• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par eiro naudu Latvijā un Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.2002., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57139

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

04.01.2002., Nr. 2

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par eiro naudu Latvijā un Eiropas Savienībā

E1.JPG (17622 bytes)Šā gada 1. janvārī 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs tika laistas apgrozībā eiro banknotes un monētas. Šis notikums ir svarīgs arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kam ir skaidras naudas uzkrājumi 12 minēto eirozonas valstu pašreizējās valūtās. Arī Latvijas Banka no 2002. gada 2. janvāra pārdod eiro naudaszīmes. Tās var iegādāties Latvijas Bankas filiāļu kasēs Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā.

 

Vai eiro skaidrās naudas ieviešana skars Latviju un tās iedzīvotājus?

Eiro skaidrās naudas ieviešana skars tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi eirozonas valstu valūtās, un tos, kuri pēc 2002. gada 1. janvāra apmeklēs eirozonas valstis.

Kapitāla plūsmas Latvijā netiek ierobežotas, tāpēc nav nosakāms, cik eirozonas valstu nacionālo valūtu skaidrās naudas uzkrājuši Latvijas iedzīvotāji. Taču dati par bezskaidro naudu banku kontos un par Latvijas ārējās tirdzniecības un tūrisma partnervalstīm liecina, ka daudziem iedzīvotājiem varētu būt Vācijas marku, Somijas marku un arī citu valūtu uzkrājumi, kurus vajadzēs apmainīt pret eiro. Savukārt tūristiem un citiem ceļotājiem, dodoties braucienos uz jebkuru no eirozonas valstīm, vairs nebūs jāiegādājas viena no divpadsmit valūtām, bet eiro.

 

BANKA1.JPG (19738 bytes)
Foto: A.F.I.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs ar eiro naudu rokā 2.janvārī

Kur un kā Latvijā varēs apmainīt eirozonas valstu nacionālās valūtas pret eiro?

Latvija nav eirozonas valsts. Šeit eiro ir viena no ārvalstu valūtām, tāpēc eirozonas valstu valūtu (Austrijas šiliņš, Beļģijas franks, Francijas franks, Grieķijas drahma, Itālijas lira, Īrijas mārciņa, Luksemburgas franks, Nīderlandes guldenis, Portugāles eskudo, Somijas marka, Spānijas peseta un Vācijas marka) maiņa pret eiro netiek īpaši reglamentēta. Tas būs banku un valūtas maiņas punktu komercpakalpojums, par kuru tie būs tiesīgi saņemt komisijas naudu. Latvijas bankām būs jāuzkrāj būtībā Latvijā nelikvīda prece un jāsūta tā uz korespondentbanku attiecīgajā valstī apmaiņai pret eiro. Ņemot vērā ievērojamo konkurenci Latvijas valūtas tirgū, varētu pieņemt, ka maksa par šo komercpakalpojumu nebūs īpaši augsta vai dažās bankās un valūtas maiņas punktos to pat neiekasēs. Tāpēc ikvienam vajadzētu iepazīties ar vairāku banku vai valūtas maiņas punktu piedāvājumiem. Nebūtu vēlams valūtas maiņu atlikt, jo, šā pakalpojuma pieprasījumam samazinoties, tā izmaksas bankām palielināsies un varētu attiecīgi tikt mainīts arī komisijas naudas apjoms.

Vēl viens naudas maiņas veids ir noguldīt valūtu kādā no bankām un vai nu uzreiz lūgt bankai to pārvērst bezskaidrās naudas eiro, vai arī tas notiks automātiski pēc fiksētā kursa ar 2002. gada 1. janvāri. Šajā gadījumā vismaz līdz gadu mijai katrs var būt drošs, ka par valūtas maiņu nebūs papildu izdevumu.

Protams, naudu apmainīt varēs arī eirozonas valstīs, turklāt Eiropas Centrālās bankas bukletā norādītajos termiņos šo valstu centrālās bankas un arī bankas naudas maiņu veiks bez maksas pēc fiksētā attiecīgās nacionālās valūtas kursa attiecībā pret eiro. Tie, kuri naudu tērē Latvijā un turpmāk nevēlas uzņemties papildu valūtas risku, savā rīcībā esošos līdzekļus eirozonas valstu nacionālajās valūtās var apmainīt pret latiem. Kā zināms, lats jau daudzus gadus ir stabila un uzticama valūta.

Vai apmainīt varēs gan banknotes, gan monētas?

Bankas un valūtas maiņas punkti ārvalstu valūtu monētas parasti nemaina — ne pērk, ne pārdod. Monētu transportēšana un glabāšana ir dārgs un sarežģīts process, turklāt to vērtība ir samērā zema. Ja arī šāds pakalpojums tiek veikts, tad par ievērojamu komisijas naudu.

Paredzams, ka tas attieksies arī uz gaidāmo naudas maiņu Latvijā, respektīvi, būs grūti pārdot Vācijas feniņus un arī citu eirozonas valstu monētas vai nopirkt eiro monētas. Protams, tās var lietot norēķinos un apmainīt attiecīgās eirozonas valsts bankās un centrālajā bankā saskaņā ar šajā valstī noteikto valūtas maiņas kārtību.

 

Kad un kur Latvijā varēs iegādāties eiro?

Eiro kā jebkuru pieprasītu ārvalstu valūtu varēs iegādāties banku un valūtas maiņas punktu kasēs. Eiro banknotes par latiem varēs iegādāties arī Latvijas Bankas klientu kasē Rīgā, Bezdelīgu ielā 3, un Latvijas Bankas filiālēs Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā. Tātad Latvijas Bankā no 2002. gada janvāra varēs iegādāties (ne apmainīt pret latiem) gan ASV dolāru, gan eiro banknotes. Ārvalstu valūtu skaidrās naudas tirdzniecība nav ierasts centrālo banku pakalpojums, un Latvijas Banka to veic nevis komerciālā, bet tirgus stabilizācijas nolūkā. Valūtas pārdošanas kurss Latvijas Bankā ir augstāks nekā bankās un valūtas maiņas punktos, bet tas ir saistīts tikai ar Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtu bezskaidrās naudas kursu un to neietekmē vietējas spekulatīvas ažiotāžas. Jāatzīmē arī, ka banknotes Latvijas Banka iegādājas tieši no emitenta, piemēram, ASV dolārus — no Federālo rezervju sistēmas, bet eiro tā iegādāsies no eirozonas valstu centrālajām bankām.

Lai nodrošinātos pret dažādu veidu krāpšanu, ieteicams izvairīties no eirozonas valstu nacionālo valūtu maiņas vai eiro iegādes ārpus licencētām valūtas maiņas institūcijām.

 

Kā rīkoties tiem, kuriem eirozonas valstu nacionālās valūtas ir banku kontos vai kuri ņēmuši kredītus attiecīgajās valūtās?

Banku kontos esošos līdzekļus eirozonas valstu nacionālajās valūtās jebkurā laikā var pārvērst eiro pēc fiksētā attiecīgās nacionālās valūtas kursa. Ja iedzīvotāji to neizdarīs līdz 2002. gada 1. janvārim, bankās šis process notiks automātiski, arī kredīti eirozonas valstu nacionālajās valūtās ar 2002. gada 1. janvāri automātiski tiks pārvērsti eiro.

 

Kur Latvijā var gūt informāciju par eiro, eiro banknošu un monētu izskatu, pretviltošanas pazīmēm?

Latvijas Banka šo bukletu nosūtījusi uzņēmumiem, kas veic ārvalstu valūtu skaidrās naudas tirdzniecību (bankām un valūtas maiņas punktiem, un kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu (tūrisma aģentūrām, viesnīcām u.c.). Plaša informācija par eiro banknotēm un monētām un to ieviešanas gaitu atrodama Eiropas Centrālās bankas un eirozonas valstu centrālo banku, kā arī Latvijas Bankas interneta lapā. Eiro veltītajā interneta lapā (www.eiro.lv) pieejama ne tikai Latvijas Bankas sagatavotā informācija, bet arī saites papildinformācijas saņemšanai.

E2.JPG (82000 bytes) E3.JPG (37550 bytes)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Latvijā nacionālās valūtas aizstāšana ar eiro sāksies tikai pēc tam, kad mūsu valsts būs iestājusies Eiropas Savienībā un izpildījusi Māstrihtas līgumā noteiktos konverģences kritērijus.

 

Kāds ir eiro kurss attiecībā pret latu?

Eiro kurss attiecībā pret latu ir mainīgs. Latvijas Banka īsteno lata piesaisti SDR valūtu grozam ar noteiktu attiecību — 1 XDR (SVF valūtas vienība) = Ls 0,7997. Tāpēc Latvijas Bankas noteiktā eiro kursa pārmaiņas ir atkarīgas no eiro kursa svārstībām pasaulē attiecībā pret pārējām SDR valūtu grozā ietilpstošajām valūtām — ASV dolāru, Lielbritānijas sterliņu mārciņu un Japānas jenu. Piemēram, ja aprēķina dienā Latvijas Bankas noteiktais eiro kurss attiecībā pret latu ir 0,565094 lati par vienu eiro, 100 latu vērtība ir 176,96 eiro (100:0,565094).

 

Kāds ir eiro kurss attiecībā pret pārējām SDR valūtu groza valūtām — ASV dolāru, Lielbritānijas sterliņu mārciņu un Japānas jenu — un no kā tas atkarīgs?

Eiro kurss attiecībā pret šīm valūtām nemitīgi mainās tāpat kā šo valūtu savstarpējais kurss. Jebkuras fiksētas eiro un minēto valūtu attiecības ir vienošanās “apturēt mirkli”. Tā iegūst datus, kurus izmantojot veic tālākos aprēķinus.

Valūta, tāpat kā, piemēram, automašīna vai grāmata, ir prece, kuras cenu nosaka tās pieprasījums un piedāvājums. Savukārt valūtas maiņas kursu nosaka attiecīgo valūtu pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība, kas izriet no starpvalstu tirdzniecības un starpvalstu naudas plūsmām.

Tā, piemēram, ja kādā konkrētā brīdī eiro kurss ir 0,92 ASV dolāri par vienu eiro un, pārējiem apstākļiem nemainoties, tiek saņemtas ļoti pozitīvas prognozes attiecībā uz eirozonas valstu uzņēmēju gaidāmo peļņu, investori šo valstu uzņēmumos vēlēsies ieguldīt vairāk. Tāpēc palielināsies eiro pieprasījums un pieaugs tā vērtība attiecībā pret citām valūtām, Bet, ja eiro kļūs vērtīgāks, tā iegādei būs nepieciešams vairāk ASV dolāru, tātad kurss varētu kļūt, piemēram, 0,93 ASV dolāri par vienu eiro.

Jebkurš notikums, kas palielina vai samazina tirgus dalībnieku interesi par kādu konkrētu valūtu, ietekmē šīs valūtas kursu attiecībā pret tām valūtām, pret kurām tas brīvi svārstās. Valūtas piedāvājumu var ietekmēt arī valstu centrālās bankas.

Par septiņām eiro banknotēm un astoņām eiro monētām

Septiņas eiro banknotes, kuru nominālvērtība ir no 5e līdz 500e, var viegli pazīt pēc izskata un papīra virsmas faktūras. Katrai banknotei ir atšķirīga krāsa un lielums. Jo lielāka banknotes nominālvērtība, jo lielāks ir tās izmērs. Banknošu aversā attēloti dažādi logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību. Reversā attēlotie tilti ir cilvēku sadarbības simbols ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Banknotēs iestrādāti arī speciāli elementi naudas zīmju lietošanas atvieglošanai neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, nodrošinot iespēju nekļūdīgi noteikt banknošu nominālvērtību.

Astoņas eiro monētas — 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu un 1e un 2e — ir viegli atšķiramas pēc izskata, lieluma un krāsas. Vienā eiro ir 100 centu.

Monētas ar lielāko nominālvērtību — 1e un 2e — ir divkrāsainas (sudraba un dzeltenā krāsā). Vidējās nominālvērtības monētas — 10, 20 un 50 centu — ir dzeltenā krāsā, bet zemākās nominālvērtības monētas — 1, 2 un 5 centi — vara krāsā.

Eiro monētu vienādajā pusē trijos veidos attēlotas Eiropas Savienības kartes aprises, ko ieskauj 12 Eiropas Savienību simbolizējošas zvaigznes.

Visu astoņu monētu viena puse ir vienāda, bet otras puses dizains katrā no 12 eirozonas valstīm ir atšķirīgs.

Visas eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visās eirozonas valstīs.

Par eiro ieviešanu

No 2002. gada 1. janvāra eiro banknotes un monētas var saņemt bankomātos un bankās un izmantot Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Eiro būs apgrozībā vienlaikus ar attiecīgās valsts nacionālo valūtu skaidrās naudas paralēlās izmantošanas fāzē 2002. gada sākumā. Šīs fāzes ilgums katrā valstī var būt atšķirīgs. No 2002. gada 1. marta eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis eirozonas valstīs.

Pēc 1. marta eirozonas valstu nacionālo valūtu banknotes un monētas joprojām varēs mainīt attiecīgo valstu bankās un vēlāk — tikai attiecīgo valstu centrālajās bankās. Detalizētāku informāciju skat. tabulā un/vai internetā (www.euro.ecb.int).

Nacionālo valūtu banknotes iedzīvotāji varēs mainīt arī savas valsts bankās.

 

Par pretviltošanas elementiem:

5e, 10e un 20e

Eiro banknotēs iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi, ar kuru palīdzību ātri var pārliecināties, vai banknote nav viltota.

Eiro banknotes tiek iespiestas uz īpaša kokvilnas papīra, ko viegli atpazīt ar tausti. Lai veicinātu banknošu atpazīstamību ar taustes palīdzību, daži banknošu aversa elementi iespiesti reljefā.

 

Par pretviltošanas elementiem:

50e, 100e, 200e un 500e

Lielākās nominālvērtības banknošu (50e, 100e, 200e un 500e) papildu drošību nodrošina divi elementi, kas nav lietoti banknotēs ar mazāku nominālvērtību. Tie redzami, turot banknotes slīpā leņķī pret gaismu.

 

Pēc Latvijas Bankas informācijas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!