Par izglītības ministru tikšanos

Piektdien, 31.augustā, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns tikās ar izglītības ministriem, kuri pildījuši ministra amatu pēc valsts neatkarības atjaunošanas

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Tikšanās laikā: tagadējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un bijušie izglītības un zinātnes ministri: Andris Piebalgs, Juris Celmiņš, Silva Golde, Jānis Vaivads, Māris Vītols, Jānis Gaigals

Šogad Latvijas skolas durvis jaunajam mācību gadam lielākoties vēra 3.septembrī, pirmdienā, jo Zinību diena — 1.septembris — bija sestdienā. Tieši tāda pati "kalendārā" situācija bijusi pirms gadiem desmit, kad izglītības un zinātnes ministra amatu tūlīt pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pildījis Andris Piebalgs. Lai arī jau bijis izlemts, ka skolas darbu sāks 1.septembrī, sestdienā, mācību gada sākums tomēr pēdējā brīdī, ceturtdienas vakarā, pārcelts uz pirmdienu, 3.septembri. Tolaik daudzi bijuši ļoti neapmierināti ar ministra A.Piebalga it kā neizlēmīgo rīcību, bet tikai tagad, pēc daudziem gadiem, viņš atklāja savas toreizējās "nenoteiktības" patiesos iemeslus — tikai pāris dienas pirms 1.septembra izglītības ministram piezvanījis toreizējais valdības galva Ivars Godmanis un pateicis, ka 1.septembrī no valsts tiks izvestas OMON vienības. Drošības apsvērumu pēc nevienam bērnam nevajadzētu atrasties uz ielas. Lai šo noteikumu izpildītu, pēdējā brīdī vajadzējis pārcelt jaunā mācību gada sākumu.

Šis atmiņu mirklis bija tikai viens no daudzajiem, kas izskanēja 31.augusta pēcpusdienā Izglītības un zinātnes ministrijā, kur jau otro reizi pirms kārtējā mācību gada sākuma tikās tie, kuri pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir strādājuši un strādā izglītības un zinātnes ministra amatā. Kā izteicās paši ministri, viņu rinda šajos desmit gados ir pietiekami gara — Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Māris Grīnblats, Juris Celmiņš, Jānis Gaigals, Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns. Tradīciju īsi pirms Zinību dienas sanākt kopā un dalīties pieredzē par darbu izglītības nozarē, atcerēties iecerēto un arī sasniegto un pārrunāt ar izglītības jautājumiem saistītas aktualitātes iedibinājis tagadējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Pēc viņa iniciatīvas šāda kopā sanākšana notiek jau otro gadu. Uz tikšanos bija aicināti arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki un žurnālisti, par īpašu svētku noskaņu rūpējās bērnu ansamblis "Dzeguzēni".

Lai arī katram, kas savulaik sēdējis izglītības un zinātnes ministra krēslā, bija savas domas par amatā pavadīto laiku, kopīga bijusi apziņa, ko vistiešāk raksturoja Silva Golde. "No malas raugoties, viss liekas vienkārši. Šķiet, jāpieņem vien tāds vai citāds lēmums un viss izglītības sistēmā nostāsies savās vietās. Tikai strādājot grūto un nepateicīgo ministra darbu, ir iespējams reāli apjaust šķēršļus, kas jāpārvar, lai kaut ko mainītu. Izglītība ir ļoti konservatīva sistēma, ar to ir jārēķinās. Tomēr, lai kā arī ir gājis, katrs no ministriem ir nācis ar savām labām domām. Un, neskatoties uz visu, ļoti daudz Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanā ir paveikts. To, ko ārzemēs panāk desmit un pat vairāk gados, mēs esam spējuši padarīt daudz īsākā laikā."

Jānis Vaivads atgādināja, ka gluži kā Einšteins apskauž malkas cirtējus — kā cirtiens, tā uzreiz redzams rezultāts. Gluži citādi ir izglītībā. Sava darba augļu gaidīšana gadu, pat gadu desmitu garumā ir skolotāja un izglītības darbinieku liktenis vispār. Arī J.Vaivads uzskata, ka visi izglītības un zinātnes ministri ir godprātīgi darījuši savu darbu, jo izglītības sistēma kopumā uzlabojas un stabilizējas, arvien palielinās studējošo skaits.

Visi izglītības ministri atzina, ka 1.septembris viņiem joprojām ir īpaša diena. Jānis Gaigals pat izteica ierosinājumu iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu, ka Zinību diena ir oficiāla valsts svētku diena un brīvdiena. Tā būtu dota iespēja patiesi svinēt svētkus, kas arī ir jaunā mācību gada sākums.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore