• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Jūsu tauta pelnījusi gaišu nākotni". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55103

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mūsu uzskati ir ļoti līdzīgi"

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Jūsu tauta pelnījusi gaišu nākotni”

Vakar, 29. oktobrī, Turcijā: Republikas proklamēšanas gadadiena

Ali Nazims Belgers (Ali Nazim Belger), Turcijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

TURKS.JPG (13065 bytes)Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Vēstnieka kungs, daudzās zemēs valsts svētki ir arī tradicionāls atskaites punkts attīstības izvērtēšanai un dažkārt arī reālistiskam skatienam uz savām problēmām. Kā jūs raksturotu Turciju šo valsts svētku kontekstā?

— Turcija ir laicīga, demokrātiska valsts ar sešdesmit septiņiem miljoniem iedzīvotāju. Kopš 1952. gada Turcija ir ANO locekle un kopš 1964. gada — Eiropas Savienības (ES) asociēta locekle, kā arī ir Muitas savienībā kopš 1996. gada. Pašlaik valsti pārvalda trīs partiju koalīcija. Koalīcijas valdība strādā labā saskaņā. Nākamās vēlēšanas notiks paredzētajā laikā, 2004. gadā. Īsi sakot, Turcijā valda politiska stabilitāte. 2000. gada otrajā pusē Turcijas ekonomika bija pilnībā atveseļojusies no postošās 1999. gada augusta zemestrīces. Taču diemžēl finansu tirgū bijuši divi smagi satricinājumi 2000. gada beigās un 2001. gada sākumā.

Turcijas ekonomikas dinamiskā struktūra palīdzējusi pārvarēt šīs divas krīzes relatīvi īsā laikā, un es domāju, ka 2002. gadā Turcija atgūs savas ekonomikas agrākās pozitīvās tendences.

Iedzīvotāji Turcijā ir caurmērā jauni un dinamiski. Augsne ir ražīga, un klimats visnotaļ labvēlīgs, tādēļ mums iespējams audzēt gandrīz visus labības veidus.

Turcija ir bagāta arī ar derīgajiem izrakteņiem, sākot ar zeltu un sudrabu un beidzot ar boru un hromu. Var teikt, ka Turcija ir reģiona ietekmīgs ekonomiskais spēks. Pasaules mērogā pēc apjoma Turcijas ekonomika ir sešpadsmitajā vietā, un tā ir viena no pirmajām attīstības tempu ziņā. Patlaban Turcija ievieš plašu ekonomisko programmu, lai pildītu savas saistības attiecībās ar ES. Politiskā aspektā Turcijai ir liela stratēģiskā nozīme tās ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. Turcija ir fizisks un arī kultūras tilts starp Eiropu un Āziju, kas robežojas ar divpadsmit valstīm un četrām jūrām.

— Vēstnieka kungs, šīs jūsu valsts īpašās ģeopolitiskās lomas dēļ jo svarīgāka ir Turcijas pozīcija attiecībā uz jauno politisko situāciju pasaulē pēc 11. septembra terora aktiem ASV un militārajām operācijām pret teroristiem.

— Terorisms ir kriminālnoziegums pret cilvēcību. Mēs kategoriski nosodām visus šādu noziegumu īstenotājus, tai skaitā nesenos baisos terora aktus pret ASV. Tagad visām valstīm jāapvieno labā griba, koordinējot savus uzbrukumus pret terorismu. Turcija, tāpat kā vairākas citas Eiropas valstis, vēl nesenā pagātnē pati cietusi no terorisma. Mums visiem jāturas kopā, lai uzvarētu šīs briesmas. Terorismam nav reliģijas un ģeogrāfijas, un tam nevar būt nekāda attaisnojuma. Terorismu arī nedrīkst identificēt ar kādu konkrētu reģionu. Mēs stingri nosodām tos, kas lieto konkrētas reliģijas vārdu terorisma vai teroristu definēšanai. Terorismam nav noteiktas teritorijas. Terorisms ir gluži tāds pats visā pasaulē, gan rietumos, gan austrumos. Lai antiterorisma cīņa būtu nopietna un efektīva, ir jāiznīcina visi teroristu centri un jāaptur visas teroristu aktivitātes. Jāvērš triecieni pret teroristiem visās valstīs, kas tiem dod patvērumu un atbalsta teroristus. Jo vairāk tāpēc, ka daži teroristi, pret kuriem kāda valsts izturējusies iecietīgi, dažkārt, šīs iecietības iedrošināti, ar savu sekotāju starpniecību pārnes teroru uz citu valsti. Tāpēc nav pieļaujams nevienas valsts atbalsts vai iecietība pret teroristu aktivitātēm. Arī to valstu, kas varbūt nepieļauj teroru savas valsts robežās, bet plāno, vada un finansē terorisma aktus citās valstīs. Arī šajā ziņā nepieciešama barga rīcība un attiecīgo autoritāšu sadarbība, tieslietu un iekšlietu ministriju kontakti. Terorisms ir globāls fenomens, kas šķērso robežas, tādēļ cīņai pret to nepieciešama efektīva starptautiskā sadarbība. Mēs apsveicam ES 14. un 21. septembra deklarācijas. Turcija pievienojas tām, un mēs sagaidām to tiešu un precīzu īstenošanu. ES pašlaik identificē teroristu organizācijas un to atbalsta tīklus. ES kandidātvalstīm vajadzētu pilnībā piedalīties šajā uzdevumā, kas skar mūs visus. Mēs uzmanīgi studējam ES 2001. gada 17. oktobra dokumentu un apsveram savu ieguldījumu. Turcija arī stingri atbalsta ANO Drošības padomes 1373. rezolūciju un sagaida, lai to atbalstītu ikviens.

— Kā jūs šajā starptautiski tik atbildīgajā brīdī vērtējat Latvijas un Turcijas attiecības?

— Turcijas un Latvijas attiecībās nav nekādu problēmu. Ikvienā jomā mūsu divpusējās attiecības attīstās stabili. Mūsu tirdzniecības saites attīstās, taču tās vēl neatspoguļo reālās iespējas, jo mūsu tirdzniecības apgrozījuma apjoms ir tikai 14 miljoni ASV dolāru gadā. Ieskaitot tirdzniecību, tūrismu un citas svarīgākās mūsu potenciālās sadarbības jomas. Papildus ekonomiskajiem guvumiem mūsu ekonomisko kontaktu attīstība arī sekmēs mūsu valstu attiecības kopumā, tuvinot mūsu tautas. Nākamais mūsu divpusējo attiecību solis varētu būt vēstniecību atvēršana Ankarā un Rīgā.

Kā Turcija, būdama NATO dalībvalsts un pati vēlēdamās iestāties ES, raugās uz Latvijas stratēģiskajiem mērķiem iestāties abās šajās organizācijās?

— Latvija ceļā uz ES guvusi labus panākumus. Turcijai un Latvijai ir ļoti laba sadarbība, virzoties uz ES. Es cieši ticu, ka Latvija tuvākajā nākotnē kļūs ES dalībvalsts. Turcija arī saprot un atbalsta Latvijas centienus iestāties NATO. Mēs arī atzinīgi vērtējam Latvijas aktīvo līdzdalību ANO un EDSO misijās, kā arī Latvijas piedalīšanos NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās. Turcija atbalsta atvērto durvju politiku NATO paplašināšanai un uzskata, ka nevienas valsts līdzdalību NATO nevar iespaidot kādas trešās puses viedoklis.

— Kopš jūsu akreditācijas Rīgā pagājis jau vairāk nekā gads. Kāda bijusi jūsu pieredze, pārstāvot Turciju Latvijā?

— Kopš manas akreditācijas pērn maijā Latviju jau apmeklējuši Turcijas ārlietu ministrs, Lielās Nacionālās sapulces spīkers un Turcijas nacionālās aizsardzības ministrs. Šīs trīs augsta līmeņa vizītes tik īsā laikā parāda, cik lielu nozīmi Turcija piešķir attiecībām ar Latviju, un domāju, ka tam komentāri nemaz nav vajadzīgi. Jūsu lasītājiem un visai draudzīgās Latvijas tautai es novēlu lielus panākumus. Jūsu tauta pagātnē ir daudz cietusi un ir pelnījusi gaišu nākotni.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!