Par cilvēku grāmatās un grāmatu vidū

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā 70.dzimšanas dienā tika sveikts tās ilggadējais darbinieks Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Ojārs Zanders

Sirsnīgi sveicu Jūs nozīmīgajos svētkos!

Katra valsts ir tik ietekmīga un stipra, cik izglītoti, strādīgi un pašcieņas pilni ir tās cilvēki. Un man ir liels prieks, ka mūsu zeme var lepoties ar tik izcilu un ražīgu zinātnieku un publicistu, kura darbi jau ilgus gadus priecē un iepazīstina Latvijas lasītājus ar latviešu un cittautu kultūras un literatūras pērlēm, kā arī ievērojamākajām personībām.

Pateicībā par lielo ieguldījumu Latvijas literatūrzinātnē un kultūrvēstures pētniecībā vēlu veiksmi, spēku, izturību un daudz radošu ideju arī turpmākajā darbā! Daudz laimes, prieka un veselības!

Vaira Vīķe–Freiberga

Bibliogrāfija, ko var lasīt kā romānu

Tie bija strādīgā latviešu kultūras druvas kopēja darba svētki, kuru centrā bija viņa kolēģu sakārtotā bibliogrāfija. Tā ir ietilpīga un izteiksmīga grāmata ar paša Ojāra Zandera ievadapceri. Zinātnisko publikāciju sarakstā vien ir 808 vienības. To vainago monogrāfija "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. - 17.gs.)", kas atzīta par Latvijas grāmatniecības 2000.gada izcilāko devumu. Populārzinātnisko rakstu un publicistikas saraksts ir mazliet pieticīgāks — 23 vienības. Ojāra Zandera dzejoļi publicēti žurnālos, periodikā un Dzejas dienu izdevumos, bet 1999.gadā iznākusi dzejas grāmata "Dažādu gadu balsis...". Prozas darbu sarakstā ir tēlojums par Doku Ati un stāsts par N.Mollīnu, "Pasaka par kādu pasaku", kas publicēta H.K.Andersena atceres 100. gadskārtā, un mazliet fantastiskais stāsts vai varbūt luga "Suniska nepateicība vai atgadījums Riharda Vāgnera dzīvē". Lielais grāmatnieks Valdemārs Ancītis savā "Senču kalendārā" publicētajai apcerei par Ojāru Zanderu licis virsrakstu "Darbs tautas kultūrai". Līdzīgā toņkārtā viņa veikums novērtēts arī citās publikācijās, kas minētas bibliogrāfijā.

Pirmā Ojāra Zandera publikācija "Latvijas Vēstnesī" veltīta Garlība Merķeļa tradīcijai latviešu kultūrā, un virsrakstā viņš licis rindas no Jāņa Petera dzejoļa "Caur tavu sirdi mana sirds pēc sirdsapziņas iet". Brīnumainā kārtā to ļoti labi var attiecināt arī uz viņa paša tematikas un autoru loka izvēli un radošo piegājienu: viņš allaž raksta par cildenām personībām un lasītāju uzrunā "no sirds uz sirdi".

Septiņdesmitajā dzimšanas dienā Ojāram Zanderam apsveikumus atsūtījuši Latvijas Valsts prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps, Kultūras ministrija, Gētes biedrība un daudzas citas organizācijas. Reizē tie bija svētki grāmatai, bibliotēkai un kultūrai, kā to savā apsveikuma vēstulē raksta arī profesors Jānis Stradiņš: "Var modernizēties informācijas tehnoloģijas, var minimalizēties datori, taču grāmata vienmēr paliks neatkārtojams kultūras piemineklis un bibliotēka vienmēr būs kultūras vieta. Jūs esat uzcēlis pieminekli grāmatai Rīgā un Rīgai kā kultūras pilsētai Eiropā un pasaulē."

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore