• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2001., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53597

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par izglītības ministru tikšanos

Vēl šajā numurā

05.09.2001., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija:

laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli "Latvijas Vēstnesim"

4. Pirmais padomju okupācijas gads

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.116, 08.08.2001., "LV" Nr.117, 10.08.2001., "LV" Nr.118, 15.08.2001., "LV" Nr.119, 17.08.2001., "LV" Nr.120, 18.08.2001., Nr.124, 31.08.2001.

1941.gada 22. jūnijā Vācija iebruka Padomju Savienībā, un vācu karaspēks strauji tuvojās Latvijai. Jau 26. jūnijā Jelgavā bija dzirdami kara trokšņi [Trakais gads Lauksaimniecības akadēmijā // Zemgale. — 1941. —15., 19., 21. nov.]: "Tas bija 1941. gada 26. jūnijā. Notiek studentu diplomdarbu aizstāvēšana. Akadēmijas aulā pie pārbaudītāju galda sēž rektors, prorektors un vairāki galvenās pārbaudīšanas komisijas locekļi. Citi mācības spēki un visi darbinieki izdzīti pils parkā tranšejas rakt. Students stāv katedrī un risina diplomdarba tematu. Jautā, atbild. Tomēr domas un prāti visiem virzas citur. Pili un aulu rībina virs jumta auļojošās lidmašīnas un attālumā dzirdami lielgabalu grāviņi."

Padomju varas gadā akadēmijas dzīvi lieli satricinājumi, izņemot vadības maiņu, neskāra. To apliecina arī iepriekš citētā raksta autors 1941. gada novembrī, kuru nevar uzskatīt par padomju varas atbalstītāju: "Vispār, ārīgi akadēmijas darbā viss ritēja normāli, saskaņā ar prasībām un priekšrakstiem, bet iekšķīgi visos un katrā risinājās citas domas un glabājās cita pārliecība. (..) Ja no akadēmijas mācību spēkiem līdz jūnija pēdējām dienām neviens netika virzīts pa Golgātas ceļu, tad, šķiet, tam izskaidrojums meklējams Ostrova iecietībā un čekistiskās aktivitātes trūkumā." Rektora Jāņa Ostrova raksturojums citētā raksta autora skatījumā: "Pēdējais akadēmijā no austrumiem ieradās rektors Ostrovs. Šis Turkestanas latvietis starp visiem iepriekšējiem bija pozitīvi pārākais. Kaut rūdījies un norūdīts komunists, tas tomēr, par brīnumu, bija cilvēks, ar kuru varēja sarunāties, kurš domāja un sprieda loģiski." Abu padomju gada akadēmijas rektoru īss, bet kodolīgs raksturojums tālaika Lauksaimniecības fakultātes dekāna profesora Makša Eglīša skatījumā [Eglītis M. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija // Universitas: Latvijas Korporāciju apvienības un SPK laikraksts. Trimdā. — 1964. — Pavasarī. — 2.—10. lpp.]: "Rektors prof. Dr. P.Galenieks, kaut kreisi noskaņots, bija iecietīgs kā pret studentu korporāciju locekļiem, tā aizsargiem. Rektora amatu viņš pildīja īsu laiku. Viņu nomainīja Ostrovs, latvietis, kas ieradās no Padomju Savienības, komunistu partijas biedrs ar augstu stāžu. Arī Ostrovs, pildot rektora pienākumus, neuzsāka nekādus manāmus tīrīšanas darbus akadēmijā. 1941.g. 14. jūnija deportācijās necieta neviens JLA mācībspēks."

Tomēr: "Uz spiegošanas un tiešas izsekošanas pamata lielāku skaitu akadēmijas studentu un studenšu tomēr arestēja. Bija traģiski un akadēmiju apkaunojoši gadījumi, kad čekisti ieradās klausītavā lekciju laikā, uz vietas "izkratīja" aizdomīgo portfeļus un piezīmju burtnīcas. (..) Ir dati, kas liecina, ka čekistu aresti akadēmijai laupījuši 37 zaļoksnīgus jauniešus." [Trakais gads Lauksaimniecības akadēmijā // Zemgale. — 1941. —15., 19., 21. nov.]

 

5. Vācu okupācijas gadi

Vācu karaspēks Jelgavā iemaršēja 29. jūnijā plkst. 12.50 [Kā notika Jelgavas atbrīvošana // Tēvija. — 1941. — 5. jūl.]. Šo pārmaiņu laiku profesors Jānis Āboliņš dokumentējis savās dienasgrāmatās [Profesors Jānis Āboliņš / sast. S.Timšāns — Rīga: Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, 1993. — 227 lpp. — 59.-60. lpp.]: "22.06.1941. — akadēmijā visi uztraukušies, jo Vācija iesākusi kara darbību ar PSRS. Sarkanarmijas virsnieki šoferim uz ielas Jelgavā noņēma akadēmijas automobili. 25.06.1941. — Jelgavu bombardē vācu lidmašīnas. Akadēmija neskarta. Nolemj nolīmēt logus ar papīriem, ko ņem no veciem protokoliem. Vērtīgākie aparāti novietoti pagrabā. Vilcienu satiksme ar Rīgu neregulāra. 30.06.1941. — Lauksaimniecības mašīnu katedras telpās ieradušies vācu virsnieki, laikam kāds štābs. Viss inventārs un materiāli, izņemot darbarīkus, veseli. Nozuduši gandrīz visi darbarīki (veseri, cirvji, zāģi u.c.), tos pievākuši vācu armijas karvīri. Visi logi un durvis izlauzti, stikli saplīsuši — tilta spridzināšanas sekas. 10.07.1941. — iepriekšējās vācu kareivju grupas aizgājušas. Atlauzts rakstāmpiederumu skapis un paņemti zīmuļi, klades, rakstāmpapīrs u.c. rakstāmpiederumi. No grāmatu plaukta paņemta Hūttes rokasgrāmata (vācu valodā).

Lūgts steigšus iestiklot telpu logus. 07.-31.07.1941. — logi iestikloti tikai 20. jūlijā, kādēļ caur logiem telpās ienākuši zagļi, bet tie izbiedēti, neko nenozogot. Aizvests no izstādes STZ traktors un nolikts telpās. Savesti kārtībā logi un durvis, kas bija remontējami pašu spēkiem. Ar 15. jūliju sāk darboties darbnīca."

29. jūlijā uz pirmo sēdi jaunās okupācijas apstākļos ar sludinājumu palīdzību avīzēs "Nacionālā Zemgale" un "Tēvija" tika aicināti akadēmijas padomes locekļi [LVVA, 5636. f, 3. apr., 6. l. — 9. lpp.]. Šajā dienā akadēmijā ierasties tika aicināti arī visi pārējie mācībspēki. Amatos atjaunoja 1940. gadā atbrīvotos rektoru profesoru Pāvilu Kveldi, prorektoru profesoru Andreju Teikmani un sekretāru profesoru Jāni Vārsbergu.

Bijušās Lauksaimniecības kameras telpas aizņēma Kurzemes apgabala komisārs brīvkungs Medems ar savu aparātu. Pilī izvietojās arī Zemgales apgabala un Jelgavas apriņķa saimniecības vadītāja kanceleja [Tagad atrodas pilī // Zemgale. — 1941. — 19. sept.], kā arī Jelgavas apriņķa agronoms. Lielā iela tika pārdēvēta par Ādolfa Hitlera ielu.

12. septembrī diplomdarbus aizstāvēja un agronoma grādu ieguva 8 studenti [Jelgavā: Jauni agronomi // Zemgale. — 1941. — 13. sept.]. Akadēmijas vadība anulēja padomju varas laikā piešķirtās kvalifikācijas. Šiem absolventiem pārbaudīja diplomdarbus un studiju laika sekmes un tajā pašā 12. septembrī 19 studentiem piešķīra pirmo zinātnisko grādu.

Ģenerālkomisārs Drehslers savā 15. novembra vēstulē Universitātei un Lauksaimniecības akadēmijai aicināja tās sākt darbu [LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 329. lpp.], bet fakultāšu darbības sākums un apjoms saskaņojams ar ģenerālkomisāru. Viņš noteica, ka visiem, kas padomju laikā beiguši augstskolas, jākārto "pilnvērtīgi" nobeiguma pārbaudījumi. Tiem jāatbilst pārbaudījumiem, kas bijuši spēkā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Augstskolām tiek noteikti nosaukumi - Universitāte Rīgā un Lauksaimniecības akadēmija Mītavā. Abas augstskolas pakļautas ģenerālkomisāra kultūras nodaļai.

Mācības akadēmijā sākās 24. novembrī [Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā mācības sāksies pirmdien, 24. novembrī // Zemgale. — 1941. — 19. nov.], nodarbības 1. kursam — 1. decembrī. Jaunos studentus uzņēma bez iestājpārbaudījumiem uz vidusskolu beigšanas apliecību pamata. Tiem reflektantiem, kuri bija beiguši vidusskolu 1941. gadā, līdz ar vidusskolas beigšanas atestātu bija jāiesniedz arī 1939./40. mācību gada apliecība par sekmēm. Kaut arī bija satiksmes grūtības, uz pirmo mācību dienu studenti bija ieradušies ļoti kuplā skaitā [Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā mācības sāksies pirmdien, 24. novembrī // Zemgale. — 1941. — 19. nov.] un nodarbības varēja sākties bez traucējumiem. Problēmas akadēmijai radīja telpu sagāde sportam, jo bijušā kinoteātra telpās, kuras bija nodotas akadēmijai, tās īpašnieks Alksnis bija paredzējis atjaunot kinoteātri [Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija // Zemgale. — 1941. — 26. nov.].

Akadēmijas padome 28. novembra sēdē apstiprināja ārkārtējam profesoram Andrejam Teikmanim Goda doktora grādu, ko par izciliem nopelniem augstākās mežsaimniecības izglītības jomā viņam 12. novembrī bija piešķīrusi Mežsaimniecības fakultātes padome [Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija // Zemgale. — 1941. — 29. nov.]. Padome noteica rudens semestri no 24. novembra līdz 1942. gada 14. februārim un Ziemassvētku brīvlaiku — no 22. decembra līdz 2. janvārim. Latvijas Universitātes Medicīnas un Veterinārmedicīnas fakultātēs nodarbības sākās 21. novembrī, Arhitektūras, Inženierzinātņu, Ķīmijas, Mehānikas, Matemātikas un dabas zinātņu fakultātēs — 28. novembrī [LVVA, 7427. f., 7. apr., 30. l. — 18. lpp.], bet Filoloģijas, Filozofijas un pedagoģijas, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātēs ar 1942. gada 16. aprīli [LVVA, 7427. f., 7. apr., 30. l. — 65. lpp.]. Teoloģijas un Romas-katoļu teoloģijas fakultātēm darbību atļāva sākt tikai 1943. gada pavasarī.

3. decembrī "Zemgalē" publicēts profesora Jāņa Apsīša raksts par akadēmijas darbību [Apsītis J. Akadēmija strādā // Zemgale . — 1941. — 3. dec.]. Viņš informēja, ka akadēmija savā organizācijā, apmācībā un pētniecībā ir atgriezusies stāvoklī, kāds bijis līdz 1940. gada 17. jūnijam. Lauksaimniecības fakultāte uzņēmusi 107 jaunus studentus, bet Mežsaimniecības fakultāte — 32. Profesors paredzēja, ka būšot vēl iesniegumi un notikšot papilduzņemšana. Akadēmijā atgriezies liels skaits studentu, kas padomju varas dēļ bijuši spiesti mācības pārtraukt, tādu jau vairāk nekā 100. Decembra sākumā akadēmijā bijuši 8 profesori — doktori, 9 ārkārtējie profesori, 21 docents, 6 lektori un 23 asistenti. Tehniskais personāls — 21 subasistents, 1 instruktors un 5 laboranti vai tehniķi. Profesors uzsvēra, ka ļoti svarīga akadēmijai kļuvusi Jelgavas saimniecība, ko tā ieguvusi pēdējā laikā. Tā sastāvot no trim tuvumā esošiem, pa daļai saplūstošiem objektiem: Lauksaimniecības kamerai piederējušajiem "Pumpuriem", Jelgavas skolotāju institūta bijušās saimniecības "Valdeka" un no Jelgavas cietuma pirktās "Jaunās muižas". Īpaši tādēļ, ka "Rāmava" nodota Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātei. Jelgavas saimniecībā akadēmija paredzējusi uzcelt internātu, kurā studenti dzīvotu visu gadu un nebūtu spiesti vasaras prakšu dēļ pārvietoties uz Vecauci.

1941. gada 25. oktobrī Rīgas apgabala komisārs rakstīja LU Veterinārmedicīnas fakultātes dekānam profesoram Miķelim Rollem, ka Mītavas apgabala komisārs brīvkungs Medems piekritis Rāmavas saimniecības nodošanai Universitātei [LVVA, 7427. f., 7. apr., 67. l. — 1. lpp.]. Akadēmija esot informēta, un iespējamās akadēmijas pretenzijas esot jāadresē viņam. 29. oktobrī akadēmijas rektors profesors Pāvils Kvelde rakstījis vēstuli profesoram Paulim Lejiņam [LVVA, 7427. f., 7. apr., 67. l. — 3. lpp.]: "Saskaņā ar Jūsu š.g. 25. oktobra iesniegumu paziņoju, ka Jūs esat atbrīvots no profesora pienākumiem Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, skaitot ar 1941. gada 1. novembri. Lopkopības katedras vadību un pētīšanas saimniecības Rāmavā pārvaldīšanu lūdzu nodot docentam A.Silmaļa kungam." Profesors Lejiņš pārgāja darbā uz Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti — vadīja Lopkopības katedru [LVVA, 7427. f., 7. apr., 30. l. — 154. lpp.] un Rāmavas saimniecību.

14. novembrī Rīgas apgabala komisārs uzdeva Universitātes rektoram organizēt Rāmavas saimniecības pārņemšanu. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns profesors Rolle jau 10. novembrī lūdz Universitātes rektoru apstiprināt profesoru Lejiņu par saimniecības pārzini un vadītāju ar 1. novembri, nosakot atalgojumu 40% profesora algas. 17. novembrī Universitātes padome nolēma Rāmavas saimniecības pārņemšanai piekrist un vienoties ar akadēmiju par saimniecības kopēju lietošanu kārtējā mācību gadā. 28. novembrī Universitātes rektors lūdza akadēmiju nozīmēt savu pārstāvi saimniecības pārņemšanai. 3. decembrī akadēmijas valde saimniecības nodošanai apstiprināja komisiju — ārkārtējos profesorus Augustu Raisteru un Frici Neilandu un docentu Arvīdu Silmali. Saimniecību pārņēma 29. decembrī.

9. decembrī akadēmijas rektors griezās pie Universitātes rektora ar lūgumu: "Atsaucoties uz Latvijas Universitātes 1939. gada 27. oktobra rakstu Nr. 6028, pagodinos lūgt arī turpmāk necelt iebildumus, ja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas studenti strādā dažos priekšmetos LU un Universitātes studenti — akadēmijā, ar noteikumu, ka katrā atsevišķā gadījumā jābūt abu augstskolu attiecīgo fakultāšu dekānu rakstiskai piekrišanai. JLA studenti LU galvenā kārtā strādātu un turētu pārbaudījumus pedagoģiskos priekšmetos, kas tiem nepieciešami, lai iegūtu skolotāju tiesības lauksaimniecības skolās.

Laipni lūdzu arī paziņot, vai pārbaudījumus pedagoģiskos priekšmetos var turēt jau tagad, jo šādu vēlēšanos man ir izteikuši vairāki Akadēmijas studenti."

Universitāte šādu piekrišanu deva.

1941. gada 5. decembrī Izglītības un kultūras ģenerāldirektors jau ar 1. jūliju atbrīvoja no dienesta akadēmijā profesoru Arvīdu Kalniņu, ārkārtējo profesoru Paulu Galenieku un ārštata docentu Pēteri Rizgu [LVVA, 5636. f., 3. apr., 1. l. — 26. lpp.]. Docents Pēteris Rizga jau kara sākumā bija devies uz Maskavu, bet Arvīds Kalniņš un Pauls Galenieks bija apcietināti līdz 1942. gadam, P.Galenieks pat kādu laiku pabijis Salaspils koncentrācijas nometnē [Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. — Rīga: Zvaigzne, 1968. — 134 Ipp. — 30. lpp.].

Noteica 30 reihsmarku (RM) mācību maksu semestrī [LVVA, 5636. f, 3. apr., 2. l. — 12. Ip.], bet 1942./43. mācību gadam RM 80 [LVVA, 5636. f., 3. apr., 4. l. — 94. lpp.].

1942. gada 22. aprīlī akadēmijas padome pieņēma lēmumu [LVVA, 5636. f, 3. apr., 2. l. — 31. lpp.]: "Pēc rektora priekšlikuma noteikt, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas amatpersonām, kas saskaņā ar akadēmijas satversmi ievēlētas pirms 1940. gada 17. jūnija administratīvos amatos uz noteiktu laiku, amata izpildīšanas laikā nav jāieskaita boļševiku režīma gads (1940. g. 17. jūnijs — 1941. g. 30. jūnijs), kad šīs amatpersonas savas administratīvās funkcijas nevarēja pildīt saskaņā ar akadēmijas satversmi, jo darbība akadēmijā nenoritēja uz satversmes, bet gan uz citiem pamatiem." Padomes nākamajā sēdē, norādot, ka izglītības un zinātnes ģenerāldirektors apstiprinājis padomes iepriekšējo lēmumu, par gadu tika pagarināts ievēlēšanas termiņš septiņām akadēmijas amatpersonām — rektoram, prorektoram, sekretāram, bibliotekāram, abiem dekāniem un Vecauces izmēģinājumu un prakses saimniecības vadītājam profesoram Paulim Dermanim.

Akadēmija, tāpat kā citas augstskolas Latvijā, administratīvi bija pakļautas Latvijas apgabala ģenerālkomisāra Drehslera pārziņā esošajai Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijai [LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 239. lpp.]. Daudz konfliktu akadēmijai bija ar Zemgales apgabala komisāru brīvkungu Medemu, kura rezidence arī atradās Jelgavas pilī. Tālaika Lauksaimniecības fakultātes dekāns profesors Maksis Eglītis vēlāk atcerējās [Eglītis M. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija // Universitas: Latvijas Korporāciju apvienības un SPK laikraksts. Trimdā. — 1964. — Pavasarī. — 2.—10. lpp.]: "Par apgabala komisāru iecēla brīvkungu fon Medemu (Freiherr von Medem), Baltijas vācu muižnieku atvasi un melnā bruņinieka iemiesojumu, kas nīda latviešu inteliģenci un visiem viņam pieejamiem līdzekļiem centās traucēt JLA darbību. Manas attiecības ar brīvkungu fon Medemu beidzot izvērsās tik nedraudzīgas, ka, tiekoties pie ieejas Viestura piemiņas pilī, demonstrējām, ka viens otru nevēlamies redzēt, pagriežot galvas viens uz vienu, otrs uz otru pusi, un nesasveicinoties devāmies katrs savā virzienā. ... JLA stāvoklis Medema valdīšanas laikā būtu kļuvis bezcerīgs, ja Liktens nebūtu lēmis dot mums dedzīgu un patiesu JLA interešu aizstāvi Reihskomisāra pārvaldē. Šis mūsu labvēlis bija Dr. M. Klinkovskis, nopietns un nosvērts zinātnieks ar specialitāti augu slimībās. Dr. Klinkovska uzraudzībai bija pakļautas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas augstāko mācību iestāžu lauksaimniecības un dabzinību fakultātes."

Okupācijas vara akadēmijas studentu sagatavotības līmeni vērtēja augstu. Par to liecina citāts no iepriekš minētajām profesora Makša Eglīša atmiņām: "Kā Dr. Klinkovskis, tā Dr.Dulfers (ģenerālkomisāra izglītības daļas vadītājs — K.V.), pēc iepazīšanās ar JLA darbību un mūsu studentu diplomdarbiem, nāca ar priekšlikumu izraudzīt īpašu Lauksaimniecības fakultātes komisiju, kas vēlreiz novērtētu mūsu studentu aizstāvētos diplomdarbus un labākos darbus pielīdzinātu doktora disertācijām, piešķirot šo darbu iesniedzējiem agronomijas zinātņu doktora (Dr.agr.) grādu. Lauksaimniecības fakultātes padome šo labi domāto priekšlikumu noraidīja, ar motivāciju, ka fakultāte nevēlas degradēt Latvijas agronomijas doktorus. Dr. agr. grāda iegūšanai bija jāiesniedz patstāvīgi izstrādāts zinātniskais darbs, kas deva jaunas zinātniskas atziņas un doktorēšanai pielaida tikai personas, kas jau bija ieguvušas pirmo zinātnisko grādu."

 

Turpmāk — vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!