• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valsts prezidentes vizīti Dienvidāfrikas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2001., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53624

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vizītē uz Kazahstānu

Vēl šajā numurā

05.09.2001., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Valsts prezidentes vizīti Dienvidāfrikas Republikā

31. augustā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ANO konferences ietvaros Durbanā tikās ar ANO Ģenerālās asamblejas prezidentu Hari Holkeri.

Sarunas laikā Valsts prezidente un Hari Holkeri pārrunāja ANO Tūkstošgades sammita rezultātus. Holkeri informēja Vairu Vīķi–Freibergu, ka šobrīd ANO gatavo dokumentu, analizējot ANO Tūkstošgades sammita deklarācijas izpildi ANO dalībvalstīs. Abas puses runāja par dažādām ANO aktivitātēm, tostarp par ANO Drošības padomes reformu. Vaira Vīķe-Freiberga un Hari Holkeri bija vienisprātis, ka ANO Drošības padome ir jāreformē, ņemot vērā pēdējo 50 gadu pārmaiņas pasaulē. V.Vīķe-Freiberga un H.Holkeri arī sprieda par to, ka pirms 50 gadiem dibinātā ANO Drošības padome neatbilst mūsdienu realitātei un nākotnes izaicinājumiem.

Abas puses pārrunāja arī šī gada septembrī gaidāmo ANO konferenci par bērnu tiesībām, uz kuru plānojuši doties arī pārstāvji no Latvijas. Valsts prezidente uzsvēra, ka šī tematika ir ļoti svarīga ANO un viņa augstu vērtē šīs iniciatīvas.

Tika pārrunāta nepieciešamība reformēt arī ANO Ģenerālo asambleju.

Runājot par ANO spēju piedalīties miera uzturēšanas operācijās, H. Holkeri atzīmēja, ka NATO pilda lielu darbu miera uzturēšanai Balkānos, bet ANO šajā jomā ir jāuzņemas lielāka loma. Kā atzīmēja ANO Ģenerālās asamblejas prezidents, ANO savu spēju konstruktīvi risināt konfliktus apstiprina šobrīd Austrumtimorā.

H. Holkeri arī uzslavēja Latviju par to, ka tā, pēc viņa domām, ir draudzīga, aktīva un sadarbībai atvērta ANO dalībvalsts.

H. Holkeri pateicās Valsts prezidentei par dalību konferencē.

31. augustā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piedalījās apaļā galda diskusijā ANO konferencē Durbanā, lai izteiktu savu viedokli par humānas sabiedrības veidošanu un principiem.

V.Vīķe-Freiberga iesāka savu uzstāšanos ar vārdiem: "Daudzi zālē varētu justies izbrīnīti, ka nelielas Ziemeļeiropas valsts prezidente šodien piedalās šajā konferencē. Tomēr," viņa sacīja, "tā ir likumsakarība, jo dažāda veida neiecietība un diskriminācija ir globāla parādība. Šie jēdzieni nedrīkst tikt saprasti tikai kā Eiropas valstu koloniāla ekspansija Āfrikā un citur pasaulē, tie ir plašāki jēdzieni, jo pasaulē ir daudz piemēru, kad kādas rases pārstāvji vēršas viens pret otru," sacīja prezidente.

Vaira Vīķe–Freiberga stāstīja konferences dalībniekiem, masu medijiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citu valstu vadītājiem par to, kā Latvija pirms desmit gadiem atguva savu neatkarību, atguva brīvību, atbrīvojoties no sveša totalitāra režīma.

"Mēs esam atguvuši tiesības brīvi attīstīties, veidot savu nākotni un atbrīvoties no aizspriedumiem, un es vēlu, lai katrai pasaules tautai būtu šādas tiesības, veidojot taisnīgu sabiedrību bez aizspriedumiem," sacīja prezidente.

Viņa arī apliecināja, ka Latvijai ir svarīga attieksme pret vēsturi. "Ir jādzīvo ar savu pagātni, objektīvi izvērtējot savas valsts vēsturi," sacīja prezidente.

Viņa arī atzīmēja: "šobrīd pasaulē ir grūti atrast etniski viendabīgas valstis, tāpēc jāsadzīvo ar savu kaimiņu un līdzpilsoni, par svarīgāko uzskatot katra indivīda vērtību. Mēs visi esam unikāli, un mums katram ir sava neatsverama vērtība," sacīja prezidente.

Viņa iepazīstināja klātesošos ar Latvijas attieksmi pret humānas sabiedrības veidošanu. "Latvija ļoti nopietni risina nozīmīgu pagātnes problēmu, ko bija izraisījušas svešu varu okupācijas," sacīja prezidente.

Prezidente apliecināja, ka sabiedrības integrācija ir Latvijas nākotnes politika, aicinot arī visus klātesošos tāpat sekot principiem par indivīda brīvību un indivīda tiesībām sevi attīstīt un pilnveidot.

Valsts prezidente tāpat stāstīja par Rīgas astoņsimtgades jubileju, atzīmējot, ka Rīga kā vēsturiski izveidojusies multikulturāla pilsēta šogad ir svinējusi savu 800. gadskārtu pirmo reizi simtgadē kā neatkarīgas valsts galvaspilsēta.

Vēlreiz uzsverot Latvijas brīvības atgūšanu un šīs brīvības dotās iespējas, kā arī Latvijas atvērtību pasaulei, prezidente sacīja: "Šīs ir vērtības, ko esam izcīnījuši un novēlam arī citām pasaules tautām."

1.septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ANO konferences Durbanā ietvaros tikās ar ASV kongresmeni, Demokrātu partijas pārstāvi Šeilu Džeksoni Lī (Sheila Jackson Lee).

Vaira Vīķe–Freiberga un Šeila Džeksone Lī pārrunāja ANO aktualitātes, kā arī šīs konferences tematiku. Abas puses bija vienisprātis, ka, runājot par dažāda veida aizspriedumiem un neiecietību, nav izdalāma kāda atsevišķa valsts, bet ka šīs parādības, kas sastopamas savā veidā daudzās pasaules vietās, ir nosodāmas.

Abas puses pārrunāja ASV—Latvijas attiecības, kā arī Latvijas centienus iekļauties ES un NATO. Prezidente informēja par Latvijas integrāciju NATO, atzīmējot sekmīgo virzību NATO Rīcības plāna izpildē, kā arī jau vairākus gadus ilgstošo Latvijas piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās, kas starptautiski ir augstu novērtēta. Šeila Džeksone Lī sacīja, ka ir labi informēta par Latviju, kā arī par drošības politikas jautājumiem Eiropā un uzskata, ka Baltijas valstu iekļaušana NATO tikai veicinātu stabilitāti Eiropā. Pēc prezidentes skaidrojuma par Latvijas nepieciešamību iestāties NATO Šeila Džeksone Lī sacīja: "Mana balss ir jūsu," — un pauda apņēmību atbalstīt Latvijas centienus.

Šeila Džeksone Lī aicināja Latvijas prezidenti uzrunāt ASV pārstāvju palātas — Senāta un Kongresa — sievietes, abu partiju (Republikāņu, Demokrātu) pārstāves. Šeila Džeksone Lī sacīja, ka tas varētu vairot izpratni par Latvijas centieniem un skatījumu uz reģiona attīstību, kā arī drošības politikas jautājumiem Eiropā, tāpat arī par attiecībām ar ASV.

ASV kongresmene pauda gandarījumu par tikšanos ar prezidenti un uzaicināja viņu viesoties Teksasas štatā, Hjūstonā. Prezidente pateicās par tikšanos, uzsverot, ka, pēc viņas domām, tā ir bijusi ļoti nozīmīga, kā arī pateicās par atbalstu Latvijai.

3.septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Johanesburgā tikās ar Dienvidāfrikas (DĀR) uzņēmējiem.

Šīs tikšanās laikā ar Latvijas Attīstības aģentūras sagatavoto materiālu palīdzību uzņēmējiem tika sniegts pārskats par Latvijas ekonomisko situāciju, par nākotnes attīstības izredzēm saistībā ar iekļaušanos Eiropas Savienībā un globālajās ekonomikas tendencēs pasaulē. Uzņēmēji tika informēti par galvenajām importa un eksporta nozarēm, par tranzīta iespējām caur Latviju, nodokļu politiku, kā arī par Latvijas tirdzniecības partneriem. Tāpat arī par ekonomikas izglītības iespējām Latvijā.

Uzņēmēji, kas piedalījās šajā seminārā, pārstāvēja investīciju kompānijas, banku, komunikāciju, infrastruktūras, veselības aprūpes sektoru, tranzīta kompānijas, ostas u.c. jomas.

Sarunās Vaira Vīķe-Freiberga un uzņēmēji sprieda par to, kā paplašināt sadarbības iespējas starp Latviju un Dienvidāfriku. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija Dienvidāfrikai nākotnē varētu kļūt par vienu no vārtiem uz Eiropas Savienības tirgu, it īpaši ņemot vērā tranzīta iespējas un pakalpojumus, ko Latvija šajā jomā varētu piedāvāt.

Prezidente uzaicināja uzņēmējus apmeklēt Latviju, atzīmējot, ka ar Latvijas Attīstības aģentūras palīdzību viņiem būtu iespējams sagatavot tādu programmu, kuras laikā viņiem katram būtu iespējams iepazīties ar to nozari, kas visvairāk interesētu sadarbībā ar Latviju. Viņa arī sacīja, ka šīsdienas globalizētajā pasaulē ģeogrāfiskais attālums vairs nenozīmē tik daudz un valstīm paveras jaunas kontaktu un ekonomiskās sadarbības iespējas.

Uzņēmēji, pieskaroties ANO konferences Durbanā tematikai, atzīmēja, ka dziļi izprot Latvijas cilvēku sāpes un ciešanas, ko izraisījis padomju totalitārais režīms. Viņi atzīmēja, ka savā ziņā gan Latvijai, gan DĀR ir līdzības jaunāko laiku vēsturē, jo abas valstis tikai pirms neilga laika ir atbrīvojušās no totalitāriem režīmiem. Abas puses arī uzsvēra — jācer, ka cilvēce būs guvusi mācību no vēstures un neatkārtos to nākotnē.

Uzņēmēji prezidentei pateicās par to, ka viņa ir radusi iespēju, lai Dienvidāfrikā tiktos ar viņiem un iepazīstinātu ar Latvijas ekonomisko perspektīvu.

Prezidente informēja uzņēmējus par sabiedrības integrācijas politiku Latvijā un atzīmēja, ka Latvijā ir atvērta sabiedrība, kur augstā godā tiek turēta valsts valoda, kultūra, vēsture un tradīcijas.

Vairāki uzņēmēji jau semināra laikā izteica vēlmi apmeklēt Latviju, lai pārrunātu konkrētāk tālākās sadarbības iespējas.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!