Par NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmi

Pirmdien, 19.novembrī, Saeimā darbu sāka NATO Parlamentārās asamblejas Centrālās un Austrumeiropas lietu apakškomisijas pārstāvji, kuri tikās ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas, Nacionālās drošības komisijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume pauda gandarījumu par NATO dalībvalstu pausto apņēmību pēc 11.septembra terora aktiem ASV turpināt alianses paplašināšanu saskaņā ar Berlīnes deklarāciju, kā arī apliecināja mūsu valsts atbalstu ASV un NATO pretterorisma operācijām.

J.Straume arī akcentēja mūsu valsts ārpolitikas prioritātes — integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē un Eiropas Savienībā. “Latvija ir gatava uzņemties atbildību un saistības, kas nepieciešamas dalībai NATO, par ko liecina Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšana un skaitliskā ierobežojuma atcelšana mūsu valsts karavīru līdzdalībai miera uzturēšanas misijās,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs A.Panteļējevs pastāstīja par viņa vadītās komisijas veikto konstitucionālo uzraudzību pār specdienestiem un likumdošanas darbu saistībā ar pieejamību klasificētai informācijai un politisko sankcionēšanu atsevišķām izlūkdarbībām, kā arī veiktajām izmaiņām kredītiestāžu likumā pēc 11.septembra notikumiem ASV.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs R.Labanovskis informēja viesus par Latvijas ārpolitikas koncepcijas nostādnēm un lēmumu pieņemšanas shēmu saistībā ar valstij svarīgiem ārpolitiskajiem jautājumiem, akcentēdams parlamenta stingro atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā un NATO, kā arī vēlmi uzturēt labas divpusējās attiecības ar citām valstīm, tostarp Krieviju.

Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums iepazīstināja NATO pārstāvjus ar mūsu valsts aizsardzības koncepcijas pamatnostādnēm un komisijas veikto kontroli pār nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Sanāksmē piedalījās arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, kurš klātesošos informēja par Latvijas panākumiem ES iestāšanās sarunās. Viņš akcentēja, ka viens no Latvijas ārpolitikas principiem vienmēr bijis labu kaimiņattiecību veidošana, tostarp politiskā dialoga ar Krieviju uzturēšana un nostiprināšana.

Vakar, 20.novembrī, Saeimā darbu turpināja NATO Parlamentārās asamblejas Viduseiropas un Austrumeiropas lietu apakškomiteja. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja Latvijas aizsardzības politiku NATO paplašināšanās kontekstā.

NATO parlamentārieši uzklausīja Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča informāciju par nacionālās aizsardzības un drošības organizēšanu, tās nostiprināšanu ar likumdošanas aktiem, plānoto aizsardzības budžeta izlietojumu un Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā. Viesi interesējās par Baltijas valstu sadarbību ceļā uz NATO un Latvijas gatavību līdzdarboties Eiropas drošības un aizsardzības struktūrās, kā arī par militārā budžeta izlietojuma principiem un prioritātēm.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts pastāstīja, ka aizsardzības budžeta prioritātes ir militārā personāla izglītošana, sistēmu izstrādāšana un strukturālās investīcijas. Aizsardzības ministrijas pārstāvis iepazīstināja viesus ar 2002.gada Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izstrādes gaitu un galvenajiem aspektiem, tostarp politiskajiem un militārajiem mērķiem, spēka struktūru attīstības plāniem, savietojamības ar NATO spēkiem nodrošināšanu un aizsardzības budžeta prioritātēm.

Pēc sanāksmes NATO Parlamentārās asamblejas Viduseiropas un Austrumeiropas lietu apakškomitejas pārstāvji apmeklēja Ādažu mācību bāzi, kur iepazinās ar Latvijas bataljona karavīru apmācību.

Saeimas preses dienests