“Ir nepareizs uzskats, ka Baltijas valstu sadarbība būtu nepietiekama, gluži pretēji, sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu vērtējama kā ļoti sekmīga un būtu ņemama par piemēru daudzviet citur Eiropā un pasaulē,” otrdien, 13. novembrī, uzstājoties ar lekciju Latvijas Universitātē, atzina Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess.

Igaunijas ārlietu ministrs norādīja uz diviem vispopulārākajiem mītiem par Baltijas valstu sadarbību, ar tiem baltiešiem itin bieži nākoties sastapties citviet pasaulē.

Pirmais mīts, kas sastopams galvenokārt ģeogrāfiski attālākās pasaules valstīs, ir uzskats, ka eksistē viena Baltijas valsts un Latvija, Lietuva un Igaunija ir šīs Baltijas valsts trīs provinces. T. H. Ilvess norādīja, ka šāds mīts ir ļoti maldīgs un neizdevīgs Baltijas valstīm, jo mūsu valstis atdala lielas valodas un kultūras atšķirības.

Otrs, gluži pretējs, mīts ir par to, ka Baltijas valstis savstarpēji nesadarbojas vai sadarbība ir pārāk vāja un nepietiekama. T. H. Ilvess teica, ka dažkārt viņa iepriekš teiktais ir ticis pārprasts un viņš nebūt neuzskata, ka Baltijas valstīm nav gandrīz nekā kopīga. Igaunijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Baltijas valstis sadarbojas tik cieši, kā neviena cita valstu grupa pasaulē, un daudziem būtu vērts no mums mācīties.

Kaimiņvalsts augstā amatpersona norādīja, ka nav gandrīz nevienas nozares, kura Baltijas valstīs nebūtu regulēta ar kopīgu sadarbības līgumu vai deklarāciju. Protams, līgums vēl nenozīmē reālu sadarbību, tomēr Baltijas valstu sadarbība jau sen ir gājusi tālāk par vārdu un deklarāciju fāzi, atzina T. H. Ilvess. Visciešākā sadarbība jau kopš neatkarības atgūšanas vērojama drošības jomā. Kā spilgtākais piemērs minama Baltijas valstu kopēja militārās tehnikas, aprīkojuma un bruņojuma iegāde. Vienoties šādā valsts drošībai tik svarīgā un konfidenciālā jautājumā nespēj pat NATO dalībvalstis un dara to individuāli. Tāpat minami arī vairāki kopīgie militārie projekti “Baltbat”, “Batnet”, “Baltron”, “Baltdefcol” u.c., kas sekmīgi darbojas jau vairākus gadus. Tātad Baltijas valstis ir pierādījušas, cik liela uzticēšanās un sadarbība var pastāvēt triju neatkarīgu kaimiņvalstu starpā. Tik ciešu sadarbību nekur citur neatrast, tāda nepastāv pat Neatkarīgo Valstu Savienībā, norādīja Igaunijas ārlietu ministrs.

Lekcijas laikā T. H. Ilvess runāja arī par Baltijas sadarbības un jēdziena “Baltija” vēsturisko attīstību.

Viņš pauda viedokli, ka patiesa sadarbība īpaši latviešu un igauņu starpā aizsākās 19. gadsimtā, vēl pirms valstiskās neatkarības iegūšanas. Šajā laikā Rīga bija reģiona galvenais tirdzniecības un ražošanas centrs, kamēr Tartu jeb Tērbata bija galvenais izglītības centrs, kurā izglītību ieguva arī daži latvieši un igauņi. T. H. Ilvess pastāstīja, ka pirmās neatkarības laikā dzima ideja veidot Baltijas valstu savienību, taču ierosme neguva pietiekamu atsaucību. Tomēr laikā līdz PSRS okupācijai Baltijas valstu starpā tika noslēgts liels skaits sadarbības līgumu dažādās jomās, jau tolaik Baltijas valstu sadarbība bija daudz labāka nekā citur Eiropā.

Runājot par Baltijas valstu sadarbības realitātēm šodien un nākotnē, T. H. Ilvess teica: “Mēs neviens nevēlamies veidot Baltijas valsti vai nāciju, bet tas nekādā mērā netraucē mums veidot veiksmīgu sadarbību. Vienmēr pastāvēs zināmas nesaskaņas un atšķirīgi viedokļi atsevišķos jautājumos, bet viedokļu pilnīgu “sakritību” var panākt, tikai atgriežoties PSRS sastāvā, bet tā būtu pārāk augsta cena par viedokļu vienādošanu.”

Igaunijas ārlietu ministrs atzina, ka iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) neapšaubāmi grozīs Baltijas valstu sadarbību. Baltijas valstis būs cieši integrētas vienotā sistēmā, bet tajā pašā laikā būs simtiem jautājumu, kuros mūsu valstu viedokļi atšķirsies. Piemēram, Somijai un Zviedrijai, kas ļoti cieši sadarbojas daudzās jomās, tomēr atsevišķos jautājumos ES ietvaros ir radikāli pretēja nostāja. NATO jautājumā Baltijas valstis ir daudz vienotākas, jo drošības jomā sadarbība jau pašreiz ir ļoti cieša un mūsu valstīm ir spēcīgs kopējs mērķis.

Vērtējot Baltijas valstu izredzes tuvākajā laikā iestāties NATO un ES, T. H. Ilvess pauda viedokli: ja mēs visi turpināsim iesāktās reformas un attīstību līdzšinējā tempā, tad diezgan droši var cerēt, ka jau nākamā gada nogalē Prāgā tikšanās laikā visas trīs Baltijas valstis tiks uzaicinātas iestāties. Turpretim jautājums par iestāšanos ES vēl nav tik skaidrs un noteikts, jo tas aptver daudz plašāku nozaru skaitu un katrai no valstīm ir savi atšķirīgi vājie un stiprie punkti.

“Pēc trim līdz četriem gadiem situācija Baltijas valstīs būs dramatiski atšķirīga no šodienas, tā būs vismaz tikpat atšķirīga kā šodiena no 1991. gada augusta. Mēs būsim divu lielu organizāciju — NATO un ES — dalībvalstis, un nebūs nekādas jēgas nevajadzīgi konkurēt savā starpā par to, kurš pirmais tiks iekšā. Tās būs citas valstis, un arī sadarbība būs citā kvalitātē,” savu lekciju beidzot, teica T. H. Ilvess.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors