“Māja. Dzīvoklis 2001”, jeb tava sapņu māja

Aizvakar, 17.oktobrī, Ķīpsalā tika atklāta starptautiska izstāde

Ar sava uzņēmuma produkciju izstādē arī SIA “Līvānu ķieģelis” direktors
Viktors Šilovs	Foto: Viesturs Upenieks, “LV”

Izstādi rīko starptautisko izstāžu sabiedrība “BT 1” sadarbībā ar profesionālajām apvienībām — Latvijas Būvmateriālu ražotāju, Būvmateriālu tirgotāju, Latvijas Būvnieku, Latvijas Būvinženieru, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu mākleru asociāciju, aģentu korporāciju NĪMA un “BT 1” pārstāvniecībām ārvalstīs. Šoruden izstādē piedalās vairāk nekā 250 dalībnieku un platība pārsniedz 10 000 kvadrātmetru.

Atklājot izstādi, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka Latvijas iekšējais kopprodukts pērn pieaudzis par 6,6 procentiem, bet šā gada pirmajā pusē — par 8,8 procentiem.

Un tas priecē, jo liecina par ekonomikas dinamisko attīstību. Ļoti nozīmīga ir valdības pieņemtā “Mājokļa attīstības kreditēšanas programma”, kas sekmē arī būvniecības izaugsmi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta speciālists Andris Šteinerts savukārt atzīmēja, ka būvniecībai kā vienam no nacionālā kopprodukta pamatelementiem vērojams apjoma pieaugums par 8 līdz 10 procentiem.

Izstāžu rīkotājsabiedrības “BT 1” direktors Viesturs Tīle uzsvēra šīs rudens izstādes jaunās tendences. Līdzās visdažādākajiem produktiem un pakalpojumiem mājas un dzīvokļu remontam tiek piedāvātas iekārtas un tehnoloģijas. Šogad 2. starptautiskajam arhitektūras un interjera dizaina konkursam, kura devīze ir “Tava sapņu māja”, pieteikts vairāk nekā 130 darbu.

Izstādes apmeklētājiem pieejami arhitektu un projektētāju pakalpojumi, dažādi celtniecības un izolācijas materiāli, kokmateriālu un plastmasas izstrādājumi, apkures un ventilācijas sistēmas un iekārtas, logi, durvis un vārti, jumta konstrukciju elementi, elektrotehnikas instrumenti, celtniecības tehnika, būvfirmu pakalpojumi utt. Ar savu darbu iepazīstina nekustamā īpašuma tirdzniecības, vērtēšanas, apdrošināšanas un finansēšanas, kā arī apsardzes firmas. Iespējams iepazīties ar dažādu Latvijas banku piedāvātajiem kredītiem. Raksturīgi, ka pēdējos gados tieši kredītsistēmas attīstība pavērusi būvniecībai lielāku perspektīvu.

Valsts politika vērsta uz drošu un veselībai nekaitīgu būvmateriālu ražošanu. Šogad Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi “Par atbilstības novērtēšanu būvizstrādājumiem” ir nozīmīgi būvmateriālu ražotājiem. Viens no sertificētiem Latvijas celtniecības materiālu ražotājiem ir SIA “Līvānu ķieģelis”. Uzņēmuma direktors Viktors Šilovs stāsta, ka 1999. gadā iegūts Latvijas Būvmateriālu būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas centra kvalitātes sertifikāts. Viens no jaunajiem produkcijas veidiem, kura ražošana uzsākta šogad, ir keramikas bloki. Patlaban no šiem blokiem tiek būvēta ēka Rīgā, Ludzas ielā. Tomēr tālie pārvadājumi līvāniešiem liek domāt par produkcijas pašizmaksas pazemināšanu, pretējā gadījumā nav iespējams izturēt konkurenci. Latgalē diemžēl iespējams pārdot labi ja piekto daļu no saražotā apjoma. Tāpēc rūpnīcas darbam ir vairāk sezonas raksturs, jo vasarā šeit strādā divreiz vairāk cilvēku.

Liepājnieku uzņēmums SIA “Rūķis” dibināts 1989. gadā un tajā strādā 30 cilvēku. Gada apgrozījums pārsniedz 300 tūkstošus latu. Kā pastāstīja direktors Vladimirs Gluhovskis, viņu ražotajai produkcijai ir labs noiets. Mazās arhitektūras formas, keramzītu blokus, bruģakmeni, apmales pasūta daudzas pašvaldības visā Latvijā, ir pieprasījums arī Lietuvā. Pagājušajā gadā ieklāts bruģakmens Jūrmalā, Jomas ielā. Aktīvi par pilsētas izskatu domā ventspilnieki, kur arī raksturīgs krāsainā bruģakmens ielu klājums. Galvenokārt tiek izmantotas Latvijas izejvielas, izņemot krāsvielas.

Daudzveidīgu celtniecības materiālu klāstu izstādē piedāvā Lietuvas uzņēmēji, kuri iekārtojuši kopēju stendu. Uzņēmums “Daugeliu Plytine” atrodas netālu no Šauļiem un tajā strādā apmēram 100 cilvēku. Kā pastāstīja direktors Jons Gricjus, attālums nav šķērslis, lai 200 kilometrus līdz Viļņai vai tikpat tālu līdz Rīgai, kā arī Pēterburgai un Tallinai vestu dzeltenos apdares ķieģeļus. Vidēji gadā šeit saražo apmēram četrus miljonus ķieģeļu. Savukārt rūpnīcā AB “Roku” tiek izgatavoti dažādi vkeramikas bloki. Īpaši daudzveidīgs ir Varenas pilsētas uzņēmumā “Matuizy plytine” ražoto silikātķieģeļu klāsts — 15 veidi. Jaunums ir nesen sāktā silikātbloku ražošana. Moderno tehnoloģiju lietošana sekmē darba precizitāti. Tāpēc bloku stiprināšanai vairs nav nepieciešama java, bet līme. Pieprasījums pēc šīs produkcijas ir ļoti liels. Lietuviešu produkciju Latvijā izplata SIA “Tirdzniecības grupa “Pilsēta”” savā veikalā Katlakalnā. Mārketinga menedžere Agnija Rozenberga uzteic lietuviešu preces kvalitāti, kam ir vietējais sertifikāts, pašlaik tiek kārtota dokumentācija Latvijas sertifikāta ieguvei.

Šajā izstādē vistālākie viesi ir no Ķīnas. Taivānas uzņēmēji atveduši apdares materiālus no bambusa, virtuves un vannas istabas piederumus u.c. Uzņēmumu “Sole Water” pārstāv menedžeris Dzjie Šeņs, kas piedāvā elektrosildāmās ierīces, tējkannas, ūdens filtrus un citas preces. Eiropas tirgus vēl ir visai maz pazīstams, jo neliela pārstāvniecība atrodas tikai Polijā. Šeit tirdzniecība sekmējoties, tāpēc tiek liktas lielas cerības uz šo izstādi, lai varētu atrast sadarbības partnerus.

Ļoti aktīvi sevi pieteic “Grupa Jāņa sēta”. Tāpat kā pavasarī, arī šoruden Ķīpsalā bija iespējams iepazīties ar guļbūves māju. Piedalīšanās izstādēs nesušas augļus, jo interesentu valstī ir pietiekami. Tomēr šoreiz vislielākā piekrišana ir tā sauktajai moduļu mājai, ko piedāvā uzņēmums “Modulējamās sistēmas — mana māja”. Mājas pamatā ir metāla konstrukcijas. Dažādas moduļu sistēmas ļauj elastīgi izvēlēties piemēroto lielumu. Kā informēja firmas speciālisti, māja ar trim guļamistabām un pabeigtu iekšējo apdari izmaksā līdz 30 tūkstošiem latu. Turklāt tiek dota nedzirdēti ilga garantija — 100 gadu.

Mājokļu celtniecībā, apsaimniekošanā jūtama perspektīva, un tam apliecinājums ir šī interesantā izstāde.

Ingrīda Rumbēna, “LV” nozares redaktore