Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas zeltu un citām vērtībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2002., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59395

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad ledus un ūdens draud kāpt istabā

Vēl šajā numurā

27.02.2002., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas zeltu un citām vērtībām

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Tūdaļ pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā aizsākās plaša nacionalizācijas kampaņa, kurai tika pakļautas rūpnīcas, bankas, dzīvojamie nami, zeme, dažādi uzņēmumi.

Padomju nacionalizācija 1940. un 1941. gadā skāra arī daudzu ārvalstu un to pilsoņu intereses Latvijā. Savas pastāvēšanas gados Latvijas valsts bija izdarījusi dažādus aizņēmumus vairākās valstīs. Bet Londonas bankas “Lazard Brother Co Ltd.” aizdevums Rīgas pilsētai skaitījās jau no 1913. gada. Savukārt Latvijas zelts bija noguldīts Anglijas un Francijas bankās. Daudziem ārzemniekiem Latvijā piederēja dažādu veidu īpašumi, akcijas, kā arī citas vērtības.

Pēc Latvijas okupācijas visi tās starptautiskie sakari tika pārtraukti, pārstāvniecības ārzemēs slēgtas, bet Ārlietu, Finansu, kā arī dažu citu ministriju arhīvi aizvesti uz Maskavu. Tolaik, Otrā pasaules kara apstākļos, strīdi starp PSRS un ārvalstīm par savstarpējo pretenziju kārtošanu īpaši plaši neizvērsās, kaut arī bija dažādi mēģinājumi savā īpašumā iegūt Baltijas valstu vērtības ārzemēs.

Latvijas valsts arhīva dokumenti liecina, ka jautājums par savstarpējo pretenziju kārtošanu aktualizējies, sākot ar 1947. gadu. Turpmākajos gados starp PSRS Finansu ministriju un LPSR Finansu ministriju norisinājusies visai intensīva sarakste, galvenokārt tādēļ, lai noskaidrotu, kāda situācija attiecībā uz ārzemnieku īpašumiem un finansu ieguldījumiem Latvijā bijusi līdz Latvijas okupācijai. Kā jau norādīts, daudzi Latvijas arhīvi 1940. un 1941. gadā tika aizvesti, taču bija jāņem vērā arī fakts, ka daudzi dokumenti bija gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā, it īpaši tā beigu posmā. Līdz ar to noskaidrot dažādu pretenziju un saistību pamatotību nebija ne viegli, ne vienkārši.Turklāt bija jāņem vērā fakts, ka PSRS iestādes vienmēr centās ārzemnieku pretenzijas padarīt nenozīmīgākas, bet savas prasības pret ārzemniekiem — lielākas.

Sarunas par pretenziju nokārtošanu turpinājās daudzus gadus, un tikai piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā tika sākta vienošanās dokumentu sagatavošana ar Dāniju, Holandi, Norvēģiju, citām valstīm, kuras bija izvirzījušas pretenzijas sakarā ar padomju nacionalizācijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Visu šo laiku īpaši aktuāls bija Latvijas zelta jautājums, kurš tika “atrisināts” 1967. gadā, kad PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs A. Kosigins noslēdza attiecīgu vienošanos ar Lielbritānijas premjerministru H. Vilsonu. Tika nolemts, ka Anglijas bankā glabātais Baltijas valstu zelts tiks izmantots, lai atmaksātu britu akcionāriem par Padomju Savienības izdotajām parādzīmēm un par Baltijas valstīs nacionalizētajiem britu īpašumiem.

Jāpiebilst, ka visai plašu, faktiem bagātu rakstu “Latvijas zelts Anglijas bankā” 1995. gadā “Daugavas Vanagu” fonda izdotajā grāmatā “Latvieši Lielbritānijā” publicējis Indulis Kažociņš, izsekodams šā zelta fonda vēsturei kopš tā izveidošanas līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības gadiem.

Bet turpmāk publicētie Latvijas Valsts arhīva dokumenti galvenokārt ir pirmpublicējumi.

Budžetu un kredītu pārvaldes norādījums par fondu un kapitālu pārskatu sastādīšanu

Telefongramma

Rīgā, 1940.g. 15. novembrī

 

Sakarā ar budžeta projekta sastādīšanu 1941. gadam lūdzam steidzami, šodien līdz pulksten 14. piesūtīt Finansu tautas komisariātam krievu valodā pārskatu par Jūsu iestādes rīcībā esošiem valsts fondiem un kapitāliem. Pārskatā jābūt šādām ziņām:

1) fonda, resp., kapitāla nosaukums un īss apraksts par tā izcelšanos un mērķiem;

2) bilance š.g. 1. novembrī;

3) pielikumi pie katra svarīgākā bilances posteņa, kā: aizdevums, vērtspapīru nosaukums un summa, debitoru un kreditoru un citu tamlīdzīgu savienotu kontu saraksti.

Pārskats 5 eksemplāros nododams Finansu Tautas Komisariāta valsts grāmatvedībā, 458. istabā.

Budžetu un Kredītu pārvaldes priekšnieks V.Bastjānis

LVA, 327.f., 1. apr., 660. l., 6.lp. Oriģināls

 

Finansu tautas komisariāta Kredītu un banku daļas priekšnieka A. Cielava izziņa par valsts zelta fondu

Valsts zelta fonds

Fonds nodibināts 1920. gada 20. martā (V.V.68) — (“Valdības Vēstnesis” — J.R.) Fonds garantē Valsts kredītzīmju un metāla naudas izlaidi. Pirmie līdzekļi ienāca ziedojumu veidā un no konfiskācijas.

Fonda vajadzībām par valsts un budžeta brīvām summām ir iegādāti dārgmetāli. Fondā ir arī ieskaitītas, pamatojoties uz miera līgumu ar PSRS, saņemtās zelta monētas par 4 miljoniem rubļu.

Fonda bilance

Aktīvs

Speciālo līdzekļu rēķins Valsts bankā (zelts) Ls 15 181 511 21

(Zelts glabājas Londonā — “Banks of England” 2683.822.2111 gr

un Rīgā, Valsts bankas kantorī 338.0814 — “ —

Kopā: 2684. 160,3025 gr.

Pasīvs

Fonds Ls 15 181.511.21

Kredītu un banku daļas priekšnieks A.Cielavs

 

Galvenais grāmatvedis J. Kārkliņš

LVA, 327.f, 1.apr., 660.l., 17.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Bijušās Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora J.Girgensona ziņojums finansu tautas komisāram par Latvijas pārstāvniecību ārzemēs likvidāciju

Bijusī Ārlietu ministrija

Administratīvais departaments

Nr.9.094.1(40) 48

Rīga, Tiesu pils, 1941.gada 7.martā

 

Atsaucoties uz Finansu tautas komisariāta š.g. 5.marta cirkulāro vēstuli Nr.V67 bijušās Ārlietu ministrijas Likvidācijas daļai un telefona sarunu ar Kredītu un banku daļu, paziņoju likvidatora biedra A.Jablonska prombūtnē, ka pagājušā gada 5.augustā visām bijušajām Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs tika dota cirkulāra vēstule par to, ka visas ārzemēs esošās vērtības — vēstniecību ēkas, inventārs, čeki, nauda, arhīvi u.c. — ir jānodod tuvākajai PSRS pārstāvniecībai.

Ziņas par šās cirkulārās vēstules rīkojuma izpildi Likvidācijas daļā ienāca ļoti ierobežotā skaitā.

Viss bijušās Ārlietu ministrijas arhīvs pagājušā gada 27.septembrī tika nodots Rīgā PSRS valdībai pārsūtīšanai uz Maskavu Ārlietu tautas komisariātam, uz kurieni arhīvs tajā pašā dienā nosūtīts.

Tā kā Finansu tautas komisariāts 1941.gada budžetā izsvītroja naudas līdzekļus bijušās Ārlietu ministrijas Likvidācijas daļas uzturēšanai, tad šī daļa savu darbību pārtrauca š.g. 1.janvārī.

Varam vēl piebilst, ka bijušo Latvijas pārstāvniecību saraksts ir ievietots Valsts adresu kalendārā 1940.gadam 87.–112.lappusē.

Bijušās Ārlietu ministrijas Administratīvā departamenta

direktors J.Girgensons

 

Finansu tautas komisariātam

Par tulkojuma pareizību: referents A.Braunšteins

LVA, 327.f., 1.aapr., 193.l., 50.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Finansu ministrijas izziņa par Latvijas valdības zelta fondu

Fonds nodibināts ar buržuāziskās valdības 1920.gada 20.marta rīkojumu par kases zīmju un monētu kalšanas nodrošināšanu.

Zelts stieņos atrodas:

Bank of England, Londonā — 2.683.822,2211 gr.

Latvijas Bankā 338,0814 gr.

Kas pēc zelta cenas Londonā uz 1937.gada 31.XII sastāda 5.655,962945=15.181.511,21 lats.

Pēc zelta fonda bilances uz 1944.gada 1.aprīli, kuru sastādīja Vācu finansu ģenerāldirekcija Latvijā, uz 1944.gada 1.aprīli Bank of England atradās —

2. 977 438.4340 gr.par summu 17.596.661,13 rubļi, minētā summa aprēķināta pēc Maskavas Valsts bankas kursa 1940.g.31.XII — 5,91 rublis par 1 zelta gramu.

Zelta fonds atradās buržuāziskās Latvijas Finansu ministrijas pārziņā, un likumā par šo fondu ir teikts, ka zeltu ir aizliegts izlietot valsts izdevumiem, bet ir atļauts izlietot tikai valsts kases zīmju dzēšanai.

Fonds ir izveidots:

1) no 4766.382,50 Krievijas zelta rubļiem, kuri no Padomju Savienības saņemti pēc miera līguma;

2) buržuāziskās valdības veiktās dārgmetālu konfiskācijas;

3) dažām dāvanām, kuras saņemtas no Sieviešu palīdzības korpusa;

4) ar zelta pirkumu uz valsts kasu brīvo līdzekļu rēķina un

5) speciālajiem kredītiem, kuri šiem mērķiem paredzēti buržuāziskās Latvijas valsts budžetā.

Krievijas zelta rubļi pakāpeniski laika posmā no 1922.līdz 1938.gadam pārvesti uz Londonu un apmainīti pret zeltu stieņos.

Latvijas PSR Finansu ministrijas kancelejas priekšnieks Cielavs

LVA, 327.f., 1.apr., 19.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Paskaidrojums par Latvijas aizņēmumu Francijā

Finansu tautas komisariāts

Kredītu un banku daļa

Rīgā, 1941.g. 8.martā

Paskaidrojuma raksts par valsts aizņēmumu Francijā

Parāds radās sakarā ar Latvijas karavīru uzturēšanu un pārvešanu no Tālajiem Austrumiem uz dzimteni 1918.–1920.g.

Saskaņā ar 1931.g. 15.maijā noslēgto līgumu starp Latvijas valdību un Franciju parāda summa noteikta par 4.500.000 frankiem. Parāda nodrošināšanai izdotas piecas parādu saistības par 900000 frankiem katra; maksājuma termiņš no 1932.g. 1.jūlija līdz 1936.gada 1.jūlijam.

Parāda dzēšana netika veikta uz Francijas valdības paskaidrojuma pamata, ka tā ir ar mieru Latvijas maksājumus atlikt līdz tam laikam, kamēr Francija atsāks savus maksājumus Anglijai un Amerikai.

Līgumā procenti par šo aizņēmumu nav paredzēti. Iemaksas jāizdara Francijas valūtā sabiedriskās bankas Centrālajā kasē Parīzē.

Kredītu un banku daļas vadītājs A.Cielavs

 

Galvenais grāmatvedis J.Kārkliņš

LVA, 327.f., 1.a.apr., 194.l., 78.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas prasību un saistību saraksts attiecībā pret Franciju

Pēc stāvokļa 1941. gada 1. martā

Prasības

Saistības

(aktīvs)

(pasīvs)

Zelts ārzemēs

5.909,715*

Korespondentu rēķini

10 703

99 951

Neizlietoto akredetīvu atlikumi

0,385

Nenomaksāto inkaso dokumentu atlikumi

5,033

0,656

Ārzemnieku ieguldījumi banku

pamatkapitālos (pasīvs)

Ārvalstu vērtspapīri, kuri pieder bankām (aktīvs)

Ārvalstu iestāžu un personu parādi (aktīvs)

1918

Parāds ārvalstu iestādēm, firmām

un personām (pasīvs)

4753

Ārvalstu iestāžu un personu tekošie rēķini

un noguldījumi (pasīvs)

70 188

Klīringa rēķini

Citas prasības un saistības

55 000

Kopā

5 982,754

175 548

Aiz sadaļas

Glabāšanā pieņemtie vērtspapīri

0,517

898 552

 

LVA, 327.f., 1.a apr., 194.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Pēc citiem dokumentiem spriežot, vērtība norādīta rubļos — J.R.

 

Paskaidrojuma raksts par valsts aizņēmumu Anglijā

Finansu tautas komisariāts

Kredītu un banku daļa

Rīgā, 1941. gada 8. martā

 

Parāds radās sakarā ar kara materiālu piegādi 1919. gadā un pakalpojumu sniegšanu Latvijas kara laikā, kā arī par izdevumiem, pārvedot Latvijas karavīrus no Vladivostokas uz dzimteni.

Līgums noslēgts 1925. g. 13. augustā un Saeimas ratificēts 1926. gada 12. februārī, bet spēkā stājās tā publicēšanas dienā, 1926. gada 15. februārī. Pēc līguma kapitālā parāda summa 1 303.000 —/Anglijas mārciņas un procenti 997.000 — Anglijas mārciņas, pavisam 2. 300 000. –/– Anglijas mārciņas.

Parāds ir nodrošināts ar valdības parāda saistībām, kuras ir paredzēts nomaksāt: no 1926. g. līdz 1936. g. 37 500.— /Anglijas mārciņas katrā pusgadā/, t.i., katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā./ Parāda dzēšanai līdz 1931. gada 1. janvārim pavisam nomaksāti 375.00.—/Anglijas mārciņas. Parāda atlikums 1. 925.000.—/Anglijas mārciņas.

Pēc valsts parāda saraksta nenomaksātā kapitāla un procentu summa 1941. gada 1. janvārī sastāda:

kapitāls 747 500.—/ Angl. mārciņas

procenti 103 200.—/ Angl. mārciņas

Ar Lielbritānijas valdības atļauju maksājumi no 1931. gada 1. jūlija līdz 1932. gada 1. janvārim par 75 000 sterliņu mārciņām bija pagarināti uz 10 gadiem, pieskaitot 3% gadā no 1933. gada 1. jūlija līdz 1943. gada 1. jūlijam. Lielbritānijas valdība atlika arī visus turpmākos maksājumus. Speciāla līguma par maksājumu atlikšanu nav. Izejot no vienošanās par 1931./32. gada maksājumu atlikšanu, var pieņemt, ka arī par citiem atliktajiem maksājumiem nāksies maksāt ne vairāk par 3% gadā.

Nesamaksātie procenti, ieskaitot 3% gadā, 1941. gada 1. janvārī sastāda:

no atliktās summas 75 000. –/– 16 875/ – Angl. mārc.

no pārējiem kārtējiem 687.500 –/– 86 325 –/– Angl. mārc.

maksājumiem.

Aprēķins izdarīts, atsevišķi saskaitot procentus par katru laikā nenomaksāto summu.

Augstāk minētie maksājumi ir jāiemaksā Anglijas bankā.

Kredītu un banku daļas vadītājs A. Cielavs

 

galvenais grāmatvedis J. Kārkliņš

 

Pielikumā: 1. Likums par līgumu starp Latviju un Lielbritāniju attiecībā par kara laika piegādēm.

2. Līgums starp Latvijas valdību un Lielbritānijas valdību par parādu par kara laika piegādēm.*

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 43., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

* Netiek publicēti

 

 

Latvijas banku prasību un saistību saraksts

attiecībā pret Angliju

Pēc stāvokļa uz 1941.gada 1.martu

Prasības

Saistības

(aktīvs)

(pasīvs)

Zelts aiz robežas

Korespondentu rēķini

39,–

Neizmantoto akredetīvu atlikumi

Ārvalstu vērtspapīri, kuri pieder bankām (aktīvs)

Ārzemnieku ieguldījumi banku

pamatkapitālos (pasīvs)

20,–

Ārvalstu iestāžu un personu parādi (aktīvs)

2.188,50

Parāds ārzemju iestādēm, firmām

un personām (pasīvs)

53.296,-

Ārzemju iestāžu un personu tekošie rēķini

un noguldījumi (pasīvs)

7.265,64

Klīringu rēķini

Citas prasības un saistības

Kopā:

2.188,50

60.620,64

Latvijas bankas centrālās nodaļas Likvidācijas daļa

LVA, 327.f., 1.a apr., 193.l., 5.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

Turpinājums — seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!