku ciemi un pagasti, tātad viņi arī labāk zina, kur ko var rīkot un kāda šeit ir situācija. Protams, ja ar citiem speciāliem likumiem, kas regulē dabas aizsardzību, ir noteikti rezervāti vai liegumi, tad, protams, ja šī teritorija skar arī šīs kāpas un kāpu aizsargjoslu, tad, protams, arī pēc šiem speciāliem likumiem notiek saskaņošana ar attiecīgām vides aizsardzības institūcijām. Bet principā nav nepieciešamība parastajās kāpu aizsargjoslas teritorijās, ja tās neietilpst speciālajos liegumos un speciāli aizsargājamajās šajās teritorijās, kuru jautājumu regulē vides aizsardzības institūcijas, nav nepieciešams paplašināt šo jautājumu tikai uz vides aizsardzības institūcijām. Tādējādi arī mans priekšlikums ir, ka šajā panta attiecīgi pēc balsojuma 7.punktā, kas palika atklāts, ir jāaizvieto vārdi “vides aizsardzības institūcija” ar vārdiem “vietējā pašvaldība”. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Jā. Arī komisija bija atbalstījusi deputāta Muciņa priekšlikumu, un jau sēdes sākumā, kad Leiškalna kungs atsauca 36.panta otrās daļas 7.punktu, mēs jau norunājām, ka to varētu aizvietot ar Muciņa kunga priekšlikumu. Es lūdzu deputātus balsot par šo Muciņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 4. un 5.priekšlikums, ko iesniedz deputāti Muciņš un deputāts Gailis nav vairs balsojami, jo mums jau ir pieņemta 36.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 6.priekšlikums, kuru gan komisija ir daļēji atbalstījusi, pēc šī balsojuma par Leiškalna 1.priekšlikumu faktiski nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 7. — pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī komisijā, protams, tika izstrādāts un atbalstīts, nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk. 8.priekšlikumu iesniedz deputāts Geige, un arī tas nav balsojams sakarā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. LSDSP frakcija iesniedz 9.priekšlikumu. Komisija to bija atbalstījusi, bet šis priekšlikums nav balsojams sakarā ar to, ka deputāti jau šeit, plenārsēdē, ir nobalsojuši citādi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Balsojams nav arī deputātes Seiles 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un arī LSDSP frakcijas 11.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tāpat balsojams nav arī deputāta Lujāna 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Deputātu Muciņa un Godmaņa 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Un deputāta Gaiļa 14.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk. Es lūdzu paņemt atsevišķi izdalīto lapu — 48.lapu, kurā komisija tehnisku iemeslu dēļ ir kļūdījusies un nebija iestrādāti divi deputāta Muciņa priekšlikumi.

1.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saskaņā ar deputāta Kārļa Leiškalna un mūsu kopīgi nobalsoto priekšlikumu tātad ir noteikts pirmajā daļā: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi... un 1.punkts skan — pilsētās un ciemos jaunveidojamo zemju īpašumu platību nosaka vietējas pašvaldības un paredzot... un tā tālāk. Jā... Tātad šie saistošie noteikumi, no vienas puses, protams, regulē attiecīgi pašvaldības tiesības noteikt, kādi tad ir dažādi noteikumi, tajā skaitā zemes īpašuma platība.

Bet tajā pašā laikā es un mans priekšlikums runā par jaunu daļu, tātad, redakcionāli precizējot, tā nebūtu 5.daļa, bet faktiski, manuprāt, 8.daļa, bet tas nav būtiski, kura nosaka aprobežojumu, līdz kādai mazākajai vienībai vietējās pašvaldības var dalīt zemes īpašumus, jo Seiles kundze neļaus man samelot, un kā es saprotu dabas aizsardzības principus — jo mazāka slodze uz zemes īpašuma un uz zemesgabala, tātad, jo tas ir lielākos gabalos, jo dabas aizsardzība un līdz ar to kāpu aizsargjosla tiek labāk aizsargāta.

Tātad pamatprincips ir tas, ka lielumu nosaka pašvaldība, bet tajā pašā laikā uzskatu par nepieciešamu un tāpēc arī iesniedzu pēc pārrunām ar dabas speciālistiem, pēc pārrunām ar rajona plānotājiem, kuri lielā skaitā ieradās gan uz televīzijas pārraidi, gan arī tikties ar mani kā deputātu no Kurzemes pašvaldībām, no kuras teritorijas un vēlēšanu apgabala es esmu arī ievēlēts, kuri norādīja, ka šādi momenti arī būtu ņemami vērā.

Un līdz ar to, lai faktiski mēs neizveidotu otras pilsētas, ka padomju laikā ļāva lielāko teritoriju veidot 600 m2 vai izņēmumu gadījumos 1200 m2, ir norādīts, ka pilsētās mazākais dalāmais, bet jaunais dalāmais, tas neattiecas vairs uz vecajiem, nu, kas sadalīts, tas sadalīts, kādi tie zemes īpašumi ir, tādi tie ir, bet neļaut dalīt jaunu dalāmo zemesgabalu pilsētās mazāku kā 2400 m2.

Es arī, protams, painteresējos šajās pilsētās, un tāda arī lielāko tiesu ir prakse, ka šie zemesgabali ir vidēji 2400 m2 lieli. Tātad nebūtu jēga mazāku par 2400 m2. Tātad gan tas, kas paliek, gan tas, ko atdala. Tātad 2400 m2.

Ciemos un citās apdzīvotajās vietās tas ir pushektārs, tas ir parastās lauku teritorijās, kur lieto šos pushektārus. Pārējās vietās — 5 hektāri.

Šeit Seiles kundze mums runāja savā laikā par vienu 36 ha lielu zemes īpašnieku, īpašums atrodas pie jūras, un kurš faktiski ir kļuvis par šī īpašuma ķīlnieku, jo, no vienas puses, viņš nevar ar to attiecīgi rīkoties, jo tas ir dažādos līgumos tur viņam iekšā, bet, no otras puses, protams, viņam ir interese šo īpašumu pārdot sadalot, bet es domāju, ka arī dabas aizsardzības principi prasa, lai mēs aprobežotu līdz zināmai normai šo dalīšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs redzam no prakses, ka faktiski dabas aizsardzību palīdz nosargāt tikai divi principi: tradicionālā apbūve un pietiekami lielu apbūves gabalu saglabāšana šādās teritorijās. Ja sāk veidoties otras pilsētas, kā mēs to redzam Lapmežciemā, kā mēs to redzam vēl vienā otrā apdzīvotā vietā, kur faktiski ir izveidotas otras pilsētas, un tad, protams, pacēlās jautājums, ka kāpu teritorijā šādi 600 m2 apbūves gabali nav jāveido. Tas nav loģiski nedz no dabas aizsardzības principiem, nedz no būvniecības principiem. Tāda ir arī mana priekšlikuma jēga. Tātad tiesības lemt ir pašvaldībai, bet ne zemāk, ne sīkāk, kā tas ir likumā noteikts.

Tad, kad es dzirdēju iebildumus par šo jautājumu, tad man teica: bet kā tad ar tiem, kas ir šobrīd? Bet tas jau neaizskar šobrīd esošos zemesgabalus. Ir runa tikai par tiem, kurus dalīs tātad nākotnē, kurus dalīs, nedrīkst būt mazāki par šo kvadratūru.

Tā ka mans priekšlikums ir pietiekami skaidrs, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai Igors Solovjovs vēlas debatēt? Nevēlas.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija, apspriežot Muciņa priekšlikumu, to neatbalstīja galvenokārt tāpēc, ka baidījās, ka vairāki likumi var nonākt pretrunā. Un tas ir likums “Par pašvaldībām”, likums “Par būvniecību”, jo arī likuma pirmajā daļā mēs, paklausot Leiškalna kunga priekšlikumiem, esam jau nobalsojuši, ka pašvaldību saistošie noteikumi regulē šo apbūves platības lielumu. Es varētu piekrist, ka varbūt ir arī zināma taisnība šajos Muciņa kunga centienos, ka nevajadzētu sadalīt jūrmalā pārāk mazās strēmelītēs tos zemesgabalus, bet šī pretruna ar spēkā esošiem likumiem, man liekas, ir spēcīgāka, un tāpēc komisija to neatbalstīja. Komisijas vārdā lūdzu Muciņa kunga priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 6, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Tālāk ir 15.A priekšlikums, ko arī iesniedz deputāts Linards Muciņš, un tikai šajā gadījumā, ja tas tiktu atbalstīts Saeimā, manuprāt, ka būtu jānosaka nevis ar jaunu — sesto daļu, bet vispār jāpapildina šis mūsu 36.pants ar jaunu daļu. Un šis priekšlikums nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ēku un būvju projektiem jāatbilst attiecīgās apdzīvotās vietas tradicionālai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai. Komisija neatbalstīja Muciņa priekšlikumu, jo nevar saprast, kādi kritēriji noteiks atbilstību ainavai, un varbūt ka drīzāk būtu izmantojams kritērijs — tradicionālai ēku būvei, kāda tā ir noteiktajā apdzīvotajā vietā, bet pieskaņot ainavai, manuprāt, būs stipri grūti, ja nebūs kritēriju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs tik tiešām gribam rūpēties par visas šīs teritorijas, par šo kāpu piekrastes, Rīgas jūras līča un Baltijas jūras aizsargzonu, tad es to izprotu daudz plašāk, un arī likumdevējs, iepriekš izdarot šajā likumā grozījumus un papildinājumus un pat izstrādājot un pārstrādājot to vairākkārt, un arī no daudziem Leiškalna kunga priekšlikumiem mēs saprotam, ka mēs šeit neregulējam tikai vides aizsardzību.

Faktiski šis pants ir pārvērties savā būtībā par veselu likumu. Te ir gan dabas aizsardzības aspekts, te ir pilsētu teritoriālā plānošana, te ir būvniecības noteikumi, un te ir ļoti grūti atdalīt vienu principu no otra. Bet, man liekas, ir pareizi, ka šī vieta, kur runā par kāpu aizsargjoslu, tātad tā ir tā vieta, kur ir jārunā par visiem šiem jautājumiem kompleksā, jo dabas aizsardzība, ja mēs iedomājāmies kā kaut kādu mistisku muzeju, kurā neviens nevar spert kāju, tad es ļoti šaubos, vai tāda daba aizsardzība mums ir vajadzīga, ja nu izņemot uz kaut kādiem ļoti aizsargājamiem liegumiem, kur aug konkrēti augi. Mums tas ir vajadzīgs, gan lai tiktu izmantots atpūtai, gan tūrismam, gan vispār lai cilvēks justos nevis kā kādā svešā zemē vai kaut kur pēkšņi Āzijā nokļuvis, ieraugot vienu otru būvi, kas ir uzcelta mūsu kāpās, bet lai viņš justos tā, kā viņš jūtas Latvijai raksturīgā ainavā un vidē. Un tāpēc man šeit arī, es domāju Kiršteina kungs neļaus samelot, kurš ir liels speciālists arhitektūras jautājumos, un es arī konsultējos ar arhitektiem, un viņiem ir pietiekami skaidrs, kas ir tradicionālā ēku un būvju arhitektūra, un viņiem arī ir skaidrs, kas ir ainava, jo var jau, protams, ēku un būvi uzbūvēt atbilstoši tradicionālai arhitektūrai, bet var uzcelt tādu žogu, kas sabojā visu ainavu. Tāpēc ne velti arhitekti dalās trijās lielās grupās: konkrēto celtņu plānotāji, ainavu arhitekti un, protams, arhitekti teritoriāli plānotāji. Visādā ziņā es esmu konsultējies ar speciālistiem, un tas ir svarīgs priekšlikums, jo vienu dienu mēs varam sagaidīt, ka pēkšņi kāpu joslā mums būs uzcelta deviņstāvu māja Jūrmalā un visi teiks, ka viss ir kārtībā, un tā tālāk.

Un no otras puses, nu es nezinu, bet, manuprāt, cik man zināms, attiecīgajā Līvu piekrastes teritorijā šādi noteikumi ir izstrādāti. Ir noteikts, kādam jābūt jumta slīpumam, ir nosaukti tradicionālie materiāli, kas jāizmanto būvniecībā gan jumtiem, gan sienām, un viss tas ir pietiekami skaidrs un nerada nekādu disharmoniju un diskomfortu gan būvētāju vidū, gan citās jomās, arī īpašnieku vidū. Bet, protams, ja mēs gribam 100 metrus no jūras uzsliet no sarkaniem ķieģeļiem kaut kādas “bezdelīgu ligzdas”, kuras diemžēl ir jau divās, trijās vietās parādījušās Kurzemes piekrastē, tad šobrīd iznāk, ka nav paņēmienu, kādā veidā apturēt šāda veida pašdarbību.

Un visādā ziņā jebkurā gadījumā katrs lēmums, ar ko tiek apstiprināts projekts, tas ir reizē administratīvs akts, un to var attiecīgi ieinteresētās vai aizskartās personas pārsūdzēt un strīdēties par to, vai tā ir tradicionālo ēku un būvju arhitektūra un ainava vai nav.

Tādēļ mans priekšlikums ir vērsts uz šiem jautājumiem. Un, bez šaubām, man ļoti žēl, ka deputāti neatbalsta arī šo te aprobežojumu — dalīt šos zemes gabalus, kaut gan, protams, tas ir saistīts ar nodokļiem un tā tālāk. Varbūt šie nodokļi šeit teritorijā pieaug un cilvēki nevarēs uzturēt tik lielus zemes gabalus, bet, ticiet man, visādā ziņā ir daudzas vietas pasaulē, kuras šodien apmeklē tūkstošiem tūristu un kuras ir pievilcīgas tikai tāpēc, ka tur ir saglabāta tradicionālā būvju un ēku arhitektūra, saglabāta ainava un nav pieļauts pārāk sīki sadalīt šos zemes īpašumus.

Konkrēti es varu nosaukt Menas salu, kuru, es domāju, viens otrs mūsu deputāts labi pazīst. Kā sacīt, tieši šis princips ir izmantots Menas salā, tātad neļauj dalīt īpašumus un pastāv uz to, ka ir jābūt saglabātai šai tradicionālajai arhitektūrai. Un šodien tur ir pilns ar tūkstošiem tūristu, tūkstošiem atpūtnieku, un arī no mūsu valsts daudzi tur apmeklē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Tā kā mēs esam iebalsojuši 37.panta septīto daļu, kas ļauj saskaņā ar likumu “Par ietekmi uz vidi” izņēmuma būvniecību, tad es gribētu šoreiz atbalstīt Muciņa kungu, jo man arī ir bažas, ka tā tradicionālā vide, kāda ir bijusi Latvijā, kura atšķirībā no Braitonbīčas vai dažām Eiropas Savienības pilsētām, kur apbūve ir tieši pludmalēs, lai šāda situācija neatkārtotos, mēs varētu tiešām ieviest šo prasību. Un tā nav nekāda pārsteidzoša, jo es esmu bijis un redzējis personīgi, ka dažās valstīs, piemēram, ieskaitot arī NATO valsti ASV, gan Kluso okeānu, piemēram, ir izdalīti zemes gabali, kur zonāli ir noteikts, ka ēkas nedrīkst būt augstākas par vienu stāvu, un šajās prasībās ir ne tikai šis noteikums, bet, piemēram, ir ierakstīts, ka ēkas drīkst būvēt tikai no koka, nevis no ķieģeļiem vai no vēl kaut kādiem metāliem un tēraudiem un tā tālāk.

Zinot to, ka mēs pat Rīgā nevaram novērst koku izciršanu, zinot to, ka mēs pat Rīgā nevaram novērst — detālplānojums gan nav centram izstrādāts, bet ir citās vietās — tātad jebkuru plānu pārkāpumu, un man ir ļoti lielas bažas, ka tādā pagastā, kā, piemēram, Jūrkalne, kuram ir kādi nepilni 14 kilometri pludmales teritorija un iedzīvotāju skaits nav lielāks par kādiem 450, ka šādas mazas padomes pirms pašvaldību reformas Latvijā nekontrolēs neko un nekad. Un arī nekādi inspektori šeit neko neieviesīs.

Šī pati 37. panta septītā daļa faktiski pasaka to, kas tur nav rakstīts, ka šajā kāpu joslā var braukāt arī dažādi celtniecības mehānismi, strādāt ekskavatori var tik veikti būvdarbi, ja netiks ieviesti kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz šo tradicionālo apbūves veidu.

Ko nozīmē šie vārdi “tradicionālais apbūves veids”? Es domāju, katrs, kas ir bijis zvejnieku ciemos, var redzēt, ka šīs ēkas neviena nav pārsvarā lielāka par vienu stāvu, un, ja ir divstāvu, tad tās ir mansarda jumta izbūves, tātad attiecīgi plānojumiem izstrādājot šos detālplānojumus šiem ciemiem, arhitektiem nav absolūti nekādas problēmas noteikt šos precīzos formulējumus, teiksim, vai tā būtu Kurzemes piekraste, tradicionāli tai apbūvei, vai tā būtu Vidzemes ziemeļu piekraste. Tāpēc es aicinu šoreiz tiešām atbalstīt. Un, ja nākamo divu, trīs gadu laikā šie it kā mūsu pašu noteikumi netiek ievēroti, tad es, godājamie deputāti, aicinu jūs jūsu pēcnācējiem pateikt, lai viņi atgriežas vēlreiz pie šī likuma un vēlreiz acīmredzot to pārskata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Izsaku pateicību par lielām rūpēm par kāpu zonas aizsardzību un apbūvi tajā, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tad lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Ludzu zvanu! Balsosim par 15A — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas attiecas uz 36.pantu, ir izskatīti. Pārējie priekšlikumi, kuri bija iesniegti par likumprojekta tekstu, bet neattiecas uz prezidentes iebildumiem, netika skatīti komisijā, bet ir palikuši pārejas noteikumi, kas saistās ar šā 36.panta redakcijām.

Un tātad 16.priekšlikums — iesniedz deputāte Seile. Un šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, izveidojot komisijas 19.priekšlikumu. Tāpēc es skaidrības labad savu priekšlikumu noņemu. Runāsim pie 19.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

A.Seile. Tālāk 17.priekšlikums. Iesniedz deputāte Seile par to, ka ir nepieciešams izstrādāt nacionālo plānojumu, kurš ir paredzēts Teritorijas plānošanas likumā kā viena sastāvdaļa, ka krasta kāpu aizsardzības joslā ir nepieciešams nacionālais plānojums. Un mans ieteikums ir: līdz nacionālā plānojuma apstiprināšanai pašvaldības savus teritorijas plānojumus un detālplānojumus krasta kāpu aizsargjoslā saskaņo ar Finansu ministrijas pakļautībā esošu reģionālās politikas un plānošanas institūciju. Šī institūcija ir izveidota, un tā būtu zināmā mērā saskaņošanās arī starp dažādām pašvaldībām. Protams, ja mans priekšlikums tiktu atbalstīts, tad vairs nevarētu būt atsauce uz trešās daļas 3.apakšpunktu, bet tikai uz 36.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 3, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Paldies arī par to. Nākamais priekšlikums ir 18., kuru iesniedza deputāts Stalts. Un viņš arī runā par nacionālā plānojuma izstrādi un saka, ka nav pieļaujama kāpu aizsargjoslā jaunu ēku un būvju celtniecība, izņemot esošo ēku rekonstrukciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dainis Stalts.

D.Stalts (TB/LNNK). Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man patiesi žēl, ka iepriekšējais balsojums bija neatbalstošs, un vēl pirms tam, un es tā sāku domāt, kas tad notiks ar šo mūsu skaisto jūras krastu 500 kilometru garumā. Sadrumstalots mazos gabaliņos, neievērojot pat to, ko arī daudzi no šeit zālē sēdošajiem ir iepriekšējos laikos, tad, kad tika pieņemts priekšlikums par valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Liivod rand” izveidi, to visu nometam nost, nometam nost arī tās lietas, kas saistās ar valsts aizsardzībā esošajiem objektiem, bet padomāsim par vienu lietu, un proti, mēs šeit, Saeimā, iestājamies par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un saglabāšanu. Un likumprojekts iet savu likumīgo gaitu.

Bet vai mums nevajadzētu iestāties arī par mūsu zelta jūras krastu. Zelts dažādās nozīmēs. Zeltu nesošs kabatās, bet zeltu dodošs mūsu tautas apziņā.

Tūkstošiem gadu mēs esam dzīvojuši šajā krastā, un pati tauta ir sacerējusi un izteikusi savas domas par šo visu. Un tā ir tāda neliela, nediža četrrinde, bet tur ir daudz kas pateikts:

“Vij, Dieviņ, zelta viju

Visgarām jūras malu,

Lai nenāca svešas salnas

Šai zemē ziedu raut.”

Svešā salna jau ir klāt! Un, ja mēs pārsteidzīgi pieņemsim lēmumus un izdarīsim ārkārtīgā ātrumā to, ko nevajadzētu sasteigti darīt, tad šīs kļūdas jau nebūs labojamas. Tagad mēs vēl varētu panākt, lai līdz nacionālā plānojuma izstrādei, kas taču jau ir sākts izstrādāt un teju, teju jau būs gatavs, lai līdz šā nacionālā plānojuma izstrādei tomēr apturētu tās pārsteidzīgās darbības. (No zāles deputāte P.Lāce: “Mēs visi balsojam “par”.”)

Jūs teiksiet — kādas pārsteidzīgās darbības. Es teikšu pretī — jā, patiesi tā tas ir. Jo manās rokās ir viens plāns, kurš ir sagatavots jau pagājušogad, un es jums to tagad parādīšu. Un jūs, kas zināt mūsu Latviju, ieskatieties, un pēc šī plāna jūs pateiksiet paši sev un citiem, ka tur ir paredzēts pavisam kas cits — šaura, šaura pludmales josliņa paliks mūsu rīcībā.

Es tādu mazu līdzību ar citās zemēs šādi pieņemtām lietām gribētu vēl pateikt. Proti, visi jūs zināt pasaules slaveno diriģentu Herbertu fon Karajanu. Viņš savā Austrijā arī bija skaistas ūdenskrātuves krastā iecerējis bez kāda plānojuma uzcelt sev ārprātīgi dižu būvi. Nekas nesanāca! Bija jānojauc visi tie stāvi, kas neatbilda nacionālajam plānojumam, un Tirole ir saglabājusi savu skatu, kāds tūkstošos gadus tur ir bijis.

Ko tad mēs darīsim? Varbūt tomēr saņemsimies un pagaidīsim, kad tas nacionālais plānojums būs gatavs, un tad ar skubu pie visiem darbiem. Bet vienlaikus padomājot par to, ka aiz mums vēl nāks arī nākamās paaudzes. Ka arī tie Latgales bērni un vecie ļaudis, un Sēlijā, un Zemgalē gribēs uz to mūsu jūras krastu atbraukt un redzēt to tādu, par kādu mēs varam būt lepni pasaules acīs.

Pirms nedaudz gadiem Eiropas Padome rīkoja konferenci. “Zudusī Eiropa” — saucās šī konference. No Latvijas arī tur bija aicināti pārstāvji. Konferences noslēgumā to konferenci pārsauca par “Atrasto Eiropu”.

Sēdes vadītājs. Laiks.

D.Stalts. Atradīsim paši sevi un sevi Eiropā, un mūs priekš Eiropas.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, krasta līnija, kura ir Latvijai uzdāvināta no senseniem laikiem un pārsniedz pat 500 kilometru garumā, tā jāsaglabā. Krasta līnija ir unikāla, un tādu krasta līniju nemaz daudz jau Baltijas jūras baseinā nav palicis, un pie citām jūrām arī tās ir diezgan bēdīgā skatā vai to vispār nav. Tie unikālie meži, kas atrodas krastu zonā, tie ir jāsaglabā, bet ne jāizcērt, kā tagad to jau sāk darīt.

Es nemaz nerunāju par tām bezjēdzīgajām celtnēm, kuras mēģina par jebkuru cenu uzbūvēt krastā. Nu, cilvēkiem varu pateikt to: lai dzīvotu tuvumā pie ūdens, tur ir jāpiedzimst un jādzīvo tur. A tā, ka atbrauc uz kādu laiku padzīvot, tad veselībai tas nav pārāk labi.

Bet ko es gribēju pateikt? Mēs tik tiešām nekādā veidā nevaram pasliktināt to stāvokli, kurš ir uz šo dienu. Un Rīgas jūras līča piekraste un tālāk Baltijas jūras piekraste ir jāsaglabā. Bet kas to apdraud? Neviens jau vēl nezina, ko nozīmē uzcelt celulozes kombinātu, kuru te par katru cenu somi un zviedri grib mums iesmērēt. Visa lieta tā, ka pēc tam būs sagandēta Daugava, bet Rīgas jūras līcis kā atpūtas zona arī pēc 2—3 gadiem kombināta darbības rezultātā nebūs lietojama. Un tās zivtiņas varēs tikai izlietot, barojot zvērus, jo ar dioksīnu, ar ko būs piesātināts Rīgas jūras līcis, būs piesātinātas arī zivtiņas, un tās nevarēs izlietot pārtikā. Tas pats notiks arī ar lasi. Tā ka, redziet, mēs vienu otru reizi neapjēdzam, uz kurieni ejam. Sevišķi bīstami ir tas, ka tagad ciematos, kur cilvēki tik tiešām ir palikuši bez darba, jo ar nozveju ļoti smagi, zemkopību uz mežonīgajām jūras smiltīm nevar attīstīt, tātad izpērk tās platības un cenšas celt tās lielās mājas. Un Stalta kunga priekšlikums ir absolūti pareizs, ka mums ir jāatstāj viss tā, kā tas ir. Un, ja jau kas vēlas uzbūvēt to pili, nu ir taču daudzas citas vietas, kur tās var celt un kur tās nebojās ne krasta līniju, ne attiecīgi arī to ciematu izskatu, kuri tomēr tagad ir saglabājami tādā veidā, kādi tie ir, jo, ja jau tālāk mēs ejam uz Eiropas Savienību, tad droši vien varēs tos izmantot ekskursijās apskatēm.

Nu, es domāju, ka mēs tās rezervācijas neveidosim, kā tur štatos ir, kur indiāņi dzīvo, un nerādīsim mūsu zvejniekus, kā nu viņi ir zvejojuši, bet ciemati ir uzbūvēti ļoti labi, un sakārtojot tie būs ekskursiju apskatīšanai ļoti interesanti, jo Baltijas jūras krastos, kas ir Eiropas Savienībā, tur jau tā krasta līnija ir galīgi sabojāta. Un tas, kas ir palicis pie mums, pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, tas ir nenovērtējami. Vienīgais ir vēl tas, ka mēs līdz šim laikam nevaram nekādi saprast, ka nevar izpārdot ārzemniekiem mūsu zemi. Ja mēs izpārdosim mūsu zemes, tad, protams, ka ārzemnieki, to iegādājoties, izmantos savām vajadzībām, un diemžēl mums tur vajadzēs vienu otru reizi, varbūt mēs tur nevarēsim pārbraukt vai pāriet, jo tas būs viņu īpašums, un tas būs svešs īpašums. Un svešais vienmēr pret valsts iedzīvotājiem izturas diezgan nicinoši vai vēl citādā veidā. Tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt Stalta priekšlikumu, jo tas absolūti atbilst visām tām prasībām, kas attiecas uz krasta zonu, uz tās saglabāšanu turpmākajām paaudzēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile runās kā deputāte.

A.Seile (TB/LNNK). Tagad es runāšu nevis kā komisijas referente, bet kā Saeimas deputāte. Un es neesmu ne koka klucis, ne mēbele, un es gribu runāt par to, ka mēs esam šajā likumprojektā pazaudējuši visus ierobežojumus celtniecībai. Mēs esam padarījuši kāpu zonā celtniecību vieglāku nekā pārējā Latvijas teritorijā. Un tāpēc vienīgais, ko var darīt, ir tomēr pašvaldību plānojumus saskaņot ar institūciju, kura varētu kopumā paskatīties uz Latvijas piekrastes aizsardzību. Un, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, tad mēs nonāksim pretrunā ar ļoti daudzām vides aizsardzības konvencijām, kuras ir noslēgtas par biotopa aizsardzību kāpu joslā, jo pirms šīs aizsargājamās teritorijas vēl tiktu izdalītas šīs zonas — perspektīvi aizsargājamie biotopi varētu tikt iznīcināti un apbūvēti.

Es tikai vēlreiz gribētu aicināt atbalstīt savā vārdā arī Stalta kunga priekšlikumu, jo tādu liekulību no Saeimas puses es vēl neesmu redzējusi, ka mēs pasakām vienā panta daļā, ka celt jaunas dzīvojamās ražošanas un sabiedriskās ēkas ir aizliegts, un turpat pēdējā panta daļā mēs pasakām, ka visus šos darbus, kas ir minēti šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā, var veikt, pie tam ar neprecīziem terminiem šajā panta daļā.

Es aicinu atbalstīt Stalta kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Seiles kundze! Un it sevišķi cienījamais Stalta kungs! Es griežos pie jums kā pie diviem visviedākajiem cilvēkiem Latvijā. Es atbalstīšu jūsu priekšlikumu! Jo, redziet, jūs diemžēl 1994. gadā, 5. Saeimā, ar vieglu roku nobalsojāt, Stalta kungs, un arī jūs, Seiles kundze, par Latvijas zemes pārdošanu ārzemniekiem. Un tas ir pats skumīgākais. Un jūs gribat atstāt vienu mazu strēmeli Baltijas jūras krastā, nepadomājot par pārējiem zemes lielajiem plašumiem Latvijā. Tad palieciet konsekventi līdz galam! Es gribu redzēt šodien jūsu balsojumu Alkohola aprites likumā, kur ir norma iekšā, kas ļauj latviešu zemniekam dzīvot. Es gribētu redzēt jūsu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK stingro mugurkaulu. Es atbalstu jūsu priekšlikumu, bet palieciet konsekventi un godīgi līdz galam, kādi jūs stāsities priekšā sabiedrībai kā paši viedākie no viedākajiem.

Sēdes vadītājs. Izmantosit trīs minūtes? Lūdzu! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Cienījamā Seiles kundze! Mēs varam par visu runāt, par visu strīdēties, bet mēs nevaram pateikt, ka ar šo likumu atceļ parastos ierobežojumus, kas ir noteikti citos likumos, būvatļaujas, plānojumus un tamlīdzīgi. Nevajag vest maldināšanā varbūt kādu, ja kāds nav izlasījis šos likumprojektus.

Ja mēs runājam par komisijas atbalstīto priekšlikumu, kurā tika iestrādāts tabulā esošais 9. priekšlikums, tad tiešām atļāva darīt visu uz pašvaldības burvju mājiena — ko gribiet, to dariet, ja tik pašvaldība dod piekrišanu. Tos priekšlikumus, kurus iesniedzu es un kurus parlaments ir atbalstījis, patiesībā jums ir taisnība, pasaka 36.panta septītajā daļā, ka ierobežojumi nav spēkā gadījumos, ja ir saņemts ietekmes uz vidi novērtējums un tā tālāk un tālāk, un, ja pašvaldība veic būvniecību, pašvaldība, kas atbild par to zemi, un es pieņemu, arī par Līvu krastu un citām vietām, savā teritoriālajā plānojumā noteiks, ka šī ir apbūvei derīga vieta. Es negribu, lai mēs ar tādām sīkām viltībiņām mēģinātu iedarboties nevis viens uz otru šeit, parlamentā, bet uz radioklausītājiem. Mēs runājam šeit savā valodā, un nevajag izmest uz āru, ka nu tagad deputāti atļauj un kāpu aizsargjoslā būs daudzkārt vieglāk būvēt, nekā to var izdarīt jebkurā citā Latvijas teritorijā. Tā tas nav, tā tas nevar būt, un tāpēc ir šis speciālais likums. Un visi mani priekšlikumi izriet tikai un vienīgi no tā, ko kopā ar pašvaldību vadītājiem, ar “zaļajiem”, un es neteikšu ar ko vēl, Valsts prezidentes kancelejā mēs toreiz izrunājām, apspriedām un par ko vienojāmies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, deputāti Andris Šķēle, Ņina Savčenko, Valdis Ģīlis un Jānis Škapars dara zināmu, ka, balsojot par pieprasījumu ar dokumentu nr. 4074, ir kļūdījušies balsojumā. Viņu attieksme ir pret. (Zālē liels troksnis.)

Dzintaram Ābiķim vārds paziņojumam.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt, starpbrīdī, uz komisijas sēdi komisijas telpās! Tūlīt, nekavējoties! Es ļoti lūdzu!

Sēdes vadītājs. Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (JF). Cienītie kolēģi! Pagājušo reizi šeit bija bērni ar saviem zīmējumiem. Mēs vienojāmies, ka katrs varētu izteikt savu viedokli, kurš zīmējums ir labāks, un Saeimas Prezidijs būtu ar mieru labākos apbalvot. Tur ir tā kastīte, iemetiet savas attieksmes, to mēs varam, tas neko nemaksā!

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrreizējo caurlūkošanu.

Turpināsim debates par 18. — deputāta Stalta priekšlikumu. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Mēs diemžēl noraidījām prasību, ka jaunbūvei ir jāatbilst vietējai tradicionālajai arhitektūrai. Un te pilnīgi pamatoti saka, ka šī prasība ir muļķīga un absolūti nebija pārdomāta, jo, ja mums pirms kara bija kaut kādas nabadzības uzspiestas un visādi atmetamas zvejnieku tradīcijas, tad tagad jaunais Ragaciems un Lapmežciems ir radījis jaunu un daudz lepnāku tradīciju, kura varētu būt arī par latviešu nacionālo tradīciju, ko varētu izmantot šajā kāpu apbūvējamajā joslā, tās ir pārsvarā četrstāvu mājas ar arkām un diviem vai trim troņiem, un es domāju, ka nost ar pirmskara zvejniekciemu nabadzību vai pieticīgajām ziemeļvalstīm raksturīgajām atpūtas mājiņām.

Līdz ar to Stalta kunga priekšlikums... faktiski ir ļoti lielas šaubas, ka kādā mazā pašvaldībā, kurā, teiksim, tā kā Jūrkalnē ir ne vairāk par 400 vai 450 vietējo iedzīvotāju, nevarētu rasties spējīgi ekoloģijas speciālisti, kas izvērtētu atbilstoši vides prasībām dažādas ekosistēmas un nespētu ļoti normāli noteikt, ko drīkst būvēt un ko nedrīkst būvēt.

Tomēr es gribētu Stalta kungu nomierināt, jo 32. darba kārtības punktā šodien mums ir iekļauts Teritorijas plānošanas likums, un šis Teritorijas plānošanas likums 7.pantā paredz nacionālā plānojuma saistošas daļas, kur ir teikts, ka šajā nacionālajā plānojumā tiks ietvertas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas, ekoloģiskais tīklojums un nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijas, bet, kas pats galvenais, ka šajā nacionālajā plānā parādīsies arī Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes teritoriju plānošana. Pie dažādu institūciju kompetences teritoriju plānošanā šeit ir diezgan labi iestrādāta norma manā izpratnē, kas paredz, ka Nacionālā reģionālās attīstības padome izvērtē šo nacionālo plānojumu, tātad Kurzemē šis nacionālais plānojums tiks izvērtēts, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenos, citēju, metodiski vadīs, pārraudzīs un koordinēs vietējo pašvaldību teritoriju plānošanu.

Līdz ar to personīgi es nesaskatu nekādu pretrunu šeit ar Stalta kunga iesniegto priekšlikumu, un neatkarīgi pat no tā, ja mēs to neatbalstīsim, tad mēs to varam uzturēt spēkā šajā likumā, kuru mēs izskatīsim vēl šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, te izskanēja visdažādākie priekšlikumi, ka ciematos vai vietējās pašvaldībās ir tādi “eņģeļu” darbinieki, kuri aizstāv visu to, kas notiek viņu teritorijās, un ka viņi ievēro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē, bet diemžēl dzīvē tas tā nav.

Es neatgriezīšos pie visām tām nejēdzībām, kas notiek jūrmalā, kas ir noticis un kas notiek. Viens Lielupi līdz pus upei gandrīz ar žogu nožogo, cits tur jau tiltu ceļ uz jūru, un kas notiek Baltezera krastā, jūs to arī ļoti labi zināt, ka tur cilvēki nevar pieiet, tas noteiktais attālums nav ievērots. Tāpat tiek izcūkots mazais Baltezers, no kura mēs dzeram ūdeni, un tad es vēl vienu piemēru pierādīšu par Engures ciemu. Engures ciemā, izrādās, aug zvīņu priedes, kas ir ļoti retas pasaulē, un Latvijā to arī nav nemaz tik daudz. Bet tur ir, galvenais, tādi mazi augi, kuri ir palikuši, pēc biologu ziņām, tikai Engures ciema apkaimē un vēl ir palikuši pie Limbažu rajonā vienā vietā. Nu, un tad viens no lielmaņiem, izmantojot bijušā pagasta vecākā labvēlību, bija nopircis zemi un tad bija ieplānojis celt autostāvvietu, nogriežot tās 70—90 gadu vecās priedes un, protams, iznīcinot tos augus. Un tur vēl viņš bija ieplānojis uzbūvēt divstāvu māju uz riteņiem, kura pārvietosies pa to krastu. Nu, tādas absurdas lietas viņam neiznāca, jo vecākā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Jā. Un tad varu pateikt tā, ka ir jāatbalsta Stalta kunga ierosinājums, jo tas ir aktuāls, un nejēdzību ir pietiekami daudz, un tās arī turpināsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Mēs, protams, šobrīd varam kā vienu no veidiem atbalstīt deputāta Stalta priekšlikumu, kas nozīmē, ka nekas nenotiks, un viss tas, kāpēc pie prezidentes vērsās pašvaldību vadītāji, konkrēti cilvēki, zemes īpašnieki ar protestiem, paliks tieši tādā pašā protestējamā kategorijā. Mēs šobrīd, protams, varam, pēc tam, kad būsim izskatījuši pārejas noteikumus, kas pēc būtības vairs šobrīd likumam nav vajadzīgi, mēs varam nobalsot pret grozījumiem otrreizējā caurlūkošanā. Līdz ar to spēkā stāsies esošais likums, tas, ko cilvēki noprotestēja un ko prezidente atgrieza parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Es pieņemu, ka parlaments ir tiesīgs uz jebkuru no šīm izejām no situācijas. Es vienīgi negribu, lai ar šī likuma palīdzību parlamentā tiktu vītas kaut kādas intrigas, lai lieta tiktu... Ja ziņotāja aicinās, es esmu ar mieru nobalsot pret šiem labojumiem, pret to, ko es pats esmu iesniedzis, jo mans vienīgais iemesls, kāpēc es iesniedzu, bija tas, ka prezidente nosūta atpakaļ, ka es sēdēju prezidentes kancelejā un klausījos apmēram 30 sašutušu cilvēku runas. Un šie cilvēki bija sašutuši ne par ko citu kā par parlamenta darbu, kas ignorē pilnīgi visu realitāti, kāda šobrīd pastāv Latvijā un kāda pastāv jūrmalciemos kāpu joslā un tamlīdzīgi.

Vienīgais, ko es jums lūdzu: nepīsim intrigas! Es nepastāvu uz to, ka man viss ir precīzi, ka man ir taisnība un ka mani ir jāatbalsta. Es pastāvu uz to, lai likums ir sabiedrībai pieņemams, lai likums ir kompromiss starp ārkārtīgi stingrās nostājas piekritējiem, kāds šobrīd ir Stalta kungs, un diezgan liberāli noskaņotiem cilvēkiem, pie kuriem diemžēl piederu es. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Jūtot atbildību par šo likumprojektu, kura ziņotāja es esmu, es biju sazinājusies ar vairākām pašvaldībām, un konkrēti ar Kolkas pašvaldību un ar Pāvilostas pašvaldību, un tiem cilvēkiem, kas veido teritoriālos plānojumus šajās pašvaldībās. Viņiem nebija iebildumu saskaņot savus plānus likumā noteiktajā kārtībā ar Finansu ministrijas pakļautībā esošo reģionālās politikas un plānošanas institūciju, jo nacionālais plānojums, kaut arī tas ir ieplānots kādā citā likumā, kā teica Kiršteina kungs, vēl vismaz gadu nestāsies spēkā, un, ak, kas tā būs par skaistu būvēšanos, neievērojot nekādas citas prasības kā vienīgi teritoriālo plānojumu! Bet, tā kā es esmu komisijas ziņotāja, tad es varu pateikt, ka deputāta Stalta priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Lūdzu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Stalta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 4, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Godātie deputāti! Nākamais priekšlikums nr.19, to ir iesniegusi atbildīgā komisija, un ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Protams, ka nav pareiza atsaukšanās vairs uz attiecīgā panta daļu — 36.panta piekto daļu, jo šie grozījumi likumā, es kā referents izsaku savu viedokli, nav vairs vajadzīgi, jo visi atļāvumi, kas šajā likumā ir, nav stingrāki par tiem, kas bija spēkā esošajā likumā. Tātad šis pārejas noteikums pēc būtības ir nenozīmīgs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Visi pārējie noteikumi... atbildīgās komisijas pārejas noteikumu vienīgais motīvs un kāpēc tie tika iesniegti, lai pateiktu, ka šā likuma tagad spēkā stājušos, pēc izsludināšanas spēkā stājušos likumu nosacījumi nav attiecināmi uz cilvēkiem. Tātad, ka šim likumam nav atpakaļejošas iedarbības. Tas ir tāpat skaidrs, bet komisija, domājot par situāciju, vai kā mēs parlamentā bieži sakām: “Lai dubults neplīst!”, izstrādāja šādus priekšlikumus. Šobrīd es tiešām jūs aicinu balsot, jo vairs neviens nevar atsaukt atbildīgās komisijas atbalstītu priekšlikumu. Es jūs vienkārši aicinu balsot pret, jo šis priekšlikums tagad jau ir tīrā liekvārdība likumā. Un tas ir vienīgais, kā mēs varam atrisināt šo problēmu, jo ne man, ne Seiles kundzei nav tiesību atsaukt atbildīgās komisijas vārdā priekšlikumu, kuram vairs nav būtiskas jēgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 5, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Paldies par šo balsojumu! Bet par cik komisijas vadītājs ierosināja ziņotājam izteikt viedokli, ka varbūt lai ziņotājs aicina balsot pret šo likumprojektu, man tādu pilnvaru nav, ja es ziņoju komisijas vārdā un komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Bet es gribētu tomēr izteikt vienu viedokli, ka, manuprāt, dažas pretrunas tomēr ir radušās tajā likumprojektā, un, ja tas deputātiem un komisijas vadītājam būs pieņemams, mēs varētu atlikt galējo balsojumu, nākamajā sēdē redakcionāli precizējot sabalsotās normas.

Sēdes vadītājs. Šāds priekšlikums rakstveidā Prezidijā nav iesniegts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — 9. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu, dokumenta nr. 4122.

1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas 2.priekšlikumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas...(No zāles deputāte K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Par 3.priekšlikumu jābalso?

A.Kiršteins. Vēl es neesmu ticis līdz 4.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik izskatām 4.priekšlikumu.

A.Kiršteins. Tātad 4. — Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt 10.panta pirmās daļas 9.punktā vārdu “tautība” ar vārdiem “etniskā izcelsme”, tāpēc ka komisijas sēdē atklājās, ka veselā rindā valstu vispār nav tautības, bet pie pilsonības ir vēl etniskā izcelsme, piemēram, Lielbritānijā, tāpat, ja kāds Latvijas pilsonis, piemēram, apprec Amerikas Savienoto Valstu pilsoni, tad, noformējot dokumentus, viņam nevar ierakstīt nekādu tautību. Bet, ja šī persona vēlas, tad viņa var uzrādīt savu etnisko izcelsmi, teiksim, īru izcelsmi vai amerikāņu, vai vēl kādu.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka beidzot atklājas, ka tautību nelieto ļoti daudzās valstīs. Nu labāk vēlu nekā nekad! Jo patiešām šis tautības ieraksts — tā ir tīri padomju prakse, kuras nav Eiropas Savienības valstīs, kuras nebija arī Latvijā pirms 40.gada un kas tika ievesta tieši Padomju Savienībā, un Latvija diemžēl joprojām paliek vienīgā no visām valstīm, kas turas pie šīs tīri padomju prakses.

Bet ko tad komisija ierosina? Papildināt ar etnisko izcelsmi. Sakiet, lūdzu, kur mūsu likumdošanā ir juridiska tautības definīcija vai juridiska etniskās izcelsmes definīcija?

Attiecībā uz tautību. Nu, acīmredzot varētu atsaukties uz 1994.gada jūnijā pieņemto likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, kur 3.sadaļā ir zināmas lietas, ko var uzskatīt par definīciju. Tātad tautība tiek noteikta tīri pēc asins pazīmes. Ka personas tautība var būt vai nu mātes vai tēva, vai vecmātes, vai vectēva tautība, un nekas cits. Tātad tam nav nekā kopīga ar to, kā etniskā izcelsme vai identitāte, mūsdienu valodā runājot, tiek saprasta Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Manā skatījumā šis priekšlikums ir vienkārši tāds neveikls mēģinājums izskatīties eiropeiskāk. Bet tas nebūt neatrisina problēmu. Jo Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar “Eirostat” noteikumiem etniskā izcelsme tiek noteikta tikai tautas skaitīšanas laikā, nevis ierakstīta kaut kādā konkrētā dokumentā vai reģistrā.

Un, ja komisija patiešām gribētu konsekventi panākt šo padomju prakses izskaušanu, tad komisija ierosinātu vispār izslēgt tautības jēdzienu un aizvietotu to ar kaut ko eiropeiskāku. Bet šādā gadījumā šis jautājums netiek atrisināts. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo ļoti neveiklo priekšlikumu. Mēs vienkārši izskatīsimies smieklīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Īpaši referent Kiršteina kungs! Es nekur savā laikā, nodzīvodama 40 gadu Amerikā, neatceros, ka būtu etniskā izcelsme kādā dokumentā, izņemot tautas skaitīšanu, kā Cileviča kungs izteicās.

Anglijā manā saskarsmē es arī neesmu redzējusi šādu lietu. Tātad es tiešām piekrītu, ka šis nav veikls formulējums. Vispār tautībai ir jābūt tikai brīvprātīgi, ja cilvēks grib. Es ceru, ka cilvēkam būs tiesības atstāt šo sastāvdaļu ar tukšumu vai strīpu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Ja jau nu patiešām ir tā, kā cienījamais referents saka un kā atbildīgā komisija ir lēmusi, ka esot tādas pasaules valstis, no kurām nākušiem pilsoņiem esot grūtības noteikt tautību, lai gan šo pamattēzi es atļautos apšaubīt, bet, ja jau nu mēs patiešām pieņemtu par pamatu to, ka tas tā ir, tad tā arī vajadzēja uzrakstīt, ka gadījumos, ja tautību nav iespējams noteikt, tad norāda etnisko izcelsmi vai kas nu tur, viņuprāt, ir jānorāda.

Bet ne jau tā, ka ierēdnis tagad izvēlēsies, ko par konkrēto personu norādīt — tautību vai etnisko izcelsmi. Nu kāpēc tā? Nu nav nekāda pamatojuma no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es īstenībā nemaz nezinu, par ko mēs šobrīd strīdamies. Man ir pilnīgi skaidrs, ka pēc tautības es esmu latvietis, bet par savu etnisko izcelsmi varētu liecināt tikai mana mirusī māte diemžēl. Es nezinu savu etnisko izcelsmi. Es esmu latvietis.

Tas strīds, ko uzsāka Cileviča kungs, tas patiesībā ir... starp to, ko mēs saprotam latvietis Konstitūcijas jeb Satversmes izpratnē — tātad nacionalitāte, kas ir pilsoniskā piederība un tautība, kas ir piederība noteiktai etniskajai grupai. Bet mēģināt šai likumā izvazāt visus šos skaidrojumus... ja tev nav skaidra tautība, ja tu neesi uzprasījis mammai, man mamma gan vienmēr teica, ka es esmu latvietis, un tēvs apgalvo, ka viņš ir mans tēvs... Tad mēs šādā veidā likumu piesārņotu ar etnisko izcelsmi. Es, Dieva goda vārds, nevaru iedomāties, ko tas nozīmē! Ir zināmi etnosi, pie kuriem tu piederi caur ticību, ir zināmi etnosi, pie kuriem tu piederi caur tēvu, un ir tie, pie kuriem tu piederi caur māti. Bet, lai kāds te mēģinātu noskaidrot un pēc tam raksta to, pie kam Latvijā tautības piederība ir deklarēšanas nozīmē. Ja es gribu piederēt pie ebrejiem, tad es sevi deklarēju kā ebrejs, izdarot attiecīgus variantus. Es varu sevi kā Inkēna kungs padomju laiku nobeigumā sevi definēt kā arābs, un parasti es pēc valodas un pēc tā, kā es uztveru pasauli, sevi pieskaitu latviešiem. Bet, nu, mums nevajadzētu šeit nodoties vai likumos ielikt to, ko sauc par cirkulāro mērīšanu degunam vai asins analīzi. Paldies! Un es aicinu neatbalstīt visas trešajā lasījumā klātpieliktās un es pat teiktu, atļaušos teikt, ko man priekšsēdētāja kungs aizrādīs, piemurgotās, mēģināt kaut kādā veidā kaut ko izcelt laukā. Es aicinu neatbalstīt nevienu priekšlikumu, kas ir pretrunā veselajam saprātam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, notiek Latvijā jau brīnumi! Vai tad Latvijas Republika jau vēlas pieņemt vai gatavojas pieņemt iedzīvotājus no nezināmām valstīm un nezināmas izcelsmes? Tas tik tiešām ir brīnums, kuru pienākas konstatēt. Un tas rada arī izbrīnu, ka sākas jau ņirgāšanās par lībiešiem, par latgaļiem un vispār par latviešiem.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Jā, varbūt Eiropā nav, tautību neraksta tur identifikācijas kartēs vai kaut kur tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Mēs varbūt kaunamies, ja, varbūt kādas atsevišķas tautības, ierakstīt savu tautību, un tāpēc protestē, ka nevajag mums vispār rakstīt tautību. Es uzskatu — nav ko kaunēties par savu tautību. (Starpsauciens: “Mērkaķīši ir mūsu izcelsme!”) Bet tiem, kas kaunās, nu, lai tad viņi ieraksta etnisko izcelsmi galarezultātā! Nevēlies tu rakstīt savu tautību, nu, raksti, teiksim, kaut ko tādu, kas tev ļoti pieņemams, bet tev kaut kas, manuprāt, jāieraksta ir! Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienītie kolēģi! Nav runa par to, vai kāds kaunas vai ne. Es runāju tieši par starpību, kas pastāv tieši starp šiem diviem jēdzieniem. Jēdziens “tautība” ir tīri Padomju Savienībā ieviestais, ko Rietumos vispār nelieto. “Etniskā izcelsme” parasti tiek lietota kā jaukta etniskā izcelsme. Tātad, piemēram, tēvs ir krievs un māte latviete. Vai to ir iespējams jūsu piedāvātajā variantā Iedzīvotāju reģistrā ierakstīt? Tātad nevis vienu vārdu kā tautība, vienu identifikāciju, bet vairākas, jo etniskā izcelsme — tā ir cilvēka vēsture ne vairāk. Ja tā ir tāda doma, tad to vajadzēja tā arī izteikt, ka turpmāk tā netiks noteikta viennozīmīgi atkarībā no šobrīd spēkā esošās normas. Bet es domāju, ka tas ir pārāk sarežģīts jautājums un pārāk sarežģīta koncepcija, lai tik sasteigti to šeit apspriestu. Tāpēc es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie šī jautājuma vēlreiz daudz nopietnāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ko es gribētu pie visa šī pateikt? Protams, ja mēs rakstām pasē un runājam par ierakstiem, tad viens ieraksts varētu skanēt — “nacionalitāte”, un tas ir vērtējams, izejot no pilsoniskās piederības.

Otrs vārds, ko mēs rakstām, nevis “etniskā izcelsme”, kas ir ārkārtīgi neskaidrs un apšaubāms jautājums, bet “etniskā piederība” jeb ko mēs saprotam latviešu valodā tagad — tautība. Kādam etnosam tu piederi, tāda ir arī tava tautība. Mums Saeimā ir pat cilvēks, kura tautība ir līvs, cik es saprotu, vai lībietis, — es nezinu, kā pareizi jāsaka, atvainojiet, Geiges kungs, ja, — bet ir šobrīd šī piederība, bet izcelsme, ko jūs saprotat... Es gribētu, lai komisijas priekšsēdētājs man paskaidro, ko jūs saprotat ar vārdiem “etniskā izcelsme”, un ko darīt gadījumos, ja etniskās izcelsmes pamatā ir divas pirmajā paaudzē uz atpakaļ vai vēl vienu paaudzi tālāk — četras etniskas piederības tātad. Jūs gribētu teikt, ja man, teiksim, kāds radinieks būtu lietuvietis, mana sieva pa druskai lietuviete vai manai sievai būtu etniskā izcelsme — lietuviešu latviešu krustojums. Tā jāraksta? Es īsti nesaprotu šā termina nojēgu. (Starpsauciens: “Un kāpēc tad jāraksta?”) Un nevajadzētu trešajā lasījumā papildināt likumu, pie tam komisijas vārdā, ar apšaubāmiem terminiem, kuru skaidrošana vai kuru jēga nevienam nav saprotama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Daudzi nebija izlasījuši, par ko mēs debatējam. Tātad 10.pantā ir rakstīts: reģistrā, tas ir reģistrs, godājamā Birznieces kundze! Tā nav pase. Pasē visiem būs ierakstīta pilsonība — Latvijas. Reģistrā... Jautājums bija tāds: tas ierēdnis, kas sēž, kādus datus viņš var ierakstīt reģistrā no Amerikas Savienotajām Valstīm, teiksim, iebraukušam īru izcelsmes cilvēkam vai kādus datus viņš reģistrā var ierakstīt un kādu tautību no Lielbritānijas iebraukušam, kur nav šāda jēdziena? Un šeit tiek runāts par to, ka mēs te gribam rādīt vai vēl kaut ko. Katram latvietim dokumentos ir: latvietis. Nevajadzētu par to uztraukties. Nav runa par pasi, bet par ziņām reģistrā. Un nevienam nav tiesību rakstīt to, ko viņš grib.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 16, atturas — 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 5. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs — izslēgt 4.panta piekto un septīto daļu — pieņemts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumā 10.panta 30.punktā vārdu “audus” ar vārdiem “ķermeņa”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 7. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja redakcijā — ir iestrādāts daļēji 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! 9.priekšlikums ir ļoti līdzīgs 4.priekšlikumam. Faktiski šeit ir runa par to pašu. Es piedāvāju neatklāt šīs pašas debates vēlreiz un vienkārši noraidīt šo 9. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 17, atturas — 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums daļēji iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja 11.priekšlikumā un... Piedošanu! Un 11. ir iestrādāts komisijas 12.priekšlikumā, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Klementjevs vēlas debatēt? Nevēlas. Deputāti piekrīt. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

A.Kiršteins. Aicinu pieņemt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Šeit ir apvienoti vairāki projekti vienā projektā.

Tagad par priekšlikumiem. Tātad 1. — Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums — ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Šeit šī ir ļoti būtiska norma, kura faktiski nosaka, kādos gadījumos vieglāka soda noteikšana nav iespējama. Ministra priekšlikumā bija, ka vieglāku sodu nevar noteikt sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas gadījumā, izņemot, ja ir, nepilngadīgos un sievietes. Komisija tomēr zināmā veidā rīkojās radikālāk. Mēs uzskatījām, ka arī smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas gadījumā tiesa nevar piemērot vieglāku sodu. Zināmā veidā tas ir protests pret to, kas notiek mūsu tiesu sistēmā.

Nevar būt tā, ka par vienu un to pašu noziegumu, piemēram, par narkotisko vielu tirdzniecību, noķer vienu reizi — trīs gadi nosacīti iedod, noķer otru reizi pēc mēneša, iedod 5 gadus nosacīti... Vai atkal šādu gadījumu ir ļoti, ļoti daudz. Zināmā veidā tā ir tāda protesta lieta, bet faktiski arī šobrīd varbūt tā ir arī nepieciešama.

Lūdzu atbalstīt 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Tik tiešām šis likums ir, lai kodificētu vai sakārtotu mūsu likumdošanu, lai mēs nevirzītu dažādus mazus grozījumus. Ir veikts labs darbs, ir savilkti kopā vienā likumā trešajā lasījumā vairāki nelieli laika gaitā iesniegti likumprojekti. Taču, cienījamie deputāti, es nevaru samierināties ar dažu priekšlikumu ieslēgšanu šajā likumprojektā, pret kuriem man gan personīgi, gan arī Juridiskajā komisijā, apspriežot dažādus jautājumus, ir radušies vairāk vai mazāk būtiskāki konceptuāli vai mazāk konceptuāli iebildumi.

Visādā ziņā saskaņā ar Latvijas Satversmes 1.pantu Latvija ir demokrātiska valsts, un demokrātiskas valsts pamatprincips ir varas dalīšana. Un varas dalīšana paredz to, ka eksistē neatkarīga likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara. Un tiesu varas neatkarība, protams, notiek attiecīgos procesuālos likumos noteiktā kārtībā, noteiktajās šajās robežās, ko, protams, arī regulē zināmā mērā materiālās tiesības, konkrēti, Krimināllikums.

Taču piedāvātais... gan jau pieņemtais iepriekš, gan it sevišķi iekšlietu ministra Segliņa kunga, kurš arī ir jurists, piedāvātais, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēl uzlabotais un pastiprinātais variants nekādā ziņā nesaskan ar šiem tiesiskas valsts principiem, kur darbojas neatkarīga tiesu vara. Ja mums ir nepieciešams... nav nepieciešams uzticēties tiesai, tad es ierosinu vispār tiesu sistēmu likvidēt, izveidot pie Centrālcietuma vienkārši komisiju, šeit izveidot šauras tādas dakšas viena, divu, trīs gadu robežās, un atkarībā no precīziem likumā ierakstītiem kritērijiem šī komisija varētu attiecīgi piešķirt par izdarītajiem noziegumiem personām sodus un nosūtīt uz vienu vai otru cietumu.

Tātad šis priekšlikums ierobežot tiesas tiesību lemt saskaņā ar Krimināllikumu, izejot... sākumā bija runa tikai par sevišķi smagiem noziegumiem, tagad šeit atbildīgā komisija ir pievienojusi arī smagu noziegumu... Tātad jebkurš noziegums, kuram ir vismaz 5 gadi brīvības atņemšana, kuri ir vairāk par trešdaļu, ja ne puse mūsu Krimināllikumā esošo noziedzīgo nodarījumu un noziegumu, šī te daļa absolūti nav akceptējama.

Mēs šodien Juridiskajā komisijā izskatījām pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga priekšlikuma pēc 10 gadu termiņa priekšlikumu — virzīt uz atkārtotu apstiprināšanu vienu Augstākās tiesas tiesnesi, un mēs tieši pievērsāmies šiem jautājumiem un pārrunājām. Tā ir būtiska tiesas varas tiesību aprobežošana, tā ir antikonstitucionāla rīcība, ka mēs mēģinām šādā veidā regulēt tiesas spēju spriest. Jā, mēs šeit varam izķert atsevišķus preses atrastus gadījumus, bet, atvainojiet, priekš tam ir apelācija, priekš tam ir kasācija, priekš tam ir prokurors, kurš var iesniegt attiecīgos protestus un attiecīgi likumu robežās rīkoties. Ja attiecīgie virsprokurori vai augstāko prokuratūru iestāžu vadītāji nav spējīgi nodrošināt šādu apšaubāmu spriedumu apstrīdēšanu, tad attiecīgi vajag lemt atbildīgajai komisijā par situāciju prokuratūrā.

Ja savukārt izziņas izdarītāji un policija grib iegalvot, ka ar vienu narkotisko devu atrastas personas varētu notiesāt pēc tādiem pantiem, kā gribētos, nevis pēc tā, par ko ir pārliecinoši pierādījumi, un mēs zinām, ka visas šaubas tiek tulkotas par labu tiesājamam, tad tā viņš arī tiek notiesāts pēc tiem pantiem, par ko viņš atbild. Un šeit mēs varam vaimanāt par Latgales priekšpilsētu, par Maskavas ielu, par dažādām personām, es negribētu šeit nevienu tautību diskriminēt vai etnisko izcelsmi. Bet situācija, kā ir piedāvāts šajā 1. un 2.priekšlikumā, nav pieņemama.

Nav pieņemama arī tāda situācija, kā ir pieņemts iepriekšējos lasījumos. Tādēļ, nu, šis priekšlikums tagad ir savienots ar veselu rindu citu, kas, protams, neļaus man balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Bieži vien parlamentāriešiem, deputātiem, un valdībai pārmet to, ka pietrūkst politiskās gribas, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, ar noziedzību kā tādu. Un arī daudzi deputāti, no šīs tribīnes uzstājoties, arī to pašu piemin. Ko tad nozīmē politiskā griba? Tā izpaužas parlamenta darbībā divos veidos. Pirmkārt, pieņemot attiecīgo budžetu, finansējumu, respektīvi, finansējums gan iekšlietu struktūrām, prokuratūrai, tiesu sistēmai, un pieņemot attiecīgos likumus. Tas ir tas, kas mums arī būtu jādara. Šis priekšlikums nav parādījies, Muciņa kungs, pirmo reizi apspriešanā parlamentā. Pēdējo piecu gadu laikā tas nav pirmais gadījums, kad mēs tik tiešām apspriežam šos te priekšlikumus. Un visu laiku jūs miniet, ka, redziet, tas nav līdz galam izdiskutēts. Tas mazliet neatbilst patiesībai.

Runājot par Augstākās tiesas viedokli, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē piedalījās arī Augstākās tiesas pārstāvji, prokuratūras pārstāvji, Valsts policijas pārstāvji. Mēs tik tiešām... arī advokātu pārstāvji. Mēs vispusēji izdiskutējām, un komisijas pārliecinošais vairākums nāca pie secinājuma, ka tāda patvaļa, kāda šobrīd ir, tā nedrīkst tālāk turpināties. Ja mēs atgriežamies mazliet vēsturē, diskutējot par to, vai pašreiz spēkā esošā redakcija ir normāla, es jums pateikšu tā, ka, kad šo likumu pieņēma iepriekšējā Saeima, es to arī atbalstīju un uzskatīju, ka 49.pants ir rakstīts demokrātiskai valstij. Diemžēl ļoti daudz spriedumu, kurus ir taisījuši tiesneši, ir dziļi apšaubāmi. Šeit jau Kuduma kungs minēja gadījumu ar vienu no apcietinātajiem. Tā nebija, ka viena vai divas devas tur bija. Bija ļoti daudz! Lieta no juridiskā viedokļa bija absolūti tīra. Bet nez kāpēc vienreiz viņam iedod 3 gadus nosacīti, otrreiz — 5 gadus. Ko tas nozīmē? Nākamreiz vajadzēja dot mūža ieslodzījumu? Par to pašu darbību gan viņš vēlāk tika nogalināts acīmredzot konkurences pēc, attiecīgi šis te cilvēks.

Es uzskatu, ka, ja mēs gribam cīnīties ar slepkavībām, ja mēs gribam, lai tiesneši, arī prokurori un arī policisti daudzmaz godīgi pildītu savus pienākumus, attiecīgi būtu jāpastiprina arī attiecīgās likuma normas. Kad mēs nonāksim līdz situācijai, ka mēs varēsim pilnībā uzticēties tiesu sistēmai, varam grozīt atpakaļ.

Runājot par kompetenci un to, ko jūs minējāt par atsevišķām komisijām, Muciņa kungs, kuras varētu veidot pie Centrālcietuma un tamlīdzīgi, tad tik nekvalitatīvu dokumentu, kāds šodien bija sagatavots no Juridiskās komisijas par to, ka parlamentam ir jāpieņem lēmums par apcietināšanas piemērošanu kādam tiesnesim, es tik tiešām šajā parlamentā neesmu līdz šim redzējis. Kas visvairāk iebilst pret šādu normu ieviešanu? Pret šādu normu ieviešanu, šādu likuma normu ieviešanu visvairāk iebilst advokatūras pārstāvji, advokāti, tāpēc ka ir grūtāk pēc tam manipulēt un meklēt iespēju, kā noziedznieku varētu attaisnot. Tāpēc ka šeit arī ir jādiskutē ne tikai par 49.pantu, bet arī par 55. Krimināllikuma pantu, kurš nosaka, kādos gadījumos var piemērot arī nosacītu sodu. Un es tam absolūti nevaru piekrist un aicinu visus deputātus atbalstīt gan Iekšlietu ministrijas viedokli, gan arī šajā gadījumā tas sakrīt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. Un aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 2. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man šķiet, ka mēs no viena grāvja mēģinām braukt otrā grāvī. Un drīz nonāksim pie tā, ka narkotiku izplatītājiem piešķirs mūža ieslodzījumu nosacīti.

Taču man šķiet, ka šajā gadījumā tomēr vajadzētu oponēt Muciņa kungam. Amerikas Savienotajās Valstīs deviņdesmito gadu vidū izvērsās diezgan ass konflikts starp likumdevējiem un tiesu varu. Šis konflikts veidojās pamatā uz to, ka likumdevējs vēlējās likumdošanas kārtībā noteikt vadlīnijas, pēc kurām ir jānosaka kriminālsoda piemērošana. Šīs vadlīnijas ASV likumdevējs apstiprināja, un šodien tās tiek piemērotas. Viens eksemplārs no šo vadlīniju grāmatas ir norādījumu grāmata, atrodas Tieslietu ministrijā, un ar to jebkuram ir iespēja iepazīties. Šīs vadlīnijas nosaka... sīki, smalki ir reglamentēts, kuros gadījumos ir piemērojami kādi sodi, un neļauj tiesai iziet ārpus tiem rāmjiem, ko ir noteicis likumdevējs, vienlaikus saglabājot tiesai iespēju lemt ne tikai pēc likuma, bet arī pēc taisnības.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka daudz pārmetumu ir pelnījuši arī prokuratūras pārstāvji, kuri ne vienmēr iesniedz protestu par konkrētiem tiesu nolēmumiem. Tā ka katrā ziņā man ir šaubas, vai balsot par šo normu, bet mani galīgi neapmierina tā situācija, kāda ir pašreiz. Tāpēc es, vienkārši protestējot pret to, arī balsošu “par” šo normu.

Un vēl minēšu. Tātad man bija saruna ar vairākiem Augstākās tiesas tiesnešiem pirms tam, kad viņi tika apstiprināti amatā pēc pilnvaru termiņa beigām, un tajās sarunās toreiz bieži vien es uzdevu tiešu jautājumu: “Vai jūs piekrītat, ka šādas vadlīnijas būtu jāizstrādā?” “Jā!” Vienbalsīgi saņēmu atbildi. “Jā, šādām vadlīnijām ir jābūt!” Bet kurš tad pie tām strādās, ja ne paši tiesneši? Šodien tādas nav redzamas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, būtu šeit bezjēdzīgi uzstāties debatēs un neatbildēt uz tiem iebildumiem, kas izskanēja pirms tam, jo tie absolūti runā par dažādām lietām.

Ādamsona kungs jau šeit atzīmēja, ka runa 49.pantā ir par vieglāku sodu, un absolūti tas neierobežo 55.pantā paredzēto nosacīto sodu piespriešanu kaut vai divreiz. Tas absolūti nav saistīts, un jūsu piezīme par 55.pantu tādā gadījumā, protams, saskan ar jūsu koncepciju. Mans viedoklis nesaskan nedz ar šo koncepciju, nedz ar jūsu koncepciju tādā veidā. Kāpēc tad šobrīd mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā par grozījumiem kriminālprocesā, kur ir paredzēta iespēja, nepārbaudot pierādījumus, apmēram vienoties abām krimināllietas pusēm un tiesai noteikt sodu. Tāpēc ka pamatvilcienos jums jebkurš profesionāls jurists, vairāk vai mazāk, protams, ja vaina ir pierādīta, var prognozēt, kāda attiecīgā panta robežās būs sods. Un līdz ar to ir nostiprinājusies prakse, un līdz ar to, ja prokuratūra redz, ka prakse iet absolūti ārpus, un preses uzdevums, un visa cieņa presei, ka viņi vērš mūsu uzmanību uz atsevišķiem no šīs prakses acīmredzami ārā krītošiem gadījumiem, par šiem gadījumiem ir jāiesniedz protesti. Un tā ir normāla tiesvedības kārtība. Un nav, Ādamsona kungs, šeit nekāda advokātu sazvērestība šai valstī vai kaut kas cits, kur ierodas attiecīgo institūciju pārstāvji paraudāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tāpēc ka viņi vairāk par sīkiem dīleriem un narkomāniem, kas paši sev špricējās un lielākoties jau ir slimi ar AIDS, neko nevar noķert. Viena pāri par kilogramu paka ir noķerta attiecīgi lidostā, un par to pašu nemācēja ne apsūdzību celt, ne attiecīgi nostiprināt pierādījumus, naktī trijos pratinot, un pēc tam, protams, Augstākā tiesa to neatzina par kādu pierādījumu, šo Silavas atzīšanos.

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Muciņš. Nevajag palikt smieklīgiem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienītie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atgādināšu varbūt tādus vārdus, kas noskanēja Bernarda Šova mutē: muļķība tikai tad kļūst par muļķību, kad to sāk atkārtoti apzināt.

Ādamsona kungs ir pārliecināts, vismaz tā es sapratu viņa runu, ka ar likuma normām var garantēt tiesnešu un prokuroru godīgumu. Vai jūs šai tēzei varat atrast citu apzīmējumu kā muļķība? Es nevaru.

Šinīs dienās Juridiskajā komisijā, runājot par viena tiesneša darbībām, viens no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem atgādināja vecu taisnību: labāk slikti likumi un labi, godīgi tiesneši, nekā otrādi — labi likumi ar negodīgiem tiesnešiem.

Ne jau velti mūsu Ministru kabineta zālē ir rakstīts: viens likums — viena taisnība visiem.

Ja profesors vai amerikāņu desantnieks drīkst uz Latvijas ielām apšaudīt cilvēkus, tad runāsim par to, ka nav tiesiskas valsts, un tad nav vainīgi likumi, bet šī tiesiskā apziņa sabiedrībā, tiesiskā apziņa likumdevējā, kurš nevar nodrošināt vienotu pieeju. Un šo vienotās pieejas trūkumu likumiem, morālei un apziņai izlabot ar sodu paaugstināšanu — tas nav izdevies iepriekšējos gados Ļeņinam, Staļinam, Andropovam, Brežņevam, es šaubos, ka izdosies mums.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Šeit debatēs izskanēja aicinājums mums parādīt savu politisko gribu. Un domāju, ka tas tik tālu ir pareizi. Mums tiešām vajadzētu parādīt savu politisko gribu.

Bet ne tādēļ, lai kādā veidā deformētu Krimināllikumu, ne tādēļ, lai ierobežotu tiesu varas tiesības lemt, bet varbūt mums jāparāda politiskā griba tajā ziņā, lai pildītu mūsu konstitucionālo pienākumu un nevis ierobežotu iespējas spriest un lemt, izskatot konkrētas lietas, bet lai radītu apstākļus normālam tiesu varas darbam un dotu iespēju tiesu spriest atbilstoši sabalansētam Krimināllikumam.

Šajā brīdī mums patiesībā tiek piedāvāts identificēt grozījumus Krimināllikumā ar kādām konkrētām lietām. Tas ir absolūti nepieļaujami un tādā veidā mēs varam vienīgi panākt to, ka tiek deformēta gan tiesiskā kārtība, gan šī Krimināllikuma jēga.

Un viens, uz ko es jūs gribētu aicināt. Man nav pieņemama politiskās gribas izpausme Ādamsona kunga izpratnē. Šajā gadījumā mēs gribam pateikt, ka tiesa nevar piemērot pantu, kuram ir pavisam cita jēga, nekā šeit tiek parādīts. Tātad ar šo priekšlikumu patiesībā tiek deformēts absolūti 49.pants, un tāda lieta nav pieļaujama.

Likums ir jāskata kontekstā, katrai idejai ir jāatrod īstā vieta un tā nav identificējama ar vienu vai citu pārkāpumu, ar vienu vai otru kriminālnozieguma izdarītāju.

Aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Interesanti jau klausīties, ka Tautas partija neatbalsta savu ministru. Bet cienījamā Muižnieces kundze! Tādā gadījumā, ja netiek atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, izlasiet, kas paliek spēkā. Paliek spēkā otrā lasījumā atbalstītā redakcija, ka šī panta 1. un 2. daļa nav piemērojama, ja vainīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Ko tas nozīmē? Mūsu priekšlikums ir sekojošs, ka šā panta 1.un 2.daļa nav piemērojama, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Šeit tomēr ir būtiska atšķirība, vai prokuratūra uzrāda apsūdzību par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, vai arī tiesa pati pieņem lēmumu... spriež, vai šis noziegums ir smags vai sevišķi smags.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiesnesis nekad nevarēs spriest, absolūti tikai vadoties no saviem ētiskiem vai kādiem citiem uzskatiem. Viņam ir likums un Krimināllikums. Un jebkurš pants ierobežo arī tiesneša iespējas piemērot augstāku soda mēru vai arī zemāku soda mēru. Šādi panti ir. Tā ka nevajadzētu runāt šeit, ka absolūti, teiksim, tiesnesim ir jādod neierobežotas tiesības. Šeit tika pieminētas arī Amerikas Savienotās Valstis. Tur ir vēl ierobežotākas lietas. Ja viens tiesnesis par šādu lietu ir iedevis tādu sodu, tad otram tiesnesim vairs nekādas izvēles nav. Un šeit arī minēja to, ka vadlīnijas nav izstrādātas un, manuprāt, arī netiek izstrādātas, netiek pie tā nekas darīts. Un mēs tikai runājam, runājam, avīzes pilnas, un nekas nenotiek, ja. Tātad, kolēģi, lūdzu, izšķirieties vienreiz par šo lietu! Lūdzu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 19. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 3. — Ādamsona kunga priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav...

Dz.Kudums. Kā, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 2.priekšlikums.

Dz.Kudums. Es atvainojos. 2. — par atbildīgās — Aizsardzības un iekšlietu komisijas — priekšlikumu. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 15, atturas — 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 3., es atvainojos iepriekš, kad es par 2. neliku balsot. Lūdzu, 3. — Ādamsona kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums arī neparādās pirmoreiz parlamentā. Diemžēl visu laiku tas nav saņēmis arī parlamenta vairākuma atbalstu. Pašreiz spēkā esošā redakcija nosaka... 50.pants “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem”: “Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzības nodarījumus, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku.” Mana priekšlikuma būtība ir mazliet savādāka. Ja persona ir izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus un tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir izdarījusi laupīšanu, slepkavību, tādā gadījumā tad lielākais sods nevar dzēst mazāko sodu, šai gadījumā sods, kurš ir piespriests par slepkavību, nevar ietvert sevī arī laupīšanu. Tādā gadījumā tiesa šos te sodus saskaita. Mēs bieži vien minam ASV kā demokrātijas citadeli. Kāpēc Amerikas Savienotajās Valstīs nebaidās saskaitīt vai piespriest kādai personai septiņus mūža ieslodzījumus? Jā, pirmajā acumirklī tas skan it kā smieklīgi, bet par katru noziegumu ir jāiestājas arī konkrētai atbildībai. Mēs nevaram pieļaut, ka ir izdarīti 100 noziegumi, bet reāli viņš tiek saukts pie kriminālatbildības vai sodu izcieš tikai par vienu. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt 3. — manis iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK).

Cienītie kolēģi! Noziedznieks izdara divus noziegumus kopā un viņam piespriež noteiktu sodu par katru noziegumu un atsevišķi jāsēž divus, trīs gadus. Pieņemsim, par pirmo noziegumu viņam piespriesti divi gadi, par otro — trīs gadi. Kāpēc viņš var vienlaikus izciest sodu par diviem atsevišķiem noziegumiem? Protams, ir loģiski atbalstīt Ādamsona kunga priekšlikumu, ka par katru noziegumu viņam ir jāizcieš sods atsevišķi, nevis kopēji. Viņš jau pareizi teica, ka, ja mēs orientējamies, ņemam sev par piemēru Amerikas Savienotās Valstis, tad es domāju, ka Birznieces kundze arī atbalstīs šo priekšlikumu.

Es aicinu arī visus deputātus atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Varētu pēc būtības atbalstīt Ādamsona kunga priekšlikumu, bet ja tas ir loģisks. Bet, ja jūs atbalstāt tikai tāpēc, ka Amerikā ir tā, tad paskatieties arī citās valstīs: Čukotkā ir citi likumi, Japānā ir citi likumi, kāpēc jūs tikai uz to Ameriku? Varbūt jūs iepriekšējā diskusijā par iepriekšējo likumprojektu tā izdiskutējāties par latviešu tautību, ka aizmirsāt, ka dzīvojat tagad Latvijā, un Latvija tomēr nav Amerika, un te ir pilnīgi cita tiesiskā sistēma.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Cienījamie deputāti! Ļoti interesanti, ka Amerika tiek citēta. Mēs esam Eiropā, man liekas, mēs neesam Ziemeļamerikā.

Un otra lieta. Amerikā nav vienota, viena krimināllikuma, vienas kriminālprocesu sistēmas. Ir federālie likumi, un ir 50 atsevišķu štatu likumu sistēma. Es neticu nevienam šajā zālē, kas atsaucas uz Ameriku, kas nevar man precīzāk citēt, par ko ir runa. Tādēļ man ir neticība. Es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā, visnotaļ cienījamā Birznieces kundze! Pirms tam jūs citējāt to, kas notiek Amerikā, apspriežot likumu par reģistru. Tātad tur nav 50 dažādu likumu šajā gadījumā, bet šajā gadījumā ir 50 dažādu likumu. Bet, runājot par būtību. Pašreiz eksistējošā sistēma, kura pie mums pastāv, tas tik tiešām ir tīrākais padomju mantojums, un tas tika ieviests Padomju Savienībā, ka smagākais sods dzēš vieglāko. Eiropā tā nav! Ja mēs atsakāmies no Amerikas. Labi, Burvja kungs! Bet paskatāmies, kas tad notiek Eiropā, kāpēc Eiropas valstīs, Eiropas Savienības valstīs šie sodi tiek saskaitīti. Ja mēs ejam uz Eiropas Savienību, nu tad orientējamies vismaz uz Eiropas Savienības valstīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. 3. — Ādamsona kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 4, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 4. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums — ir atbalstīts komisijā. Protams, balsis dalījās.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 29. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk 5.priekšlikums.

Dz.Kudums. Tālāk 5. — Ādamsona kunga priekšlikums, balsīm daloties, komisijā tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 34.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 4, atturas — 37. Priekšlikums guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 6. — Saeimas deputāta Grīnblata kunga priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc šis priekšlikums ir noraidīts? Tāpēc, ka komisijas priekšsēdētājs diemžēl pārkāpa savas pilnvaras. Šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja un pieņēma trešajam lasījumam pagājušā gada 12. decembrī. Loģiski, ka mēs to būtu arī izskatījuši parlamentā vēl pirms Jaunā gada. Bet šī likumprojekta izskatīšana nez kāpēc nenotika. Tikai nedēļu atpakaļ beidzot mēs to izskatījām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un pēc tam izrādījās, kāpēc tas ir noticis. Tas ir noticis tāpēc, ka komisijas priekšsēdētājs nevirzīja šo likumprojektu viena iemesla dēļ — lai pievienotu grozījumus no citiem likumprojektiem, kuri pirms tam nebija guvuši parlamenta vairākuma atbalstu. Es aicinu arī komisijas priekšsēdētāju turpmāk būt korektam un vairāk tā nerīkoties!

Un arī.. kaut vai no šī formālā viedokļa neatbalstīja Grīnblata kunga priekšlikumu tāpēc, ka pēc būtības analoģiski panti jau šobrīd darbojas Krimināllikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Mēs atkal esam metušies pie niķa, kas, protams, nav noregulēts ne Satversmē, ne Kārtības rullī. Mēs mēģinām trešajā lasījumā piekabināt savas milzīgās konceptuālās idejas, pat tādas konceptuālas idejas, kas ir pirmajā lasījumā izgāzušās šīs valsts parlamentā, un, manuprāt, vēl 7.Saeimā mēs esam diskutējuši par šo tēmu — par trīs gadu brīvības atņemšanu par publisku aicinājumu nepildīt Latvijas likumus.

Es jau, uzstājoties no šīs tribīnes, teicu, ja es taksometrā taksistam saku, ka es tev piemetīšu piecus latus, ja tu pārkāpsi atļauto braukšanas ātrumu un uz lidostu mani aizvedīsi ar 120, nevis 90 kilometriem stundā, tad šo taksistu... nevis taksistu, bet mani, ārkārtīgi steidzīgo cilvēku, ja parlaments piekritīs izdošanai, ir iespējams notiesāt ar trīs gadu brīvības atņemšanu.

Es domāju, ka priekšlikums ir nepārdomāts un nav atbalstāms, kā trešajā lasījumā iesniegts. Šīs sazvērestības teorijas varbūt vajadzētu risināt ārkārtīgi .... nu, citos likumos. Jo es saprotu, ka tēvzemieši šo priekšlikumu iesniedza tāpēc, ka dažas organizācijas bija aicinājušas krievu etniskās izcelsmes, krieviem piederīgus cilvēkus nemācīties latviešu valodu vai kaut ko tamlīdzīgu, vai nerunāt latviski un tamlīdzīgi.

Es nedomāju, ka ar šādiem paņēmieniem vai ar šādām metodēm mēs šīs problēmas varam atrisināt. Mēs tās padarīsim varbūt slēptākas un to izpausmes varbūt nepatīkamākas.

Es aicinu noraidīt 6.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Grīnblats. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Es varu tikai... cienījamie... godājamie deputāti! Es varu tikai atbalstīt, ko Kārlis Leiškalns nupat teica, jo tiešām šis ir kaut kāds slēptais veids, kā trešajā lasījumā ielikt to, ko mēs jau noraidījām. Arī parāda, ka vismaz šajā priekšlikumā komisija pareizi noraidīja, jo, ja kārtīgi ieklausās gan Saeimas Juridiskā biroja juristos, kas vispār zina par juridiskajiem principiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, nevarētu sodīt krimināli par šādu publisku aicinājumu nepildīt likumus, kur jau pastāv administratīvi sodi, naudassodi un tamlīdzīgi. Tātad tiešām es aicinu noraidīt tā, kā atbildīgā komisija šeit iesaka.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, ka šajos jautājumos deputātiem un partijām ir dažāda izpratne par demokrātiju. Mūsuprāt, aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus, kas izteikts publiski un ar kuru Latvijas sabiedrībā jau saskārās, tai skaitā tiesu varai un citām izmeklēšanas iestādēm parādot pilnīgu bezspēcību, ir tādā vai citādā veidā jāregulē likumdošanā. Šis ir mūsu piedāvājums. Kas attiecas uz iepriekšminēto, ka braukšana taksometrā vai citas lietas, tad, uzmanīgi izlasot sankciju daļu, ir skaidri redzams: “soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem” (tātad arī ar mazāk nekā uz trim gadiem) “vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām”. Tātad arī ar sodu, kas ir ievērojami mazāks nekā 60 minimālās mēnešalgas. Tas ir orientēts uz to, ka tiesu vara un tiesneši ir spējīgi kompetenti izvērtēt, kāda sabiedriskā bīstamība kurā gadījumā ir — aicināt nepildīt to vai citu likumu, un, protams, ka tā bīstamība katrā gadījumā var būt ievērojami atšķirīga.

Šī iemesla dēļ mūsu partijas frakcija ir šādu priekšlikumu iesniegusi, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Māri, ar ārkārtīgu cieņu man tomēr jāsaka, ka jāsoda ir par to, ka likums tiek pārkāpts, un ir visdažādākie veidi un visdažādākās formas, kādā veidā mēs varam teikt: “Nu šito es nepildīšu vai es aicināšu...” Nu, nepildi šo likumu... es nezinu, mēs varam iebalsot likumos visādus brīnumus. Bet cilvēks ir apzinīga būtne, un, ja cilvēks pakļaujas kaut kādiem murgainiem aicinājumiem nepildīt likumus, tad aicinātāju par to sodīt, nu, nav pareizi. Manuprāt, te varētu strādāt pie šīs tēmas, bet tēma ir jāizstrādā. Jūs iedomājieties, cik sāksies denunciācijas, cik sāksies raksti par to, kur kāds būs saklausījis kāda teiktajā aicinājumu... publisku aicinājumu nepildīt likumus. Es domāju, ka tiesu vara, kas jau šobrīd ir noslogota līdz beidzamam, kas nespēj izskatīt lietas, kuras būtu jāizskata pēc būtības, saņems ārkārtīgi daudz ierosinājumu vai iedomātu ierosinājumu par lietām, kas ir jāizskata tāpēc, ka kāds kādu ir aicinājis publiski nepildīt likumu.

Nu, manuprāt, tas galīgi nav pareizi, un, manuprāt, šādu lietu mēs nevaram šodien tā vienkārši iebalsot trešajā lasījumā, un viss. Pie tam skaidrojums šim, ko nozīmē — publiski aicināt nepildīt likumus, ir ārkārtīgi plaši interpretējams. Muciņa kungs, piemēram, teica, ka aicinājums taksometrā nav aicinājums publiski. Bet, tā kā taksometrs ir publisks transporta līdzeklis, kas ir pieejams visiem, un ka tajā var atrasties šoferis, aicinātājs un klausītājs, tad es atkal interpretētu — protams, es neesmu jurists, Muciņa kungs, ka tas ir publisks aicinājums. Es ieteiktu tomēr vai nu jūs atsaukt, vai atteikties no šī priekšlikuma, kas ir vismaz nepārdomāts šobrīd. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šķiet, viena no vislielākajām Latvijas nelaimēm šodien ir, redzot, kā Leiškalna kungs un Muciņa kungs pat neklausās vispār vairs par to, par ko viņš nupat tik kvēli runāja, viņš nemaz nedzird, ko citi runā... Šķiet, viena no vislielākām nelaimēm ir ne tikai Leiškalna neklausīšanās tad, kad citi runā, bet arī visu mūsu attieksme pret likumpārkāpējiem, pret iespējamiem likumpārkāpējiem. Visa mūsu mīkstčaulība gan tad, kad mēs tik lēti atteicāmies no nāvessoda jēdziena, gan tagad, kad mēs tik lēti atteicāmies no dažāda veida stingriem sodiem, tā jau izpaužas arī šeit. Ne jau velti viens no mūsu jautājumiem iekšlietu ministram tikšanās laikā bija tas, kāpēc vēl joprojām nav ierosināta neviena krimināllieta pret nacionālboļševikiem. Neviena! Lasot tās lapiņas, ko viņi izplata, paskatoties tajā saturā, vispār ir jāparausta plecus, ka mēnešiem ilgi ir nepieciešama šādu lapiņu satura analīze. Tur nav tikai aicinājumi nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tur ir klāt vēl krietni daudz kas cits. Neskatoties uz to, nekāda uztraukuma, nekādas vēlēšanās šo organizāciju kaut vai kaut cik iespiest kaut kādos rāmjos. Nē, to mēs nenovērojam! Protams, šāda mīkstčaulīga runāšana tāpēc arī šodien ir organizāciju kaut vai cik iespiest kaut kādos rāmjos. Nē, to mēs nenovērojam! Protams, šāda mīkstčaulīga runāšana tāpēc arī šodien ir jāklausās. Nu ko, dzīves izlutinātie, labi paēdušie Saeimas deputāti, kas viņiem ko satraukties, ka kāds aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Nav ko brīnīties!

Vienīgi gribētos pateikt tā. Tieši tāpēc jau ir šī visatļautība, tieši tāpēc ir šie smagie noziegumi, ka nav jau nekādas īpašas pārliecības, ka būs jāsaņem par to nopietns sods. Bet šos noziegumus jau nesagatavo tā uzreiz. Vispirms aicina nepakļauties, aicina nepildīt, parāda ar savu piemēru, ka var nepildīt, nāk runāt pēdējās muļķības par taksometru šoferiem. Cilvēki, kas paši pārsniedz ātrumu un krietni pārsniedz ātrumu braucot, nāk un aģitē par to, ka jāpilda Latvijas Republikas likumi. Lūk, šādā absurdā situācijā mēs arī esam nonākuši tieši tāpēc, ka mums trūkst stingrības un noteiktības, raugoties uz saviem likumiem.

Joka pēc jāpasaka arī, ka diez vai kāds ir notiesāts vai vismaz kāda lieta ir ierosināta par nepārtrauktiem aicinājumiem gāzt Latvijā esošo iekārtu, kas izpaužas diezgan bieži gan saietos, gan mutiski, gan rakstiski. Šķiet, neviena krimināllieta par tādām lietām nav ierosināta. Līdz ar to, protams, nav jau ko brīnīties. Šī gļēvā runāšana un pēc tam šis gļēvais balsojums, kura izdruka tiešām būs jāapskatās, tas būs skaidrs apliecinājums mūsu kopējai mīkstčaulībai, un tāpēc nebrīnīsimies ne par slepkavībām, ne par aicinājumiem gāzt valsts varu, ne par milzīgajiem kukuļņemšanas apmēriem. Nebrīnīsimies par tādām lietām, un iespējams, ka viens otrs no tiem mīkstčauļiem pats ir iejaukts kaut kādā tamlīdzīgā pasākumā. Tā ka, kā sacīt, savējos jau pazīst!

Tā ka es aicinu atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka savējos pazīst, un tāpēc dažreiz paraksta papīrus, atlaižot to otru no tā cietuma laukā. Tā ka savējos jau pazīst. Par to, Juri, varam strīdēties!

Bet, ja tā godīgi, paskatieties tā nopietni, par ko parasti soda? Par nodarījumu! Krimināllikumu pamatā jau ir tas, ka pat par nodomu, kurš nav īstenots... Atvainojiet, dusmās kurš kādreiz nav pateicis sievasmātei: “Velns, nu tu man dabūsi!” Vai kāds no jums patiešām taisās sievasmāti sist vai, nedod Dievs, nosist! Nu taču ne! Bet tas jau ir izteikts nodoms! Un nevar tiesāt cilvēku par nodomu. Šeit vēl smagāk! Nav runa pat par nodomu. Bet par aicinājumu. Cilvēks izsaka muļķību, tātad tas, ka viņš aicina nepildīt likumu, tā ir muļķība. Un mēs taisāmies viņu krimināli sodīt par muļķību.

Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, es atgādināšu vienu: aicinājums var būt tiešs un netiešs. Un šeit, zālē, pie pilna sastāva ir 100 cilvēki, kuri katru ceturtdienu netieši aicina nepildīt Latvijas Republikas likumus. Jo jūsu ierosinātie labojumi, kas tad būtībā ir: — netiešs aicinājums nepildīt esošo likumu. Vai jūs to gribat vai negribat, un tas ir pareizi! Jūs mēģināt uzlabot tiesisko sistēmu, uzlabot likumdošanas bāzi, bet tas ir netiešs aicinājums nepildīt nepareizos likumus no jūsu izpratnes. Tādā gadījumā visam simtam ir jāsēž nevis šajos krēslos, bet citos krēslos, pie cita izrotājuma saskaņā ar šo loģiku, kas pašlaik tiek ieviesta.

31.darba kārtības jautājumā mēs izskatīsim ļoti skaistu likumu, kur mēs laikam balsosim visi ļoti vienoti. “Alkohola aprites likums”. Ar visiem tiem Damberga un Andropova labojumiem, kurus nepildīs neviens, šos normatīvus nepildīs! Un mēs to visi apzināmies, nobalsosim par. Bet tanī pašā laikā tagad runājam muļķības.

Viena no lielākajām nelaimēm laikam ir tā, ka šo likumu iesniedza šeit, neizskatot Juridiskajā komisijā, kā nākas. Un tā patiešām ir nelaime, jo kurpniekam ir jāšuj kurpes, nevis jāražo!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Kolēģi! Man šķiet, ka ir pilnīgi nekonstruktīvi sākt vienam otru apvainot, smieties, ķircināt un visādā veidā apšaubīt šī priekšlikuma iesniedzēju nodomus. Nodomi noteikti ir bijuši ļoti labi. Un es patiešām ticu, ka Grīnblata kungs labticīgi domā, ka ar šo priekšlikumu nav nekādu juridisku problēmu.

Es esmu spiesta konstatēt, ka ir gan juridiskas problēmas. Mēs esam likumdevēji, mēs paši rakstām un pieņemam likumus, un mēs zinām, ka, lai gan lielākā daļa likumu tiešām sastāv no divām daļām — no tiesībām un no pienākumiem —, tomēr pietiekami nozīmīgu mūsu pašu pieņemto likumu daļu veido arī tādi likumi, kuri neparedz nekādus pienākumus, kuri dod tikai tiesības vai pat kādām cilvēku grupām rada kādas īpašas privilēģijas.

Mēs paši zinām, ka mēs ar likumu, piemēram, nododam kādas personas, fiziskas vai juridiskas, īpašumā kādos nekustamos īpašumus. Mēs izdarām tādas tiesiskas darbības, kas ir tikai tiesības, tikai privilēģijas radošas. Un, ja šie cilvēki nevēlētos pieņemt šīs īpašās tiesības vai privilēģijas vai pat aicinātu citus pilsoņus, publiski aicinātu tās nepieņemt un neizmantot, tad to var vērtēt visdažādākajā veidā, bet kriminālsodāms tas nedrīkstētu būt nekādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt par šo priekšlikumu no Grīnblata kunga puses, ka tas tiešām šoreiz nav vietā šeit šajā likumprojektā. Jo diemžēl... komisijas vadītājs Kuduma kungs pārkāpj Kārtības rulli. Un tas jau vairs nav normāli!

Bet tagad par pašu likuma būtību. Es, interesanti, gribētu redzēt tās soda izciešanas vietas, ja, pieņemsim, katru dienu mēs aizturētu simtiem un simtiem šos cilvēkus, kas aicina nepildīt Latvijas likumus. Kur jūs ņemtu, pirmkārt, ieslodzījuma vietas? Un vai jūs esat pārliecināti, Grīnblata kungs, ka nu visi tie cilvēki maksās tās 60 mēnešalgas? Nu tas taču ir galīgi absurds! Es saprotu, ka būtībā jūsu doma bija ļoti laba, bet tad es gribētu atgādināt jums, cienījamie “Tēvzemes un Brīvībai”/LNNK deputāti, žēl, ka likums tik tiešām nedarbojas ar atpakaļejošu datumu.

Tad, kad šī zāle vēl nebija aprīkota ar šīm ozolkoka mēbelēm, šeit bija cita solu rinda. Es skaidri atceros kā šodien, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti teica ignorēt 1990.gada 4.maiju, neatzīt Latvijas neatkarību. Žēl, ka nav atpakaļejoša datuma. Jūs teicāt, ka tas nav atzīstams. Vai jūs šodien sēžat šeit, parlamentā? Nevajag liekuļot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidija vārdā es ierosinu ņemot vērā to, ka šodien Saeimu apmeklē vizītē NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons, izsludināt pārtraukumu no 14.50 līdz 15.50. Vai nav iebildumu?

Lūgums jums ierasties zālē pulksten 15.15, kad ģenerālsekretārs teiks uzrunu Saeimai. Paldies!

Pārtraukums stundu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Lords Džordžs Robertsons — NATO ģenerālsekretārs. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Šodien mūsu parlamentu vizītē ir apmeklējis NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons. Lūdzu, Robertsona kungs, jums vārds uzrunai parlamentā!

 

Dž.Robertsons (NATO ģenerālsekretārs). Spīkera kungs! Godājamie parlamentārieši! Jūs redzat, ka es esmu ļoti priecīgs būt šeit un izmantot šo iespēju, lai pateiktu jums dažus vārdus un varbūt arī uzklausītu dažus jautājumus.

Kā jau es sacīju spīkera kungam, tad, kad es sāku darbu Briselē un beidzu darbu Apakšnamā, es domāju, ka man visas atlikušās dzīves laikā vairs nenāksies atbildēt uz āķīgiem jautājumiem no parlamentāriešu puses. Bet man nav bijusi taisnība, jo, ņemot vērā to, ka man nākas būt 19 NATO dalībvalstīs un 27 citās valstīs, kuras piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, es noteikti tiekos arī ar šo valstu parlamentāriešiem, un tieši jūs esat demokrātijas pārstāvji savās valstīs. Jūs ieceļat savas valdības, un jūs pārstāvat kontinuitāti saistībā ar sabiedrības viedokli un esat tautas balss savā valstī. NATO nesastāv no valdībām, to veido valstis, un, ja arī jūsu valsts šā gada novembrī tiks uzaicināta kļūt par dalībnieci šajā unikālajā aliansē, tad, protams, arī jūs varēsiet veikt savu lomu aliansē atbilstoši tās noteiktajiem standartiem. Tas attiecas gan uz militārajiem, gan drošības kritērijiem, kas ir visas šīs organizācijas pamatā. Arī attiecībā uz tās lomu drošības sekmēšanā un nostiprināšanā gan pašlaik, gan arī nākotnē.

Tātad, tā kā tuvojas Prāgas sammits, jums jāzina, ka dalība NATO nav tikai gods, kas tiek piešķirts jums vai šai valstij. Tā nav arī dāvana vai kaut kāda solidaritātes atzīšana saistībā ar pagātnes notikumiem.

Dalība vissekmīgākajā drošības aliansē ir liela atbildība, milzīga atbildība un arī nasta, jo tas nozīmē pienākumus un demokrātisko standartu ievērošanu. Un tas prasa arī izdevumus aizsardzības sektoram, un tāpēc parlamentāriešiem bieži vien ir grūti, un viņiem bieži būs jāizdara smaga izvēle.

Jūsu valsts ir nolēmusi iestāties šajā aliansē un iegūt to, ko tā nodrošina, proti, kolektīvo drošību — tātad visu to, ko šī koleģiālā saime, kurā pārstāvētas mieru mīlošas tautas, var dot. Tāpēc, tajā iestājoties, arī jums ir nepieciešams uzņemties atbildību, jo jūs nevarat vienkārši būt šīs drošības patērētāji, tikai saņemt šīs drošības garantijas. Ja jūs gatavojaties kļūt NATO dalībvalsts, tad jums jābūt arī devējiem no savas puses. Jūs ieguldāt kaut ko no savas puses, un tas ir būtiski svarīgs moments. Gan militārajā ziņā, gan arī pilsoniskajā jomā ir jābūt visaugstākajiem standartiem.

Es, protams, negribu šeit gari un ilgi runāt, es pat nezināju, ka mani lūgs uzstāties ar runu, bet, tā kā es runājos ar politiķiem, tad jāsaka, ka politiķi nekad nevienā valstī nevar atturēties no šādas runu teikšanas.

Taču būtībā es gribu pievērsties pāris jautājumiem, kas attiecas tieši uz jums un jūsu kā parlamenta pārstāvju atbildību.

Šis jums būs ļoti karsts gads. Es redzēju kādu šārīta laikrakstu, kurā es esmu izteicies, ka Latvijai šis gads būs karsts laika periods. Laikam temperatūra ārpusē šobrīd ir –6 grādi, bet ceru, ka jūs saprotat, kāda ir atšķirība karstumam klimatiskajā ziņā un politiskajā ziņā.

Viens no jautājumiem, kurā NATO gaidīs rīcību no Latvijas parlamenta, būs atvieglot valdībai lēmumu pieņemšanu par dalībvalstu bruņoto spēku dislocēšanu, neliekot nekādus šķēršļus no parlamenta puses.

Mēs gribam — un daudzi parlamenti to grib — saņemt paskaidrojumus no valdības par karaspēka izvietošanu. Taču šobrīd NATO darbības galvenā būtība ir ātra reaģēšana, ātra karaspēka dislocēšana. Piemēram, pagājušajā gadā bijušajā Dienvidslāvijas Republikā, Maķedonijā, no brīža, kad tika pieņemts politisks lēmums, mēs piecu dienu laikā no 12 valstīm izvietojām gandrīz 5000 vīru. Tā ir mūsdienu NATO būtība: krīžu novēršana, krīžu pārvarēšana, ātrās reaģēšanas pasākumi, un jums šajā sakarā jāizveido jauns, moderns mehānisms, lai valdība varētu reaģēt atbilstoši savām saistībām ar NATO.

Nākamais svarīgākais jautājums, kuram uzmanīgi sekos NATO dalībvalstis, būs tas, ko jūs šajā gadā paveiksiet saistībā ar Vēlēšanu likumu un tā atbilstību standartiem, kurus ievēro NATO dalībvalstis un visplašākā starptautiskā sabiedrība. Grozījumi Vēlēšanu likumā jūsu ziemeļu kaimiņvalstī nenoliedzami ir pievērsuši arī lielāku uzmanību tām debatēm, kas norisinājās šeit, parlamentā. Šo debašu rezultātā pieņemtais likums lielā mērā noteiks to, kāds lēmums novembrī tiks pieņemts Prāgā.

Tāpat tas attiecas uz valodas jautājumu Latvijā vispār. Es pilnīgi atzīstu un daudz labāk nekā citi saprotu sarežģītos vēstures notikumus šajā pasaules daļā, kolektīvo atmiņu, kas ir saglabājusies. Neviens nedrīkstētu izdarīt kādu acumirklīgu secinājumu par Baltijas valstīm, kādus ātrus un vienkāršotus slēdzienus. Taču tajā pašā laikā jāteic, ka mēs sagaidām, ka dalībvalstīs sabiedrība būs integrēta un neviens nebūs izstumts. Attieksme pret minoritātēm ir ļoti svarīga jebkurā gadījumā, un šīs problēmas, šo jautājumu risināšanai ir ļoti liela nozīme pat tad, ja šobrīd valstī nav spriedzes, taču nākotnē šādi spriedzes momenti varētu parādīties. Šo jautājumu risināšana ir faktors, kam mēs pievērsīsim uzmanību, taču tas, kā jūs tos risināsiet, lielā mērā ir jūsu pašu rokās.

Es apsveicu jūsu vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, un es zinu, ka šobrīd 60% jūsu sabiedrības atbalsta jūsu valsts iestāšanos NATO. Es domāju, ka varbūt šis ir viens no vissvarīgākajiem brīžiem šīs mazās Baltijas valsts vēsturē. Atbildība, kas gulsies uz valsts vadības pleciem šobrīd, gan valdības pārstāvjiem, gan parlamentāriešiem, būs ļoti liela atbildība.

Divdesmit vienu gadu es esmu bijis ievēlēts parlamentārietis savā valstī, un vēl arvien esmu savas valsts parlamentā neievēlētās daļas loceklis, tāpēc es saprotu un labāk nekā daudzi citi zinu, kāda nasta gulstas uz jūsu pleciem, bet es tomēr gribu jums atgādināt, cik svarīgs būs jūsu šāgada veikums un cik nopietna būs tā vēsturiskā nozīme gan jums, gan visiem tiem cilvēkiem, kurus jūs pārstāvat.

Liels paldies par jūsu uzmanību, un es ar prieku atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

 

Sēdes vadītājs. Paldies, Robertsona kungs! (Aplausi.)

Lai nekavētu laiku, ķersimies pie jautājumiem! Kā pirmajam vārds opozīcijas frakcijas — apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” — priekšsēdētājam Jānim Jurkānam. Lūdzu!

J.Jurkāns (PCTVL). Jūsu ekselence! Es vēlētos uzdot jautājumu, kājās stāvot. Es pārstāvu frakciju, kas saucas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Tāpēc man ir viena replika un viens jautājums.

Mana replika ir šāda. Valsts, kas robežojas ar jūru, nevar būt maza valsts. Tā kā mēs esam pie jūras un mūsu valsts robežojas ar jūru, mēs nemaz neesam tik maza valsts, un tāpēc mans jautājums būtu šāds: vai ir iespējams, ka NATO paplašināšanās notiks vairākos posmos: pirmais posms — uzaicināšana un otrais posms — uzņemšana?

Dž.Robertsons. Jautājumu par to, vai valsts var būt liela vai maza, atrodoties pie jūras, es arī ļoti labi saprotu, jo arī es esmu dzimis mazā Skotijas salā pie paša Ziemeļatlantijas okeāna. Varētu teikt, ka kopš dzimšanas man ir lemts būt saistībā ar šo Ziemeļatlantijas aliansi, ko mēs tagad paplašinām līdz Baltijas jūrai. Faktiski mēs jau tur esam — mūsu dalībvalstis ir Vācija, Dānija un Polija, un potenciāli mēs varētu iet arī tālāk.

Būs posmi — jā! Protams, iepriekšējais modelis, runājot par iestāšanos NATO, bija šāds: bija uzaicinājums sammitā, pēc tam sekoja detalizētas uzņemšanas sarunas ar kandidātvalsti par to, kas tai jādara; šīs sarunas notiek, un pēc tam notiek pati uzņemšana. Tā tas ir bijis pagātnē. Šoreiz šī norise būs varbūt atšķirīga — atkarībā no tā, kāds tad būs attiecīgi 19 NATO dalībvalstu valstu vadītāju kolektīvais lēmums novembrī saistībā ar 9 pieteikumiem. Šobrīd nekādi lēmumi nav pieņemti — ne pozitīvi, ne negatīvi, to es apgalvoju, un jūs varat man pilnīgi ticēt, ka tas tā ir, — un arī es varbūt nevienam neticētu —, bet es jums saku, ka šobrīd tiešām nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, un tie pat netiks apsvērti līdz sanāksmei Reikjavīkā, kas notiks maijā. Tomēr ir pilnīgi iespējams, ka var būt arī citāda šī procedūra.

Kā jūs zināt, potenciāli šī varētu būt NATO lielākā paplašināšanās tās 52 vai 53 gadu pastāvēšanas laikā. Kad lēmumi tiek pieņemti, tie ir neatgriezeniski; ja šādi galīgie lēmumi tiks pieņemti par valstīm, kuru skaits var būt no 1 līdz 9, var gadīties, ka mums būs jāapsver dažādas metodes, lai nodrošinātu to, ka solījumi, kas tiek doti, tiek arī pildīti. Un tāpēc es saku jums, šim parlamentam, ka finansējuma aizsardzības sektoram — 2% apmērā no IKP — nostiprināšana likumā ir ļoti labs veids, kā jūsu valsts dod solījumu, apzinoties, ka šis solījums tiks izpildīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajam vārds Jurim Dobelim, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijas deputātam.

J.Dobelis (TB/LNNK). Robertsona kungs, neliels ievads. Vērtējot Krievijas pašreizējo tieksmi sadarboties ar NATO un rietumvalstīm kopumā, pārdomas rada Krievijas līdzšinējā kursa pārāk straujā revidēšana pēc 11.septembra, kas varētu būt veikta īstermiņa interešu dēļ, piemēram, lai attaisnotu brutālo karu Čečenijā. Tāpēc NATO kandidātvalstu, it īpaši Baltijas valstu, piesardzību var radīt gan forma, kādā tika piedāvāta NATO un Krievijas sadarbība formātā “19 plus 1” bez konsultācijām ar kandidātvalstīm un pat NATO dalībvalstīm, gan iespējamā Krievijas vieta NATO lēmumu pieņemšanas procesā, kas šobrīd tīri fiziski iezīmēta starp Spāniju un Portugāli. Jāņem vērā vēl aizvien nenoteiktie attīstības procesi pašā Krievijā, kas, domājot par Baltijas valstu turpmāko attīstību, kārtējo reizi liek apdomāt Krievijas rīcību — ka, neatsakoties no agrākajām politiskajām tieksmēm, Krievija pastāvīgi iejaucas Baltijas valstu iekšējās lietās un pat neatzīst Baltijas valstu okupācijas faktu.

Un tāpēc ir jautājums: kādu jūs varētu paredzēt Krievijas vietu šajā formātā “19 plus 1”, piedaloties nopietnu NATO lēmumu pieņemšanas procesā? Paldies!

Dž.Robertsons. Atļaujiet izteikt dažas personiskas dabas atziņas par Krievijas reakciju uz 11.septembra notikumiem.

Attiecībā uz Krievijas reakciju es ticu, ka tā bija patiesa un īsta, no sirds, un es domāju, ka tas bija Krievijas prezidenta Putina personiskais viedoklis, taču tas atspoguļoja krievu tautas dziļākās jūtas.

Es ticu tam tāpēc, ka esmu ticies un runājis ar pašu prezidentu Putinu, kā arī ar daudziem citiem. Es domāju, ka Krievijas tauta un vadība bija šokēta tāpat kā visa pasaule, uzzinot par 11.septembra notikumiem.

Es nekādus citus motīvus aiz šīs līdzjūtības izpausmes nesaskatu. Domāju, ka šie visi ieteikumi bija no sirds, un, manuprāt, reakcija no Maskavas puses bija īsta un neviltota, jo būtībā tas bija bezprecedenta piedāvājums gan attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, gan uz palīdzības sniegšanu Amerikas tautai, reaģējot uz baisajiem uzbrukumiem. Tas ir mans personiskais viedoklis, un es tik tiešām tā arī uzskatu. Es esmu runājis ar prezidentu Putinu arī par šiem jautājumiem un domāju, ka tas nebija nekādi saistīts ar Krievijas centieniem, lai aizsegtu kādu savu tābrīža rīcību. Es domāju, ka tas nekādā ziņā nekavēs mūs atgādināt Krievijai par tās atbildību par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā un citur, jo mēs uzskatām, ka šāds atgādinājums ir taisnīgs un pamatots. Taču pirmo reizi 60 gadu laikā krievi un Krievijas vadība tik tiešām apzinājās, ka karš ir kopīgs drauds mums visiem un arī kopīgs ienaidnieks, ka ar to var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, kopīgiem spēkiem. Veiktie terora akti Ņujorkā, kad lidmašīnas ietriecās dvīņu torņos, tikpat labi varēja būt vērsti pret Vasilija Svētlaimīgā katedrāli, un tikpat viegli nākamās teroristu akcijas varētu notikt Sarkanajā laukumā, Volgogradā vai Pēterburgā, Vašingtonā vai Čikāgā. Būtībā šis būtu jāuzskata par vēsturisku brīdi. Tā rodas vēsture. Un ideoloģija ir pilnīgi nesvarīga. Virsroku gūst cilvēcība. Un, es domāju, ja tas tik tiešām tā ir, tad arī krievi tāpat kā, teiksim, citas tautas, dzīvojot faktiski šajā mazajā pasaulē, uzskata, ka ar šādiem riskiem un draudiem var tikt galā, vienīgi sadarbojoties, nevis rīkojoties atsevišķi. Es arī domāju, ka šī tiešām ir tāda izdevība, un mums visiem vajadzētu to izmantot.

Es biju Maskavā novembrī. Es biju Maskavā pēc tam, kad biju bijis Vašingtonā, pēc tam, kad biju jau runājis ar visu NATO dalībvalstu vēstniekiem un dzirdējis iniciatīvas attiecībā uz sadarbību ar Krieviju. Un to teica jau britu premjers, arī itāļu un spāņu premjeri, Francijas prezidents un Vācijas kanclers. Es faktiski jau pēc savas personiskās ierosmes devos uz Volgogradu vai Maskavu. Attiecīgās valstis jau bija paudušas savu nostāju. Un es domāju, ka ļoti svarīgi ir atzīt, ka pārmaiņas psiholoģijā un pieejā jautājuma risināšanai var notikt, un tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu cilvēkiem pārmest, ja viņi maina savu attieksmi, bet tomēr vajadzētu ticēt, ka viņi maina savu attieksmi pret daudzām lietām. Es domāju, ka arī tas mums ir jāņem vērā. Un, lūk, šā apstākļa dēļ NATO dalībvalstu ārlietu ministri, pagājušā gada decembrī tiekoties savā sanāksmē Briselē, nolēma, ka viņi varētu izveidot šādu te padomi — “19 plus viens”, lai risinātu problēmas, kuras prezidents Putins nosaucis par kopīgo interešu loģiku, piemēram, cīņa pret terorismu, pret masu iznīcināšanas līdzekļu izplatību, arī attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu...

Jomās, kurās mēs jau sadarbojamies un par kurām mēs, iespējams, varētu pieņemt kopīgus lēmumus, es domāju, šī izdevība ir jāizmanto, jo tas varbūt ir zināms lūzuma punkts vēsturē. Ja neveiksies, tad neveiksies, taču, ja tomēr izdosies un ja būs panākumi, tad tas mainīs visu pasauli. Un es domāju, ka brīvās pasaules valstu vadītājiem tiešām būtu jāizmanto šāda izdevība un jāraugās, lai tā neizslīdētu no rokām, kā tas dažkārt ir bijis pagātnē, kad cilvēki, teiksim, tādi kā jūs un varbūt arī jūsu priekšteči, ir palikuši zaudētājos. Skatīsimies augstsirdīgi uz šīm lietām, taču būsim arīdzan ļoti reālistiski, jo tas ir gan Krievijas nacionālajās interesēs, gan arī katras NATO dalībvalsts un kandidātvalsts nacionālajās interesēs. Jo Krievija, kas būs cieši saistīta ar Rietumu vērtībām un standartiem, būs Krievija, kas dzīvos mierā ar saviem kaimiņiem, un Krievija, kas nostiprinās arī savu drošību. Es domāju, ka Krievija uz to arī tiecas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Birzniecei — “Latvijas ceļa” frakcija.

I.Birzniece (LC). Jā, paldies, tiek runāts par to, ka šī NATO paplašināšanās būs pēdējā. Vai jūs uzskatāt, ka būs arī turpmāk un vēl kādi NATO paplašināšanās raundi, vai arī jūs domājat, ka šis būs bijis vienīgais NATO paplašināšanās raunds, vai pēc Prāgas sammita varētu būt gaidāma vēl kāda paplašināšanās kārta?

Dž.Robertsons. Es nedomāju, ka tās ir paplašināšanās beigas. Mēs taču nevaram aizslēgt atvērtās durvis! Gluži vienkārši aiztaisīt tās ciet, sacīdami: “Viss, jau pilns!” Tā teikt pēc sammita Prāgā būtu tikpat nepareizi, kā tas būtu varējis būt Madridē 1997.gadā... Varbūt būs citas valstis, kurām neveiksies šajā gadā, bet kuras gribēs turpināt darbu, lai iestātos NATO. Varbūt būs arī vēl citas valstis, kuras uzskatīs, ka tām ir pienācis brīdis pievienoties aliansei, kuras varbūt vēl šobrīd nepiedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, bet kuras vēlēsies to darīt. Tas nebūs galīgais vai pēdējais paplašināšanās raunds. Tomēr katrai fāzei vai katram etapam, protams, ir jābūt pabeigtam, turklāt jābūt ļoti sekmīgam, jo citādi jau vairs nebūs tālākās motivācijas, cilvēkiem un tautām nebūs vēlmes iestāties aliansē.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tad, kad tiek pieņemti lēmumi, tie būtu saprātīgi, jo nav tāda īpaša mehānisma, kā izslēgt kādu NATO dalībvalsti. Būtībā mūsu darba pamatā ir konsensa princips. Tītari jau nebalso par Ziemassvētkiem. Arī valstis pašas sevi neizbalsos no alianses, tāpēc šis Prāgas sammits būs tik ļoti, ļoti svarīgs aliansei un tām valstīm, par kurām sammitā lems. Tāpēc ies karsti, un nevienu brīdi nevarat būt pašapmierināti, jo katra minūte būs svarīga un uzmanība tiks veltīta visam tam, kas katrā no kandidātvalstīm notiek.

Sēdes vadītājs. Pēdējam jautājumam vārds Aleksandram Kiršteinam — Tautas partijas frakcijas deputātam, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedram.

A.Kiršteins (TP). Godājamais lord Robertson! Progress ir ļoti liels. Vēl pirms pieciem sešiem gadiem mums teica — leciet uz galvas baseinā! Ja jums izdosies skaisti ielēkt atbilstoši noteikumiem un jūs nenositīsities, varbūt mēs ielaidīsim ar laiku arī ūdeni šajā baseinā!

Pirms dažiem gadiem mums bija jāizmaina Pilsonības likums, un no EDSO puses mums solīja, ka tie ir pēdējie labojumi Latvijas likumdošanā, dažas nepieciešamās izmaiņas, lai mēs līdzinātos demokrātiskām valstīm. Pagāja daži gadi, un pagājušajā gadā mums teica, ka mums jāievieš patiešām pēdējie nebūtiskie labojumi Valodas likumā, un mēs to arī izdarījām. NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas ziņojumā, ko gatavo Koendera kungs, par Latviju ir teikts, ka visas EDSO prasības un arī citu starptautisko organizāciju prasības ir izpildītas un ka Latvijā neatkarības periodā līdz šim ir bijušas trīs vēlēšanas, un ka Latvijas parlaments ir ievēlēts brīvās un godīgās vēlēšanās — “free and fair elections”. Tur nekas nav teikts, ka pēkšņi ir parādījusies atklāsme, ka nākamās vēlēšanas varētu būt negodīgas un būtu jāmaina likums.

Taču mans jautājums ir par to, ka, jo vairāk mēs dzirdam, ka “trešajām” valstīm nebūs veto tiesību NATO paplašināšanās jautājumā, jo vairāk mēs Latvijā saprotam, ka jau iepriekš būtu vēlams saskaņot visus jautājumus ar Krieviju, lai tai nebūtu lielu iebildumu. Jūs nesen viesojāties vairākas reizes Krievijā. Sakiet, ģenerālsekretāra kungs, — vai jums pēc sarunas ar Krievijas prezidenta kungu un ar citām likumdošanas un valdības personām neradās tāda pārliecība, ka Krievija jau gandrīz ir piekritusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanai aliansē? Bet, ja vēl nav, vai tuvākajā laikā, tas ir, nākamajos mēnešos līdz Prāgas sammitam, Baltijas valstīm nevarētu no Krievijas vai NATO valstu puses rasties dažas jaunas papildu prasības likumdošanas jomā? Paldies!

Dž. Robertsons. Man nav izveidojies tāds viedoklis, vai Maskavā radies iespaids, ka Krievija apsveiktu Baltijas valstu, Slovēnijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Maķedonijas vai Albānijas uzņemšanu aliansē. Prezidents Putins, atrodoties man blakus Briselē oktobrī, skaidri teica, ka viņam nepatīk šī NATO paplašināšanās ideja. Viņš domā, ka tas nav nedz minēto valstu, nedz Krievijas drošības interesēs, taču viņš norādīja un atzina, ka NATO pati pieņems savus lēmumus un ka to nevar ietekmēt nekāda cita — trešā valsts. Viņš atzina arī to, ka visām kandidātvalstīm, kuras pretendē uz iestāšanos NATO, ir suverēnas tiesības pašām pieņemt lēmumus par savu drošību. Tas, protams, ir tas, ko viņš sacīja, un būtībā tur nekādu pretrunu faktiski nav.

Es uzskatu, un arī NATO ir pārliecināta, ka pēdējā paplašināšanās faktiski ir palīdzējusi un devusi labumu Krievijas nacionālajām interesēm, tāpēc ka ir izveidojusies daudz stabilāka situācija Viduseiropā un ir lielāka prognozējamība, kuras nebija līdz tam, pirms šīs trīs valstis — Polija, Čehijas Republika un Ungārija — nebija kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Prezidents Putins, nesen viesojoties Varšavā, augstu novērtēja Krievijas un Polijas savstarpējās attiecības, un es domāju, ka tā jau ir fakta atzīšana, ka Polija tagad ir droša, stabila un pārliecināta Viduseiropas un jau plašākās Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts. Tomēr Krievijai nebūs nekādu veto tiesību, un tā šādas tiesības arī nav prasījusi, un tai Prāgā tādas netiks piešķirtas. Lēmumus pieņems NATO vadītāji, balstoties uz katras konkrētās kandidātvalsts ieguldījumu, tās atbilstību NATO militārajiem, aizsardzības un plašākiem politiskiem mērķiem, kā arī balstoties uz demokrātijas standartiem un pilsoņa tiesību standartiem, brīvību likuma priekšā, tiesiskās sistēmas kvalitāti, stingriem pasākumiem korupcijas apkarošanā.

Pasākumiem cīņā pret korupciju būs milzīgi liela nozīme tieši NATO vērtējumā, izskatot attiecīgo kandidātvalstu iesniegumus, tiks vērtēta arī attieksme pret minoritātēm, labas attiecības pret kaimiņvalstīm kopumā, nevis ar kādu konkrētu valsti, tiesiskās sistēmas kvalitāte, spēja saglabāt informācijas slepenību, ja jūs kļūsiet par alianses dalībvalsti, — tā standartu pakete, kas ir noteikta un vēl joprojām pastāv.

Protams, demokrātijas apstākļos standarti nav nemainīgi, jums un mums ir nemitīgi jānodrošina, lai demokrātiskie standarti, kurus mēs piemērojam attiecīgajā sabiedrībā, tiešām arī atbilstu attiecīgajiem apstākļiem un laikam. Un sabiedrība, kurā domā par katru tās locekli, nav nekas sastindzis, ko varētu plānot piecus, trīs vai divus gadus uz priekšu. Svarīgi ir tas, kā jūs rīkojaties konkrētajā situācijā. Lūk, tas ir svarīgi!

Un joprojām aktuāls būs jautājums par Vēlēšanu likumu, Valodas likumu un to ietekmi uz integrētas sabiedrības veidošanos. Šie jautājumi būs aktuāli līdz pat novembrim un arī vēl pēc tā. Tiem būs liela nozīme.

Jūs varbūt esat pamanījuši, ka man ir neliels akcents angļu valodā, jo es nāku no tās Apvienotās Karalistes daļas, kas zināmā veidā klimatiskajā ziņā varētu atbilst Baltijas valstīm. Es esmu no Skotijas. Britu demokrātiskā sistēma ir viena no senākajām sistēmām visā pasaulē. Senāka ir vēl tikai Islandē. Taču pirms četriem gadiem britu Konstitūcija faktiski tika pilnībā grozīta, lai ļautu darboties parlamentam Skotijā, arī Velsas un arī Ziemeļīrijas asamblejām. Tā ka faktiski tie bija nozīmīgākie grozījumi mūsu Konstitūcijā pēdējo 300 gadu laikā. Modernizācija bija nepieciešama, lai varētu nodrošināt to, ka Apvienotajā Karalistē ietilpstošās nacionālās identitātes attīstīsies demokrātiskā veidā. To es jums minu kā piemēru. Jums nekad nevajadzētu domāt, ka esat visu jau atrisinājuši, pieņemot kādu likumu, jo laiki mainīsies, parlaments mainīsies, un arī likumi būs jāgroza, tāpēc tad, kad mēs redzam, ka jums ir jārisina jautājumi, kas ir saistīti ar pilsonību, ar valodu un arī Vēlēšanu likuma grozīšanu, mēs vienkārši neizvirzām augstākas prasības. Demokrātija ir dinamiska parādība, un jums šis dinamiskums ir jāsaglabā.

Mēs, protams, nedz Latvijai, nedz arī kādai citai valstij neuzspiežam negodīgus, netaisnīgus standartus. Runa ir par godīgumu un par atklātību, par caurskatāmību, un, protams, šajās valstīs pēc neatkarības atgūšanas ir sasniegts liels progress. Arī rīcības plāns dalībai NATO tiek sekmīgi realizēts, īstenojot bruņoto spēku reformu. Mēs redzam ļoti jauku ainu, mēs redzam, ka šī attīstība turpinās. Jums nevajadzētu domāt, ka tas, ko es šeit sacīju, Latviju parāda sliktā gaismā. Es saku to tādēļ, ka, ja jūs vēlaties iestāties pasaulē vislabākajā aliansē, arī jums ir jābūt vislabākajiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Robertsona kungs, par šo optimistisko uzrunu un atklātajām atbildēm uz deputātu jautājumiem. Vēlam jums veiksmīgu vizītes turpinājumu un pareizos lēmumus Prāgas sammitā.

(Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mūsu pārtraukuma laiks un iespēja uzklausīt Džordžu Robertsonu un jautāt viņam ir beidzies.

Turpinām šīsdienas Saeimas sēdi. Un turpinām debates par 6.priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”.

Nākamais debatēs pieteicies Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tiešām lepojos, ka es esmu starp tādiem liberāļiem un arī ļoti liberālām partijām, un es pilnīgi piekrītu, ka Grīnblata kunga priekšlikums ir ļoti muļķīgs ar nosacījumu, ja mēs dzīvojam Islandē, kur nāvessods jau ir atcelts vairākus simtus gadus un praktiski nekādu noziegumu nav.

Bet jautājums ir pavisam cits. Nevajag baidīt šeit ar daudziem gadiem cietumsoda, jo manas šaubas ir par vienu lietu. Mēs zinām, ka nacionālboļševiki savā avīzē rakstīja pēc Laukrozes slepkavības: “Uzzinot, ka ir noslepkavots tiesnesis, mēs priecājāmies kā palestīniešu bērni 11. septembrī.”

Vairākas reizes viņi ir aicinājuši nepildīt Valodas likumu, šīs lapeles tiek iemestas, jūs ziniet, arī daudzu dzīvojamo māju pastkastēs, cilvēki ir ļoti sašutuši. Un šeit jautājums varbūt nav par to, ka tiesnesis nepratīs izvēlēties adekvātu sodu, bet jautājums ir par to, ka viņš nevar uzlikt arī vienu mēnešalgu minimālo vai līdz 60 minimālām mēnešalgām, viņš arī 10 latus nevar uzlikt.

Un es vēlreiz gribu teikt. Par cik es esmu liberālis, es domāju, ka tomēr būtu jādod šī iespēja uzlikt sodu šādos gadījumos, jo tiesnesis nav nekāds mazais bērns, un viņš ļoti labi izvērtēs, kas šis ir par likumu, bet atsevišķos gadījumos, kur klaji tiek aicināts uz vardarbību un nepildīt likumu, es domāju, ka ir jādod šī iespēja uzlikt kaut vai nelielu naudassodu, ar kuru varbūt pilnīgi pietiktu profilaktiskos nolūkos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam pietiekami izņirgājušies par šo priekšlikumu, bet es esmu tā kā diezgan panaivs cilvēks, es domāju, kamēr jūs te ākstījāties, ieskaitot Leiškalna kungu par taksistiem un tā tālāk, viens te par slepkavībām kaut ko murgoja. Kas ir tiesiska valsts? Tiesiska valsts, tas ir, sakārtota likumdošana.

Otrs elements ir tiesībsargājošās institūcijas. Kā viņas šo likumu ievērošanai seko, un, ja nepilda šos likumus, kādā veidā top saņemts sods.

Un trešais ir likumpaklausīgs pilsonis. Leiškalna kungs! Ja jūs to taksistu aicināt nepildīt likumu, kaut arī ne publiski, jūs arī esat likumnepaklausīgs pilsonis, jūs pats to likumu ievērosiet, jums nekāds sods nebūs, bet jūs musiniet uz to, lai citi nepilda. Un ko nozīmē likuma nepildīšana? Kas šos likumus pieņem? Cienījamie kolēģi, mēs viņus arī pieņēmām! Un tas, ko jūs, Leiškalna kungs, aicināt, tas ir aicinājums apmēram kā 1917., 1918.gadā uz pilnīgu anarhiju. Mēs varam darīt, ko gribam! Jā, mēs varam protestēt, jo šis likums mums nepatīk, mēs varam taisīt piketus, mēs varam taisīt demonstrācijas, bet, ja mēs esam tiesiskā valstī, mums šis likums ir jāpilda un mums jāiedarbojas caur tautas priekšstāvjiem, respektīvi, Leiškalna kungs, caur jums, lai mēs šo likumu izmainītu mums vēlamā virzienā, ja mēs to uzskatām kā netaisnīgu. Bet principā tie cilvēki, kas nepiekrīt šim likumprojekta labojumam, ko mēs esam iesnieguši, jā, es domāju, ka tie principā aicina uz tiesiskas valsts novešanu līdz anarhijai. Un es aicinu tomēr rūpīgi pārdomāt šo mūsu priekšlikumu un balsot par to! Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likās, ka atbildīgā komisija pieņēmusi pareizu lēmumu, bet faktiski, atceroties vairākkārtējās diskusijas par likumu, kurā bija gan iepriekšējais, atbalstītais priekšlikums, gan šis neatbalstītais priekšlikums, gan vēl daži, ko mēs noraidījām, pirmām kārtām es gribu piezīmes izdarīt par likuma iesniegšanas kārtību. Ja šie likumi ir tik svarīgi un nozīmīgi, tad jautājums, kādēļ tos nav iesniedzis Ministru kabinets? Kāpēc, teiksim, šos likumus ar dažādu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību parakstiem, teiksim, saņem atsevišķas komisijas un tad faktiski bez atzinumiem, bez situācijas izpētes, bez analīzes par citām metodēm, kā piespiest ievērot likumus, liek mums priekšā, un mēs esam spiesti par tiem faktiski spriest jau diezgan sarežģītā tiesiskā situācijā, kad katrs likuma labojums vairs nenāk tik vienkārši kā agrāk, kad bija, kā sak, balts, tukšs laukums un mēs tur varējām nolikt vienu likumu, otru likumu, trešo likumu. Likumdošana kļūst arvien sarežģītāka, un, kā daži kolēģi teica, pat nepieciešams zināms filigrānisms. Kāpēc mēs nevaram saņemt pirmām kārtām situācijas izpēti, tiesību zinātnieku atzinumus, un tad tikai mēs pieņemam politisku lēmumu. Diemžēl šajā mehānismā kaut kas nav kārtībā. Un tādēļ mēs esam spiesti faktiski šeit debatēt par lietām, kuras mēs vai nu pietiekami labi nepārzinām, vai mēs nevaram saņemt pietiekami izsmeļošus pētījumus par situāciju, nevaram saņemt likumdošanas analīzi, gan salīdzinošu ar ārzemēm, gan salīdzinošu ar citām tiesību nozarēm. Un, ja mēs runājam par to, ka vajadzētu te tikai uzlikt kaut kādus vieglus naudas sodus, tad priekš tam ir domāts Administratīvo pārkāpumu kodekss, kur var ielabot šādus priekšlikumus par nelieliem naudas sodiem un vienkāršotā veidā risināt tos jautājumus.

Otrām kārtām, es tad gribētu redzēt, ja tiešām šeit tā par presi visvairāk pārmetumu izskanēja, tad Preses likums paredz, ka var tikt preses izdevums slēgts, ja tas attiecīgi aicina pārkāpt vai pārkāpj pats likumus un žonglē uz robežas uz... kā šeit pat izteicās — uz aicinājumiem uz vardarbību un savādāk. Tad ir nepieciešama attiecīga rīcība, un no izpildvaras mums šāda rīcība ir atbildīgajās komisijās — konkrēti Aizsardzības un iekšlietu komisijā jāizsauc un jāprasa, kāpēc attiecīgās institūcijas... un vai vispār mums ir tādas institūcijas un vai ir šī te kompetence noteikta, un vai ir monitorings, teiksim, kas analizē šos te mehānismus, un, ja ir attiecīgs monitorings, tad vai ir... un konkrēts balanss starp slēptajiem... starp speciālajiem dienestiem un attiecīgajiem administratīvajiem pārvaldes dienestiem, kuros tātad var šos novērošanas rezultātus iesniegt un analīzi iesniegt, un argumentēt un tālāk virzīt. Tā ka Krimināllikums mums ir vajadzīgs tad, ja, pirmām kārtām, sabiedrībā ir kāda ļoti apšaubāma tendence un, otrām kārtām, pat ja ir šāda tendence, tad, ja nodarījumu ir iespējams apturēt vai labot, vai izskaust ar pietiekami bargiem sodiem, tātad ar kriminālsodiem. Ja mums nav nedz šīs bīstamības, nedz šīs tendences, nedz arī pārkāpumu raksturs ir tāds, lai mēs runātu par kriminālatbildību, tad, es domāju, arī varbūt, kā sacīt, politiski lai saasinātu situāciju, mēs šeit par to runājām, tad varbūt tas ir vietā, bet ne vairāk. Bet ne vairāk. Diemžēl es arī kā jurists nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu kolēģus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kas tik nenotiek šajā pasaulē! Man gribas teikt pēc Grīga kunga sacītā. Redziet, viņam arī vairs nepatīk “tēvzemieša” Grīnblata kunga priekšlikums sodīt aicinātājus nepildīt Latvijas Republikas likumus, kas ir pats par sevi saprotams! Elementāri! Grīga kungs... žēl, ka viņš aizgājis no zāles, bet gan viņš dzirdēs... viņš ir kļuvis tik sarkans, ka acis žilbst no viņa sarkanuma. Godīgi sakot, pārsteidzoši — pirms 10, 5 gadiem atceraties, kāds bija Grīga kungs un kas viņš ir šodien! Tikai tāpēc, ka viņš ir izmests no “tēvzemiešu” ratiem? Droši vien! Un man tā vien liekas, ka Bojāra kungs viņu ir klonējis, ka tas ir pavisam cits Grīgs! (Zālē daži aplaudē, starpsauciens: “Atkārto!”) Tas ir pārsteidzoši! Viņam vajadzēja gan saprast, un saprot visi normāli cilvēki to, ka, ja parlamenti — 5., 6. un tagad 7. būtu sekojuši “tēvzemiešu” un LNNK priekšlikumiem, likumprojektiem, tad šodien šī valsts gan no tiesiskā, gan no nacionālā, gan no pārticības viedokļa būtu pavisam cita — normāla, daudz, daudz normālāka. Lūk, tādēļ šis priekšlikums ir absolūti saprotams un loģisks šajos apstākļos. Tiesas zinās, patiešām, par to jau te atgādināja vairāki cilvēki, mani kolēģi, tiesas zinās, tiesas ļoti labi zinās, ko sodīt un ko nesodīt. Par to, ka viens aicinās cauri kaut kādam “tīrumciemam” braukt 50 kilometru vietā ar 150, par to viņu nesodīs. Tiesa nav tik muļķe! Bet tad, kad aicinās gāzt varu Latvijā vai aicinās nepildīt ļoti nopietnus likumus, kā tas notiek šodien valstī, tad gan viņus sodīs. Un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece (LC). Jā, es zinu... Godātie deputāti! Es saprotu, ka daži deputāti, kas ir runājuši šeit gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, gan no zināmas frakcijas, kas ir ierosinājusi šo priekšlikumu, negribētu saprast, ka ir tādi jēdzieni kā “demokrātiska, tiesiska valsts” un ka arī pastāv ne tikai kā abstrakta norma, bet mūsu Satversmē 100.pantā “vārda brīvība”: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Tālāk 116.pantā ir ļoti precīzi pateikts, kādā veidā drīkst jeb kādā mazā veidā ierobežot šādas cilvēka pamattiesības. Bet, ja cilvēki... ir daži runātāji, kas uzskata, kad svarīgākā norma, kā izvērtēt valsts varenību, ir, ka tur ir stingrs mugurkauls, mīkstčaulība, nu, man liekas, tur ir citas normas, viņi negrib saprast cilvēktiesību normas. Jā, problēma, ko iesniedzēji tiešām... pret ko viņi grib cīnīties, ir nacionālboļševiku darbi, šis plašais likums to nepanāks, jo nevar ar āmuru izsist, izskaust visas pārējās lietas, jo es varu derēt, ka šis likums tiks atcelts Satversmes tiesā, šī likuma panta grozījumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, jo tas ir tiešām pretrunā ar mūsu pašu Satversmes normām.

Tabūna kungs nupat teica, ka tiesas zinās, ko sodīt. Bet šis ir tik plašs likums, tur nav nekādu ierobežojumu, tas ir tiešām bez jebkāda ierobežojuma...

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Birzniece. Jā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Noklausoties vienu otru oratoru, deputātu, kuri šeit runāja par sarkanumu un tamlīdzīgi, es tomēr varētu aicināt deputātus atbalstīt šo te Māra Grīnblata priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc ka šis te aicinājums — nepildīt Latvijas Republikas likumus — ļoti labi saskan ar šodienas Pieprasījumu komisijas atzinumu un saistībā tieši ar to, ka deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”. Šeit ministrs atzina, ka likums netiek pildīts, debatēs tas tika uzsvērts, ka tas netiek pilnībā īstenots. Tādā gadījumā, atbalstot šo te priekšlikumu, Tabūna kungs, rīt jebkuram deputātam ir tiesības rakstīt ģenerālprokuroram iesniegumu sakarā ar to, ka tie, kuri aicina nepildīt likumu, šai gadījumā galvenokārt tie ir pozīcijas deputāti, viņi ir jāsauc pie kriminālatbildības tāpēc, ka jūs nepildāt Saeimā pieņemtos likumus vai arī netieši aicināt tos nepildīt. Bet, ja runājam nopietni, kolēģi, izlasiet tos grozījumus, kurus jau ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Viņi pilnībā atbild uz visu to jautājumu spektru, kuru mēģina risināt Grīnblata kungs. Gan 80.prim pants, gan 83.pants, gan arī jaunais papildinājums, kas paredz par organizētas noziedzīgas grupas izveidošanu. Tie ir daudz spēcīgāki un normālāki arī no juridiskā, tiesiskā viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi. (Starpsauciens: “Imant, nu pietiek!”)

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es, protams, varu noticēt Māra Grīnblata patiesi cēlajiem nodomiem, ierosinot šo labojumu. Smuki jau tas ir, it sevišķi, ja aizmirst, ka drīz būs vēlēšanas un tas varētu būt saistīts ar citiem nodomiem. Bet demagoģijai, kas šeit noskanēja, aizstāvot šo priekšlikumu, godīgi sakot, ir grūti noticēt.

Ja runa ir par jūsu cēlajiem mēģinājumiem sodīt par aicinājumu mainīt valsts iekārtu, pastāvošo varu un tā tālāk, tad šeit vēl varētu kaut kur jums piekrist vai nepiekrist. Bet tad tas risinās, kā jau Linards Muciņš pateica, savādāk, administratīvā veidā, bet, ja jūs esat patiess savos nodomos, vai tiešām jūs, “Tēvzeme un Brīvība”/LNNK, nesaprotat, ka šobrīd jūs morāli atbalstāt Gunāra Astras cietumniekus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jāpiedod Tabūna kungam. Ārsts uz slimiem jau neapvainojas.

Bet jūs taču neklausieties, Tabūna kungs... Es sacīju, ka visnotaļ šis priekšlikums ir atbalstāms... Grīnblata kunga... Un es arī varētu domāt, ka varētu arī atbalstīt šo visnotaļ loģisko priekšlikumu, kaut gan es tikai sacīju, ka pēc Kārtības ruļļa... Kārtības ruļļa pārkāpums notika mums komisijā, un šim priekšlikumam nevajadzēja parādīties trešajā lasījumā.

Bet, kas attiecas uz jums, Tabūna kungs, nu, jūs taču bijāt jūsu karsti mīļotās Komunistiskās partijas funkcionārs, partijas sekretārs, pie Rubika jūs strādājāt kā labākais skolnieks. Jūs bijāt Rubika uzcītīgs skolnieks ideoloģijas jomā. Un mīļotās jūsu Komunistiskās partijas ideologs pie tam vēl bijāt. Cik jūs esat sabeidzis smadzenes jauniem cilvēkiem, un tagad jūs šeit tēlojat dižu patriotu.

Es ļoti atvainojos, kolēģi, ka es biju spiests... jāpasaka, bet lai dzird to arī cienījamie radioklausītāji.

Es... man nav bijis gods būt nevienā partijā, izņemot LSDSP. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kas te runā par to gatavošanos vēlēšanām, ir vai nu kurli, vai akli, vai, es nezinu, vēl ar kaut ko slimi.

Jo es gribētu atgādināt, ka mēs jau trešo reizi piedāvājam izskatīt šo normu, un nebūt ne tagad — pirms vēlēšanām. Tā ka vajadzētu tomēr domāt, ko runāt. Pirmkārt.

Otrkārt. Šeit nav runa par laikrakstiem. Labi, laikrakstu var labot, var visādi izdarīt, var atrunāt. Runa ir par publiskajiem aicinājumiem. It īpaši par tādiem, kas ir organizēti. Kā jūs citādi to nosauksiet, ja pat oficiāli pieteiktā mītiņā kādā no sapulcēm izskan publisks aicinājums nepildīt Valodas likumu, neievērot to, ka šeit ir neatkarīga valsts. Diemžēl tā tieši tas izskan publiskos saietos.

Vēl vairāk. Kā jūs komentēsiet šo lapiņu izplatīšanu, kur skaidrā tekstā ir pateikts, ka ilgi jau šī valsts nebūs neatkarīga, izturiet, centieties izvairīties no likuma pildīšanas, drīz mēs atkal būsim zem Krievijas ērgļa spārniem.

Kā jūs to vērtēsiet? Kā jūs sodīsiet? Un šeit runāt, ka tādus aicinājumus varētu sodīt administratīvi, ir vienkārši smieklīgi. Tā ir apzināta izvairīšanās no stingras rīcības nopietnos gadījumos. Diemžēl nekā nevar darīt, nepieņemsiet šodien, vienalga, mēs nāksim ar līdzīgiem ierosinājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 24, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts vairāku deputātu ierosinājums: “Ievērojot, ka balsojumā par 1. un 2. priekšlikumu piedalījušies deputāti, kuri tajā brīdī nebija zālē, lūdzam saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu pārbalsot 1. un 2. priekšlikumu!”

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 20, atturas —1. Atbalstīts šis priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 18, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 34. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Atgriežamies pie 7.priekšlikuma.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! 7. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Būtība ir papildināt likumu ar jaunu 89.1.pantu. Mēs esam konsultējušies ar juristiem, un šis priekšlikums ir izstrādāts ar profesora Krastiņa kunga palīdzību. Un šeit ir runa, tas ir ļoti būtisks pants, kur ir par šo organizēto grupu, ko Ādamsona kungs arī minēja, un šeit arī, teiksim, šie ļoti smagie noziegumi ir pret cilvēci, mieru, kara noziegumi un genocīds. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Jau iepriekš atbalstot atbildīgo komisiju, man tomēr vajag pateikt dažus vārdus. Un man vajag pateikt dažus vārdus savam draugam Vidiņa kungam, pateikt to, ka es nekad neņirgājos ne par vienu cilvēku personiski, ne par cilvēku iesniegtiem priekšlikumiem, Vidiņa kungs! Bet es vienkārši mēģinu modelēt situāciju, un, ja tas iznāk diezgan ironiski, tad vainīgi ir iesniedzēji, nevis modelētājs. Un jūs ārkārtīgi labi zināt, Vidiņa kungs, uz personiskas pieredzes pamata, ka ar labiem nodomiem mēs bieži vien bruģējam ceļu uz elli.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Leiškalna kungs! Mēs pašlaik apspriežam 7. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tāpēc, ka Vidiņa tēvs tika notiesāts par līdzdalību noziedzīgā organizācijā pēc 58.panta uz PSRS Krimināllikuma pamata. Prim četri, manuprāt. Un es gribu teikt, ka likumos ierakstot, arī šajā, arī šajā 89.1. pantā, ierakstot kādas normas, tām ir jābūt izstrādātām precīzām, lai tās ir precīzi piemērojamas un ārkārtīgi reti interpretējamas.

Tāpēc iepriekš, neatbalstot Grīnblata kunga, ko es arī ārkārtīgi cienu kā personību, iesniegto priekšlikumu, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kuru ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo Kārli Leiškaln! Man liekas, ka jūs tomēr kļūdāties. Tiešām patīkami, ka jūs savilkāt šīs paralēles ar KPFSR 1927.gada Krimināllikumu, kas aktīvi darbojās pirmskara un pēckara periodā Latvijā, un tur tiešām bija šī noziedzīgā organizācija iekšā un, kā sacīt, par pašu piederību, tātad jautājums ir par kriminālatbildību, bet, nu, es tomēr gribētu vērst deputātu uzmanību, ka tādus konceptuālus jautājumus īsti nevajadzētu trešajā lasījumā risināt. Es šeit tagad negribētu iesaistīties kaut kādos strīdos ar iespējamiem pieaicinātiem vai nepieaicinātiem juristiem, kas ir piedalījušies šī panta sastādīšanā. Žēl, ka mēs šo pantu nenobalsojām vai neizbalsojām pirms Robertsona kunga uzstāšanās, tādā veidā, kā sak, pasniedzot kā dāvanu mūsu virzībai uz NATO. Taču kā jurists es pirmām kārtām no procedūras viedokļa nevaru piekrist, ka tādus jautājumus mēs ieliekam trešajā lasījumā, jo ne velti, Kuduma kungs, jūs provocējat to juristu aktivitāti, kuri piedāvā grozījumus Kārtības rullī, ka trešajā lasījumā var risināt tikai redakcionāla rakstura jautājumus. Manuprāt, ja, teiksim, ir iespēja, un es nedomāju, ka Aizsardzības un Iekšlietu komisijai nav bijusi iespēja to virzīt parastajā kārtībā, divos vismaz, nu, sliktākā gadījumā ja ne trijos lasījumos, tad tā arī vajadzēja darīt, bet nevis piedāvāt mums trešajā lasījumā tagad šo te pantu pēc būtības.

Par ko ir būtība? Noziedzīgas organizācijas Latvijas Krimināllikumā ir paredzētas vairākas. Mums ir gan bandītisms tātad, gan organizēta... attiecīgi organizēta šī grupa, ko mēs šodien šeit... organizētu grupu precizējam, ja. Tātad šīs visas ir noziedzīgas organizācijas, un attiecīgi šīs noziedzīgās organizācijas tiek paredzēts pēc konkrētiem pantiem, pie konkrētas situācijas, pie konkrētiem apstākļiem... mēs parasti strīdamies — 2 vai 3 personas šeit ir šajā organizācijā, un, kā sacīt, par to, cik tālu šīs organizācijas biedriem jāatbild par visu izdarītajiem noziegumiem. Šeit piedāvātais — 5 personas, teiksim, nu, arī ir interesanti, bet man gribētos: kāpēc ne 4 un kāpēc ne 7, ja? Kur ir tā juridiskā robeža? Nu, jurisprudence tomēr runā — vai nu tur izdara noziegumu viens, vai divi un vairāki. Šī ir parastā situācija, kad noziegumus izdara parastā grupā vai tālāk jau attiecīgi noziedzīgās organizācijās. Tā ka tādu kritēriju ieviešana, ka noziegums... par noziedzīgu organizāciju, kuras sastāvā 5 personas, nu, visādā ziņā es būtu gatavs strīdēties tikpat labi par lielāku, kā par mazāku skaitli. Tātad tas nav juridisks kritērijs. Tas nav juridisks kritērijs — piecas. Nu, un ja būtu četras? Nu, un ja viņiem — tiem lidmašīnas laupītājiem — tomēr uzdevums bija četriem dots vai trijiem, tad kas — mēs viņus nesodām? Mēs viņus sodām. Jo paši šie panti, kuri šeit ir nosaukti, tie tāpat paredz pietiekami bargus sodus, un, ja mēs uzskatām, ka par genocīdu, par noziegumiem pret cilvēci, pret mieru, par kara noziegumiem vai sevišķi smagiem noziegumiem ir par maz noteikt sodu, tad parādiet man kaut kādu lielu skaitu personu, kuras ir notiesātas vai kuras nevar notiesāt un kur mēs netiekam galā! Lietu skaits vispār ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem, un problēma šeit nav šobrīd Krimināllikumā. Ja mēs gribam, mēs varam papildināt šos attiecīgos pantus ar kaut kādu pastiprinošu daļu, teiksim, ar masveida upuriem vai kaut ko tādu, sekojot notikumiem pēc pagājušā gada 11.septembra Ņujorkā, bet ne tādā veidā, kā mēs esam šobrīd piedāvājuši. Es domāju, ka mēs sākam drusku par maz sevi cienīt. Tomēr, ja mums ir iespēja un nepastāv milzīgi šeit ideoloģiski strīdi, mēs varam šos likumus sakārtot un virzīt parastā kārtībā, nevis šādā ugunsdzēsēju veidā piedāvāt trešajam lasījumam. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lieta tāda, ka šis formulējums deputātiem tiek piedāvāts ne jau no nez no kurienes paņemts. Un, Muciņa kungs, tā nav, ka tas netika debatēts parlamentā! Jūs personīgi atbalstījāt, lai parlaments ratificētu konvenciju cīņā ar korupciju! Jūs atbalstījāt konvencijas ratifikāciju cīņā ar organizēto noziedzību!

Un tieši šis trešā lasījumā piedāvātais Krimināllikums ir balstīts ļoti lielā mērā uz šīm te konvencijām.

Runājot konkrēti par šo te pantu, par noziedzīgu organizāciju, es atvainojos, es to arī nepārlasīšu. To atbalstīja gan advokātu pārstāvji Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Ģenerālprokuratūras pārstāvji, Augstākās tiesas pārstāvji. Vienīgā diskusija, kura mums aizsākās, vai šī te būtu īstā vieta, kur viņam būtu jāatrodas. Vai nebūtu jāatrodas vispārīgajā daļā. Bet tas bija mazs priekšlikums. Un no juristu puses tas netika atbalstīts. Formulējums, ka ir jābūt piecām personām, arī ir ņemts no šīs te pašas konvencijas. Būsim konsekventi! Ja mēs esam atbalstījuši konvencijas ratifikāciju, tad attiecīgi nākamais solis ir šo normu iestrādāšana attiecīgajos likumdošanas aktos. Un aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli un tomēr daudz netērēt laiku un iet raitāk uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka brīžiem mēs strīdamies par tādām lietām, kur mums tiesu praksē vispār lietu nav. Mēs piedāvājam grozīt vienu vai otru likumu, un, kad mēs uzdodam komisijai jautājumu, bet kāda tad ir prakse, tad par praksi neko nevar paskaidrot, jo prakses vispār nav. Tāpēc, lai ieviestu kādus jauninājumus, pie tam ar tādiem dažādiem piedāvājumiem tā vietā, ka mums ir attiecīgās grupas, kur jau divas personas nes atbildību, pēkšņi runāt par kaut kādiem jauniem kritērijiem, kad mums vispār tādu lietu gandrīz nav. Un par kaut ko strīdēties, es domāju, tas ir bezcerīgi un nevajadzīgi.

Bet es gribētu vērst jūsu, godājamie kolēģi, uzmanību uz to — par tendenci. Par tendenci ir tāda sajūta, ka kriminogēnā situācija Latvijā sit augstu vilni tā, kā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. Ka mēs netiekam galā ar kaut kādām problēmām, un vienīgā iespēja, kā atbildēt uz teroru, ir pasludināt savu teroru. Jūs zināt to cilvēku, kas tādu teroru savā laikā pasludināja, un kādas bija tam sekas. Es protestēju pret vispārējo tendenci, kas parādās mūsu krimināltiesiskajā likumdošanā, kura nav līdzsvarota, kura nav izsvērta, kura nav humāna, kura noliedz tiesas lomu un kura savā būtībā ir pretrunā mūsu Satversmes principiem. Es protestēju pret tādu pieeju un tādiem grozījumiem mūsu Krimināllikumā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Paldies, kolēģi! Es gribētu nedaudz tomēr piebilst. Es piekrītu Muciņa kungam, ka nav labākais variants uz trešo lasījumu apspriest būtiskas lietas. Šī tiešām ir būtiska lieta, kur mūsu valsts ir pieņēmusi konvencijas un mums ir, godīgi sakot, jāiestrādā likumdošanā. Un diemžēl Ministru kabinets reizēm ļoti, ļoti ilgi strādā pie šiem likumiem, reizēm pat neizdara. Es kā piemēru šeit gribētu minēt Kriminālprocesa likuma šo milzīgo paketi, ko mēs pieņēmām, un pa tiešo, uzreiz komisijā, apejot Ministru kabinetu. Ja mēs nebūtu to vispār izdarījuši, tad šodien pat šī trešā daļa, par ko šobrīd ir runa, vispār nebūtu nonākusi Saeimā. Tā ka reizēm mēs esam spiesti rīkoties radikāli, arī komisijā, lai risinātu kādus jautājumus. Es lūgtu atbalstīt 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 4, atturas — 32. Priekšlikums guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums ir... tā. Šis ir — likumprojekts šeit ietverts iekšā, apvienots kopumā, kā es jau minēju iepriekš, ir vairāk ietverts. Šeit ir runa par malu zvejniecību. Un Aizsardzības un iekšlietu komisija iepriekšējo redakciju ir precizējusi 9.priekšlikumā. Un lūgums ir pieņemt...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Aicinu pievērst jūsu uzmanību, lai neatkārtotos tādas kļūdas, kā bija ar 1. un 2. priekšlikumu, vienlaikus nobalsojot. Tātad 8. priekšlikums, kura viens no pirmajiem iesniedzējiem esmu arī es, paredz, nu, kā saka, deputāts Muciņš, nehumānāku attieksmi pret elektrozvejniekiem. Es domāju, ka šeit nevar būt nekāda humānisma, un šie tiesas uzliktie sodi, pārsvarā nosacītie un atkārtoti, arī liecina par to, ka šī apakšējā barjera elektrozvejniekiem, kuri nodara ārkārtīgi lielu postu mūsu dabai, šī apakšējā barjera — soda sankcijas barjera — ir jāpaaugstina. Līdz ar to tagad ir paredzēts sods no 2 līdz 5 gadiem. Priekšlikumā bija arī obligāta konfiskācija, taču es piekrītu Aizsardzības un iekšlietu komisijas formulētajam 9.priekšlikumam, kur konfiskācija var būt un var nebūt, tas ir un paliek tiesas kompetencē. Tātad es aicinu neatbalstīt 8. priekšlikumu, bet balsot par 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es simtprocentīgi piekrītu savam vārdabrālim un kolēģim Dzintaram Rasnačam, jo diemžēl līdzšinējā tiesu prakse liecina par to, ka tiesneši ļoti liberāli attiecas pret tik nežēlīgu nodarījumu kā elektrozveja. Manā izpratnē tas ir bandītisms, kura ietekme uz vidi ir katastrofāla, jo tiek iznīcināti zivju mazuļi, tiek bieži vien iznīcināti visi ūdens dzīvnieki, kas tanī tilpnē atrodas, arī pēc tam zivis un citi ūdens dzīvnieki nespēj radīt pēcnācējus, pie tam ir pat bijuši Latvijā gadījumi, ka pieslēdz elektrozvejā, ka tiek izmantota elektrolīnija un ka aiziet bojā ģimenes tēvs, kas atnācis pie upes atpūsties, tikai tāpēc, ka maluzvejnieki atstājuši vadus nenovāktus. Tā ka tas ir ļoti nežēlīgs noziegums, noziegums pret vidi, pret cilvēku, ko diemžēl tiesas līdzšinēji ir pārāk — tiesnešiem ir bijusi liberāla pieeja acīmredzot nepietiekamas vides izglītības rezultātā, un es arī aicinu atbalstīt Dzintara Rasnača priekšlikumu un pastiprināt likuma normas šajās te lietās.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 8. un 9. priekšlikumu? Nav. Atbalstīts 9. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 10. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums — ir noraidīts. Un noraidīts ir tāpēc, ka šeit nevajadzētu radīt nekādus izņēmumus. Policija sapratīs, un cilvēki sapratīs, ja tie ir zinātniskie pētījumi, neradīsim Krimināllikumā putru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Tā... Es atvainojos! 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt130.1. pantu un papildināt likumu ar 230.1. pantu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk 14. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 16. — ekonomikas ministra Kalvīša kunga priekšlikums — ir noraidīts, jo mēs redzam, ka iepriekšējā redakcija ir veiksmīgāka un labāka.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 17. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 18. — komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par tirdzniecību, tas attieksies arī uz alkoholiskiem dzērieniem un arī citām precēm. Šeit ir paredzēti ļoti nopietni sodi. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 20.priekšlikumu. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Kolēģi, es ilgi neaizņemšu jūsu laiku. Es aicinu pievērst uzmanību 20. un 21.priekšlikumam. Principā ar šiem priekšlikumiem mēs pastiprinām policijas iespējas cīnīties ar nelegāliem tirgoņiem — gan ar tiem, kas pārdod spirtu, kas pārdod cigaretes, kas pārdod nelegāli benzīnu, arī ar tiem, kas pārdod nepilngadīgajiem dažādas preces, kuras nevar pārdot. Un, ja agrāk policija sūkstējās, ka likumi nav sakārtoti, tad man būtu aicinājums šīs normas pieņemt, jo tādā gadījumā mēs dodam tiesībaizsardzības iestādēm tos instrumentus, ar kuriem viņi varētu cīnīties ar šīm negācijām. Aicinu atbalstīt arī 21., tas arī ļoti svarīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies! 22. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina kunga priekšlikums ir atbalstīts 23. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt? Nevēlas. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums.

Dz.Kudums. 24. — Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums ir noraidīts, un arī turpmākie Klementjeva kunga priekšlikumi ir noraidīti. Mēs saprotam Klementjeva kunga priekšlikumu būtību, bet, ja mēs jau pašā sākumā, šobrīd, esam nomainījuši šo 49.pantu, godīgi sakot, mēs esam jau pateikuši vienu, ka par narkotiskām vielām, līdzko ķers, uzreiz ir viens gads bez nekādas īpašas darīšanas. Protams, izņēmums ir sievietes un bērni, ja. Tā ka es lūgtu tomēr neatbalstīt arī Klementjeva kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi, ļoti savādi, ka es nāku tribīnē un aizstāvu Klementjeva kunga priekšlikumus. Bet šoreiz es gribētu uzstāties kā ārsts, nevis kā deputāts. Mēs ar Klementjevu pirms tam runājām šo grozījumu būtību. Principā cilvēks, kas veicina narkomāniju, viņš ir vairāk nekā slepkava. Jo slepkava noslepkavo vienu vai divus cilvēkus, bet tāds narkoizplatītājs, un ja vēl tas ir atkārtoti, viņš slepkavo desmitiem un simtiem cilvēkus, un tanī skaitā arī bērnus, pusaudžus, skolniekus un tā tālāk. Un šie nelaimīgie cilvēki, ja jūs zināt, ir Šveices ārstu pētījumi, ka izārstējami ir tikai apmēram 5—4%. Viņi ir norakstīti no mūsu sabiedrības. Un, ja mēs viņiem tikai tagad piespriežam tādus nelielus sodus, ja, tad viņi iznāks brīvībā, viņi to lietu turpinās. Tā ka es iesaku no Klementjeva iesniegtajiem, no 24. līdz 30.priekšlikumam — lūdzu Saeimu atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Narkotikas sērga, kura iegāja Latvijā un desmit gadus ļoti sekmīgi funkcionē, Iekšlietu ministrija un visas mūsu struktūras ir bezspēcīgas kaut ko izdarīt, tā izplešas ik dienu, un tas nav mazs noziegums, tas ir viens no smagākajiem noziegumiem. Cilvēks, kas ir nostājies uz narkotiku ceļa, viņš no dzīves sevi ir norakstījis. Un, ja mēs līdz šim laikam — ne Saeima, ne valdība neko nedara, lai apkarotu šo sērgu, un tur, kur viņi tirgo, uz Lubānas ielas, vai no rīta līdz vakaram, veselām naktīm, blakus Zemessardzes bataljona štābam. Un neviens to neredz? Ziniet, tā ir noziedzība arī no valdības un no mūsu puses. Un tāpēc Klementjeva ierosinājums — tas ir par maz. Jūs taču ziniet, ka ļoti daudzās valstīs, teiksim, arī Ķīnā, cilvēkam, kurš izplata narkotikas, viņam izpilda augstāko soda mēru nerunājot. Un ar to viss nobeidzas. Cilvēks apzinīgi iznīcina ne vienu, bet desmitiem cilvēku. Un tagad mēs sākam glaudīt viņus pa galvām, atkal viņi ir labi, atkal mēs viņus saudzējam, atkal mēs viņus audzinām, un tajā pašā laikā viņi bojā mūsu jaunatni. Un es domāju, ka jums nav nekāda atklāšana, kas notiek nakts ballēs vai diskotēkās, kā viņas var nosaukt, un visos tajos klubos, kur sanāk jaunatne, un kāda jaunatne no rīta tur atstāj to klubu. Tur taču notiek tā tirdzniecība! Un arī daudzās citās vietās. Un zina ļoti labi, ka kur atrodas tie punkti, kur izplata.

Un es jums pateikšu, kā Ķengaragā bija — vesela māja rakstīja vienu pēc otra iesniegumu policijai, un tāds punkts darbojās ļoti ilgi. Un Iekšlietu ministrija ļoti labi to zināja.

Un tāpēc, cienījamie kungi, kolēģi, deputāta Klementjeva ierosinājums ir jāatbalsta. Ja kuram, kā saka, patīk vai, es nezinu, kādu vēl jumtu tur domā radīt visai šitai nejēdzībai, tad, ziniet, tā ir noziedzība pret cilvēci. Viņiem nav vietas starp mums. Un ja viņš ir nostājies uz tā ceļa, ka viņš grib braukt ar lepniem automobiļiem nestrādājot, bet izplatot šito sērgu, tāpat kā bija, kad “Olainfarm” rūpnīcā izgatavoja narkotiskās vielas, un tad tur lēja asaras arī Saeimā, ka, redziet, nu jā, viņi tur nodarbojas ar tabletēm... desmitiem tūkstošu sūtīja uz Rietumiem. Tas bija kauns Latvijai, mēs jau to tā, kā saka, noklusējām. Un tagad mēs arī glaudām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, deputāta Klementjeva ierosinājumu vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Es gribētu no komisijas viedokļa piebilst, ka visi komisijas locekļi atbalstīja komisijas priekšlikumu. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 4, atturas — 34. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 25. — Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu.... Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj, es gribētu, godīgi sakot, Kuduma kungam atgādināt, ka jūsu frakcijas biedri savā laikā uzstājās, runājot par seksuālo veselību, kur ļoti aizstāvēja abortu aizliegšanu, jo tas ir viens cilvēks. Šeit ir runa par daudziem bērniem, un man rada izbrīnu, ka jūsu komisija noraidīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 2, atturas — 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 26.priekšlikums — komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 27. — Klementjeva kunga priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret— 2, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 29. — Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 30. — Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu konsekvento pozīcijas deputātu neatbalstu opozīcijas deputātu priekšlikumam. Bet, ņemot vērā to, ka viens no Klementjeva ierosinājumiem ir nobalsots un pieņemts, paskatieties uzmanīgi: par mazāku nodarījumu tagad jūs piedāvājat lielāku sodu. Par lielāku nodarījumu, kas izriet jau no iepriekšējiem, — mazāks sods. Konsekvencei jābūt, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Situācija, kāda šobrīd ir izveidojusies ar nelīdzsvarotiem balsojumiem, emocionāliem, nepamatotiem, neizvērtētiem, ir novedusi pie tā, ka šobrīd likumā jau ir tādas pretrunas, kas mūs kavē to vispār pieņemt trešajā lasījumā. Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienai lietai. Tas ir ļoti jauki un skaisti, ja tiek iesniegti priekšlikumi par soda bardzināšanu, un īpaši tādos jautājumos, kas saistīti ar narkotiku lietošanu, pamudinājumu uz to, kas ir visnotaļ nosodāma darbība un sodāma. Bet tajā pašā laikā mums ir jāatceras viena, pati svarīgākā lieta, ko ir pierādījuši gan visi tiesību zinātnieki, gan arī pētījumi visā pasaulē, ka nekad nav bijuši labi panākumi viennozīmīgi tikai un vienīgi sodu bardzināšanai, bet audzinošs raksturs un panākumi ir tikai soda neizbēgamībai. Un, ja mēs gribam strādāt šajā virzienā, tad mums, pirmkārt, ir jārūpējas par to, lai sods būtu neizbēgams. Mēs konsekventi sekotu tam, lai visas šīs darbības tiek sodītas un attiecīgās personas atrastas. Un tikai pēc tam runāt par to, vai vispār šie sodi ir tādā mērogā pacelti.

Šobrīd mūsu balsojumi parāda absolūtas nekonsekvences, nelīdzsvarotību Krimināllikuma iekšienē, un šobrīd tā situācija jau ir tik tālu, ka mēs, atbalstot straujus grozījumus trešajā lasījumā un tos neizanalizējot, patiesībā esam Krimināllikumu jau deformējuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas jau nerada nekādu izbrīnu, ka mūsu pieņemtie likumi ir diezgan jocīgi. Un tāpēc arī noteikti mūs novērtē. Jūs paskataties visos vērtējumos, kādi tad vienmēr Saeimai ir ar mīnusu, un ar ļoti lielu mīnusu.

Kas attiecas uz narkotikām, nu tad tur taču vajadzēja 10 gadu laikā domāt, kas mums ir jādara. Diemžēl nekas nebija risināts. Risinājuma nav nekāda, un neviens neko neaudzina. Jūs, cienījamā kundze, varat aiziet uz jebkuru skolu, kur dīleri ir apsēduši tās skolas. Neviens viņus nedzen prom, jo direktore vai skolotājs nevar atplest muti, jo vakarā viņu var piekaut.

Kas attiecas par neizbēgamu sodu. Diemžēl Latvijā tā praktikā nav. Tie, kas ir veikli un kas prot, kā saka atrast visdažādāko izeju, viņi sodu nesaņem. Jūs ziniet par to automobiļu speciālistu. Jā, par automobiļu speciālistu! Viņu noķēra policija, strādāja, visi pierādījumi bija. Tiesā viņu atbrīvoja, viņš ir eņģelis. Spārni tikai ir jāpieliek klāt.

Tagad neizsvērtība. Ja mēs paskatāmies uz to likumu, tad tas ir jāatgriež komisijā, lai pārstrādā un piestrādā, nu, lai nebūtu viņš tāds haotisks, un lai likums būtu sakārtots, un attiecīgi arī izsvērta tā sodāmība, kuram kas ir jāsaņem un par kādu nodarījumu. Bet, ja nu tas nav, nu tad mēs balsojam tā, kā tas ir. Tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt tik tiešām te ir nobalsotas diezgan nepatīkamas lietas, un tad atdodam to pārstrādāšanai komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Patiešām faktiski tas ir ļoti pareizs priekšlikums, kurš ir iznācis gan no deputāta Leona Bojāra mutes, gan no Vinetas Muižnieces. un faktiski likums ir jāatgriež caurskatīšanai vēlreiz. Tikai es būtu ieteicis to darīt Juridiskajā komisijā, nevis tanī komisijā, kur tas tika izskatīts iepriekš. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 52. Nav pieņemts priekšlikums.

Dz.Kudums. 31. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Tālāk — 32. — Klementjeva kunga priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts A.Klementjevs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 33. — Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 34. — Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. 34.priekšlikums — iebildumu nav, bet šeit mums ir uz brīdi jāpārtrauc priekšlikumu izskatīšana, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu deputātu grupa lūdz pārbalsot 24. priekšlikumu.

Vispirms mums jālemj par to, vai pārbalsosim šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 19, atturas — 20. Ierosinājums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 1, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Atgriežamies pie 35. priekšlikuma.

Dz.Kudums. Paldies deputātiem par likuma sakārtošanu. Kurš bija?

Sēdes vadītājs. 35.priekšlikums.

Dz.Kudums. Paldies! Klementjeva kunga priekšlikums — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 36. — Klementjeva kunga priekšlikums — komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 37. — Labuckas kundzes priekšlikums — komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 36. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 38.priekšlikums.

Dz.Kudums. 38.priekšlikums, jā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 39. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 40. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 41. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 42. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 44. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī pārejas noteikumiem 45.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu ierosinājumu — izskatāmo likumprojektu pirms balsošanas galīgajā lasījumā nodot atpakaļ komisijai juridiskai precizēšanai.

Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 18, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 36. Likumprojekts trešajā lasījumā noraidīts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ādamsonam!

J.Ādamsons (LSDSP). 27.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs varētu noteikt reālu termiņu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi. Sāksim ar tālāko.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 1.septembris. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 13, atturas — 48. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.februāris.Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, atgādinu parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, ka pirmdien mēs satiekamies!

Sēdes vadītājs. Pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ekonomikas ministra atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam uzdots jautājums par Latvijas Garantiju aģentūras darbību.

Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu! Tā kā atbilde ir iesniegta rakstiski, jūsu rīcībā mutiskai atbildei divas minūtes.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Ņemot vērā, ka uz šo jautājumu es vienreiz jau esmu atbildējis un esmu iesniedzis detalizētu rakstisku atbildi, man nav īpaši ko piebilst. Es varu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildjautājumu nav. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim atbildi uz Ministru prezidentam Andrim Bērziņam adresēto jautājumu par Daugavpils maksātnespējīgo uzņēmumu SIA “Latgales piensaimnieks”, a/s “Daugavpils mežrūpniecības saimniecība”, k/s “Daugavpils patērētāju biedrība”, a/s “Daugavpils gaļas kombināts” darbinieku prasību apmierināšanu.

Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs). Diemžēl man jākonstatē, ka šo atbildi būtu pareizāk sniegt Ministru prezidentam. Bet tā kā es esmu norīkots atbildēt uz šo jautājumu, tad vienīgais, ko es varu piebilst, ka Ekonomikas ministrija ir iesniegusi jau februāra sākumā koncepciju Ministru kabinetam un diemžēl tā vēl nav izskatīta dienas kārtībā. Un tajā brīdī, kad Ministru prezidents to iekļaus dienas kārtībā, un ja tiks atbalstīts mūsu piedāvātais priekšlikums, tad šie maksātnespējas jautājumi tiks kārtoti visdrīzākajā laikā. Bet šobrīd, kamēr šī koncepcija nav apstiprināta, diemžēl šo naudu mēs samaksāt nevaram, kaut gan arī vēlamies. Nu, tā ir iesniegta. Ministru prezidents veido valdības sēdes dienas kārtību. Viņš var iesniegt, kad to iekļaut, tad, kad viņš uzskata to par nepieciešamu.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Tātad tur bija runa arī par to, ka diezgan daudziem Latvijas uzņēmumiem nav vēl šīs prasības apmierinātas vēl no 2000.gada. Jūs nevarat konkrētus laikus pašlaik nosaukt, kad tiks pieņemts šis lēmums un apstiprināta šī koncepcija?

A.Kalvītis. Jā. Tātad Ekonomikas ministrija līdz šim, līdz 2000.gada apmēram vidum, sedza visus šos maksātnespējas pieprasījumus, darbinieku pieprasījumus. Bet ņemot vērā, ka Valsts kontrole deva negatīvu atzinumu par to, ka mēs nedrīkstam šādus līdzekļus tērēt šādiem mērķiem, tad Ministru kabinets šo maksāšanu pārtrauca, un tādēļ mēs izstrādājām koncepciju. Es vēlreiz atkārtoju — tā jau ir iesniegta Ministru kabinetā, un mēs vienkārši gaidām, kad Ministru prezidents to iekļaus dienas kārtībā. Un, kad viņš to iekļaus, tā tiks apstiprināta, tad arī šis jautājums varētu risināties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otrs papildjautājums Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka. Es drīkstu izteikt viedokli, ka, protams, šī atbilde mani neapmierina, un mēs atstājam sev tiesības vēlreiz griezties pie Ministru prezidenta, lai uzzinātu konkrētus termiņus par izpildi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet šajā brīdī atbilde uz jautājumu tiek uzskatīta par sniegtu. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Pēc 2002.gada 21.februāra sēdes

— “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. (Reģ.nr.905) (dok.nr.3997; nr.3997A; nr.3997B) Balsojums: 75 par, 2 pret, 9 atturas.

 

— “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.959) (dok.nr.4122) Balsojums: 78 par, 0 pret, 2 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1133) (dok.nr.4003; nr.4003B) Balsojums: 59 par, 11 pret, 12 atturas.

 

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.677) (dok.nr.4125) Balsojums: 38 par, 8 pret, 36 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. (Reģ.nr.1178) (dok.nr.4110; nr.4110A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Ūdens apsaimniekošanas likums”. (Reģ.nr.1179) (dok.nr.4115; nr.4115A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. (Reģ.nr.1180) (dok.nr.4116; nr.4116A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu”. (Reģ.nr.1182) (dok.nr.4128; nr.4128A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”. (Reģ.nr.1183) (dok.nr.4129; nr.4129A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1184) (dok.nr.4130; nr.4130A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Jūras kodekss”. (Reģ.nr.1185) (dok.nr.4131; nr.4131A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1186) (dok.nr.4132; nr.4132A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Apžēlošanas likumā”. (Reģ.nr.1187) (dok.nr.4133; nr.4133A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.1188) (dok.nr.4134; nr.4134A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1189) (dok.nr.4135; nr.4135A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1190) (dok.nr.4136; nr.4136A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1191) (dok.nr.4137; nr.4137A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Civilprocesa likumā”. (Reģ.nr.1192) (dok.nr.4138; nr.4138A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Likumā par ostām”. (Reģ.nr.1193) (dok.nr.4139; nr.4139A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

 

— “Par likumprojekta “Grozījums Bibliotēku likumā” (Reģ.nr.1148) nosūtīšanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

(dok.nr.4126) Balsojums: 59 par, 0 pret, 17 atturas.

— “Par Latgales apgabaltiesas Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ludmilas Gusevas saukšanu pie kriminālatbildības”.

(dok.nr.4143) Balsojums: 60 par, 0 pret, 6 atturas.

 

— “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

(dok.nr.4074; nr.4074A) Balsojums: 27 par, 30 pret, 13 atturas.

 

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu L.Bojāra, V.Lauska, J.Čevera, A.Kalniņa un V.Lāzo jautājumu par Latvijas Garantiju aģentūras darbību. (dok.nr.4145)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu H.Soldatjonokas, V.Lauska, J.Ādamsona, O.Grīga un L.Bojāra jautājumu par Daugavpils maksātnespējīgo uzņēmumu SIA “Latgales piensaimnieks”, a/s “Daugavpils mežrūpniecības saimniecība”, k/s “Daugavpils patērētāju biedrība”, a/s “Daugavpils gaļas kombināts” darbinieku prasību apmierināšanu.

Saeimas preses dienests

 

 

Pēc 2002.gada 21.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

I.Godmanis (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Kā pirmo mēs skatījām un atbalstījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””, kurā ir runa par deputātiem, kas aktīvi darbojās Tautas frontē un, tās deleģēti, PSRS Tautas deputātu statusā sekmēja Latvijas neatkarības atgūšanu. Jautājums nav vienkāršs, jo jāizvēlas deputāti, kas patiesi veicinājuši valsts neatkarības atjaunošanu. Atbildīgajai komisijai būs jāizvērtē, kuri ir cienīgi un kuri ne, jo ne visi deputāti Maskavā darbojās vienādi. Mūsu frakcijā tika skatīts jautājums, kā rīkoties ar citu organizāciju, piemēram, “Helsinki—86”, dalībniekiem, kuri arī cīnījās par Latvijas neatkarību. Domāju, ka deputāti godprātīgi veiks šo sarežģīto uzdevumu, izvērtējot cilvēku nopelnus.

Ilgas diskusijas bija par deputātu pieprasījumu “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”. Man kā bijušajam finansu ministram ir aptuveni skaidrs, cik liela varētu būt ģimenes pabalsta summa, ja mēs gada vidū pieņemtu lēmumu katram bērnam kaut vai par latu palielināt valsts pabalstu. Domāju, ka šis jautājums skatāms un iestrādājams nākamā gada valsts budžetā. Ekonomikai attīstoties pozitīvi, gada vidū būs iespējams skatīt jautājumu par minimālās algas paaugstināšanu. Domāju, ka tas ir viens no veidiem, kā finansiāli atbalstīt bērnus, jo, paaugstinot algas vecākiem, vairāk naudas tiks novirzīts arī bērniem.

Otrreiz caurlūkojot likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, manuprāt, panākts kompromiss, jo ņemtas vērā gan īpašnieka iespējas un intereses, gan arī sabalansētas prasības attiecībā uz to, ka jebkura celtniecība jāsaskaņo ar attiecīgajām instancēm, lai tiktu nodrošināta vides aizsardzība un ņemti vērā arī visi teritoriālie plānojumi.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” tika nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai, jo trešajā lasījumā parādījās priekšlikumi, kas nebija skatīti pirmajā un otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija šajā nedēļā strādāja ar vairākiem svarīgiem jautājumiem. Mēs frakcijā nopietni izvērtējām, kādā veidā ierobežot korupciju, īpaši politisko korupciju. Mūsu darba rezultātā tapa, manuprāt, svarīgi priekšlikumi grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kurus mēs iesniedzām šīs nedēļas sākumā un, cerams, ka tuvākā laikā tos izskatīs Saeima. Mēs ierosinām noteikt iespējami maksimālu politisko partiju saimnieciskās un finansiālās darbības atklātumu. Mēs ierosinām mūsu valstī noteikt tādu kārtību, kāda šobrīd ir mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā, proti, ka informācija par visiem ziedojumiem un dāvinājumiem — naudas vai mantas veidā — , kurus saņem politiskās partijas vai organizācijas, piecu dienu laikā pēc to saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā parādās internetā. Internetā parādās ziņas par ziedojuma veidu, ziedotāju un ziedojumu summu. Mēs ierosinām, ka internetā jāpublisko arī priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijas, kā arī ikgadējās deklarācijas, kuras iedzīvotājiem un kontrolējošām institūcijām dažviet grūti pieejamas. Mēs arī ierosinām papildināt politisko partiju finansēšanas likumu ar atsevišķu pantu, kas beidzot nosaka to institūciju, kura veic pārraudzību un kontroli, kā politiskās partijas organizē savu finansiālo un saimniecisko darbību. Tātad mēs ierosinām, ka šo valstiski svarīgo kontroles funkciju nākotnē varētu veikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet līdz šī biroja izveidošanai — Valsts ieņēmumu dienests.

Tautas partijas frakcija strādāja pie tāda svarīga jautājuma kā valsts valodas statusa nostiprināšana dzīvē. Ir saņemta nepatīkama informācija par to, ka Latgalē netiek ievērots Valsts valodas likums, tādēļ Tautas partijas frakcija uz frakcijas sēdi uzaicinās atbildīgas valsts amatpersonas, tai skaitā no Valsts valodas centra un Valsts valodas inspekcijas, no kurām mēs prasīsim stingru atbildi, kādēļ Latgalē tiek pārkāptas likuma normas. Tādējādi mēs ceram nostiprināt valsts valodu ne tikai ar grozījumiem likumos un Satversmē, bet arī praktiski kontrolējot un piespiežot valsts amatpersonas ievērot Valsts valodas likumu tā, lai latviešu valodas statuss mūsu valstī nostiprinātos.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Mūsu frakcijā ir izveidotas darba grupas, kas saistītas gan ar tautsaimniecību, gan ar lauksaimniecību, gan ar izglītību un kultūru, gan ar valsts drošību, kā arī darba grupa, kura ļoti intensīvi strādā, lai nostiprinātu valsts valodas statusu likumos.

Mūsu frakcija šonedēļ ir nopietni strādājusi saistībā ar drošības jautājumu. Mēs uzaicinājām uz frakcijas sēdi arī iekšlietu ministru M.Segliņu un uzklausījām viņa informāciju par noziedzības stāvokli valstī, kā arī izteicām savus priekšlikumus, kā vajadzētu šos jautājumus risināt.

Šodien plenārsēdē, mūsuprāt, ārkārtīgi būtiski bija divi jautājumi — grozījumi Aizsargjoslu likumā un grozījumi Krimināllikumā. Mūsu frakciju neapmierina šodien pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā, jo mūsu deputātu A.Seiles un D.Stalta priekšlikumi par to, ka līdz nacionālā plāna izstrādei jānosaka kāpu zonas apbūves moratorijs, netika atbalstīti. Mēs ceram, ka šīs lietas būs iespējams reglamentēt un regulēt citos likumos.

Ļoti asas debates izraisījās par grozījumiem Krimināllikumā, gala rezultātā likums trešajā lasījumā netika pieņemts, un to nodeva atpakaļ atbildīgajai komisijai, lai gan Aizsardzības un iekšlietu komisija bija ļoti rūpīgi strādājusi. Ar šā likuma nepieņemšanu kavējas tādas lietas, kas saistītas ar konvencijām, kuras mūsu valsts ir ratificējusi, un līdz ar to Krimināllikumā ir jāiestrādā šīs normas, kā arī atbildību pastiprinošas normas narkotiku tirgoņiem un dīleriem.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Runājot par likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ļoti žēl, ka deputāti noraidīja trīs priekšlikumus attiecībā uz cilvēkiem, par kuriem šodien rūpējas valsts. Es gribu runāt par pensionāriem. Visi zina, ja pensionārs saņem pensiju lielāku par 100 latiem, no tās atvelk ienākuma nodokli. Trīs deputāti — A.Barča, A.Klementjevs un J.G.Vidiņš — uzskata, ka tas nav godīgi, jo cilvēks vienreiz jau samaksāja šo nodokli no savas algas, un gribēja, lai šo normu atceļ, taču Saeimas vairākums mūs neatbalstīja. Iznāk, ka pensionāri, kuri saņem pensiju lielāku par 100 latiem, turpinās vēlreiz maksāt ienākuma nodokli. Sociālo un darba lietu komisija bija ierosinājusi kompromisa variantu, kas nosaka, ka ienākuma nodokli būtu jāmaksā no 150 latu lielas pensijas, bet parlaments uzskatīja, ka valsts un pašvaldību budžets ir svarīgāks.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Saeimā jau vairākas dienas ir izstādīts bērnu zīmējumu klāsts, kura moto ir: “Es esmu laimīgs”. Saeimas deputātu diskusiju objekts bija opozīcijas partiju — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” — deputātu pieprasījums par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu un likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu nepildīšanu. Valdībai līdz 2001.gada 31.maijam Saeimā bija jāiesniedz likumprojekti par ģimenes valsts pabalsta sistēmas pilnveidošanu. Šodien mēs kopā ar labklājības ministru nonācām pie secinājuma, ka valdība šo savu solījumu Saeimai, kā arī attiecīgo likuma pantu nav pildījusi. Vai mūsu valdībai ir svarīgi, lai ģimenēs būtu pietiekams skaits bērnu, kas ir sabiedrības atražotāji un mūsu nākotnes nodrošinājums, jo tie ir cilvēki, kas pēc 20 gadiem maksās nodokļus, lai mums, pensijā esošajiem cilvēkiem, varētu izmaksāt pensijas. Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir nonākusi pie secinājuma, ka šis jautājums valstij nav svarīgs. Diemžēl jau vairāk nekā astoņus gadus valdība no gada uz gadu atliek šo bērnu pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Vēl vairāk. Mēs, 7.Saeimas deputāti, sadalījām bērnus divās nelīdztiesīgās daļās — tajos, kas dzimuši līdz 1999.gadam, un tajos, kas dzimuši pēc 1999.gada. Diemžēl valdošo partiju deputāti šo pieprasījumu neatbalstīja. Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, saskaņā ar kuru ģimenes valsts pabalstu izlīdzināšana tiks sākta tikai ar 2003.gadu.

Sociāldemokrātiskā strādnieku partija savu priekšlikumu uztur spēkā — ir jāatrod līdzekļi ģimenes valsts pabalsta izlīdzināšanai jau no 2002.gada 1.jūlija, un tie ir 2 000 000 latu, ja mēs gribam izteikt savu politisko gribu, domājot par mūsu valsts nākotni.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Izskatot galīgajā lasījumā likumu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, bija ļoti nepatīkama situācija, kad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu, ar ko tā bija vērsusies gandrīz pie visām Saeimas frakcijām, valdības partijas diezgan rupji noraidīja. Tagad arī arodbiedrību pabalsti, kurus veido arodbiedrību biedru maksas, kuras jau reizi bijušas apliktas ar nodokli, tiks aplikti ar ienākuma nodokli, ja tie sasniegs zināmu summu. Šāda dubultā nodokļu aplikšana vēršas pret mūsu nevalstiskajām organizācijām un ir pilnīgi nepamatota un nepieņemama.

Otrs ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas raksturo situāciju Saeimā un valdības attieksmi pret Latvijas nākotni, bija par ģimenes valsts pabalstiem, kuri paredzēti bērniem. Valdība šīs Saeimas laikā vairākkārt, proti, trīs reizes, pārbīdījusi pabalstu palielināšanas datumu — no 1999.gada uz 2000.gadu, no 2000.gada uz 2001.gadu un no 2001.gada uz 2002.gadu. Tagad tā apņēmās kaut ko nopietni grozīt 2003.gadā. Pilnīgi tiek ignorēta smagā demogrāfiskā situācija. Pilnīgi tiek ignorēts tas, ka sabiedrība noveco un ka mums draud migrantu plūdi, kas mēģinās kompensēt disproporciju starp sabiedrības jaunāko daļu un pensionāru pamatmasu.

Mēs varam veikt dažādus labus grozījumus Satversmē, nostiprināt valsts statusu un demokrātiju Latvijā un dažādi sargāt latviešu valodu. Tas viss ir vajadzīgs, un mēs to darīsim, taču tai pašā laikā mums jādomā arī par savas tautas un valsts nākotni — vai tā būs kosmopolītiska valsts, vai tā būs Latvijas Republika.

Sociāldemokrātu savienības frakcija aicināja opozīcijas partijas atbalstīt to vienā jautājumā — sasaukt ārkārtas plenārsēdi jautājumā par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības un mierizlīguma procesā ar Latvijas valsti. Mēs gribētu uzsvērt to, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas saistīts ar 380 miljonu dolāru likteni. Valdības partijas ar miera izlīgumu, mūsuprāt, grib atkārtot to pašu, ko parakstot “jumta” līgumu starp “Tilts Communications” un Latvijas valsti. Patlaban tiek piedāvāts par 42 miljoniem atdot investoriem SIA “Lattelekom” un “Latvijas Mobilais telefons” kontrolpaketi, kuras tirgus vērtība ir aptuveni no 2 līdz 2,5 miljardiem dolāru. Ja mēs rīkojamies ar nodokļu maksātāju naudu, nav pieļaujama slepenība šā jautājuma risināšanā, kā to dara valdība.

Saeimas preses dienests

 

 

— tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ekartu Heroldu (Eckart Herold).

 

— uzklausīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa, Finansu un īpašuma departamenta direktora A.Bērziņa, Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājas I.Kuņicinas, Valsts kontroles padomes locekles G.Kalniņas–Priedes un kolēģijas locekļa B.Baidaka informāciju par valsts robežas izbūvi.

 

— uzklausīja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs A.Roņa informāciju.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Darba strīdu likums”;

— pieņēma zināšanai ziņojumu par 1965.gada konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi (1998.–2002.).

 

— strādāja ar likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— strādāja ar likumprojekta “Sporta likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— sprieda par Zemesgrāmatu likuma izpildi, stāvokli apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļās un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

 

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— nolēma uz nākamo sēdi uzaicināt Finansu ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai precizētu valsts dotācijas piešķiršanu a/s Rebier 2002.gada 2.pusgadā.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.

 

— iepazinās ar Olaines pilsētas attīstības problēmām un pilsētas domes viedokli par atkritumu dedzināšanu un atkritumu apglabāšanas poligona izveidi.

 

— neatbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””;

— konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (1.lasījums) un nolēma iesniegt alternatīvo likumprojektu.

 

— strādāja ar likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— uzklausīja komisijas locekļu informāciju par piedalīšanos Naturalizācijas pārvaldes rīkotajās Latvijas Republikas pilsonības pretendentu valsts valodas un vēstures zināšanu pārbaudēs.

 

— pieņēma zināšanai Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par Korupcijas novēršanas likuma izpildi.

 

— uzklausīja Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra vadītājas M.Kriškānes informāciju par centra izveidošanas mērķiem, darbību un paredzētajiem līdzekļiem 2002.gada Saeimas budžetā.

 

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””;

— strādāja ar likumprojekta “Militārā dienesta likums” sagatavošanu 2.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” sagatavošanu 2.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— uzklausīja aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka I.Pundura informāciju par Latvijas integrāciju NATO;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””;

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”.

 

— izbraukuma sēdē iepazinās ar situāciju Iļģuciema cietumā un nolēma uz apakškomisijas sēdi uzaicināt tieslietu ministri I.Labucku.

 

— strādāja ar likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Valsts pārvaldes iekārtas likums” 3.lasījumam;

— atlika likumprojekta “Valsts kontroles likums” izskatīšanu 3.lasījumam;

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” 3.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

 

— atlika likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” izskatīšanu (2.lasījums; steidzams);

— atbalstīja lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Valsts informācijas sistēmu likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

— nolēma iekļaut likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas likumā” (1.lasījums) kā priekšlikumus komisijā uz 3.lasījumu sagatavojamajam likumprojektam “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”.

 

— skatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (2.lasījums).

 

— noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu”.

 

 

— tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

 

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses L.Poļakovas apstiprināšanu”;

— atbalstīja lēmuma projektu “Par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses B.Kļavas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”.

 

— nolēma nosūtīt Ministru kabinetam izvērtēšanai Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” 3.lasījumam.

 

— informēja par SDS frakcijas nostāju jautājumā par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas Republiku.

Saeimas preses dienests