Ar pārliecību par Rīgas dārzu pilsētu kā mūžam zaļu nākotnes parku

Pieredzē dalās Helsinku pilsētas arhitekts un vides plānotājs Jans Olins

Foto: L.Puļķis — “Latvijas Vēstnesim”

Mežaparka attīstības biedrība nodevusi sabiedrībai apspriešanai Mežaparka līdzsvarotas attīstības projektu, kas tapis ar Eiropas Savienības PHARE programmas līdzfinansējumu.

Plašāka sabiedrība ar projektu tika iepazīstināta Rīgas dārzu pilsētas simtgadei veltītajā konferencē “Mežaparks šodien un rīt”, kas 19. oktobrī notika Lielās estrādes izstāžu zālē. Sarunā, ko ievadīja Rīgas domes deputāti Valdis Kalnozols un Indulis Emsis, Mežaparka attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Saulcerīte Viese un Vides nodaļas vadītāja Kristīne Āboliņa, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un projekta vadītāji Andis Zīlāns, piedalījās arī somu vides plānošanas speciālisti.

Helsinku Vides centra vides plānotājs un projektu koordinators Kari Silfverbergs atgādināja, ka pilsētvides ekoloģiskā stabilitāte nav iespējama bez ekonomiskās, sociālās un kultūras līdzsvarotas, stabilas attīstības un visu iedzīvotāju līdzdalības. Ziemeļeiropas valstīs ir izstrādāti efektīvi vides plānošanas instrumenti, tie tikai efektīvi jāizmanto. Tomēr ar likumu un noteikumu ievērošanu vien nepietiek, nemitīgi jāgādā arī par vides aizsardzības struktūru uzlabošanu. Helsinkos pēdējos divos trijos gados sevišķi asas diskusijas izvēršas par iespējām samazināt gaisa un ūdeņu piesārņotību. Kā svarīgākie ilgtermiņa uzdevumi tiek izvirzīti ražošanas apjoma un enerģijas patēriņa samazināšana, tālākā perspektīvā paredzot bezatkritumu tehnoloģiju ieviešanu. Viesis gan atzina, ka tik drīz tas nebūs iespējams: “Mūsu paaudzes laikā tas droši vien nenotiks, bet, ja labi strādāsim, mūsu bērni to piedzīvos.” Helsinku pilsētas arhitekts un vides plānotājs Jans Olins dalījās dabas vides aizsardzības pieredzē. Helsinkiem pēdējos 15 gados ļoti strauji attīstoties, jaunie rajoni tiek veidoti tā, lai tie atrastos metrostaciju, tramvaja un dzelzceļa līniju tuvumā. Paredzot kāda rajona pārveidošanu, tiek uzklausīti visu iedzīvotāju grupu viedokļi. Lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, plānotāji ņem vērā arī paredzamo dzimstību, proti, rēķinās arī ar vēl nedzimušajiem bērniem. Ierīkojot jaunos rajonus, zaļās zonas netiek skartas, kaut gan daudzi tur labprāt gribētu būvēties, un dažkārt nākas izturēt lielu spiedienu. Veiksmīgi ir apbūvētas pamestās armijas bāzes un ārpus pilsētas pārceltās ostas rajons. Abi runātāji īpaši uzsvēra kultūras un ekoloģijas aspekta ievērošanu vides apziņas veidošanā, pievēršot uzmanību sociālajai partnerībai, cilvēku savstarpējām attiecībām un attieksmei pret dabu.

Konferencē tika aicināts veicināt dialogu starp iedzīvotājiem, pašvaldību un speciālistiem kopīgas Mežaparka nākotnes vīzijas veidošanai. Raksturojot pašreizējo situāciju Mežaparkā, projekta autori pievērsa uzmanību tādām ačgārnībām kā būvniecības izvēršana, nesaudzējot priedes un pat kāpas, būvgružu izbēršana Ķīšezera krastā, dabas pamatnes apdraudēšana Saulesdārzā un tā joprojām. Tas viss iespējams tāpēc, ka trūkst vienotas attīstības stratēģijas un objektīvu kritēriju. Subjektivitāte, kā allaž, paver platu ceļu patvaļai. Rezultātā cieš pilsētas vides kvalitāte, samazinās telpa atpūtai un pasliktinās sociālā vide. Pats ļaunākais — iedzīvotāji zaudē ticību līdzsvarotas un stabilas attīstības iespējai.

Vai nav par vēlu celt trauksmi? Juris Dambis atzinīgi novērtēja Mežaparka attīstības biedrības ierosmi un izteica pārliecību — nekas nav par vēlu, ja ir apņēmība izdarīt kaut ko labu. Kas apdraud Mežaparka kultūrvēsturisko mantojumu un dabas vidi? Slikta ir bezdarbība, kuras pamatā varētu būt tas, ka tiklab valstij un pašvaldībai, kā arī iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo finansiālo līdzekļu. Tomēr vēl sliktāka ir nepārdomāta darbība.

Kā uzsvēra Rīgas domes deputāti Indulis Emsis, Arnolds Klotiņš un vairāki citi runātāji, pārmaiņas Mežaparkā notiek un notiks, taču to virzībai jābūt demokrātiskai, ņemot vērā visas sabiedrības intereses un pamatojoties uz vienādiem spēles noteikumiem. Lai arī nākamajām paaudzēm Mežaparku saglabātu kā dārzu pilsētu, kāda tā pirms simt gadiem tika iecerēta un veidota, nepieciešama ilglaicīgas attīstības stratēģija. Jāzina, kas te vērtīgs un saglabājams, no kā jāatbrīvojas un kā varbūt trūkst, un tad jālemj, kā šo jauno veidot, lai tas kļūtu par kvalitatīvu sava laika pienesumu. Saskatīt galveno, tad detaļas kārtosies pašas. Pareiza un prasmīga plānošana un kontrole ļauj daudz ko paveikt arī bez miljoniem. Bet bez apdoma norakta kāpa vai nocirsts koks ir zaudēti uz visiem laikiem. Šai sakarā neatbildēts palika jautājums, kā Saulesdārza teritoriju, ko uz 25 gadiem apsaimniekošanā saņēmusi SIA “Ķeizarmežs”, varēs pēc šī nomas līguma izbeigšanās nodot atpakaļ valstij, tātad Latvijas iedzīvotājiem, nepasliktinātā stāvoklī (kā to nosaka nomas līgums), ja te uzsāktā projektēšana paredz zonējuma maiņu no dabas pamatnes teritorijas uz mazstāvu dzīvojamo ēku un darījuma iestāžu apbūvi.

Mežaparka līdzsvarotas attīstības jautājumiem tika veltīts biļetens “Mežaparks vakar, šodien, rīt”, ko saņēma konferences dalībnieki un visi interesenti. Lai rīdzinieki un īpaši mežaparcnieki varētu reāli iesaistīties strīdīgo jautājumu apspriešanā un nākotnes vīzijas veidošanā, reizē ar to tika izplatīts ap tūkstoš aptaujas anketu. Projekta koordinatori saņēmuši no iedzīvotājiem 160 izpildītas anketas, kas pašlaik tiek analizētas. 24. novembrī aptaujas rezultātus paredzēts apspriest Mežaparka attīstības biedrības rīkotā seminārā. Bet ar plašo Mežaparka simtgades izstādi, kas vairākus mēnešus bija skatāma Lielās estrādes izstāžu zālē, tagad var iepazīties Rīgas centrā — Ziemeļu rajona izpilddirekcijas namā Rūpniecības ielā.

“LV” korespondents