Par stratēģiju sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā

Lai noteiktu valsts ilgtermiņa stratēģiju sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir izstrādājusi un akceptējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas hartu, kura pēc apspriešanas ar lielākajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Pasaules bankas Latvijas biroju tiks iesniegta Ekonomikas ministrijā tālākai virzībai uz Ministru kabinetu apstiprināšanai.

Sabiedrisko pakalpojumu valstiskās regulēšanas mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju, kā arī sekmēt visas sabiedrības un ikviena indivīda labklājības pieaugumu. Šī mērķa sasniegšanas pamatuzdevumi ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā par ekonomiski pamatotām cenām, izvēles iespējas patērētājiem, bet pakalpojumu sniedzējiem uz investīcijām balstītu attīstību un saprātīgu peļņu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas hartā ir apkopoti ar valsts politiku saistītie konceptuālie jautājumi, kuru izlemšana ir lielā mērā ārpus Regulatora kompetences, bet bez kuru noteikšanas nav iespējams valstī veikt pilnvērtīgu daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Regulators, izstrādājot un iesniedzot apstiprināšanai Ministru kabinetā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas hartu, aicina noteikt, ka konkurences veicināšana ir galvenais līdzeklis, lai sekmētu pakalpojumu sniedzēju efektivitātes paaugstināšanos, tarifu samazināšanos un patērētāju interešu aizstāvību. Taču tikai ar konkurences sekmēšanu to nav iespējams panākt. Ir jāveic arī valsts monopoluzņēmumu vertikāli integrētā restrukturizācija un privatizācija. Valdībai ir jānosaka šie un citi nozaru attīstības jautājumi, lai Regulators varētu īstenot valsts politiku sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā.

“Lai varētu pilnvērtīgi veikt likumdošanā noteiktās funkcijas un lai Regulatora darbs būtu vērsts uz valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un to neskartu valdības īstermiņa politiskās aktivitātes, ir precīzi jādefinē Regulatora attiecības ar citām valsts institūcijām, it īpaši ar valdību. Līdz ar to Regulators varēs nodrošināt darbībai stabilu vidi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un investoriem, kā arī aizstāvēt patērētāju intereses nepārtrauktu, drošu un izmaksu ziņā pamatotu pakalpojumu saņemšanā. Regulatoram skaidri jāzina arī valsts politika attiecībā uz turpmāko tirgus liberalizāciju, valsts monopoluzņēmumu restrukturizāciju un privatizāciju, sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, piemēram, vai ar tarifu starpniecību valdība īstenos sociālo politiku un vai atsevišķus sabiedriskos pakalpojumus valsts arī turpmāk plāno subsidēt. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas harta būs jāskata kontekstā ar rīcības plānu, kura izstrāde jau sākta,” uzsvērusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, komentējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas hartas izstrādes nepieciešamību.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija