Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad ledus un ūdens draud kāpt istabā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2002., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59385

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par budžeta dotāciju Latvijas Televīzijai

Vēl šajā numurā

27.02.2002., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad ledus un ūdens draud kāpt istabā

Par plūdu briesmām Pļaviņās un kopīgiem darbiem to novēršanai

PL3.JPG (21275 bytes)
Pļaviņas. 25.02.2002.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Var piekrist apgalvojumam, ka Daugavas pat vismazākie līkumi ir saskaitāmi, tomēr nekad uzticība un paļāvība upes rāmajam, atsegtajam vai zem ledus slēptajam ūdens plūdumam nebūs pilnīga. No Rīgas braucot un ceļā vērojot daudzviet tik atšķirīgos Daugavas skatus, kas mainās te ziemīgās, te pavasarīgās nokrāsās, nav pamata domāt, ka upes augštece jau tagad, februāra nogalē, veido bīstamus ledus sastrēgumus.

Pļaviņas pēdējās dienās saistībā ar ūdens līmeņa celšanos Daugavas un Aiviekstes grīvā un vižņu sablīvējumiem Daugavas krastos, kas pieguļ pilsētai, bija ziņu aģentūru uzmanības lokā un vēstīja par ārkārtas situāciju. Vakar, 26. februārī, noteiktas un saskaņotas 55. Zemessardzes bataljona spridzinātāju un vadības rīcības rezultātā pēc veiksmīgas trīsreizējas ledus spridzināšanas Daugavas palu ūdeņu stihiju jau daļēji izdevies iegrožot un pakļaut cilvēka gribai.

Dabas spēku, protams, nevar pārvērtēt, taču virzība ir notikusi — no ledus upē atbrīvoti aptuveni 350 metri, un līdzīgas darbības notiks līdz vēlamā mērķa sasniegšanai. Taču dienu pirms tam, kaut izlemts un kontrolēts, viss vēl bija citādi.

Acīm redzamā aina, iebraucot Pļaviņās, atšķīrās no iztēlē iecerētās. Tiesa, ledus vižņi bija iespaidīgi, tie, sablīvējušies atšķirīgu līmeņu augstumā, monolīti stāvēja kā pelēkas skulptūras. Tikai vienā vietā upei bija izdevies izlauzt ūdens caurumu, tas griezās virpulī un gatavībā ieraut jebko, kas ceļā gadīsies. Taču citādi ziņkārīgos skatītājus neredzēja, ielas — ikdienišķi patukšas, automašīnu plūsma neliela. Pilsētā dienu pirms lēmuma par ledus spridzināšanu ritēja ikdienišķi normāla dzīve. Tomēr notikumu attīstību nepārtraukti kontrolēja gan Pļaviņu pašvaldība, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), gan 55.Zemessardzes bataljons un citas atbildīgas un iesaistītas institūcijas. Šo secinājumu radīja Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja Helmūta Bandera un viņa vietnieka Andra Bērziņa nosvērtais un mierīgais situācijas skaidrojums.

— Vai ir pamats runāt par plūdu draudiem Pļaviņās?

PL6.JPG (29742 bytes)Helmuts Banders: — Bailēm vienmēr ir lielas acis, un arī bažām vienmēr ir pamats. Jautājums tikai, cik atbilstoši mēs spējam novērtēt risku. Domē cenšamies nerunāt par lietām, kuras var interpretēt dažādi.

Ja tuvosies kritiskā situācija, runāsim konkrēti — par to, kur, kam un kas jādara. Ārkārtas situācijas komitejā strādā Pļaviņās dzīvojoši cilvēki ar pieredzi, kā vajadzības gadījumā rīkoties, viņi cits citu saprot no pusvārda. Pirmā komisijas sanākšana bija pirms divām nedēļām. Arī ļaudis ir informēti, kas jādara trauksmes gadījumā. Pašreiz satraukuma nav. Kaut arī ar kaimiņiem jēkabpiliešiem mums ir atšķirīgas intereses par ūdens līmeni — viņi ir par zemāku, lai nebūtu draudu aizsargdambjiem, mēs — par augstāku, lai varētu mēģināt ledu iepludināt Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē.

Kā pašvaldība šajā gadījumā izjūtam ļoti labu valsts dienestu atbalstu. VUGD Aizkraukles nodaļa Pļaviņās jebkuram cilvēkam spēj palīdzēt praktiski.

— Vai šādas situācijas šai vietai ir raksturīgas katru gadu?

H.Banders: — Jāteic, ka nav, tomēr daudz kas ir atkarīgs no vairāku apstākļu sakritības. Ja upes ūdeņu pārpilnība un kādu teritoriju applūšana aizvadītajā gadsimtā bija raksturīga pavasara laikam, martam un aprīļa sākumam, sevišķi pēdējos gados šādas dabas ačgārnības novērojam jau janvārī un februārī. Ir bijis līdzīgi kā šogad, kad situāciju kādā ilgstošākā laikā var vērtēt kā saspringtu. Šogad tas ilgst no 22. februāra vakara. Jāņem vērā arī, kāda situācija ir upes augštecē. Ja sastrēgumus veido ledus ne tikai no Latvijas teritorijas, bet arī te ieplūstošie ūdeņi, kā tas ir pašlaik, var secināt, ka situācijas pasliktināšanās nav gaidāma. Problēmas varētu radīt vēl klāt nākošo vižņu aizsprostojumi upes gultnē. Pļaviņām kritisks ir Bebrulejas līkums, kur Daugavai ir arī sašaurinājums, tāpēc katru gadu mēs “turam īkšķi”, lai ledus šai vietā tiktu uzlauzts un aizietu. Saspringtākas situācijas mums bija 1998. un 1988.gadā.

A.Bērziņš: — Cik man zināms no veco plostnieku stāstītā, pie Pļaviņām bijušas divas Daugavas krāces: vienas pret vietu, kur šobrīd ir Pļaviņu vidusskola, un Bebrulejas krāces. Kad plostnieki bija tikuši abām krācēm veiksmīgi garām, varēja uzelpot un mierīgi nokļūt Rīgā.

Ja runā par ūdens līmeņa atzīmēm, Pļaviņām kritisks stāvoklis un reālu plūdu draudi iestātos, paceļoties ūdens līmenim par vienu metru. Protams, mūs uztrauc Jēkabpils jautājums, jo Krustpils pagastā sakrājušies milzīgi ūdens krājumi, kuru virzība izlaušanās gadījumā nav tieši prognozējama. Mūsu plānotajā spridzināšanas vietā Daugavā augšpus Pļaviņām ir saglabājies līdz 40 cm biezs, garš cieta ledus rags, pret kuru turas visa vižņu masa, un, izsitot šo atbalstu, aizsprostam vajadzētu izkustēties un atbrīvot ūdenim ceļu. Šī ir vecā un dziļā Daugavas gultnes vieta.

PL8.JPG (18334 bytes) PL7.JPG (19403 bytes)
Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Bērziņš un domes priekšsēdētājs Helmūts Banders
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Kādas ir pilsētas aizsardzības iespējas, atrodoties tik tuvu upei?

H.Banders: — Liela nozīme ir aizsargdambjiem. Vienā daļā pilsētas šādi dambīši 2000.gadā tika izbūvēti. Arī tuvākajos divos gados domāsim par šādiem projektiem.

A.Bērziņš: — Pļaviņu iedzīvotāji ir pateicīgi par 1998.gadā izstrādāto projektu Pļaviņu dambja izveidei, kas tomēr nozīmīgā daļā nostiprināja upes krastus. Ceram, ka projektēšanas darbi šogad turpināsies arī atlikušajās nedrošajās teritorijās apmēram divu kilometru kopgarumā, lai 2003.gadā varētu izbūvēt aizsargdambi. Pavisam ideāli būtu, ja spētu arī jau esošos dambjus pacelt augstāk vēl par pusmetru.

— Kāds ir situācijas rīcības plāns?

H.Banders: — 25. februārī notika Ārkārtas situācijas komitejas sēde, kurā vienojās par šādām darbībām: Daugavas otrā krastā Sēlijas pusē līdz 26. februārim iekārtot bāzes vietu Zemessardzes sapieriem; līdz pulksten 10 rītā izzāģēt vecajā biezajā ledū āliņģus, tajos ievietot spridzekļus. Ledus šeit ir pārāk biezs, lai vižņi šo vienlaidu klājumu spētu uzlauzt dabīgā ceļā. Ja līdz pusdienlaikam nav novērojamas nekādas pozitīvas izmaiņas dabā, notiek ledus spridzināšana. Salīdzinājumā ar padomju laiku spridzināts tiks ledus, nevis vižņi, jo tad tiek absorbēts triecienspēks un nav vajadzīgā efekta.

— Kādi drošības pasākumi tiek veikti?

H.Banders: — Uz maiņām Gostiņos — šobrīd visvairāk ūdens apdraudētajā vietā — no krēslas līdz rītam dežurē zemessargi. Pilsētas centra daļā atrodas VUGD postenis, kas plašā teritorijā pārredz upi, arī Bebrulejā pie neuzlauztā ledus ir uzraudzība. Visiem dienestiem ir operatīvi saziņas līdzekļi. Iedzīvotāji ir informēti, ka briesmu gadījumā tumsā būs signālraķetes un dzirdami skaļruņa signāli. Tad ar līdzpaņemto pirmās nepieciešamības mantību būs iespēja nokļūt drošā vietā. No iespējamiem marodieru apmeklējumiem tiks pasargāta arī mājās atstātā iedzīve. Prieks, ka Pļaviņu iedzīvotāji ar sapratni un atbalstu uztver šo situāciju.

 

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!