Rīdzinieki var būt lepni par savu pilsētu un valsti

Šodien Indonēzijas Republikā valsts svētki — Neatkarības diena

Viņa ekselence Tjahjono ( Tjahjono ), Indonēzijas Republikas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, jūsu valstī pirms nepilna mēneša notika ļoti būtiskas pārmaiņas — par prezidenti kļuva agrākā viceprezidente, Indonēzijas pirmā prezidenta Sukarno meita Megavati Sukarnoputri. Kāda ir politiskā situācija jūsu valstī pēc šīs varas maiņas, kas, cerams, noslēdza ilgu un brīžiem bīstamu spriedzes periodu pasaules ceturtajā lielākajā valstī?

— Megavati Sukarnoputri kundzes ievēlēšana par prezidenti 2001. gada 23. jūlijā beidzot pielika punktu vadības krīzei, ko mūsu tautai nācās pārciest pēdējos divpadsmit mēnešos. Efektīvas vadības trūkuma dēļ Indonēzija šajā laikā, diemžēl, aizvien dziļāk slīga politiskā krīzē, un valdība nespēja turpināt tik nozīmīgās un svarīgās politiskās, ekonomiskās un juridiskās reformas, kas bija iesāktas tūdaļ pēc prezidenta Suharto gāšanas 1998. gada maijā.

Tagad mums ir jauna prezidente, kas noteikti turpina konstitūcijā paredzēto demokratizācijas procesu. Mūsu politiķi beidzot var pārtraukt cīņu par varu un atkal pievērsties ikdienas problēmām, kas pēdējā gada laikā bija atliktas sāņus. Mums priekšā stāv milzu uzdevumi, jo prezidente Megavati saņēmusi ne vien kādreizējā prezidenta Suharto trīsdesmit divus gadus ilgās valdīšanas nelikumību smago mantojumu, bet arī divpadsmit mēnešus ilgušo iekšējo diskusiju un politisko kombināciju mantojumu — spriežot, kurš vislabāk varētu izvest mūsu valsti uz nākotnes attīstības ceļa pēc tam, kad gan mūsu tauta, gan politiķi bija vīlušies prezidenta Abdurahmāna Vahida valdīšanā. Tiesa, politiskajā un drošības jomā mēs tagad izjūtam teritoriālas un sociālas disintegrācijas draudus. Ekonomikā gūts zināms progress, pārvarot finansu un ekonomisko krīzi, kas, kā zināt, 1998. gada vidū Indonēziju skāra īpaši smagi. Kopš 1999. gada mūsu ekonomika sāka pakāpenisku atveseļošanos, sasniedzot jau 0,2 procentu pieaugumu, kas bija progress, salīdzinot ar 13,2 procentu lejupslīdi 1998. gadā. 2000. gadā ekonomikas pieaugums jau bija relatīvi augsts — 4,8 procenti. Neraugoties uz to, 2001. gada pirmajā pusē politiskā nenoteiktība un zināma nedrošība valstī atstāja iespaidu arī uz Indonēzijas ekonomiku, vispirms jau sekmējot nenoteiktību darījumu aprindās. Rezultāts bija Indonēzijas nacionālās valūtas rūpijas pavājināšanās attiecībā pret galvenajām ārvalstu valūtām, kā arī augsts bezdarba līmenis un tiešo ārvalstu investīciju samazināšanās.

Atzīstot politiskās stabilitātes un drošības nozīmīgumu, kā arī nepieciešamību atveseļot ekonomiku un nostiprināt likuma varu, prezidente Megavati izstrādājusi sava kabineta darba programmu, kas sastāv no sešiem punktiem. Konkrēti tā paredz: uzturēt nacionālo vienotību; turpināt reformu un demokratizācijas procesu visos nācijas dzīves aspektos, īstenojot skaidrus varas ietvarus, virzienus un darba kārtību un sekmējot cilvēka tiesības; normalizēt valsts ekonomisko dzīvi un nostiprināt tautas ekonomiku; aizstāvēt likumību, atjaunot drošību un kārtību un izskaust korupciju, slepenību un nepotismu; ieviest neatkarīgu un aktīvu ārpolitiku, atjaunot Indonēzijas starptautisko uzticamību; gatavoties 2004. gada vispārējām vēlēšanām. Jaunajai prezidentei ir tikai trīs gadi, lai īstenotu šo programmu. Taču tauta un politiķi no prezidentes Megavati sagaida daudz, it īpaši kopš viņa paziņojusi sava kabineta sastāvu. To apliecina arī Indonēzijas valūtas straujā nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru.

— Protams, "Latvijas Vēstneša" lasītājus interesē, vai šīs pārvērtības var iespaidot mūsu valstu divpusējās attiecības.

— Mūsu jaunā valdība turpinās uzturēt aktīvu un neatkarīgu ārpolitiku. Līdz ar to Indonēzijas valdības maiņa neatstās nekādu negatīvu iespaidu uz Indonēzijas un Latvijas divpusējām attiecībām. Relatīvi īsā laikā mēs esam ieguvuši patiešām veselīgas un stabilas attiecības. Mums ir laba sadarbība starptautiskā laukā un daudzpusējo attiecību sfērā. Varu apliecināt, ka Indonēzijas jaunā valdība turpinās sekmēt attiecības ar Latviju. Man ir prieks arī atzīmēt, ka pēdējos gados bijis stabils mūsu tirdzniecības attiecību pieaugums, kaut arī kopējais apjoms joprojām ir mazs. Vērtējot abu valstu potenciālu, esmu pārliecināts, ka mūsu divpusējās ekonomiskās attiecības var kļūt daudz intensīvākas, nesot labumu abām tautām.

— Pagājusi apmēram puse no jūsu vēstnieka pilnvaru laika. Kā jūs vērtējat savu pieredzi, pārstāvot Latvijā pasaules ceturtās lielākās valsts intereses?

— Vispirms gribu teikt, ka jūtos ļoti pagodināts par šo uzdevumu — pārstāvēt Indonēziju Latvijā. Būtībā pagājis pavisam īss laiks arī kopš Indonēzijas pirmā vēstnieka akreditācijas jūsu atkal neatkarīgajā valstī — tas notika 1994. gadā. Taču arī šajā relatīvi īsajā laikā Latvija nogājusi milzu attīstības ceļu no pirmajiem vēl samērā biklajiem soļiem, atkal suverēnas valsts soļiem līdz pašapzinīgai valstij, kas ieguvusi gan savu kaimiņu un draugu, gan visas starptautiskās sabiedrības cieņu. Uz mani dziļu iespaidu atstājusi jūsu prasme vadīt pārejas procesu uz tirgus ekonomiku. Pamācoši ir arī vērot Rīgas pārbūves darbus, kas jūsu pilsētu vērš aizvien skaistāku. Visi mani sadarbības partneri Latvijas Ārlietu ministrijā un arī biznesa jomā allaž bijuši ļoti izpalīdzīgi un atsaucīgi, un tas būtiski atvieglojis manu vēstnieka misiju Latvijā.

— Šajās dienās Rīga svin savu 800 gadu jubileju, bet Latvija jaunnedēļ atzīmēs desmito gadadienu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Ko jūs šajā sakarā gribētu teikt Latvijas tautai?

— 21. augustā, kad Latvijas tauta svinēs savas atjaunotās neatkarības desmito gadadienu, arī es, atsaucoties Saeimas priekšsēdētāja ielūgumam, būšu Latvijā un kopā ar latviešiem piedalīšos svinību pasākumos Rīgā un Jūrmalā. Šajās vēsturiskajās dienās jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai gribu novēlēt laimi un panākumus gan kārtējos darbos, gan arī visu sapņu piepildījumu nākotnē. Īpaši gribu apsveikt rīdziniekus jūsu skaistās pilsētas 800 gadu jubilejā. Rīdzinieki var būt patiešām lepni par savu pilsētu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors