Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jauni ārvalstu vēstnieki Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2001., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54174

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas ārlietu ministra un Lielbritānijas pārstāvju tikšanos

Vēl šajā numurā

26.09.2001., Nr. 136

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauni ārvalstu vēstnieki Latvijā

Vakar, 25.septembrī, Rīgas pilī Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savas akreditācijas vēstules iesniedza:

VEST1.JPG (21253 bytes)— Argentīnas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alfredo Korti

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Argentīnas vēstnieks Alfredo Korti (Alfredo Corti) pauda savas valsts vēlmi stiprināt draudzības saites un sadarbību ar ģeogrāfiski tālo Latviju. Vēstnieks uzsvēra, ka Argentīna bija pirmā Latīņamerikas valsts, kas 1922. gada 28. martā atzina Latvijas valsts neatkarību, un arī viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanas faktu. Vēstnieks uzsvēra, ka Argentīnu un Latviju saista abām tautām tuvie demokrātijas ideāli. Vēstnieks arī minēja nelielo, bet aktīvo latviešu kopienu Argentīnā.

Atbildot Argentīnas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica:

— Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Argentīnas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

VEST2.JPG (17122 bytes)Alfredo Korti dzimis 1944. gada 24. novembrī. Studējis jurisprudenci Argentīnas Katoļu universitātē. Ārlietu dienestā kopš 1969. gada. Bijis atašejs, vēstniecības trešais sekretārs un ārlietu ministra sekretārs. No 1973. gada darbojies Argentīnas pastāvīgajā delegācijā UNESCO Parīzē. Pēc tam strādājis Argentīnas misijā ANO Ņujorkā un vēstniecībās Dānijā un Šveicē, starplaikos pildot dažādus amatus Ārlietu ministrijā Buenosairesā. Kopš 2001. gada Argentīnas vēstnieks Somijā un Latvijā. Runā spāņu, angļu, franču un itāļu valodā.

Jūsu iecelšana šajā atbildīgajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Argentīnas attiecībās, kuras aizsākās 1922. gada 28. martā, kad Argentīnas valdība atzina Latvijas Republiku de iure. Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu, tikpat nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiks pieņemti vēsturiski lēmumi attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Argentīnas attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Latīņamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties no ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valsīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusējo kontaktu veicināšanā.

Latvijas un Argentīnas attiecību attīstība labi raksturo laikmeta prasību — sadarbība un atbalsts, neraugoties uz relatīvi lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir mūsu valstis. Modernajā pasaulē par partneriem un arī sabiedrotajiem valstis kļūst nevis ģeogrāfisko apjomu dēļ. Partnerības idejas pamatā ir kopējie principi un vērtības, kā arī skaidrs vienots skatījums uz nākotni.

Ņemot vērā pēdējā laika traģiskos notikumus ASV, viskiem pasaules spēkiem ir jāapvienojas cīņā pret starptautisko terorismu. Šajā ziņā īpaši aktuāla ir saskaņošanas procesā esošā līguma starp Latviju un Argentīnu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu tirdzniecību un organizēto noziedzību parakstīšana.

Tikpat būtiska starpvalstu attiecībās ir kultūras joma, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kam mūsu valstis ir piederīgas. Apmaiņa izglītības jomā ir uzskatāma par vislabāko ieguldījumu kontaktu veicināšanā stap Latviju un Argentīnu. Dziļākas zināšanas par valsti, kultūru un valodu, stereotipu pārvarēšana palīdzēs arī attīstīt saimnieciskos kontaktus starp Latviju un Argentīnu.

Patiesi ceru, ka jūsu darbība Argentīnas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lappusi arī divpusējās sadarbības jomā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls ir vēl pietiekami neapzināts. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Argentīnas un Latvijas attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Latvijas Valsts prezidentes un Argentīnas vēstnieka saruna, kurā Vaira Vīķe-Freiberga pastāstīja arī par savu tikšanos ar Argentīnas ārlietu ministru Davosā. Abas puses pārrunāja arī integrācijas jautājumus Argentīnā, īpaši pievēršoties Argentīnas latviešu kopienas situācijai. Vēstnieks pauda pārliecību, ka ir grūts un augstu vērtējams pārbaudījums, citā valstī dzīvojot, saglabāt savu nacionālo identitāti.

VEST3.JPG (23236 bytes)— Indijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Čitra Narajanana

Sākot savu akreditācijas runu, Indijas vēstniece Čitra Narajanana (Chitra Narayanan) nodeva prezidentei un Latvijas tautai sveicienus nesenajā desmitajā gadskārtā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas un Rīgas astoņsimt gadu jubilejā. Vēstniece atgādināja, ka Indijai kā pasaules lielākajai demokrātijas valstij ir tuvi Latvijas brīvības un demokrātijas ideāli, arī uzsverot, ka Indija, līdzīgi Latvijai, neatlaidīgi cīnījusies par nacionālo suverenitāti un ka mūsu valstis var mācīties viena no otras. Viņa arī atgādināja, ka Indijas un Latvijas ciešās kultūras saites balstās sanskrita un latviešu valodas līdzībā. Vēstniece uzsvēra, ka Indija, pārdzīvojusi ilgus koloniālās atkarības gadus, 21. gadsimtā iegājusi kā līdzvērtīga partnere pasaules tirdzniecības apritē, galvenokārt informācijas tehnoloģijās.

Čitra Narajanana, Indijas prezidenta Kočerila Ramana Narajanana meita, dzimusi 1952. gada 10. augustā. Studējusi mākslas zinātnes, 1972. gadā iegūstot bakalaures, bet 1974. gadā maģistres grādu. Strādājusi Indijas preses institūtā, bijusi grāmatu apskata redaktore un izdevēja. No 1978. gada Indijas ārlietu dienestā. Strādājusi dažādos amatos Indijas vēstniecībās Romā un Nairobi, trīs gadus bijusi Indijas Ārlietu ministrijas Amerikas nodaļas sekretāra vietniece, pēc tam trīs gadus — Ārlietu ministrijas Ārlietu institūta direktora VEST4.JPG (18437 bytes)vietniece. No 1991. līdz 1994. gadam Indijas vēstniecības padomniece Vašingtonā, pēc tam piecus gadus — Indijas Ārlietu ministrijas Studiju institūta pētniecības daļas vadītāja. Kopš 2001. gada — Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā.

Viņa arī atgādināja, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības gaitā jau nodibināti vienpadsmit kopuzņēmumi.

Atbildot Indijas jaunajai vēstniecei, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence,

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā raksturo pēctecības principu, kas valda Latvijas un Indijas attiecībās. Izmantojot iespēju, lūdzu jūs nodot Indijas prezidentam Kočerilam Ramana Narajanana kungam manas visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Šis nozīmīgais notikums man sniedz iespēju apskatīt Latvijas un Indijas attiecību attīstības perspektīvas, kā arī raksturot Latvijas ārpolitikas prioritātes. Šodien es vēlos uzsvērt, ka Latvija ir ieinteresēta konstruktīvu un savstarpēji izdevīgu attiecību izvēršanā ar Indiju kā vienu no ietekmīgākajām pasaules valstīm.

Latvija ir atvērta daudzpusējai sadarbībai, un tās nozīme ir svarīga jaunajā Eiropā. Tāpēc mēs aktīvi strādājam Baltijas jūras reģiona sadarbības forumos, tāpēc pakāpeniski integrējamies Eiropas Savienībā un NATO. Vienlaikus mēs veidojam stipras divpusējās attiecības gan ar kaimiņvalstīm, gan ar valstīm tālākos reģionos. Šajā kontekstā Latvija uzskata Indiju par nozīmīgu partneri Dienvidāzijā.

Vispusīgi integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija skaidri apliecina mūsu tautas apņemšanos ar pilnu atbildību līdzdarboties starptautiskajā sabiedrībā. Mūsu valstīm ir nodibināti kontakti un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai sadarbībai starptautiskajās organizācijās, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Latvijas un Indijas tautas vieno savstarpējas simpātijas, noturīga interese, kā arī ilggadīga sadarbības pieredze. Īpaši gribētu izcelt to apbrīnu, kas Latvijā ir par Indijas kultūras un gara mantojumu. Ar gandarījumu vēroju, kā attīstās sadarbība starp Latvijas un Indijas zinātniekiem, māksliniekiem un pētniekiem.

Tāpat vēlos ar pateicību minēt, ka Indijas valdība ir devusi iespēju Latvijas speciālistiem un studentiem mācīties Indijas augstskolās. Savstarpēja apmaiņa izglītības jomā ir uzskatāma par vislabāko ieguldījumu kontaktu veicināšanā starp Latviju un Indiju.

Kontakti augstākajā līmenī ir vēl viens svarīgs elements starpvalstu attiecību tālākā attīstībā. Šajā kontekstā vēlos paust gandarījumu par neseno Indijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Radžita Singha Kalhas vizīti, kuras laikā tika parakstīts Līgums par starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā, ekonomikas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomā. Ceru, ka šī struktūra dos svarīgu impulsu mūsu valstu saimnieciskajiem kontaktiem.

Jūsu ekselence,

Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā pavērs iespējas mūsu valstīm un tautām sadarboties kvalitatīvi jaunā pakāpē.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijā pienākumus!

Pēc tam notika Latvijas Valsts prezidentes saruna ar Indijas vēstnieci, kurā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar nesenajiem terora aktiem ASV.

VEST6.JPG (20452 bytes)— Kirgizstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Risbeks Kačkejevs

Savā akreditācijas runā Kirgīzijas vēstnieks Risbeks Kačkejevs pauda Kirgīzijas vēlmi sadarboties ar Latviju ekonomikā, īpaši attīstot biznesa un tūrisma sakarus, kā arī sadarbību vieglajā, pārstrādājošajā un pārtikas rūpniecībā. Vēstnieks izteica pārliecību, ka abas mūsu valstis tuvina Latvijas un Kirgīzijas vienlaicīgā iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Atbildot Kirgīzijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Kirgīzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

VEST5.JPG (17643 bytes)Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Kirgīzijas attiecībās.

Risbeks Kačkejevs dzimis 1942. gada 10. maijā Karabulakas ciemā Čujas apgabalā. 1966. gadā beidzis Frunzes Politehnisko institūtu. 1978. gadā beidzis PSKP CK Augstāko partijas skolu un 1999. gadā Kirgīzijas Nacionālās valsts universitātes jurisprudences maģistratūru. Strādājis ģeoloģiskās ekspedīcijās, pēc tam ilgus gadus komjaunatnes un Komunistiskās partijas institūcijās. Kopš 1980. gada darbojies Kirgīzijas arodbiedrību struktūrās. No 1993. līdz 1995. gadam bijis Čujas apgabala gubernatora vietnieks, no 1995. līdz 2000. gadam Kirgīzijas Likumdošanas sapulces deputāts. Precējies, ir trīs dēli. Brīvajā laikā nodarbojas ar tenisu, lasa vēsturisko literatūru un klausās klasisko mūziku.

Varam būt gandarīti, ka mūsu valstu attiecības ir veidotas, balstoties uz savstarpēju cieņu, sapratni un abpusēju ieinteresētību sadarboties politikas, ekonomikas, kultūras un izglītības jomā.

20.gadsimts Latvijai un Kirgīzijai ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi aizstāvējušas tās. Latvija tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī pievērš lielu uzmanību savas vēstures apzināšanai un izvērtēšanai. Daudzi vēstures traģiskie notikumi, it īpaši totalitāro režīmu noziegumi, liek mums šodien domāt un rīkoties tā, lai nekas tāds neatkārtotos nākotnē.

Latvija ir aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un dalībniece. Vispusīgi integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija skaidri apliecina mūsu tautas apņemšanos ar pilnu atbildību līdzdarboties starptautiskajā sabiedrībā.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Kirgīziju par perspektīvu partneri Centrālāzijas reģionā.

Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta attīstīt aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Kirgīzijas uzņēmējiem un investoriem ir prioritāra un atbalstāma.

Varam būt apmierināti par šobrīd mūsu valstu starpā pastāvošo labo sadarbību starptautisko organizāciju struktūrās. Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Kirgīzija sekmīgi un savstarpēji izdevīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

Jūsu ekselence!

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Kirgīzijas Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus.

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 25.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Argentīnas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfredo Korti, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs uzsvēra, ka Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, tomēr mūsu valsts ir ieinteresēta arī attiecību attīstīšanā ar Argentīnu kā vienu no MECOSUR dalībvalstīm (reģionālā vienotās muitas zona un kopējais tirdzniecības bloks, kurā bez Argentīnas vēl ietilpst Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja un ar asociēto valstu statusu Čīle un Bolīvija).

R.Pīks sacīja, ka abu valstu sadarbība attīstījusies, balstoties uz savstarpēju draudzību un atbalstu, tāpēc Latvija vēlas uzturēt un attīstīt diplomātisko dialogu ar Argentīnu gan bilateriālā līmenī, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros. Intensīvāki kontakti varētu veidoties tādās jomās kā ekonomika, kultūra, izglītība un zinātne. Turklāt Latvija ir ieinteresēta ārvalstu, tai skaitā arī Argentīnas, investīciju piesaistē dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tirdzniecības paplašināšanā.

Savukārt Argentīnas vēstnieks informēja par politisko un ekonomisko situāciju savā valstī. Viņš pastāstīja, ka 1999.gada decembrī tiešās vēlēšanās par Argentīnas prezidentu tika ievēlēts Fernando de la Rua, kas pārstāv radikāļu partiju. Viņš turpina iepriekšējā prezidenta sāktās ekonomiskās reformas, tomēr svarīgas problēmas joprojām ir korupcija un augstais bezdarba līmenis. Runājot par ekonomisko aspektu, vēstnieks uzsvēra, ka Argentīna ir viena no lielākajām pasaules lauksaimniecības ražojumu, it īpaši graudu, augu eļļas, lopkopības produktu un vīna, eksportētājvalsts.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Argentīnas divpusējo attiecību padziļināšanai un attīstībai būtu vēlama abu valstu parlamentāriešu vizīšu apmaiņa.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 24.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Argentīnas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfredo Korti (Alfredo Corti), kurš ieradies Latvijā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un aktuālie starptautiskie jautājumi. Abas puses raksturoja pašreizējās valstu attiecības kā labas, kurām ir perspektīvas attīstības iespējas. A. Korti uzsvēra, ka tālākās sadarbības veidošanā starp Latviju un Argentīnu jāakcentē ekonomisko sakaru attīstīšana un tiešu tirdzniecisko sakaru sekmēšana. Tāpat uzsvērta nepieciešamība turpināt sadarbību kultūrā un zinātnē, kā arī pilnveidot līgumtiesisko bāzi. I. Bērziņš informēja A. Korti par Latvijas paveikto ārpolitisko prioritāšu īstenošanā. Īpašu Argentīnas vēstnieka interesi un pozitīvu novērtējumu izraisīja Latvijas sasniegtais ES integrācijas jautājumā. Sarunas gaitā abas puses apsprieda situāciju pasaulē pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV un pauda līdzīgu viedokli par nepieciešamību apvienot civilizētās pasaules spēkus cīņai pret šo izaicinājumu. Tikšanās ietvaros pārrunāta globalizācijas procesu attīstība un iespējas pozitīvi ietekmēt šos procesus.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kas būs jūsu prioritātes, pārstāvot Argentīnas intereses Latvijā?

– Sekmēt mūsu divpusējās attiecības, iedibināt bezvīzu režīmu oficiālajām amatpersonām un arī privātajiem pilsoņiem, kā arī stiprināt mūsu valstu ekonomiskos un kultūras sakarus. Politiski mūsu sadarbība ir ļoti cieša, un atliek vien uzturēt šo līmeni. Taču mēs varam darīt vēl daudz vairāk, attīstot ekonomiskos un kultūras sakarus.

— Vai mūsu valstis varētu sadarboties arī cīņā pret starptautisko terorismu, kas kļuvusi īpaši aktuāla kopš 11. septembra terora aktiem ASV?

— Noteikti. Argentīnas prezidents pēc šiem terora aktiem nekavējoties piezvanīja ASV prezidentam un izteica mūsu pilnīgu atbalstu. Prezidents Bušs par to pateicās. Līdz šim mēs vēl neesam no ASV saņēmuši nekādu palīdzības lūgumu, taču pastāvīgi konsultējamies ar mūsu partneriem Brazīlijā, Paragvajā, Urugvajā, Čīlē un citās Latīņamerikas valstīs par kopīgiem soļiem cīņā pret starptautisko terorismu. Kā zināms, mūsu valsts pati ir bijusi terora upuris. 1993. gadā teroristi uzspridzināja Izraēlas vēstniecību Buenosairesā, turpmākajos gados tika izdarīti terora akti vēl pret citām ebreju institūcijām mūsu valstī, kas prasīja vairāk nekā astoņdesmit dzīvības, un vairāk nekā trīs simti cilvēku tika ievainoti. Tā ka mēs paši esam izjutuši, ko nozīmē terorisms. Tāpēc mēs arī piedāvājām Amerikas prezidentam savu palīdzību un pieredzi. Protams, mēs labprāt sadarbosimies ar Latviju arī šajā jomā. Abas mūsu valstis ir ANO locekles, un mēs jau tagad sekmīgi sadarbojamies dažādu jautājumu risināšanā šajā organizācijā.

 

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks vakar tikās arī ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Čitru Narajananam, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Abas puses pārrunāja Latvijas un Indijas divpusējās attiecības un atzina, ka tās ir labas un konstruktīvas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka pastāv plašas iespējas padziļināt abu valstu kontaktus, intensificējot politisko dialogu un paplašinot ekonomiskos un kultūras sakarus.

Č.Narajanana pauda savas valsts atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Vēstniece uzskata, ka Latvijas integrācija ES veicinās abu valstu ekonomisko sadarbību, jo Indijai ir cieši kontakti ar ES dalībvalstīm.

Pārrunājot abu valstu ekonomiskos kontaktus, vēstniece informēja par Indijas sasniegumiem augsto tehnoloģiju nozarē un sadarbības iespējām šajā jomā. Savukārt R.Pīks akcentēja Latvijas lielās iespējas tranzīttirdzniecībā, jo Latvijas ostas spēj nodrošināt lielāku tranzītpreču plūsmu nekā Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas ostas Baltijas jūrā kopā.

Sarunā pozitīvi novērtēta abu valstu sadarbība kultūrā. R.Pīks pastāstīja par latviešu interesi par Indijas seno un tradīcijām bagāto kultūru, kam par iemeslu ir arī fakts, ka lingvisti atklājuši latviešu valodas radniecību ar sanskritu.

Tikšanās gaitā pārrunāti arī 11.septembra terora akti ASV. Indijas vēstniece Latvijā informēja, ka Indija nosoda starptautisko terorismu un islāma fundamentālistu darbību. Vēstniece pastāstīja par Indijas pieredzi sarunu vešanā ar "Taliban" pārstāvjiem saistībā ar Indijas lidmašīnas nolaupīšanu un raksturoja to kā briesmīgu.

Abas puses pauda pārliecību, ka Latvijas un Indijas sadarbība turpinās padziļināties un attīstīties. Indijas vēstniece Č.Narajanana uzaicināja Saeimas priekšsēdētāja biedru apmeklēt Indijas parlamentu.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 25.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Indijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Čitru Narajananu (Chitra Naryanan), kura ieradusies Latvijā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā pārrunātas divpusējās attiecības, kā arī notika viedokļu apmaiņa par situācijas attīstību pasaulē pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV. Runājot par divpusējām attiecībām, abas puses atzīmēja Latvijas un Indijas attiecību pozitīvo raksturu un pauda gatavību veicināt to tālāku attīstību. Č. Narajanana atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus pēdējos desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas un uzsvēra, ka Indija ir ieinteresēta tālākajā abu valstu attiecību attīstībā, ņemot vērā, ka Latvija nākotnē kļūs par ES dalībvalsti. I. Bērziņš informēja vēstnieci par Latvijas integrāciju ES un virzību uz NATO. Ministrs uzsvēra arī Latvijas gatavību veidot labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm, tai skaitā ar Krieviju.

Sarunas gaitā abas puses apsprieda situāciju pasaulē, kāda izveidojusies pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV, un pauda līdzīgu viedokli par nepieciešamību apvienot civilizētās pasaules spēkus cīņai pret šo izaicinājumu. Notika viedokļu apmaiņa par praktiskajiem soļiem, kuri būtu veicami cīņā ar terorismu, kā arī pārrunāta situācija, kāda patlaban veidojas Vidējo Austrumu reģionā kopumā.

"Latvijas Vēstnesim"

Vēstnieces kundze, ar ko jūs sāksit savu atbildīgo misiju, pārstāvot Indiju Latvijā?

Vispirms es gribu labāk iepazīt jūsu zemi un tautu. Tas būs mans pirmais uzdevums. Protams, arī uzzināt vairāk par jūsu tautas cīņu par brīvību un neatkarību. Mēs Indijā ļoti augstu cienām demokrātiju un ļoti augstu vērtējam savu un citu tautu brīvības centienus. Mūsu tauta cīņā par brīvību ir ziedojusi tik daudz, un mums pret to ir īpaša attieksme. Tāpēc arī man ir liela interese par latviešu brīvības cīņām. Otrkārt, es arī gribu labāk izprast, kā Latvija tik īsā laikā spējusi izveidot demokrātisku sabiedrību, arī sasniegt tik daudz ekonomikā, sekmīgi virzoties uz iestāšanos Eiropas Savienībā un arī sekmīgi gatavojoties iestāties NATO. Man ir patiešām svarīgi labāk iepazīt un izprast šos procesus. Vienlaikus es arī centīšos atrast jaunus veidus, kā mana valsts, kas ir viena no pasaules līderēm augsto tehnoloģiju jomā, varētu atrast kopīgas intereses ar partneriem Latvijā, kopīgi izmantojot demokrātiskas sistēmas sniegtās iespējas.

Kā jūsu valsts vērtē terora aktus ASV 11. septembrī? Saistībā ar tiem arī jūsu reģionā izveidojusies visai saspringta situācija.

— Tieši tā. Varbūt jūs jau zināt, ka Indija bija pirmā valsts, kas piedāvāja ASV pilnīgu atbalstu cīņā pret terorismu. Mēs pilnībā nosodām teroru un konkrēti šos terora aktus, kas ir liela traģēdija visai pasaulei. Indija arī pati daudz cietusi no terorisma. Mēs uzskatām, ka pret terorismu var cīnīties, vienīgi iznīcinot to pašā saknē. Indija ir ierosinājusi ANO pieņemt antiterorisma konvenciju, paužot arī savu gatavību iesaistīties cīņā pret terorismu. Mēs ceram, ka tagad, pēc 11. septembra traģēdijas, šis dokuments reāli stāsies spēkā un Indija būs pirmā valsts, kas tādā līmenī cīnās pret terorismu.

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Kirgīzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Risbeku Kačkajevu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Kirgīzijas sadarbības padziļināšanas iespējas.

Kirgīzijas vēstnieks pastāstīja, ka Rīgā ieradies pirmoreiz. Lai gan vēstnieks rezidēs Minskā, attālumi starp abām pilsētām ir salīdzinoši nelieli, tāpēc R.Kačkajevs solīja darīt visu iespējamo, lai intensificētu sadarbību starp Latviju un Kirgīziju.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedrs uzsvēra, ka mūsu valsts uzskata Kirgīziju par svarīgu un perspektīvu sadarbības partneri Centrālāzijas reģionā. Tāpēc Latvija vēlas paplašināt Kirgīzijas preču tranzītu uz Eiropas tirgiem, izmantojot mūsu valsts ostu pakalpojumus.

Abas puses bija vienisprātis, ka vispirmām kārtām ir jāsakārto līgumtiesiskā bāze. Te kā būtiskākie minami līgumi ekonomikā un transportā, jo tādējādi tiktu sekmēta abu valstu ekonomiskā izaugsme. "Līgumtiesiskās bāzes paplašināšana radītu abpusēji izdevīgus apstākļus izmantot Latvijas neaizsalstošās ostas tranzītam uz Eiropu, un tas veicinātu arī abpusēju investīciju piesaisti," teica R.Pīks.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar 11.septembrī ASV notikušos terora aktus. Vēstnieks akcentēja, ka Kirgīzija līdzīgi Krievijai un citām valstīm paudusi nosodījumu terorismam un izteikusi gatavību atvērt savu gaisa telpu ASV lidmašīnām. R.Kačkajevs arī pastāstīja, ka viņa valsts ar terorismu saskārusies tiešā veidā — laikā no 1999. līdz 2000.gadam apmēram ceturtā daļa Kirgīzijas budžeta iztērēta cīņai pret to, no teroristu uzbrukumiem bojā gājuši arī 65 iedzīvotāji.

Kirgīzijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka ļoti būtiski būtu veicināt abu valstu sadarbību ekonomikā, kultūrā un izglītībā, kā arī paplašināt Latvijas un Kirgīzijas parlamentāros kontaktus.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 25.septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Kirgīzijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Risbeku Kačkejevu, kurš ieradies Latvijā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā pārrunātas divpusējās attiecības, kā arī notika informācijas apmaiņa par abu valstu iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktivitātēm. R.Kačkejevs iesniedza I. Bērziņam akreditācijas raksta kopiju.

Gan I. Bērziņš, gan R. Kačkejevs augstu novērtēja abu valstu līdzšinējo sadarbību un apliecināja, ka ir jāturpina starpvalstu attiecību attīstība. I. Bērziņš atzīmēja, ka aktīvāk būtu jāstrādā pie savstarpējās līgumtiesiskās bāzes izveides, lai radītu stabilu pamatu tālākai sadarbībai, vispirms jau ekonomikā. R. Kačkejevs uzsvēra, ka Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskā sadarbība attīstās pozitīvi, jo Latvija ir viena no nozīmīgākajām Kirgizstānas tirdzniecības partnerēm. Vēstnieks arī pauda viedokli, ka Kirgizstāna būtu ieinteresēta Latvijas tranzīta infrastruktūras izmantošanā. Sarunas laikā pārrunāta iespēja organizēt divpusējās vizītes ministru līmenī. I. Bērziņš informēja R. Kačkejevu par Latvijas paveikto virzībā uz NATO un ES, kā arī apstiprināja Latvijas gatavību veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju un citām NVS dalībvalstīm.

Puses apmainījās ar viedokļiem par situāciju, kāda izveidojusies pasaulē pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV, un abu pušu plānotajiem praktiskajiem soļiem, lai atbalstītu cīņu ar terorismu.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests, Ārlietu ministrijas preses centrs, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!