Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Pilsoniska sabiedrība ir sabiedrība ar aktīvu pozīciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.10.2001., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55104

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aleksandrs Čaks un noslēpumi

Vēl šajā numurā

30.10.2001., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Pilsoniska sabiedrība ir sabiedrība ar aktīvu pozīciju”

Piektdien, 26.oktobrī, notika Nevalstisko organizāciju forums “Katrs savā vietā — kopējā lietā”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Valsts prezidentes 27.oktobrī nosūtītais apsveikums Nevalstisko organizāciju forumam

“Cienījamā Gertneres kundze, godātais premjerministra kungs, valdības pārstāvji, nevalstisko organizāciju delegāti, viesi!

Pilsoniskā sabiedrība ir sabiedrība ar aktīvu pozīciju, iniciatīvu un atbildību par savas valsts, savas pilsētas, savas iestādes, organizācijas un, galu galā, savu likteni un attīstību.

Pilsoniskā sabiedrība ir tās organizācijas, ko cilvēki izveido paši, savas iniciatīvas vadīti, lai satiktos ar domubiedriem, lai apvienotos un ietekmētu svarīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu konkrētu problēmu risinājumu, lai nodrošinātu kādas sabiedrības interešu ievērošanu.

Šādu organizāciju interešu loks un daudzveidība ir neizsmeļama. Šīs organizācijas mēdz dēvēt par nevalstiskajām organizācijām, un tās galvenokārt darbojas sabiedrības labā.

Latvijā jau ir vairāk nekā 6000 nevalstisku organizāciju, un tas liecina, ka mūsu cilvēkiem ir vēlme un iniciatīva kaut ko darīt savas apkārtnes un sabiedrības labā.

Nevalstiskās organizācijas bieži rodas jomās, kur ir problēmas, ko valsts institūcijas nav pamanījušas vai nav paguvušas atrisināt, kur uzņēmēji neiesaistās, jo tās ne tikai nevar nest peļņu, bet prasa lielus papildu ieguldījumus. Tieši šādās jomās nevalstiskās organizācijas ir neaizstājamas, jo tās var iesaistīt dažādus papildu resursus kā ziedojumu naudas, materiālu vai brīvprātīgi, bez atlīdzības veikta darba formā.

Man šķiet ļoti nozīmīgi, ka topošie likumprojekti, kas, iespējams, regulēs nevalstisko organizāciju darbu, ir tapuši, uzturot dialogu ar pašām organizācijām, uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Es priecājos, ka likumprojekti jau tagad, pirms nodošanas valsts institūcijām, tiek publicēti un ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar tiem iepazīties, izvērtēt tos un izteikt savus ierosinājumus. Es ceru, ka šī iespēja izteikt savu viedokli tiks novērtēta un izmantota. Es aicinu nevalstisko organizāciju un valsts varas pārstāvjus uzturēt aktīvu dialogu, kura mērķis ir veicināt aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstību. Lai labas sekmes forumam!”

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Uzruna nevalstisko organizāciju forumā Rīgā 2001. gada 26. oktobrī

Cienītais Ministru prezidenta kungs! Cienītie nevalstisko organizāciju vadītāji un biedri! Dāmas un kungi!

Sen zināms, ka ārpolitika ir iekšpolitikas atspoguļojums. Šodien jūs uzrunājot, gribu teikt citādi — ārpolitika ir Latvijas sabiedrības kopējo interešu realizēšanas instruments. Viens veids, kā šīs sabiedrības intereses tiek izteiktas, ir ar nevalstisko organizāciju palīdzību. Es aicinu nevalstiskās organizācijas tāpat kā līdz šim akumulēt sabiedrības intereses un paust tās publiski.

Nevalstisko organizāciju spēks un ietekme mūsdienu Latvijā visskaidrāk norāda uz to, ka Latvijas attīstība pēdējos desmit gados ir bijusi strauja un pareizā virzienā. Daudzo nevalstisko organizāciju darbs ir viens no pierādījumiem, ka Latvijā ir gan bieži piesauktā vidusšķira, gan pilsoniskā sabiedrība, gan savu viedokli un intereses paust spējīgi cilvēki.

Apmeklējot Latvijas pilsētas un tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, es esmu izmantojis nevalstisko organizāciju centrus. Aicināšu nevalstiskās organizācijas uz kopēju darbu arī nākamgad, kad sabiedrībā vēl vairāk pieaugs interese par mūsu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Dāmas un kungi!

Ir reāli sagaidīt, ka pēc gada Latvija tiek uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Reāli sagaidīt, ka pēc gada Latvija pabeigs iestāšanās sarunas dalībai Eiropas Savienībā un pēc trim gadiem kļūs par dalībvalsti.

Tur nestājas Ārlietu ministrija, Saeima vai valdība, bet mēs visi kopā. Pirms dažām nedēļām viesojos Rēzeknē. Rēzeknes pilsētas vadītāji man izstāstīja savas atziņas no nesenās vizītes jaunajā NATO dalībvalstī Ungārijā. Viņi stāstīja, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO ļauj realizēt nacionālās intereses, proti, saņemt ārvalstu ieguldījumus, modernizēt ekonomiku, atrast jaunus un stabilus noieta tirgus, kopumā dzīvot drošā valstī un skaidri zināt, kas ir tās sabiedrotie un draugi. Diskusijā ar studentiem Rēzeknes Augstskolā šiem argumentiem pievienojām vēl to, cik daudz gūstam no tiesībām brīvi pārvietoties Eiropā.

Pēc 11.septembra notikumiem Latvijas valsts ārpolitika jārealizē vēl noteiktāk nekā līdz šim.

Jau kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam pasludinājuši, ka vēlamies kļūt par mūsdienīgu Eiropas valsti, būt kopā ar demokrātiskajām Rietumu valstīm, virzīties tālāk kopā ar sabiedrotajiem. Tā mēs ne vien nodrošināsim savu ekonomisko izaugsmi un labklājību savai valstij, bet arī nostiprināsim drošību un stabilitāti gan Latvijā, gan Baltijas jūras reģionā un visā Eiropā. Virzība uz šo mērķu sasniegšanu, gluži tāpat kā mūsu valsts saimnieciskā un politiskā izaugsme, nav bijusi viegla — šajā ceļā ir pieļautas gan kļūdas, gan arī neatlaidības trūkuma dēļ pieļauta vilcināšanās. Līdzējusi ir kritika, kura skanējusi no nevalstiskajām organizācijām. Bet mūsu mērķis ir bijis nemainīgs visus pagājušos desmit gadus, un tas ir Latvijas interesēm atbilstošs arī šodienas apstākļos.

Par labu mūsu integrācijai NATO runā tas, ka mūsu valsts bruņotie spēki ir jāattīsta un jāmodernizē. NATO dalībvalsts statuss būs ne tikai aizsardzības garants, bet arī Latvijas labklājības dzenulis — ārvalstu investori, kas šobrīd vēl vilcinās investēt Latvijā, mūs uzskatīs par drošu vietu saviem ieguldījumiem. Šādu uzplaukumu jau tagad piedzīvo jaunākās alianses dalībvalstis Polija, Čehija un Ungārija.

Savas nacionālās intereses spēsim aizstāvēt arī Eiropas Savienībā.

Iestāšanās Eiropas Savienībā dos Latvijai iespēju pilnvērtīgāk iesaistīties starptautiskajā apritē, jo līdzšinējā ES prakse ir pierādījusi, ka tieši tā dēvēto mazo dalībvalstu loma var būt izšķiroša lēmumu pieņemšanā. Mēs nedrīkstam tagad šaubīties un palikt malā šajos procesos. Latvijai ir jāpiedalās to lēmumu izstrādē, kuri ietekmē starptautisko politiku.

Es negribu apgalvot, ka integrācija ES būs viegla, ka, iestājoties šajā kopienā, mēs sava dzīves līmeņa ziņā nekavējoties pielīdzināsimies attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Iestāšanās sarunas ar ES nav vieglas, taču abām pusēm ir jāpanāk saprātīgi kompromisi, kas neapdraud ne viena, nedz arī otra sarunu partnera būtiski svarīgās intereses.

Vai Latvijas iedzīvotāji nevēlas augstas kvalitātes pārtiku, tāpat kā tīru dzeramūdeni, gludi asfaltētus ceļus un citas ikdienas vajadzības, kas Eiropas Savienības pilsoņiem liekas pašsaprotamas? Ne jau Briseles ierēdņiem šīs lietas ir nepieciešamas, bet man un jums!

Dāmas un kungi!

Latvijas atgriešanās rietumvalstu saimē vienlaikus nozīmē arī to, ka mēs veidojam jaunas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tam ir nepieciešams vienīgi pacietīgs un neatlaidīgs darbs bez populistiskām frāzēm un liekas ažiotāžas. Jāatsakās no pagātnes fantomiem, kas daudziem vēl joprojām tik tuvi, jāmāk nošķirt darbus no vārdiem, jāsaskata patiesās intereses un jāaizmirst aukstā kara domāšana.

Krievijā notiek lielas pārmaiņas. Bez lielas vilcināšanās Krievija iestājās starptautiskajā antiterorisma koalīcijā un ir paudusi savu Eiropas izvēli. Ceru, ka šīs pārmaiņas Krievijas ārpolitikā izrādīsies noturīgas un ilglaicīgas un ka, pieņemot eiropeiskās vērtības, tā spēs pārvarēt savu reformu pretinieku pretestību. Ir saprotams, ka šādas radikālas pārmaiņas domāšanā un uzskatos nenāk viegli un ātri, tādēļ ir jāapbruņojas ar pacietību.

Kas šajā situācijā ir darāms mums? Jau šobrīd sadarbība pāri Latvijas un Krievijas robežai atbilst Eiropas pamatidejai. Tātad jāturpina pozitīvais, piemēram, Latvijas pierobežas pašvaldību sadarbība ar Pleskavas administrāciju, abu valstu iekšlietu ministriju sadarbība kopējā cīņā pret organizēto noziedzību. Jaunā sadarbība tā sauktajos eiroreģionos var ienest svaigu pieredzi mūsu savstarpējās attiecībās. Arī mazo un vidējo uzņēmēju regulārie kontakti Valmieras forumā liecina par abpusēju vēlmi izdevīgi sadarboties. Rīgas un Maskavas pilsētu domes savu kompetenču ietvaros spēj atrast abpusējas intereses un sadarbības modeli.

Tas, ka Krievija savu iekšpolitisko iemeslu dēļ joprojām neparaksta un neratificē robežlīgumu ar Latviju, netraucē mums abpusēji izdevīgi sadarboties. Kā jau vairākkārt ir teikušas augstas Eiropas amatpersonas, tas arī nav šķērslis Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.

Dāmas un kungi!

Mūsdienu pasaulē pastāv jauni izaicinājumi, kurus izvirza ekstrēmistiski noskaņotu cilvēku grupējumi. 11. septembra notikumi Vašingtonā un Ņujorkā pierādīja, ka terorisms apdraud jebkuru pasaules valsti neatkarīgi no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, politiskās iekārtas vai ekonomiskā spēka.

Arī Latvija ir apliecinājusi savu piederību starptautiskajai pretterorisma koalīcijai. Latvija, protams, nedod patvērumu teroristiem, bet mums ir jābūt uzmanīgiem, lai mūsu teritorija netiktu izmantota kā starpposms viņu mērķu īstenošanai. Ar šādu rīcību mēs pierādām, ka esam uzticami sabiedrotie.

Dāmas un kungi!

Ārpolitika ir Latvijas nacionālo interešu instruments. Tā tas bija 1918. gadā, kad Latvija kopā ar mūsu toreizējiem Rietumu sabiedrotajiem izcīnīja neatkarību un jaunā Latvijas diplomātija panāca Latvijas starptautisku atzīšanu. Tā bija arī Atmodas laikā, kad mūsu nacionālās intereses noteica Latvijas atgriešanos Eiropā. Jau desmit gadus 4. maija un 21. augusta ārpolitika nav mainījusies savā būtībā. Pilnveidojušās ir Latvijas nacionālās intereses, kuras tagad aizstāvam sarunās par dalību Eiropas Savienībā.

Šī foruma nosaukums “Katrs savā vietā — kopējā lietā” ir labi attiecināms arī uz Latvijas vietu kopējā lietā. Es šo Latvijas vietu saredzu ļoti skaidri. Latvijas 20. gadsimta vēsture ir pierādījusi, ka mūsu intereses nav sasniedzamas bez uzticamiem sabiedrotajiem un partneriem. Ar sabiedrotajiem mēs nodrošinājām Latvijas neatkarību, bez tiem mēs zaudējām valsti 1940. gadā.

Tāpat kā Latvijai kā valstij ir sabiedrotie, tāpat šeit mēs esam sabiedrotie — Latvijas valdība un nevalstiskās organizācijas. Lai turpinātu sekmīgo Latvijas attīstību.

Paldies!

FOR2.JPG (15813 bytes) FOR6.JPG (10687 bytes)
Nevalstisko organizāciju forumā piektdien, 26.oktobrī: tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Ministru prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš; Nevalstisko organizāciju centra direktore Kaija Gertnere

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!