Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mūsu uzskati ir ļoti līdzīgi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55105

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Pilsoniska sabiedrība ir sabiedrība ar aktīvu pozīciju"

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mūsu uzskati ir ļoti līdzīgi” 

Vakar, 29.oktobrī, oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Nīderlandes Karalistes premjerministrs

NIDER1.JPG (17048 bytes)
Latvijā, Rīgā, 2001.gada 29.oktobrī: Nīderlandes Karalistes premjerministrs Vims Koks un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš

 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Sarunā ar Latvijas Ministru prezidentu 

Vakar, 29.oktobrī, viesojoties oficiālā vizītē Latvijā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa ieradās Nīderlandes Karalistes premjerministrs Vims Koks. Sarunu gaitā valdību vadītāji un delegācijas galvenokārt apsprieda Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās jautājumus, kā arī situāciju pasaulē pēc traģiskajiem terora aktiem ASV. Valdību vadītāji atzina, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas un tās jāturpina attīstīt, jo pastāv plašas politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības iespējas.

NIDER2.JPG (15436 bytes)Nīderlandes Karalistes premjerministrs Vims Koks Latvijas Valdības namā 2001.gada 29.oktobrī

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Apspriežot pretterorisma kampaņas gaitu, gan V. Koks, gan A.Bērziņš izteica viedokli, ka ir sperts būtisks solis, lai izveidotu starptautisku koalīciju terorisma ilglaicīgai apkarošanai. V.Koks arī uzsvēra, ka šī sadarbība jāizvērš un jāintensificē visos līmeņos gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, jo terorisms nepazīst robežu. Abi valdību vadītāji atzina, ka teroristiskie uzbrukumi Rietumu civilizācijas simboliem ir mobilizējuši un arī turpmāk mobilizēs politisko gribu un apņēmību, spējas un resursus kopīgo vērtību aizstāvībai. Runājot par Latvijas iespējamo ieguldījumu, Ministru prezidents informēja, ka valdība akceptējusi rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, kas paredz aktivizēt savstarpēju informācijas apmaiņu Latvijas valsts drošības iestāžu starpā, kā arī turpināt veidot ciešāku sadarbību ar teroristisko darbību nosodošo valstu partnerdienestiem.

Apspriežot jautājumus, kas saistīti ar ES un NATO paplašināšanos, Nīderlandes valdības vadītājs izteica atzinību par panākumiem integrācijas procesā un norādīja, ka Latvijai, turpinot tikpat sekmīgu sarunu procesu, ir visas iespējas pabeigt iestāšanās sarunas jau 2002.gada nogalē. V.Koks arī izteica pārliecību, ka Latvija būs gan Eiropas Savienības, gan NATO pilntiesīga locekle.

Sarunu dalībnieki atzina, ka vienīgais problemātiskais jautājums ir likuma norma par deputātu kandidātu valsts valodas zināšanām. Ministru prezidents izskaidroja delegācijai šīs likuma normas rašanās vēsturi un Latvijas īpašo nostāju valsts valodas jautājumā.

Sarunu gaitā abas puses apsprieda EDSO pārstāvniecības paredzamo slēgšanu. Ministru prezidents uzsvēra, ka tā ir slēdzama jau šā gada beigās, jo Latvija ir paveikusi lielāko daļu no tām norādēm, kas minētas pārstāvniecības slēgšanas vadlīnijās, — pieņemti grozījumi Likumā par valsts valodu un Pilsonības likumā, akceptēta Sabiedrības integrācijas programma un izveidots Sabiedrības integrācijas fonds. Pateicoties arī Nīderlandes finansiālajam atbalstam, latviešu valodas apguves programma ir veiksmīgākā un strukturētākā programma sabiedrības integrācijai Latvijā, kas jau reāli darbojas. Nīderlandes premjerministrs norādīja, ka arī Nīderlande ir ieinteresēta EDSO pārstāvniecības slēgšanā, un norādīja, ka tas būtu nozīmīgs politisks signāls starptautiskajai sabiedrībai.

