Ar apņēmību un uzticību izvēlētajai devīzei “Scientiae et patriae” — “Zinātnei un tēvzemei”

Vakar, 14.augustā, darbu uzsāka Pasaules latviešu zinātnieku otrais kongress

Ar latviešu tautas vienotības un Latvijas valsts uzplaukuma gribu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, atklājot pasaules zinātnieku lielo forumu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un “Grindeksa” vadītājs Valdis Jākobsons, atklājot pieminekli izcilākajam Rīgas zinātniekam Vilhelmam Ostvaldam

Kongresa prezidijā: (no kreisās) kongresa organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji — Juris Ekmanis, Uldis Raitums un Imants Freibergs, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs un Latviešu inženieru apvienības (Kanāda) priekšsēdētājs Andris Paleja

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kongresā sanākot

“Uz zināšanām balstīta sabiedrība Latvijā” — šāds moto izraudzīts Pasaules latviešu zinātnieku 2. kongresam, kas vakar sākās Rīgā.

Kongresā piedalās aptuveni 750 delegātu, no tiem gandrīz pustūkstotis aktīvo zinātnieku no Latvijas, ASV, Zviedrijas, Somijas, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Austrālijas, Krievijas un citām, pavisam četrpadsmit, valstīm. Kongresā akreditēti 37 plašsaziņas līdzekļu žurnālisti.

Pēc kongresa programmas komitejas priekšsēdētāja un organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāja Jura Ekmaņa ievadvārdiem un Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” nodziedāšanas kongresa dalībniekus uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atgādinot milzu pārmaiņas, kas Latvijā notikušas desmit gados kopš Pasaules latviešu zinātnieku 1. kongresa 1991. gadā, kurā Vaira Vīķe–Freiberga piedalījās kā zinātniece. Valsts prezidente raksturoja arī visai sarežģīto Latvijas zinātnes pašreizējo situāciju. (Valsts prezidentes uzrunu publicējam atsevišķi.)

Ar gaiša optimisma caurstrāvotu runu kongresa dalībniekus apsveica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Sekmes kongresa darbā novēlēja Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Ar namatēva tiesībām zinātniekus Rīgas Latviešu biedrības namā sveica biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs, uzsverot, ka latviešu zinātniekus vada dižas tikumības jūtu augstākā gradācija — dziļa dzimtenes mīlestība. Viņš arī pauda domu, ka nekur citur latviešu zinātnieks netiks tā cienīts un mīlēts kā Latvijā. Pasaules latviešu zinātņu kongresa ārzemju rīcības komitejas vicepriekšsēdētājs Andris Paleja atcerējās grūtības, ar kādām bija saistīts pirmais lielais latviešu zinātnieku forums Rīgā pirms desmit gadiem, kad Latvijā vēl formāli pastāvēja okupācijas režīms un Rīgas Latviešu biedrības namā saimniekoja okupācijas armijas virsnieki. Andris Paleja plašāk pakavējās arī pie 1948. gadā Eslingenē nodibinātās trimdas latviešu “Inženieru apvienības” raženās darbības, izdodot “Tehnikas Žurnālu” un īstenojot citus latviešu nācijas saglabāšanai svarīgus projektus.

Kongresa pirmo plenārsēdi ievadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa referāts “Zinātne Rīgā 800 gados”. Zinātņu akadēmijas Scientometrisko pētījumu grupas vadītājs Jānis Kristapsons sniedza pārskatu “Latvijas zinātne pēdējos desmit gados”, bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža analizēja Latvijas augstskolu lomu valsts nākotnes attīstības nodrošināšanā. Pasaules latviešu zinātņu kongresa (1991. gadā) Ārzemju rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Padegs analizēja šī nu jau vēsturei piederošā foruma nozīmi nācijas pašapziņas nostiprināšanā un Latvijas valstiskuma atjaunošanā.

Pirmo plenārsēdi noslēdza Zinātņu akadēmijas viceprezidenta Andreja Siliņa referāts “Latvijas zinātnes iespējas starptautiskajā sadarbībā”.

Dienas vidū Vērmanes parkā tika atklāts piemineklis izcilajam rīdziniekam Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam. Pieminekli dāvinājusi akciju sabiedrība “Grindex”. Atklāšanas ceremonijā runāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts un citas oficiālas personas, kā arī no Vācijas atbraukusī Vilhelma Ostvalda mazmeita Grētele Brauere.

Pēcpusdienā Latvijas Universitātē un Rīgas Latviešu biedrības namā notika kongresa plenārsēdes, sekciju sēdes un apaļā galda diskusijas. Kongresa pirmo dienu noslēdza plaša pieņemšana Melngalvju namā.

Šodien, 15. augustā, Pasaules latviešu zinātnieku 2. kongresa otrajā, beidzamajā, dienā darbs turpināsies sekcijās. Pēcpusdienā notiks plenārsēde, kas vienlaikus būs arī Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce. Paredzēts, ka tajā starptautisku atzinību iemantojušajam latviešu zinātniekam ASV Kornela universitātes profesoram Jurim Hartmanim tiks pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa. Pēc tam Juris Hartmanis nolasīs akadēmisku lekciju “Datorzinātnes attīstība un tās ietekme uz universitātēm”.

Kongresa noslēgumā paredzētas Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Latvijas Universitātes rektora Ivara Lāča uzrunas, kā arī organizācijas komitejas pārskats par kongresa norisi un tā rezultātiem. Taču visobjektīvāko novērtējumu šim izcilajam notikumam Latvijas zinātnes dzīvē, protams, dos laiks.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors