Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par "Likteņa monētu" un piemiņas monētu "Debess". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2001., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56926

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Manuprāt, Saeima šogad strādāja sekmīgi

Vēl šajā numurā

28.12.2001., Nr. 188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par “Likteņa monētu” un piemiņas monētu “Debess”

Jaunā “Likteņa monēta” un piemiņas monēta “Debess"

Latvijas Banka laidusi apgrozībā “Likteņa monētu” — 1 latu ar Saules un Mēness tēliem. Šī monēta ir unikāla Latvijas naudas klāstā, jo katra tās puse ir atšķirīgā krāsā, no atšķirīga metāla, kas saistīts ar monētas māksliniecisko un saturisko ieceri. “Likteņa monēta” kalta no sudraba, bet tās averss jeb Saules puse ir apzeltīta. Tādējādi pretmetus “averss — reverss”, “saule — mēness” papildina dažādo cēlmetālu — sudraba un zelta — “spēle”. Monētas maksimālā tirāža — 5 000 eksemplāru. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā.

LIKTENS-1.JPG (10164 bytes)
Monētas priekšpuse (averss)

Averss apzeltīts, tajā attēlota Saule, zem tās puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA.

Monētas josta Gluda.

LIKTENS-2.JPG (9787 bytes)
Monētas aizmugure (reverss)

Reverss sudrabots, tā lejasdaļā — nošķelts mēness sirpis, augšdaļā — reljefs zvaigznājs. Monētas kreisajā pusē pie ārmalas skaitlis 2002, labajā puslokā izvietots uzraksts 1 LATS.

Nominālvērtība: 1 lats; svars — 15 g, diametrs — 28 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte proof; Averss apzeltīts (999°)

Kalta 2001. g. (datējums — 2002) Austrijas kaltuvē

Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs, Jānis Ronis

Kuram gan nav ienācis prātā, ieraugot uz ceļa nokritušu monētu: ja pacelšu, varbūt piepildīsies visas manas vēlēšanās. Kuram gan nav bērnībā gadījies zīlēt ar margrietiņas ziedu: mīl, nemīl... Kuram gan nav bijis savā dzīvē jāsastopas ar gadījuma varu, kas tā vien tiecas iečukstēt ausī: ja tu būtu izdarījis citādi, tad viss pārējais arī būtu citādi.

Likteņa pirksts, likteņa zīmes, liktenīgie notikumi. Likteņa monētā tas viss un vēl daudz vairāk ir iekalts, ierakstīts, ieslīpēts.

Reversā sudraba laukā, mākonītim novirmojot, aizslīd dilstoša Mēness sirpis. Tas izgaist, aizrit, pazūd, atstājot tumsas, noslēpumainības un iespēju pārpilnas nakts debesis.

Aversā zelta saule valda pār debesu kupolu, tās pilnīgo gaitu iezīmē aplis, kas ir arī pasaules noslēgtības, pabeigtības, pietiekamības loģiskā un simboliskā zīme — mūžsenā, visvarenā likteņa čūska. Saules pilnestībā cilvēkam nav izvēles, ir esība kā pakļaušanās, kā labprātīga pazemība un savas sūtības apziņa.

Monētas divas puses ir kā cilvēka eksistences divi pamataspekti — brīvība un nolemtība.

Edžus Vējiņš,

Latvijas Bankas preses sekretārs

Latvijas Banka laidusi apgrozībā otru nacionālās monētu programmas “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” sērijas “Pamati” piemiņas monētu — sudraba 1 latu “Debess”. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā.

DEBESS1.JPG (12085 bytes)
Monētas priekšpuse (averss)

Kompozīciju veido zīmes, kas simbolizē pasaules ainu — zemi, debesis, dabas parādības un laika ritumu. Tās lejasdaļā pa labi — skaitlis 2001, apkārt lokveidā izvietots uzraksts Latvijas Republika.

DEBESS2.JPG (11393 bytes)
Monētas aizmugure (reverss)

Centrā atveidots sievietes tēls uz stilizētas Latvijas ainavas fona. Pa labi no tēla — mēness, pa kreisi — saule. Reversa lejasdaļā — cipars 1, zem tā uzraksts LATS.

Monētas josta Gluda.

Nominālvērtība: 1 lats; svars — 31,47 g, diametrs — 38,61 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte proof

Kalta 2001. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Juris Petraškevičs, Ligita Franckeviča

Debess vairākumam tautu tradicionāli saistās ar svarīgāko dievu mājokli. Arī latviešiem, jo tieši tur norisinās dzīvību strukturējošā, visa esošā ritmu nosakošā cīņa starp gaismu un tumsu. Tur saule austrumpusē, rītam austot, sāk savu dienas gaitu un dienas darbu, lai vakarā, no rūpēm nokususi, sēstos zelta laiviņā un dotos pie miera, debesjumu nododot bālā Mēness valdījumā.

Monētas reversā redzama sievietes figūra, kas var asociēties ar latviešu folklorā daudzināto bārenīti — morālās skaidrības un tautas pozitīvā apliecinājuma simbolu. Taču vienlaikus tas ir Visuma spēks, kas liek Saulei un Mēnesim ritēt pa debesu jumolu, tādējādi kārtojot visu agrārās sabiedrības dzīves un darbu ciklu: no ausmas līdz rietam, no pavasara cerīgās līksmes caur vasaras tveices darbīgo smagmi, rudens augļu bagāto briedumu, ziemas salti balto apceri līdz atkal jauna pavasara apsolījumam. Kosmiskie spēki ir likteņa lēmēji, kas, iededzot debess spīdekļus un kārtojot tos sev vien zināmā sistēmā, rada priekšnoteikumus, kuri sagaida ik cilvēku, viņam piedzimstot, ietekmē viņa mūža gājumu visā tā garumā un galu galā nogurušo ceļinieku pavada viņa pēdējā gaitā. Senā latvieša mitoloģiskā debess ir gaišo spēku darbības un pozitīvās cīņas lauks, tur nav nežēlības, nodevības, asu konfliktu. Debess spēki rāmi pārrauga čaklā zemnieka mūža gaitu un neuzbāzīgi, bet stingri mudina ikdienas soli veikt pamatīgi un secīgi.

Programmu “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” veidos četras triju monētu sērijas. Pirmā sērija ir “Pamati”, kas būs veltīta mūžīgajām vērtībām. Trešo sērijas monētu — “Liktenis” — paredzēts laist apgrozībā 2002. gada vidū.

Nākamās sērijas stāstīs par Latvijas vēsturi, likteni, valsts tapšanu. Veiksmīgas programmas realizācijas un būtisku ierosinājumu gadījumā sērijas būs iespējams paplašināt, resp., pašreizējā skaitliskā koncepcija 4x3 ir atvērta, un tajā iespējamas korekcijas.

Latvijas Bankas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!