• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mūsu valstis strādā labākai pasaulei". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.12.2001., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56161

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Viļņas desmitnieka ārlietu ministru tikšanos

Vēl šajā numurā

05.12.2001., Nr. 176

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mūsu valstis strādā labākai pasaulei”

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Braiens Karlsons
AM4.JPG (23153 bytes)
Vakar, 4.decembrī, Rīgas pilī: Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Braiens Karlsons un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 4. decembrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Braiens Karlsons (Brian Carlson). Savu akreditācijas runu viņš sāka, izsakot gandarījumu par aizkustinoši silto uzņemšanu Latvijā. B. Karlsons uzsvēra, ka šis ir īpašs vēsturiskas atbildības laiks Latvijai un pasaulei. Vēstnieks atzīmēja, ka ASV un Latviju vieno stratēģiskas attiecības, radot iespējas sadarbībai, kas vēl pirms gada būtu bijusi daudz grūtāka. “Mēs strādājam labākai pasaulei, kurā dzīvos mūsu bērni,” uzsvēra B. Karlsons.

Atbildot ASV vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga

sacīja:

Augsti godātais vēstnieka kungs! Man ir patiess prieks jūs sveikt kā Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Šajā nozīmīgajā dienā es vēlos uzsvērt, ka Latviju un Amerikas Savienotās Valstis vieno īpašas attiecības, dziļas simpātijas un modernās partnerības gars. Jūsu iecelšana šajā svarīgajā amatā notiek mūsu valstīm nopietnu pārbaudījumu laikā.

Nākamgad, kad apritēs 80 gadu kopš mūsu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas, Latvija vēlas piepildīt savas fundamentālās ārpolitiskās prioritātes — iestāties NATO, kā arī noslēgt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.

Tāpat šajās visai pasaulei kritiskajās nedēļās es vēlreiz vēlos apliecināt savu un Latvijas iedzīvotāju solidaritāti ar ASV 11. septembra traģisko notikumu sakarā.

Es atkārtoti vēlos paust stingru atbalstu ASV vadītajai pretterorisma kampaņai. Latvija apsveic Amerikas Savienoto Valstu virzošo lomu globālajā pretterorisma koalīcijā, kā arī jaunās pasaules kārtības veidošanā.

Mūsu valstu dialogs sakņojas vienotā izpratnē par kopīgām vērtībām: brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu. Šā gada vasarā Varšavā prezidenta Džordža Buša paustā vīzija par brīvu, integrētu un nedalītu Eiropu pilnībā saskan ar Latvijas redzējumu. Latvija ar pateicību novērtē faktu, ka Amerikas Savienotās Valstis nav atzinušas Latvijas vardarbīgo inkorporāciju Padomju Savienībā 1940. gadā un ir aktīvi atbalstījušas mūsu valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

Latvijas un ASV sadarbībai ir prioritāra loma Latvijas ārpolitikas uzdevumu risināšanā, valsts ekonomiskās attīstības veicināšanā un demokrātijas stiprināšanā. Latvija uzskata ASV par savu stratēģisko sabiedroto. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecību principi un perspektīvās sadarbības virzieni ir definēti Baltijas valstu un Amerikas Savienoto Valstu partnerības hartā. Kopš neatkarības atjaunošanas esam sajutuši Amerikas Savienoto Valstu dziļu ieinteresētību Latvijas uzplaukumā un nedalītu atbalstu mūsu valsts integrācijai Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, drošības, aizsardzības un ekonomiskajās struktūrās.

AM1.JPG (20251 bytes) AM3.JPG (21440 bytes)

Vakar, 4.decembrī, jaunais ASV vēstnieks Braiens Karlsons Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāja Jāņa Dripes pavadībā dodas pie Latvijas Valsts prezidentes

Vakar, 4.decembrī, Rīgas pilī: Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un vēstnieka kundze Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no centrālajām Latvijas un ASV sadarbības jomām. Šogad Latvijas valdība ir pieņēmusi Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2003. gadā. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir devusi praktisku ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā, kopš 1996.gada piedaloties NATO misijās Balkānos.

Latvija pilnībā atbalsta ASV iniciatīvu reģionālās sadarbības aktivizēšanā Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Viens no galvenajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem ir aktīva reģionālā sadarbība starp Baltijas jūras reģiona valstīm, ieskaitot Krieviju. Latvija ir ieinteresēta Krievijas kā demokrātiskas un stabilas valsts attīstībā, kas ir būtisks elements jaunas, ekonomiski un politiski integrētas, un drošas Eiropas veidošanā.

Ar gandarījumu vēlos pieminēt, ka ASV ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm, kā arī nozīmīgs investīciju avots. Latvija ir ieinteresēta turpināt šo abpusēji izdevīgo ekonomisko sadarbību. Tikpat būtiska un daudzveidīga ir mūsu sadarbība tieslietu, iekšlietu, izglītības, sabiedrības integrācijas un nevalstisko organizāciju laukā.

Jūsu ekselence!

Esmu pārliecināta, ka jūs, turpinot kolēģu iesākto darbu, dosit lielu ieguldījumu Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības tālākā attīstībā. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

AM2.JPG (16555 bytes)Braiens Karlsons dzimis 1947. gada 9. martā Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā. 1969. gadā beidzis Vanderbilta universitāti. Ir ilggadējs Amerikas Savienoto Valstu ārlietu dienesta ierēdnis ar karjeras ministra pakāpi. 26. jūnijā prezidents Dž.Bušs paziņoja par nodomu nominēt B.Karlsonu ASV vēstnieka amatam Latvijā. B.Karlsonam ir vairāk nekā trīsdesmit gadu diplomātiskā pieredze, pārstāvot Amerikas Savienotās Valstis Austrumeiropā, Rietumeiropā un Latīņamerikā. Iepriekšējā amatā pārraudzījis sadarbību ar ārvalstīm ASV valsts sekretāra palīga birojā, kas nodarbojies ar sabiedriskās diplomātijas un sabiedrisko attiecību jautājumiem. No 1998. gada līdz 2000. gada jūnijam bijis ASV Valsts departamenta Eiropas lietu biroja direktors sabiedriskās diplomātijas jautājumos. 1998. gada sākumā, būdams Eiropas lietu direktors ASV Informācijas aģentūrā, izstrādājis pilotprojektu, kas nodrošinājis ciešāku sadarbību starp aģentūras Eiropas lietu nodaļu un Valsts departamenta Eiropas un Kanādas lietu biroju. Palīdzējis integrēt sabiedriskās diplomātijas funkcijas Eiropas lietu biroja pienākumos, kas ļāvis izmantot sabiedriskās diplomātijas līdzekļus sabiedrības atbalsta uzturēšanai Kosovas konflikta laikā. No 1994. līdz 1998. gadam strādājis par preses un kultūras atašeju Spānijā, kur palīdzējis nodibināt ASV — Spānijas padomi un veiksmīgi vadījis četru miljonu dolāru līdzekļu piesaistīšanas kampaņu Fulbraita stipendiju programmai. Strādājot par direktora vietnieku Eiropas lietu jautājumos no 1991. līdz 1993.gadam, vadījis ASV Informācijas aģentūras sabiedriskās diplomātijas programmas Austrumeiropā, Krievijā un vairākās bijušās Padomju Savienības republikās. Kopš darba sākšanas ASV ārlietu dienestā 1970. gadā, ieņēmis diplomāta amatus Karakasā, Belgradā, Sofijā, Oslo, Londonā un Madridē. Pirms tam strādājis Vašingtonā par Valsts departamenta Preses biroja direktoru (1983— 1985) un par vecāko palīgu ASV Informācijas aģentūras padomniekam un direktora vietniekam (1981— 1983). Runā angļu spāņu, serbu, bulgāru un norvēģu valodā, apgūst arī latviešu valodu.

 

Pie ārlietu ministra

29. novembrī, ārlietu ministrs tikās ar jauno ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu (Brian E. Carlson). Tikšanās laikā pārrunāti divpusējās sadarbības jautājumi, Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanas gaita, cīņa ar starptautisko terorismu, kā arī sabiedrības integrācija.

I. Bērziņš uzsvēra Latvijas un ASV stratēģisko partnerību un augstu novērtēja ASV politisko atbalstu Latvijas centieniem gan valstiskās suverenitātes stiprināšanā, gan ārpolitisko mērķu īstenošanā. Ministrs īpaši atzīmēja veiksmīgo sadarbību Baltijas valstu un ASV hartas ietvaros. Vēstnieks raksturoja abu valstu attiecības kā īpaši labas un atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto pēc neatkarības atjaunošanas.

B. Karlsons pateicās Latvijai par izrādīto solidaritāti un atbalstu cīņā ar starptautisko terorismu un atzīmēja, ka tā būs viena no vēstnieka darbības prioritātēm. Ārlietu ministrs informēja vēstnieku par valdības pieņemtā pretterorisma rīcības plāna īstenošanu un humanitārās palīdzības sniegšanu Afganistānai.

B. Karlsons arī informēja ministru, ka vēstniecības aktivitātes būs vērstas uz Latvijas un ASV ekonomiskās sadarbības tālāku attīstīšanu, kā arī kopīgu projektu īstenošanu Latvijas eiroatlantiskās integrācijas veicināšanai.

Sarunas gaitā pārspriesti sabiedrības integrācijas jautājumi un uzsvērts, ka EDSO misijas Latvijā vadlīnijas ir izpildītas un tā būtu jāslēdz, apliecinot abpusēji veiksmīgu sadarbību ar EDSO.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kas būs jūsu darbības galvenā prioritāte?

— Ir ļoti daudz jomu, kurās man kā vēstniekam vajadzēs koncentrēt savu uzmanību. Taču pati pirmā mana prioritāte būs pasaules mēroga kampaņa pret terorismu, un šajā ziņā es esmu gandarīts, ka Latvija konsekventi atbalsta starptautisko koalīciju. Tas patiešām ir vissvarīgākais uzdevums. Protams, es sadarbošos ar Latvijas valdību mūsu kopīgo mērķu sasniegšanai, ieskaitot Latvijas integrāciju eiroatlantiskajās institūcijās, konkrēti — NATO un Eiropas Savienībā (ES). Tas arī ir ļoti svarīgi, un šajā sakarā ļoti nozīmīgs ir Latvijas progress militārajā jomā. Acīmredzot tagad vairāk vajadzētu koncentrēties uz sociālajiem un politiskajiem jautājumiem, un es ceru sadarboties ar jūsu valdību šajās jomās.

— Vēstnieka kungs, vai, jūsuprāt, dramatiskie 11. septembra notikumi jūsu valstī ir intensificējuši NATO paplašināšanas procesu?

— Es neesmu pārliecināts, ka šeit ir tiešs iespaids. Tagad mēs savu uzmanību esam koncentrējuši koalīcijas izveidošanai, iesaistot valstis, kam ir kopīgas vērtības, līdzīgi likumi un līdzīga cilvēka tiesību jēdziena izpratne, kā arī līdzīga ekonomiskā brīvība. Taču NATO militārā gatavība, protams, joprojām ir ļoti nozīmīga.

— Ko, jūsuprāt, latvieši var sagaidīt no NATO dalībvalstu vadītāju nākamā gada apspriedes Prāgā?

— Es domāju, par to vēl ir pāragri spriest. NATO dalībvalstu vadītāji pulcēsies tikai nākamgad un vispirms runās paši par savu gatavību uzņemt NATO jaunas dalībvalstis un pēc tam, protams, vērtēs arī kandidātvalstu gatavību. Es nevaru pateikt, kādi lēmumi tiks pieņemti Prāgā, jo neviena NATO dalībvalsts šai jautājumā vēl nav pieņēmusi lēmumu.

Taču kā jūs domājat, vai latviešiem ir pamats Prāgas apspriedi gaidīt optimistiskā noskaņā?

— Es domāju, ka vienmēr ir vieta optimismam. Es personīgi esmu optimists.

 

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrijas preses centrs

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!