Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Solidāri ar Baltijas valstīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.2001., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53531

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrs: - sveicot pirmajā skolasdienā - intervijā Latvijas Televīzijā

Vēl šajā numurā

31.08.2001., Nr. 124

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Solidāri ar Baltijas valstīm

Slovākijā valsts svētki — Konstitūcijas diena

Jozefs Draveckis, Slovākijas Republikas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, cik nozīmīga šī diena ir Slovākijas dzīvē? Neatkarību jūsu valsts ieguva relatīvi nesen, 1992.— 1993. gada mijā, sadaloties Čehoslovākijai.

— Jā, Slovākijas Republika kļuva neatkarīga 1993. gada 1. janvārī, dienu pēc tam, kad saskaņā ar parlamenta pieņemto konstitucionālo likumu bija pārstājusi eksistēt Čehijas un Slovākijas Federālā Republika. Jau 1992. gada jūnijā, vēl tolaik, kad Slovākijas Republika bija tikai viena no divām federālās valsts daļām, tika ievēlēts Slovākijas Republikas parlaments. 1992. gada 1. septembrī tas pieņēma Slovākijas Republikas Konstitūciju. Tā ir moderna demokrātiskas valsts konstitūcija, kas tagad ir mūsu valsts pamatlikums, kaut piedzīvojusi vairākus labojumus. Viens no šādiem labojumiem noteica visas tautas vēlētu republikas prezidentu. Citi labojumi bija nepieciešami, lai atvieglotu mūsu iecerēto iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Tādējādi diena, kad 1992. gadā Konstitūciju pieņēma Slovākijas Nacionālā padome, mums ir valsts svētki, tāpat kā 1. janvāris, kad 1993. gadā ieguvām neatkarību, 5. jūlijs, kad 863. gadā mūsu teritorijā ieradās pirmie kristīgie misionāri svētais Kirils un svētais Metodijs, un 29. augusts, kad atceramies slovāku nacionālo sacelšanos 1944. gadā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

D2.JPG (23554 BYTES) — Kāda šobrīd ir politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī?

— Slovākijai ir visas demokrātiskas valsts īpašības, likuma vara un garantētas cilvēka tiesības un brīvības. Tā ir slovāku pirmā demokrātiskā un neatkarīgā valsts, kas rada labvēlīgus apstākļus arī nacionālajām minoritātēm, kuras veido apmēram 15 procentus no 5,4 miljoniem mūsu valsts iedzīvotāju. Mums ir plaša koalīcijas valdība, kas tika sastādīta pēc 1998. gada parlamenta vēlēšanām. No vienas puses, šis faktors nodrošina iespēju viegli pieņemt likumus un konstitūcijas labojumus, kam nepieciešamas trīs piektdaļas parlamenta balsu. Taču, no otras puses, šis apstāklis sarežģī koalīcijas partneru diskusijas. Piemēram, sarežģītas bija diskusijas par reģionālo pašvaldību izveidošanu. 1. decembrī Slovākijas pilsoņi astoņos reģionos ievēlēs savus pārstāvjus. Daļa funkciju tiks decentralizēta un 2002. gada 1. janvārī nodota reģionu pašvaldībām. Nākamgad mums būs parlamenta vēlēšanas. Mēs arī gatavojamies beigt sarunas ar ES un saņemt ielūgumu iestāties NATO. Slovākijas ekonomika attīstītās sekmīgi. Tiesa, ir relatīvi augsts bezdarba līmenis. Tiek privatizēti pēdējie valsts uzņēmumi, un mēs ceram, ka aizvien pieaugošais ārvalstu investīciju apjoms palīdzēs radīt nepieciešamās darba vietas. Taču joprojām pastāv atšķirība starp dažādiem valsts reģioniem. Piemēram, galvaspilsētā Bratislavā ir tāds pats iekšzemes kopprodukta līmenis kā caurmērā ES valstīs, bet daži Vidusslovākijas un Austrumslovākijas reģioni ir salīdzinoši vājāk attīstīti, un tiem vajadzīgas papildu investīcijas.

Pievērsīsimies tagad mūsu valstu divpusējām attiecībām.

— Abas mūsu valstis vēl tikai desmit gadus baudījušas neatkarību, mums ir daudz līdzīgas pagātnes pieredzes un šodienas problēmu. Taču, pats galvenais, abām valstīm ir tie paši nākotnes mērķi. Tas arī nosaka mūsu ieinteresētību attīstīt divpusējās attiecības, kuru augstākais sasniegums līdz šim bijusi jūsu Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijas Republikā šogad maijā. Tikai pirms četrpadsmit mēnešiem tika atvērta Slovākijas vēstniecība Rīgā, taču arī šajā laikā bijis jūtams progress mūsu politiskajos, ekonomiskajos un kultūras sakaros. Mūsu attiecības neapgrūtina nekādas problēmas, taču joprojām pastāv neizmantots potenciāls plašākai un dziļākai sadarbībai.

— Kādi, jūsuprāt, varētu būt nākamie sadarbības paplašināšanas un padziļināšanas soļi?

— Prezidents Rūdolfs Šusters un arī Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētājs Jozefs Migass saņēmuši ielūgumu apmeklēt Latviju. Mums vēl jāparaksta daži atlikušie līgumi, lai noslēgtu mūsu sadarbības līgumtiesisko pamatu izveidošanu. Mēs arī gribētu panākt savstarpējās tirdzniecības un tūrisma apjoma pastāvīgu pieaugumu, tāpēc vēlētos redzēt plašākus darījuma aprindu pārstāvju kontaktus, kā arī jaunu kopuzņēmumu izveidošanu. Mūsu kultūras kontaktus veicinās arī cilvēku tiešie kontakti.

— Slovākija pati gatavojas iestāties ES un NATO. Kā jūs vērtējat Latvijas centienus šajā virzienā?

— Latvija ļoti labi iekļāvusies ES iestāšanās procesā. Ir pavisam reāla iespēja, ka abas mūsu valstis beigs iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām un kļūs ES dalībvalstis vēl pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām 2004. gadā. Attiecībā uz mūsu dalību NATO Slovākija pauž solidaritāti ar Baltijas valstīm, kopīgi cerot, ka NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē 2002. gada novembrī tiks uzaicināta iestāties NATO. Taču abos šajos procesos Slovākijai un Latvijai joprojām ir daudz darāmā. Tas šobrīd ir pats svarīgākais, lai mēs sasniegtu savu mērķi — iestātos šajās organizācijās.

Pagājis pirmais darba gads Latvijā. Kāda bijusi jūsu pieredze, pārstāvot Slovākijas Republiku mūsu valstī?

— Esmu pārliecinājies, ka Latvija ir dziļi eiropeiska un draudzīga valsts. Raugoties kinokadros, kur redzami cilvēki mūsu pilsētu ielās, nav iespējams pateikt, vai redzat Rīgu vai Bratislavu. Braucot pa Latvijas laukiem, esmu pārliecinājies, ka jūsu zemes mežiem bagātie rajoni atgādina Slovākiju, vienīgi mūsu zeme ir bagāta ar kalniem. Sākot vēstniecības darbu, visas jūsu amatpersonas bija pret mums ļoti draudzīgas un atsaucīgas. Neapmierina vienīgi tas, ka neesmu īpaši progresējis latviešu valodas apguvē. Kaut arī labi izlīdzos ar angļu un krievu valodas zināšanām. Jāteic, ka Latvijas iedzīvotāji caurmērā zina par vienu valodu vairāk nekā Slovākijas iedzīvotāji. Es vēlos pateikties par šo iespēju uzrunāt jūsu lasītājus Slovākijas Konstitūcijas dienas priekšvakarā, kā arī novēlēt jūsu lasītājiem labu veselību un uzplaukumu Latvijai. Ģeogrāfiski Slovākiju no Latvijas šķir daži tūkstoši kilometru, bet mūsu politika un ekonomika ir daudz tuvākas. Taču pāri visam ir mūsu tautu pieredze, mūsu ilgas un centieni.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!