Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Satversmes aizsardzības biroja likums

Šis likums nosaka Satversmes aizsardzības biroja tiesisko statusu, tā vietu valsts drošības iestāžu kopumā, darbības mērķus, principus, uzdevumus, pienākumus un tiesības, kā arī reglamentē biroja darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli.

PIRMĀ NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija, kas likumā noteiktajā kārtībā veic pati, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību, iegūst pati, kā arī saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts.

(3) Satversmes aizsardzības birojam ir izziņas tiesības attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā un valsts drošības iestādēs, kā arī citos gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.

2. pants. Satversmes aizsardzības biroja darbības tiesiskais pamats

Satversmes aizsardzības biroja darbības tiesiskais pamats ir Satversme, Valsts drošības iestāžu likums, likums «Par valsts aizsardzību», Operatīvās darbības likums, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šis likums, kā arī citi likumi un normatīvie akti, starptautiskie līgumi un konvencijas, kurus jautājumos par nacionālo drošību noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

3. pants. Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi

Satversmes aizsardzības biroja galvenie uzdevumi ir:

1) ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, saņemšana, apkopošana, uzkrāšana, uzglabāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršanas vai neitralizācijas līdzekļu un metožu izstrādāšana;

3) priekšlikumu un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un to atbildīgo amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem;

5) valsts drošības iestāžu darbības koordinācija;

6) informācijas iegūšana par konkrētām personām, ja izlemjams jautājums par to atbilstību darbam svarīgos valsts amatos un institūcijās, vai par personām, kurām pieejami valsts vai citi ar likumu aizsargāti noslēpumi;

7) izziņas veikšana attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā un valsts drošības iestādēs, kā arī citos gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors;

8) par noziegumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai.

OTRĀ NODAĻA

SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA DARBĪBAS ORGANIZĀCIJA

4. pants. Satversmes aizsardzības biroja pakļautība

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei.

(2) Nacionālās drošības padome apstiprina Satversmes aizsardzības biroja nolikumu un nosaka biroja darbības galvenos virzienus un uzdevumus, akceptē un koordinē valsts drošības iestāžu darbību ārpus valsts, teritorijas un to attiecības ar ārvalstu speciālajiem dienestiem.

5. pants. Satversmes aizsardzības biroja direktors

(1) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.

(3) Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir vietnieki, viens no tiem — pirmais vietnieks. Biroja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja direktors, saskaņojot ar Nacionālās drošības padomi.

(4) Satversmes aizsardzības biroja direktors ir Valsts drošības iestāžu padomes vadītājs.

(5) Satversmes aizsardzības biroja direktors atbilstoši Nacionālās drošības padomes noteiktajiem darbības galvenajiem virzieniem un uzdevumiem:

1) nosaka Satversmes aizsardzības biroja un citu valsts drošības iestāžu prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus izlūkošanas (pretizlūkošanas) jomā;

2) koordinē valsts drošības iestāžu sadarbību, organizē un nodrošina saņemtās informācijas analīzi un valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu;

3) nosaka un kontrole valsts drošības iestāžu sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem; 4) organizē un kontrolē izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ārpus valsts robežām;

5) izdara Nacionālās drošības padomes uzdevumā valsts drošības iestāžu pārbaudes.

(6) Satversmes aizsardzības biroja direktors:

1) vada Valsts drošības iestāžu padomes darbību;

2) kopā ar valsts drošības iestāžu vadītājiem izstrādā un pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi iesniedz Ministru kabinetam un Saeimas Nacionālās drošības komisijai šo iestāžu gada budžeta projektu;

3) novērš nelietderīgu dublēšanos valsts drošības iestāžu darbībā;

4) novērtē iegūtās informācijas noderīgumu tās izmantotājiem;

5) organizē nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;

6) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz tos valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām;

7) atbilstoši likumam nosaka operatīvās darbības pasākumu , izpildes metodes, operatīvo tehnisko līdzekļu pielietošanas, kā arī operatīvās uzskaites un lietvedības kārtību;

8) nosaka kārtību, kādā izdarāma informācijas apmaiņa starp valsts drošības iestādēm;

9) organizē atsevišķu Nacionālās drošības padomes dotu uzdevumu izpildi.

(7) Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīgi brīvi iepazīties ar valsts drošības iestāžu, valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma.

(8) Valsts pārvaldes institūcijām ir jāsaskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru tām pakļauto valsts drošības iestāžu vadītāju iecelšana amatos un atbrīvošana no amatiem.

(9) Satversmes aizsardzības biroja direktors ir personiski atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu, un viņa pienākums ir par to nekavējoties ziņot Nacionālās drošības padomei.

(10) Uzdevumi un norādījumi, ko likumā noteiktās kompetences ietvaros devis Satversmes aizsardzības biroja direktors, valsts drošības iestādēm ir obligāti. Ja tie netiek izpildīti, direktors ir tiesīgs ierosināt pret vainīgajām amatpersonām disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības. Šo direktora lēmumu var pārsūdzēt Nacionālās drošības padomē.

(11) Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros izdod iekšējos normatīvos aktus.

(1) Satversmes aizsardzības birojs un tā struktūrvienības darbojas pēc vienvadības principa.

(2) Satversmes aizsardzības biroja darbības organizēšanas jautājumu risināšanai var izveidot šā biroja kolēģiju, kuras sastāvu pēc biroja direktora priekšlikuma apstiprina Nacionālās drošības padome.

(3) Ja Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieki vai biroja kolēģijas locekļi nepiekrīt direktora secinājumiem par valsts drošības apdraudējumiem, viņiem ir tiesības un pienākums personiski ziņot par to Nacionālās drošības padomei.

(4) Satversmes aizsardzības biroja un tā struktūrvienību darbībā tiek ievērots ar likumu noteikto pilnvaru (kompetences) norobežošanas princips. Biroja amatpersonu un struktūrvienību statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi savu likumisko pienākumu veikšanai.

TREŠĀ NODAĻA

SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA AMATPERSONU PIENĀKUMI, TIESĪBAS, ŠO TIESĪBU IEROBEŽOJUMI UN ATBILDĪBA

7. pants. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu pienākumi

Pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja galvenajiem uzdevumiem, tā amatpersonu pienākums ir:

1) nodrošināt valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar informāciju, kas nepieciešama valsts interesēm atbilstošas ārējās, iekšējās, ekonomiskās un aizsardzības politikas īstenošanai;

2) prognozēt un atklāt iekšējos un ārējos valsts drošības apdraudējumus, izstrādāt to novēršanas vai neitralizācijas līdzekļus un metodes;

3) izstrādāt priekšlikumus un programmas valsts drošības jautājumos;

4) veikt izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības, lai iegūtu informāciju par ārvalstu speciālo dienestu vai citu spēku radītiem ārējiem un iekšējiem valsts drošības apdraudējumiem;

5) saņemt informāciju no valsts drošības iestādēm, to sistematizēt, pārbaudīt, analizēt, uzglabāt, reģistrēt, uzskaitīt un izmantot;

6) aizsargāt valsts ekonomisko, militāro, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus;

7) veikt pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;

8) brīdināt personas nolūkā pārtraukt to prettiesiskās darbības, un citu rīcību, kas vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai arī iesniegt prokuroram materiālus par šādu prettiesisku darbību;

9) veikt izziņu savas kompetences ietvaros;

10) iesniegt prokuratūrai informāciju un materiālus par konstatētajiem noziegumiem.

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības, šo tiesību ierobežojumi un atbildība ir noteikta Valsts drošības iestāžu likumā.

CETURTĀ NODAĻA

DIENESTS (DARBS) SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJĀ

9. pants. Dienests (darbs) Satversmes aizsardzības birojā

(1) Pamatnosacījumus iecelšanai amatos Satversmes aizsardzības birojā, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar iecelšanu amatos un ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus reglamentē likums «Par valsts civildienestu», Valsts drošības iestāžu likums un šis likums.

(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu kvalifikācijas eksāmenu un atestācijas noteikumus, to kārtošanas un kvalifikācijas celšanas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(3) Uzsākot pildīt dienesta pienākumus Satversmes aizsardzības birojā, tā amatpersonas uzticību Latvijas Republikai apstiprina ar zvērestu. Amatpersonas dod un paraksta šādu zvērestu:

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām tām piešķirto pilnvaru apliecināšanai izsniedz noteikta parauga apliecības un žetonus..

PIEKTĀ NODAĻA

SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA STRUKTŪRA, TĀ DARBĪBAS FINANSĒŠANA, VISPĀRĒJĀ VADĪBA UN KONTROLE

11. pants. Satversmes aizsardzības biroja struktūra

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir vienota centralizēta struktūrvienību sistēma, kas tiek izveidota atbilstoši biroja uzdevumiem.

(2) Ziņas par Satversmes aizsardzības biroja iekšējo struktūru, amatu sarakstu, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

Satversmes aizsardzības biroja darbības finansēšana, vispārējā vadība un kontrole ir noteikta Valsts drošības iestāžu likumā.

(1) Uzraudzību pār Satversmes aizsardzības biroja darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori, ievērojot kārtību un nosacījumus, kas noteikti Valsts drošības iestāžu likumā.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtība. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 5. maijā.

Valsts prezidents G.ULMANIS

Rīgā 1994. gada 19. maijā