Valdības preses departaments

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 29.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Nīderlandes Karalistes premjerministru Vimu Koku.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, kā arī diskusiju par Eiropas nākotni un ES kandidātvalstu dalību Konventa darbā.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Nīderlandes atbalstu Latvijas virzībai uz ES un NATO un pastāstīja, ka mūsu valstij šis ir ļoti nozīmīgs laiks, jo noslēgumam tuvojas sarunas par iestāšanos ES, kā arī tiek veikts liels darbs, lai Prāgas sammita laikā tiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas dalību NATO.

Arī Nīderlandes premjerministrs atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējo sadarbību un izteica savas valsts atbalstu Latvijas integrācijai ES un NATO.

Pārrunājot NATO paplašināšanās gaitu, Saeimas priekšsēdētājs izteica bažas par 11.septembra terora aktu ASV ietekmi uz Prāgas sammita lēmumu par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē. Savukārt Nīderlandes premjerministrs sacīja, ka cīņai pret terorismu vajadzīga ne tikai valstu vienota sapratne, bet arī daudzpusīga sadarbība. V.Koks arī akcentēja Krievijas ieinteresētību sadarbības padziļināšanā ar NATO un norādīja, ka sapratnes veidošana starp valstīm ir labākais veids, kā panākt, lai Krievija, kurai nav veto tiesību alianses paplašināšanās jautājumos, arī nevēlētos tās piemērot.

J.Straume un V.Koks sprieda arī par ES paplašināšanās procesu norisi. Nīderlandes premjerministrs atzina, ka ES paplašināšanās gaitā ir jāsaglabā tas pats temps un nopietnā attieksme pret izvirzītajiem kritērijiem. “Turklāt, ja kandidātvalsts ir gatava, tai nav jāizvirza papildu argumenti un nosacījumi,” sacīja V.Koks. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi par pēdējo socioloģisko aptauju rezultātiem, kas liecina par iedzīvotāju atbalsta pieaugumu Latvijas dalībai ES.

Saeimas priekšsēdētājs ar Nīderlandes premjerministru pārrunāja arī uzsākto diskusiju par Eiropas nākotni un ES kandidātvalstu dalību Konventa darbā.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs J.Straume pauda cerību par veiksmīgu abu valstu sadarbību arī turpmāk.

Seimas preses dienests

Kopīgā preses konferencē ar Latvijas Ministru prezidentu

Vakar, 29. oktobrī, notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Nīderlandes Karalistes premjerministra Vima Koka kopīga preses konference. To ievadot, Andris Bērziņš teica:

— Godājamais kolēģi, godājamie žurnālisti! Es gribu izteikt patiesu prieku par to, ka beidzot Nīderlandes valdības vadītājs pēc desmit gadiem, kopš Latvijā atjaunota neatkarība, ir atbraucis uz Latviju. Kā mēs abi noskaidrojām, tas bijis tāpēc, ka mūsu attiecības ir tik labas, ka allaž bijusi lielāka vajadzība braukt kur citur. Mēs pārrunājām situāciju pasaulē, cīņu pret terorismu, pārrunājām Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas jautājumus un konstatējām, ka lielākajā daļā jautājumu mūsu uzskati ir vienādi vai ļoti, ļoti līdzīgi.

Pēc tam runāja Nīderlandes premjerministrs Vims Koks:

— Paldies premjerministram Andrim Bērziņam un arī Latvijas valdībai par ielūgumu apciemot jūsu zemi. Patiešām pagājuši jau desmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bet jāteic, ka mūsu valstu attiecības visos līmeņos ir tiešām lieliskas. Par to liecina arī daudzās augsta līmeņa vizītes starp mūsu valstīm pēdējos gados. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš pērn apmeklēja mūsu valsti. Tā ka mēs jau esam labi pazīstami. Šī vizīte ir vēl viena laba iespēja atkārtot to, ka Nīderlande ir gatava ļoti cieši sadarboties ar Latviju. Pagājušās nedēļas beigās es biju īsā vizītē Pakistānā. Mēs ļoti augstu vērtējam Pakistānas ieguldījumu starptautiskās koalīcijas veidošanā cīņai pret terorismu. Manuprāt, šī koalīcijas veidošana ir gan ļoti nozīmīga ES iekšējā lieta, gan arī sadarbība ar citām pasaules valstīm, ieskaitot ES kandidātvalstis. Mums jāpastiprina cīņa pret terorismu, šo starptautisko fenomenu, kas nepazīst robežas, kā mēs to redzam pēc dramatiskajiem 11. septembra notikumiem, kas mums visiem lika saskatīt, cik aktuāla ir starptautiskas koalīcijas veidošana cīņai pret terorismu. Šobrīd tas izpaužas arī konkrētos darbos, piemēram, attiecībās starp NATO un Krievijas Federāciju, kā arī attiecību stiprināšanā starp visām pasaules lielākajām valstīm. Šodien mums starptautiskā sadarbība nepieciešama vairāk nekā jebkad. Tāpēc arī tagad mēs īpaši vērīgi raugāmies uz ES paplašināšanas procesu. Mēs esam apņēmušies stingri sekot mūsu izstrādātajai ceļa kartei. Protams, Latvija sevi ne reizi vien apliecinājusi kā ļoti nopietnu ES kandidātvalsti. Pagājušajā nedēļā Beļģijā notika ES Padomes augstākā līmeņa apspriede, kurā vēlreiz tika apstiprināts, ka līdz 2002. gada beigām jāpabeidz iestāšanās sarunas ar visām kandidātvalstīm, lai pēc tam redzētu, kuras no kandidātvalstīm pirmās uzņemamas ES. Man ir liels prieks atzīmēt Latvijas progresu šajā procesā. Jāatceras, ka jūs sākāt sarunas nevis kā pirmās grupas, bet gan samērā nesen kā otrās grupas kandidātvalsts. Līdz ar to jūs esat parādījuši, ka spējat ļoti ātri un veiksmīgi strādāt. Man prieks par daudzajām sarunu sadaļām, kas jums jau noslēgtas. Es domāju, mums ir pilnīgs pamats optimismam. Pamats būt pārliecinātiem par ļoti veiksmīgu iestāšanās sarunu turpinājumu.

“Latvijas Vēstnesis”:Jautājums Nīderlandes premjerministram, un gribētu dzirdēt arī Latvijas Ministru prezidenta komentāru. Kā zināms, Nīderlandes politisko ietekmi pasaulē būtiski palielinājusi sadarbība ar kaimiņvalstīm Beļģiju un Luksemburgu Beniluksa savienībā. Vai un kā, jūsuprāt, šī pieredze varētu noderēt arī Latvijai un visām trim Baltijas valstīm?

V. Koks: — Es esmu pārliecinājies, ka aizvien plašākajā Eiropā — tagad mēs esam piecpadsmit ES dalībvalstis, bet pēc paplašināšanas mūsu būs daudz vairāk — ļoti laba ir cieša sadarbība starp tuvākajām kaimiņvalstīm, īpaši valstīm ar vairāk vai mazāk līdzīgiem kvantitatīvajiem parametriem un līdzīgu ģeogrāfisko stāvokli. Taču tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka Nīderlande, Beļģija un Luksemburga ir arī ļoti atšķirīgas valstis un tām ir katrai sava etniskā identitāte. Gluži tāpat kā Latvija, Lietuva un Igaunija ir ļoti atšķirīgas suverēnas valstis, kas rūpīgi sargā savu identitāti. Taču, es domāju, šādā veidā cieši sadarbojoties, mazo valstu balsis aizvien lielākajā Eiropas Savienībā ir labāk saklausāmas. Tāpēc mans padoms jums būtu izmantot visas iespējas ciešākai sadarbībai. Protams, nezaudējot savu identitāti.

A. Bērziņš: — Droši vien būtu pārsteidzīgi teikt, ka mēs esam darījuši to pašu, ko darījušas Beniluksa valstis, tomēr arī Baltijas valstis kopš 1994. gada dzīvo brīvās tirdzniecības līguma apstākļos. Tas nozīmē, ka šeit ir vienota ekonomiskā teritorija. Visās trīs Baltijas valstīs. Lai arī dažkārt viens otrs nodoklis mums ir atšķirīgs. Bet pirmie līgumi par bezvīzu ceļošanu bija tieši starp Baltijas valstīm. Tā ka mēs no Beniluksa valstīm esam pietiekami daudz mācījušies. Protams, nākotnē, saglabājot nacionālo identitāti, mums būs precīza un abpusēji izdevīga kooperācija un ekonomiskie kontakti ar visām valstīm, par prioritāti ņemot ES.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!