Manuprāt, Saeima šogad strādāja sekmīgi

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Ir beigusies Saeimas Rudens sesija, bet tuvojas arī gadumija. Kā kopumā vērtējat Saeimas veikumu aizvadāmajā 2001.gadā?

— Domāju, ka šis gads kopumā Latvijas Republikas Saeimā ir aizritējis ļoti intensīvā un produktīvā darbā un tas novērtējams kā sekmīgs. Acīmredzami esam diezgan strauji pavirzījušies uz priekšu, saskaņojot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu atbildīgajā laikā, kad notiek sarunas par mūsu valsts iestāšanos šajā organizācijā. Ļoti daudzi nozīmīgi likumprojekti patiešām ir veiksmīgi sagatavoti un pieņemti. Protams, likumdevējiem vēl atliek ne mazums līdz galam neatrisinātu problēmu. Taču, manuprāt, šī septītā Saeima ieies Latvijas vēsturē tieši ar to, ka tās darbības laikā iesāktās sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā pamatvilcienos likumdošanas līmenī būs pabeigtas. Līdz ar to, pēc manām domām, kopumā aizvadāmajā gadā padarītais ir vērtējams pozitīvi.

Jāatzīst gan, ka joprojām vērojamas daudzas negācijas, ja runājam par sabiedrības attieksmi pret parlamentu. Saeima diemžēl nav starp sabiedrības iecienītākajām institūcijām. Taču, šķiet, pārmaiņas šajā attieksmē lielā mērā ir laika jautājums. Katrā ziņā es, būdams Saeimas deputāts, jūtos kā godprātīgi savu darbu pildījis. Ja arī dažās lietās līdz šim neesmu guvis sabiedrības izpratni, domāju, ka nākotnē mūsu darbs tomēr tiks novērtēts atzinīgāk.

— Kādu paredzat nākamo pirmsvēlēšanu gadu Saeimā?

— Tā nu tas vēstures rats ir iegriezies, ka ļoti nozīmīgs būs tieši nākamais — 2002.gads, gan iekšpolitiskā, gan arī ārpolitiskā ziņā.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Ziemassvētku reizē 2001.gada 20.decembrī Saeimas namā, pie svētku egles

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (centrā)20.decembrī Saeimas namā atraisītā sarunā ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku (pa kreisi) un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Ventu Balodi (pa labi)

Foto: A.F.I.

Domāju, likumdošanas procesu lielā mērā sarežģīs tieši tas apstāklis, ka nākamruden notiks astotās Saeimas vēlēšanas. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mūsu parlamenta deputātus darbam mobilizēs tas, ka nākamais gads lielā mērā būs izšķirošs mūsu valsts ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Kā zināms, rudenī Prāgā notiks mums īpaši nozīmīga NATO dalībvalstu vadītāju apspriede, un turklāt līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz ilgstošais sarunu process, lai jau 2003.gadā Latvijā varētu notikt referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Protams, šis būs vissarežģītākais darba gads septītās Saeimas laikā. Tā liktenis mums ir lēmis.

— Rudens sesijas noslēgums iezīmējās ar visai nepatīkamu beigu akordu — saistībā ar Komerclikumu. Kāds ir jūsu viedoklis par šo paklupienu likumdošanā?

— Domāju, ka šis ir viens no būtiskākajiem likumprojektiem, jo uzņēmējdarbības vides sakārtošana mums ir svarīga ne tikai Eiropas kontekstā, bet arī Latvijai iekšpolitikas un tautsaimnieciskās attīstības ziņā. Tādēļ arī ir gluži labi saprotamas dažādu ekonomisko un politisko spēku interešu sadursmes šī Komerclikuma pieņemšanas gaitā. Katrā ziņā mans vērtējums, analizējot līdzšinējo likuma izstrādāšanas un pieņemšanas situāciju, īpaši to, kas izveidojās tieši pirms Ziemassvētkiem, ir tāds, ka mēs atradīsim risinājumu jebkurā gadījumā, Valsts prezidentei nosūtot otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 20.decembrī pieņemtos pretrunīgos grozījumus Komerclikumā. Domāju, ka, neraugoties uz smagnējām pretrunām, mēs šo jautājumu tomēr atrisināsim pozitīvā veidā.

— Kādas ir jūsu domas par tikko Saeimā iecelto jauno Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču?

— Domāju, ka parlaments pieņēma vispareizāko lēmumu šajā situācijā, jo līdz ar to tiks nodrošināts stabils un pēctecīgs Latvijas Bankas turpmākais darbs. Tas ir ļoti būtiski, jo Latvijas Bankas darbība, runājot gan par monetāro politiku, gan par tautsaimniecības attīstības procesiem, valstī ir ļoti nozīmīga. Tās līdzšinējā darbība ir pierādījusi to, ka mēs varam saskaņot stingras un negrozāmas monetārās politikas intereses ar tautsaimniecības attīstību. Manuprāt, Ilmāra Rimšēviča ievēlēšana ir apliecinājums tam, ka arī politiķi to labi saprot un novērtē. Tātad tas diezgan sarežģītā situācijā šā gada nogalē ir tālredzīgi pieņemts lēmums.

— Ko jūs gribētu novēlēt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem nākamajā gadā?

— Novēlu pirmām kārtām palikt uzticīgiem “Latvijas Vēstnesim”, jo tas ir laikraksts, no kura var iegūt visprecīzāko un visobjektīvāko informāciju gan par pieņemtajiem likumiem, gan par Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un arī par to, ko dara valsts augstākās amatpersonas gan ārzemju vizīšu laikā, gan tiekoties ar augstiem viesiem Latvijā, par to, kāda ir Latvijas ārpolitika un cik vienoti ir Latvijas politiķi tās mērķu sasniegšanā. Īsi sakot — par visām dzīves jomām, ieskaitot kultūru un vēstures pētniecību. Domāju, ka neviens cits preses izdevums to visu tik objektīvi un pilnīgi neatspoguļo. Bet gluži cilvēciski novēlu visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un laikraksta veidotājiem visādā ziņā veiksmīgu un labestības apgarotu 2002.gadu.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors