Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.1996., Nr. 228/230 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52657

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Katram - savu egles zaru, baltu sveci un sārtu ābolu

Vēl šajā numurā

28.12.1996., Nr. 228/230

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Triju Zvaigžņu ordenis — Raimonda Bitenieka rokās

Vakar, 27. decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni grupas “Helsinki – 86” dibinātājam Raimondam Biteniekam.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri R.Bitenieks tika iecelts ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1996.gada 9.oktobra lēmumu.

Raimonds Bitenieks dzimis 1944. gadā Liepājā. 1983. gadā, pēc bēgšanas ar laivu uz Zviedriju, aizturēts Baltijas jūrā, apcietināts un turēts ieslodzījumā Latvijas cietumos. Atkārtoti apcietināts un turēts VDK pagrabos īsi pēc grupas “Helsinki – 86” dibināšanas. 1987. gada beigās piespiests emigrēt. Pirms apcietināšanas un emigrācijas strādājis Liepājas Centrālajā slimnīcā par šoferi. Pašlaik dzīvo Vācijā, Minsterē.

R.Bitenieku apbalvot ierosināja LJA “Tēvzemei un Brīvībai” vēstures nozares vadītājs G.Landmanis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” priekšsēdētājs M.Grīnblats, Latvijas Kara muzejs (direktora vietnieks zinātniskajā darbā E.Gelderiņš) un pasākuma, kas veltīts grupas “Helsinki – 86” desmitgadei, 124 dalībnieki.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nīderlandes dāvanas mūsu bērniem

Nīderlandes vēstniecība Rīgā strādā tikai pāris nedēļu, bet pat šajā īsajā laikā nīderlandieši nav ignorējuši Latvijas vismaznodrošinātākos bērnus.

Sadarbībā ar trīs Latvijas nevalstiskajām organizācijām — “Cerība bērniem”, “Glābiet bērnus” un Latvijas Bērnu fondu — Nīderlandes vēstniecība ir iecerējusi padarīt mazliet priecīgākus Ziemassvētkus bērniem Latvijas bērnu namos, patversmēs un slimnīcās.

Vēstniecība ziedojusi 6000 ASV dolārus rotaļlietu, spēļu, zīmēšanas un krāsošanas piederumu, kā arī pasaku grāmatu iegādei tiem bērniem, kurus parasti Ziemassvētkos aizmirst. Kāda nevalstiskās organizācijas darbiniece teica: “Šogad daudzi no šiem bērniem svētkos saņems ko pilnīgi citu nekā parasti.”

Nīderlandes valdība Latvijas maznodrošinātajiem bērniem 1996. gadā jau ir sniegusi vairāk nekā 200 000 ASV dolāru lielu palīdzību, turklāt finansējot palīdzības projektus arī citās jomās. Nīderlandes privātie fondi ierindojas starp lielākajiem Latvijas nevalstisko organizāciju sponsoriem.

Nīderlandes vēstniecība Rīgā

Latvijas vēstnieks pie Krievijas aizsardzības ministra vietnieka

Vakar, 27.decembrī, Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters tikās ar Krievijas aizsardzības ministra pirmo vietnieku Andreju Kokoškinu.

Sarunā tika pozitīvi vērtēta Latvijas un Krievijas aizsardzības ministriju ekspertu grupu nesenā tikšanās, atzīmēti abu valstu atšķirīgie uzskati par NATO paplašināšanos, kā arī atkārtota Latvijas un Krievijas aizsardzības resoru vēlme turpināt dialogu par savstarpēji iepriekš saskaņotiem jautājumiem. Tika apliecināta sadarbības nepieciešamība meklēšanas un glābšanas darbos Baltijas jūrā, jo gan Latvija, gan Krievija ir Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis.

Latvijas vēstniecības Krievijā

preses dienests

Tautiešu dāvana Zemessardzei

Austrālijas Daugavas Vanagu organizācija Latvijas Zemessardzei dāvināja 579 lauka formas ziemas cepures. Dāvanu Zemessardzes komandierim Jurim Eihmanim simboliski pasniedza Austrālijas Daugavas Vanagu organizācijas sekretāre Inese Laine (attēlā). Līdzekļi — 7905 Austrālijas dolāri — cepuru izgatavošanai iegūti no Austrālijas Daugavas Vanagu organizāciju ziedojumiem.

1996.gadā šis ir jau otrais dāvinājums Latvijas Zemessardzei no tautiešiem Austrālijā. Šī gada 11.septembrī Latvijas Zemessardze kā dāvanu saņēma 1100 pāru lauka formas zābaku.

Foto un teksts: Agris Dzelme —

“Latvijas Vēstnesim”

Ādažnieki — svētkiem un ikdienai

Jau izsenis ādažnieki bijuši slaveni ar prasmi saimniekot atbilstoši laikmeta prasībām. Deviņdesmito gadu sākuma politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, protams, skāra arī Ādažu lielsaimniecību. Tagad šeit ir izveidojušies daudzi atsevišķi uzņēmumi, un trīs no tiem — akciju sabiedrība “LatFood”, akciju sabiedrība “GP Ādaži” un SIA “Berlat” — Ziemassvētku priekšvakarā ciemos aicināja daudzus un dažādus cilvēkus, kuri visi ir saistīti ar lauksaimniecību.

Akciju sabiedrība “LatFood” tika izveidota 1993. gadā uz jaunās a/s “Ādaži” kartupeļu pārstrādes rūpnīcas bāzes. Iesākumā “LatFood” ražoja frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un plācenīšus. Vēlāk uzstādīja līniju kartupeļu čipsu ražošanai, bet šogad uzņēmumā sāka izgatavot virpuļus un salmiņus. Varbūt šo produktu ražošanai impulsu deva somu firma “AB Chips”, kura ir ne tikai lielākā sāļo uzkodu ražotāja Somijā, bet arī a/s “LatFood” līdzīpašniece ar 75 procentiem akciju kopš 1995. gada maija.

Lielākajā kartupeļu ražas karstumā, septembrī un oktobrī, frī kartupeļus gatavo nepārtraukti — trīs maiņās, ražojot apmēram vienu tonnu produkta stundā.

Frī uzglabā saldētavā, kurā jābūt –8 — –20°C. “LatFood” saldētavā vienlaicīgi var atrasties 800 tonnas gatavo frī kartupeļu.

Visvairāk frī kartupeļus, apmēram 70 procentu, pērk ātrās ēdināšanas restorāni — bistro. Atlikušie 30 procenti nonāk veikalos. Ārpus Latvijas praktiski frī kartupeļus ādažnieki neizved, jo kaimiņrepublikās aktīvi saimnieko skandināvu kartupeļu pārstrādātāji.

Ādažu čipši ātri iekaroja savu vietu tirgū, un tagad 75 procenti visu čipsu, ko pērk Lavijā, ir ādažnieku ražojums. Nākamā gada augustā domāts mainīt čipsu ražošanas līniju uz trīsreiz jaudīgāku. Tas nepieciešams tādēļ, ka Latvijas čipsi, ļoti iespējams, sāks “labi justies” arī Krievijas tirgū.

Divus izstrādājumu veidus — salmiņus un virpuļus — neražo no svaigiem kartupeļiem, bet gan no pusfabrikātiem, kuros ietilpst kartupeļu pārslas un ciete. Pusfabrikātus ieved no Lielbritānijas un Francijas, bet Ādažos tikai apcep un apkaisa ar piedevām.

Šajā sezonā “LatFood” pārstrādāja apmēram 8000 tonnas kartupeļu. Kartupeļus uzņēmumam piegādā apkārtnē dzīvojošie zemnieki. Vislabākās šķirnes frī ražošanai ir Holandē izveidotās šķirnes `Asterik' un `Santa', bet čipsiem noderīgas ir `Saturns' un `Herta', kuras arī ieceļojušas no Holandes.

Akciju sabiedrība “GP Ādaži” arī izveidojās 1993. gadā. Atšķirībā no abiem pārējiem uzņēmumiem, kuros viesojāmies, šajā nav ārvalstu kapitāla. Gaļas pārstrādes cehs un saldētava darbu uzsāka jau 1992. gadā, kad vēl piederēja akciju sabiedrībai “Ādaži”. Pamazām jaunizveidotajā uzņēmumā uzbūvēja kautuves un desu cehu, un tagad celtniecība veiksmīgi pabeigta. “GP Ādaži”ietilpst 2 cūku audzēšanas kompleksi (ar 10 000 barokļiem), graudu kalte, saldētava, gaļas ražošanas un tehnisko fabrikātu cehs, ar darbu nodrošinot 209 cilvēkus. Desu cehā vienā maiņā var saražot līdz 10 tonnām desu izstrādājumu, bet šodienas pieprasījums nepārsniedz 3 līdz 5 tonnas dienā.

Gaļas pārstrādes cehs ražo vairāk nekā 40 veidu desas, kūpinājumus un pusfabrikātus un 16 veida svaigos pusfabrikātus.

Lielākais gaļas izstrādājumu pieprasījums ir Rīgā, uz turieni akciju sabiedrība desas ved ar savu transportu. Taču no citām Latvijas vietām — pat Ventspils, Tukuma, Cēsīm, Jūrmalas — tirgotāji paši brauc uz Ādažiem pēc produkcijas.

SIA “Berlat” — Berlīnes un Latvijas kopuzņēmums — izveidots 1994. gadā, bet tāda tehniskā aprīkojuma un tehnoloģijas izveidošana, kas atbilstu Rietumu standartiem, pabeigta 1995. gadā. Dzērienu ražošana notiek ļoti tīrā vidē, un tuvais Baltezers nodrošina uzņēmumu ar labas kvalitātes ūdeni. SIA “Berlat” strādā pavisam 28 cilvēki.

“Berlat” Latvijas tirgū ienāca ar brendiju “Gold Krone Nr. 96”, un pāris šo savu pastāvēšanas gadu laikā sortimentā ienākuši dzērieni: degvīni “Troika”, “Lāčplēsis”, “Moskovskaya osobaya” un — pats jaunākais ražojums — “Gold Krone Nr. 96 Moka Brazil”, ko izgatavo no muskata šķirņu vīnogu vīna destilāta. Izejvielas dzērieniem “Berlat” iegādājas gan no Latvijas uzņēmuma “Latvijas balzams”, gan arī ieved no Francijas un Vācijas.

Uzņēmuma ģenerāldirektors eksministrs Ārijs Ūdris apgalvo, ka “Berlat” savu produkciju pilda tikai jaunās pudelēs, ko ražo Igaunijā. Taču interesanti šķiet tas, ka taras pieņemšanas punktos “Gold Krone” pudeles pieņem, pie tam par pārsteidzoši augstu cenu. Kādēļ? Te secinājumus var izdarīt katrs pats. Taču uzņēmums strādā pie savas produkcijas aizsardzības, piemēram, īpaši kodi uz etiķetes un korķīša, arī paša korķīša krāsa

Gadā “Berlat” saražo vairāk nekā 30 miljonus pudeļu alkohola. Par tirgu uzņēmuma vadītāji nesūdzas, jo tas allaž atrodas produkcijai, kurai ir laba kvalitāte un samērīga cena. Latvijā 7 procenti alkoholisko dzērienu tirgus pieder SIA “Berlat”, bet mērķis ir šo skaitli dubultot ar jaunu, labu dzērienu palīdzību.

Rūta Bierande,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!