Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 2. novembra protokola izraksts Nr. 47 "Nacionālās drošības koncepcija". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.11.2001., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55278-nacionalas-drosibas-koncepcija

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 5. novembra sēdē

Vēl šajā numurā

06.11.2001., Nr. 159

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 47

Pieņemts: 02.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nacionālās drošības koncepcija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdes protokollēmuma 45.¤ 2.punktu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.47 izraksts

Rīgā 2001.gada 2.oktobrī

 

45.¤

Par Nacionālās drošības koncepciju

Apspriešanā piedalījās: M.Stašuls, J.Krūmiņš, K.Greiškalns, Ģ.V.Kristovskis, I.Bērziņš, M.Segliņš, A.Požarnovs, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt iesniegto Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepciju.

2. Darba grupai (izveidota ar Ministru prezidenta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.80) precizēt koncepciju, ņemot vērā izteiktās piezīmes, saskaņot ar Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju un iesniegt Valsts kancelejā.

3. Valsts kancelejai sagatavot koncepciju iesniegšanai Nacionālās drošības padomē.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

 

Saturā

Ievads

1. Nacionālā drošība

1.1. Latvijas Republikas nacionālās intereses

1.2. Valsts drošības politika, tās principi un īstenošana

1.3. Apdraudējums nacionālajai drošībai

 

2. Drošības vides un risku raksturojums

2.1. Starptautiskā vide

2.2. Valsts un sabiedrība

2.2.1. Demokrātija un likuma vara

2.2.2. Iekšējā drošība

2.2.3. Ekonomika, reģionālā attīstība un vide

2.2.4. Sabiedrības integrācija un sociālā situācija

2.2.5. Valsts aizsardzība

3. Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

3.1. Ārpolitika

3.2. Valsts iekšējās drošības nodrošināšana

3.2.1. Likumdošanas attīstība un tiesiskās varas nodrošināšana

3.2.2. Korupcijas novēršana

3.2.3. Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana

3.2.4. Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkošanas dienestu darbību novēršana

3.2.5. Valsts robeža

3.2.6. Informācijas tehnoloģiju drošība

3.3. Ekonomikas, nozaru, vides un reģionu attīstība

3.3.1. Ekonomiskā drošība

3.3.2. Lauksaimniecības politika

3.3.3. Reģionālās attīstības politika

3.3.4. Vides politika

3.4. Sociālo risku samazināšana

3.4.1. Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

3.4.2. Sociālā aizsardzība

3.4.3. Veselības aizsardzība

3.5. Valsts aizsardzība

3.5.1. Militārā aizsardzība

3.5.2. Civilā aizsardzība

3.5.3. Krīzes kontroles sistēmas attīstība

4. Nacionālās drošības plāns

 

Ievads

Latvijas Republikas Saeima, pieņemot Nacionālās drošības likumu, ir noteikusi Nacionālās drošības koncepcijas pamatuzdevumus – noteikt valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus.

Koncepcijā tiek raksturota Latvijas Republikas situācija no drošības viedokļa, kā arī izvērtēti faktori, kas ietekmē drošības situāciju valstī. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militārpolitiskā situācija, bet ka būtiska loma drošības nodrošināšanā ir arī iekšējiem faktoriem – valsts demokrātiskajiem pamatiem, ekonomiskajai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, situācijai noziedzības jomā, vides kvalitātei u.c.

Koncepcija nosaka vadlīnijas valsts institūciju darbībai, atbalstot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Šī dokumenta analītisko pamatu veido valsts apdraudējuma analīze.

 

1. Nacionālā drošība

1.1. Latvijas Republikas nacionālās intereses

Latvijas nacionālā drošība ir valsts un tās sabiedrības spēja aizsargāt un nodrošināt nacionālās intereses un pamatvērtības. Tās ietver Latvijas Republikas valstiskās neatkarības, teritoriālās nedalāmības un Satversmē noteiktās demokrātiskās iekārtas pastāvēšanu, kā arī valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, garantējot cilvēka tiesību ievērošanu, iedzīvotāju drošību un aizsargātību.

Nacionālās intereses ietver arī valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo priekšnoteikumu nodrošināšanu: ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, valodas un kultūras identitātes saglabāšanu, aizsardzības sistēmas uzturēšanu, zinātniskā un tehniskā potenciāla saglabāšanu un attīstīšanu, vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, valsts infrastruktūras un telekomunikāciju (to skaitā informācijas tehnoloģiju) nodrošināšanu un attīstīšanu, iekšējās politiskās stabilitātes uzturēšanu, balstoties uz vispārēju izpratni par Latvijas Republikas demokrātisku attīstību, un konsolidētas pilsoniskas sabiedrības attīstību, balstoties uz visu cilvēku līdztiesības principu.

Latvijas iespējas nodrošināt nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas arī no tādiem ārējiem apstākļiem kā vispārējais starptautisko attiecību un sadarbības klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija, globālā ekoloģiskās vides kvalitāte.

 

1.2. Valsts drošības politika,

tās principi un īstenošana

Latvijas valsts drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa. Tai jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana un jānodrošina Latvijas nacionālās intereses ar Satversmē un tiesību aktos paredzētiem spēkiem, līdzekļiem un metodēm.

Īstenojot drošības politiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto nāciju organizācijas (turpmāk — ANO) Statūtos, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk — EDSO) dokumentos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības politika tiek veidota, neapdraudot nevienu citu valsti.

Latvijas drošība sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras, izveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas, veidojot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, ievērojot starptautiskās saistības un normas, kā arī iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.

Valsts drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju atbildība.

 

1.3. Apdraudējums

nacionālajai drošībai

Apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai ir darbības, kas vērstas pret Latvijas nacionālajām interesēm un pamatvērtībām, kā arī ekoloģisku, tehnisku un cita rakstura faktoru radītas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē iespējas realizēt nacionālās intereses.

Apdraudējumi var izpausties gan atsevišķi politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, informatīvajā, sociālajā, ekoloģiskajā, kriminālajā u.c. jomās, gan arī var būt cieši saistīti, savstarpēji mijiedarbojoties un summējoties.

Riski un apdraudējumi Latvijas nacionālajām interesēm izriet kā no starptautiskās vides, tā arī no Latvijas valsts un sabiedrības attīstības procesiem.

 

2. Drošības vides un risku raksturojums

Nacionālās drošības koncepcijā, raksturojot esošo drošības situāciju pasaulē un Latvijā, tiek apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo stāvokli, – situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un tās nodrošinošo institucionālo sistēmu attīstība, sabiedrības un tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības spējas.

 

2.1. Starptautiskā vide

Pēdējās desmitgades laikā pasaules drošības sistēmā notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmējušas arī Latviju. Izzūdot aukstā kara bipolārajai sistēmai, stingri fiksētām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām, pagājis ir arī deklaratīvu plānu un konceptuālo dokumentu laiks. Situācija pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā attīstās ļoti dinamiski.

 

Samazinājusies globāla kara iespējamība, tomēr pilnībā plaša bruņota konflikta varbūtību nevar izslēgt. Nav prognozējams, ka tuvākajā nākotnē Latvija varētu tikt pakļauta tiešai militārai agresijai. Taču, mazinoties globāla kara iespējamībai, ir palielinājusies reģionālu vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. To rašanās iemesli var būt etniskie un reliģiskie konflikti, robežkonflikti, valstu vai reģionu ekonomiskā un labklājības lejupslīde, valstu iekšējo administratīvo spēju pavājināšanās, kā arī nedemokrātisku procesu attīstība.

Vietēja rakstura vai reģionālu krīžu un konfliktu gadījumā palielinās nekontrolētas migrācijas iespējamība, kas kļūst īpaši bīstama, ja tā izraisa humāna rakstura krīzi. Šobrīd Latvija nav migrācijas plūsmu galamērķis, taču palielinās Latvijas kā tranzītvalsts izmantošana nelegālai (īpaši — ekonomiski motivētai) migrācijai.

 

Masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem pasaulē, kas var apdraudēt Latvijas sadarbības partnerus vai Latviju pašu. Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku starptautiskajai drošībai un stabilitātei.

Kā risks starptautiskajai stabilitātei un drošībai ir vērtējama starptautiskā terorisma izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms. Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados — teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei. Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla izveide un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu aktivitātes.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!