Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai soda vieta ir demokrātijas spogulis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2001., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5790

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar apziņu: "reiz iedegšu es visas savas krāsas"

Vēl šajā numurā

23.03.2001., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai soda vieta ir demokrātijas spogulis

Vitolds Zahars, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

ZAHARS2.JPG (35880 BYTES) Foto: Leonīds Gusevs

Latvijas cietumu sistēmu veido Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā Ieslodzījuma vietu pārvalde un tās pakļautībā esošās 15 brīvības atņemšanas iestādes un Mācību metodiskais centrs, kurā tiek apmācīts cietumu personāls. Brīvības atņemšanas iestāžu sistēmas izveides pamatā ir angļu progresīvās soda izpildes principi ar iestāžu un ieslodzīto iedalījumu pēc drošības kritērijiem un ieslodzīto iespējām uzlabot savu stāvokli brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā. Cietumi (penitenciārās iestādes) tiek iedalīti slēgtajos cietumos (Grīvas, Daugavpils, Jelgavas, Matīsa, Pārlielupes, Valmieras), daļēji slēgtajos (Jēkabpils, Šķirotavas, Iļģuciema (sieviešu)), atklātajos (Olaines, Vecumnieku) un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs (Cēsu NAI). Minētajās iestādēs izcieš sodu notiesātie ar brīvības atņemšanu, kuriem spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Apcietinājuma kā drošības līdzekļa īstenošanai kalpo izmeklēšanas cietumi (Rīgas Centrālcietums, Liepājas un Brasas cietums). Dažos cietumos (Daugavpils, Valmieras, Matīsa, Iļģuciema (sieviešu) un Cēsu NAI) ir izveidotas izmeklēšanas nodaļas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2001.gada 31.janvāra rīkojumu ir noteikts maksimālais vietu skaits cietumos (penitenciārajās iestādēs) - 5822 (2001.gada 1.janvārī šajās iestādēs atradās 4967 notiesātie, t.i., noslogotība 85,3%), izmeklēšanas cietumos un izmeklēšanas nodaļās maksimālais vietu skaits ir 3495 (2001.gada 1.janvārī atradās 3864 apcietinātās personas, noslogotība 110,6%). Kopējais ieslodzīto skaits uz 2001.gada 1.janvārī bija 8831. Penitenciārais koeficients (ieslodzīto skaits uz 100 000 iedzīvotāju) ir 373 (14.vieta pasaulē).

Kaut arī cietumi kopumā ir noslogoti par 94,8%, to atbilstība Eiropas standartiem ir iluzora (Eiropas Padomes un Eiropas Kopienas rekomendācijas nosaka, ka dzīvojamai platībai uz 1 ieslodzīto ir jābūt ne mazāk kā 4m2). Savukārt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 77.panta 1.daļā ir noteikts, ka dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 m2 vīriešiem un 3m2 sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāk par 9m2. Gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par dzīvojamās platības normas palielināšanu līdz 4m2 (izņemot vienieslodzījuma kameras), cietumi izrādītos pārslogoti.

Viena no asākajām pēdējā laika problēmām bija apcietināto personu skaita pieaugums (skat.1.tabulu).

1.tabula

Apcietināto un notiesāto personu skaits (1991-2000)

Izmek- Cie- Kopā
lēšanas tumi
cietumi
01.01.1991. 2407 6178 8585
(28 %) (72 %)
01.01.1992. 2623 5629 8252
(32 %) (68 %)
01.01.1993. 3371 5102 8473
(40 %) (60 %)
01.01.1994. 3030 6289 9319
(32 %) (68 %)
01.01.1995. 3161 6472 9633
(33 %) (67 %)
01.01.1996. 3530 6348 9878
(36 %) (64 %)
01.01.1997. 4081 6235 10 316
(39 %) (61 %)
01.01.1998. 3833 6237 10 070
(38 %) (62 %)
01.01.1999. 3561 5848 9409
(38 %) (62 %)
01.01.2000. 3641 5174 8815
(41,3 %) (58,7 %)
01.09.2000. 3638 5030 8668
(41,8 %) (58,2 %)
01.11.2000. 3634 4969 8603
(42,2%) (57,8%)
01.01.2001. 3864 4967 8831
(44%) (56%)

Salīdzinājumā ar 1994.gadu apcietināto skaits pieauga par 12%, bet straujākais šī rādītāja palielinājums novērojams 2000.gadā - gada beigās tas sasniedza 44% atzīmi. Nepilngadīgo personu vidū situācija ir vēl sarežģītāka - atsevišķos laika posmos apcietināto nepilngadīgo skaits sasniedza 65-70%.

2.tabula

Valsts investīciju programma "Valsts cietumu rekonstrukcija"

QQQ.JPG (24762 BYTES)

Protestējot pret ilgstošu atrašanos apcietinājumā, ieslodzītie vairākkārt pieteica bada streikus Centrālcietumā un Matīsa cietumā, bet Brasas cietumā divi apcietinātie nepilngadīgie izdarīja suicīdu (pašnāvības akts, ko cilvēks veic spēcīga garīga satricinājuma apstākļos). Pēdējos gados ieslodzītie nav publiski izteikuši neapmierinātību vai protestējuši pret turēšanas apstākļiem un cietumu personāla rīcību.

Kopš 1994.gada valsts investīciju pogrammas ietvaros tiek veikta cietumu rekonstrukcija un uzlaboti ieslodzīto sadzīves apstākļi un cietumu drošība. Būtiskākais šajā jomā ir lielo dzīvojamo telpu pārbūve mazvietīgās kamerās 1-4, 4-8, 8-18 ieslodzīto izvietošanai katrā no tām. 2001.gada 1.janvārī šādos apstākļos tika izvietoti 4200 ieslodzītie. Jaunā standarta kamerās ir ierīkoti moderni sanitārie mezgli, ir aukstā un karstā ūdens padeve, radiomezgls un cits labiekārtojums, tās ir labāk apgaismotas un vēdinātas. 2000.gadā piešķirto investīciju līdzekļu ietvaros (1milj. 478 tūkst. latu) turpinājās Centrālcietuma, Matīsa cietuma un Jelgavas cietuma rekonstrukcija, kā arī tuberkulozes slimnīcas celtniecība Olaines cietumā. 2001.gadā Ieslodzījuma vietu pārvaldei rekonstrukcijas darbu veikšanai Centrālcietumā, Matīsa un Jelgavas cietumos, kā arī tuberkulozes slimnīcas celtniecībai Olainē ir iedalīts 1 milj. 250 tūkst. latu(skat. 2.tabulu). Tiek prognozēts investīciju līdzekļu samazinājums 2002.gadā.

2000.gadā valsts piešķirto resursu izdevumu segšanai 14 639 200 latu apmērā, 2001.gadā - 14 171 600 latu apmērā pietiek aktuālāko problēmu risināšanai - ieslodzīto uzturēšanai, sadzīves apstākļu nodrošināšanai un uzlabošanai, dažu resociālizācijas programmu īstenošanai, kā arī cietumu personāla atalgojumam (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Programma 24.00.000. Ieslodzījuma vietas (2001.gads)

Resursi izdevumu
segšanai 14 171 600 latu
Dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem 13 050 500 latu
Maksas pakalpojumi
un citi pašu ieņēmumi 1 121 100 latu
Izdevumi kopā 14 171 600 latu

Valsts budžets neparedz vispārizglītojošo un arodskolu atvēršanu cietumos, izņemot Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādi. Tas ir nopietns cietumu attīstību un notiesāto personu resociālizāciju traucējošs apstāklis. Arī mazā konkurences spēja darba tirgū un zemais ieslodzīto darbaspēka kvalifikācijas līmenis neļauj saņemt pietiekami daudz pasūtījumu, līdz ar to 2000. gadā tika nodarbināti tikai 27,6% notiesāto (ieskaitot nodarbinātību cietumu saimnieciskajā apkalpē). Ieslodzīto nodarbinātības, izglītošanas un arodapmācības aspekti, kas ir noteicošie visās zināmajās penitenciārajās sistēmās (angļu, īru, prūšu u.c.), nav nodrošināti pilnā apjomā, līdz ar to pastāv riska faktori ieslodzīto personības deformācijai un degradācijai, kas galarezultātā sekmē noziegumu recidīvu.

Mēdz teikt, ka cietumi ir tādi, kādus tos vēlas redzēt sabiedrība. Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils ir teicis: "Parādiet man jūsu cietumus, un es daudz ko pateikšu par jūsu demokrātiju." Pilnīgi piekrītu viņa domas oriģinalitātei. Kopš cietumu sistēmas reformas pirmsākumiem 1994. gadā ir pagājuši tikai seši gadi, tomēr tas, kas paveikts, ir nenoliedzams apliecinājums progresam un demokrātijai kriminālsoda ar brīvības atņemšanu izpildē. Latvijas cietumu sistēmai ir laba atpazīstamība valstī un ārpus tās, to ir atzinīgi novērtējuši Eiropas Padomes, Eiropas Savienības, Komitejas pret spīdzināšanu un citu institūciju eksperti. Visai objektīvs mūsu valsts cietumu sistēmas vērtējums ir izteikts arī ASV Valsts departamenta 2000.gada ziņojumā par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā.

Rezumējot minēto, ar optimistisku piesardzību var teikt, ka patlaban cietumu sistēma ir pat labāka, nekā to vēlētos mūsu sabiedrība un nekā to spēj nodrošināt Latvijas valdība.

Kas kalpo par pamatu manis paustajam optimismam?

Izvēloties attīstības modeli un stratēģiju, likām akcentus uz mūsu darbības atklātumu, ciešu sadarbību ar citām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, masu medijiem, starptautiskajām organizācijām un ārzemju kolēģiem. Ieslodzījuma vietu pārvalde ir tādu nozīmīgu starptautisko organizāciju kā "International Corrections and Prisons Association", "Prison Fellowship International", "International Prison Chaplains Association" u.c. locekle, aktīvi sadarbojas ar Skandināvijas valstu, Dānijas, Vācijas, ASV, Kanādas, Francijas un citu valstu cietumu administrācijām. Visspilgtākais starptautiskā atbalsta pierādījums ir "Nord-Balt" cietumu projekts, tajā Latvija aktīvi darbojas kopš projekta apstiprināšanas Eiropas Padomē 1995.gadā.

Projekta ideja ir vienkārša un pragmatiska - lai sekmētu stabilitāti un demokrātiju Eiropā, vairākums Baltijas valstu cietumu, t.sk. 12 Latvijas cietumi, ir noslēguši tiešās sadarbības līgumus ar Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Vācijas cietumiem, saņem no tiem nenovērtējamu materiālo un intelektuālo palīdzību. Grīvas, Jēkabpils, Valmieras, Olaines cietumi un Centrālcietums ir saņēmuši no Norvēģijas kravu ar drēbēm, kokmateriāliem, sporta inventāru, datoriem, krāsām, rūpnieciskām iekārtām u.c. aprīkojumu (kopā 32 treilerus ar piekabēm), kas ļāvis veikt kvalitatīvu remontu, ierīkot sporta zāles, atvērt ražotnes, organizēt vispārējās izglītības un arodapmācības grupas, iesaistīt notiesātos dažādās brīvā laika aktivitātēs. Zviedrijas puse ir sniegusi lielu atbalstu Dzintaru mācību metodiskā centra tapšanā un attīstībā, cietumu personāla apmācībā strādāt demokrātijas apstākļos, komunicēt ar ieslodzītajiem, apgūt moderno kriminālsodu izpildes teoriju un praksi. Zviedru un somu kolēģi ir palīdzējuši labiekārtot sadraudzības iestādes (Iļģuciema, Jelgavas, Daugavpils cietumus un Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādi). Dānija ir sākusi sociālās rehabilitācijas programmu īstenošanu ar nepilngadīgajiem, kuri ilgstoši uzturas apcietinājumā Brasas cietumā. Sākuma stadijā ir sadarbība ar Vāciju (Šķirotavas cietums - Verlas cietums) un ar Nīderlandi (ar Karalienes Juliānas fonda atbalstu tiek īstenots sociālās rehabilitācijas projekts Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē). Lielu palīdzību tuberkulozes apkarošanā cietumos ir sniedzis Džoržs Soross ar "New York Public Health Research Institute" starpniecību. Jūtamu atbalstu sniedz Kanādas speciālisti notiesāto personu līdzsvarotas uzvedības un sociālo iemaņu apgūšanas jomā.

ASV reliģiskās organizācijas stāvēja pie cietumu kapelānu dienesta šūpuļa Latvijā, kapelānu apmācības pirmsākumiem gan Latvijā, gan studiju vizītēs ASV. Neaizmirstama un neatkārtojama pieredze savas profesijas apmācībā un mūsu valsts cietumu darbinieku cieņa pieder Kalifornijas pavalsts kapelānu dienesta veterānam Harijam Hovardam. ASV reliģiskā organizācija "Good News Jail and Prison Ministry" turpina sponsorēt mūsu kapelānu darba atalgojumu, jo valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nav iedalīti.

Turpmāk - vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!