Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
5. jūnija ārkārtas sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1996., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

6. jūnija sēde. Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

11.06.1996., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

5. jūnija ārkārtas sēde.
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 97., nr.98.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

I.Ķezbers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs drusku radošāk pieiet šī dokumenta apspriešanai, un pirmām kārtām tātad es domāju, ka mēs ar jums esam pārliecinājušies, ka ir pagājuši jau pieci gadi un mēs neesam tikuši uz priekšu jautājumā, kas ir vitāli svarīgs jebkuras valsts izdzīvošanai. Un proti, nevienam, man liekas, šajā zālē nav šaubu par to, ka šādam likumam ir jābūt, un, man liekas, mums ir radoši viņš jāapspriež. Es gribētu uzreiz sākt un izvirzīt priekšlikumu konceptuāli pieņemt alternatīvo likumprojektu, ko iesniegusi mūsu komisija un Druvas kungs, un es labprāt arī atbalstītu šī likuma steidzamību, bet es saprotu, ka tas nav iespējams. Protams, argumentācija man ir cita, es nedomāju, ka mums ir šis likums jāorientē tikai uz potenciālo NATO pārbaudi vai NATO iepazīšanos, es domāju, ka tas ir viens no tādiem mūsu starptautiskajiem aspektiem, bet galvenais — lai tā būtu mūsu patiešām valstiski svarīgās ekonomiskās un politiskās informācijas aizstāvība.

Otrs. Es tiešām piekrītu arī iepriekšējam runātājam. Abi likumprojekti, es varu runāt un pamatā runāšu tikai par alternatīvo, komisijas iesniegto likumprojektu, ir pārāk militarizēti un ar militāru akcentu. Es domāju, ka mums patiešām ir ļoti maz šī militārā aspekta, kas būtu jāaizsargā ar īpašu likumu. Tas arī ir jādara, bet es domāju, ka tieši politiskajā, ekonomiskajā un informātikas aspektā mums ir vairāk vajadzīgs šāds likums, kas to aizsargā. Tātad arī likumprojektā, kuru es atbalstu konceptuāli, es uzskatu, ir jāattīsta vairāk tieši ne militāras informācijas aizsardzības ideoloģija, bet politiska rakstura un ekonomiska rakstura informācijas aizsardzība. Man ir žēl, ka šodien, es tā saprotu, nav neviena, kas aizstāvētu šo prezidenta iesniegto likumprojektu, un tāpēc iznāk tāda varbūt pat neērta situācija — kritizēt klāt neesot ne pašam iesniedzējam, ne arī cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo likumprojektu. Es varu pievienoties tikai tam, ko teica šeit Kostandas kungs, — likumprojekts ir no iepriekšējiem laikiem pārrakstīts dokuments ar ļoti putrainu, gribētu tā teikt, lietot šādu vārdu, juridisko terminoloģiju. Man ļoti negribas atkārtoties, un es negribu arī analizēt, bet, ja ir runa par tādu juridisko nostādni un izpratni, runājot par šo noslēpumu saglabāšanu, tad man absolūti nav pieņemams, teiksim, tāds priekšlikums kā informācijas atzīšana par valsts noslēpumu prezidenta izvirzītajā likumprojektā, kur 15.punktā ir rakstīts, ka par tādu atzīstama ir Latvijas Republikas naudas un vertspapīru emisija. Mīļie cilvēki, ja prezidents ierosina, ka Saeima nedrīkst kontrolēt un zināt valsts naudas plūsmu un valsts vērtspapīru plūsmu, uz ko tad mēs aicinām šo valsti? Un man tas izraisa vienkārši neuzticību tiem cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo likumprojektu, jo manā uztverē tas ir pilnīgi šķērsām un garām, ja mēs runājam par demokrātiskas valsts veidošanu un it īpaši mūsu mazās Latvijas mērogos.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka mūsu Kriminālkodeksā ir paredzēta atbildība, kriminālatbildība par valsts noslēpumu izpaušanu. Līdz ar to jāskata droši vien šis dokuments plašāk, jo prezidenta piedāvātajā variantā ir runa vismaz par četru veidu informāciju un tātad attiecīgo tās kvalifikāciju. Tas nesaskan ar tiem likumdošanas aktiem, kādi ir mūsu rīcībā. Bez tam es gribētu ieteikt, konceptuāli atbalstot mūsu komisijas izstrādāto likumprojektu, salīdzināt to ar vairākiem citiem likumiem, kas jau ir spēkā, un šeit ir runa par likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas ir spēkā no 1990.gada 20.decembra, par 1995.gada 11.septembra likumu par radio un televīzijas darbību, likumu par ierēdņu darbību un tā tālāk. Teiksim, tie ir jāsalīdzina un tādā veidā jāvirza. Man ir žēl, ka frakcija “Latvijai” mums nav iesniegusi savu likumprojekta variantu, bet es saprotu šo jautājumu sekojoši. Mūsu rīcībā ir vajadzīgs arī otrs likumprojekts, kurš varētu sekot pēc šā un kura būtība būtu fizisko un juridisko personu iespējas saņemt no valsts informāciju. Tas ir cieši saistīts ar presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, un es domāju, ka mēs visi esam pārliecināti, ka demokrātiskā valstī informācijai ir jābūt pieejamai. Tas varētu būt likumprojekts par informāciju un informācijas aizsardzību, pareizāk sakot, par tās pieejamību. Ja mēs kompleksi skatāmies uz šo jautājumu, tad, es domāju, mēs varam virzīties uz priekšu un apspriest mūsu komisijas piedāvāto variantu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es arī vispirms īsi pieskaršos šim Valsts prezidenta iesniegtajam valstiski svarīgās informācijas aizsardzības likumam, kurš ir pazīstams no publikācijām presē kā Ulmaņa slepenības likums un kuram kritika jau ir dota, manuprāt , pietiekoši. Tajā skaitā arī frakcija “Latvijai” nopietni to kritizēja jau pie nodošanas komisijām. Bet tagad, kad tas ir nonācis līdz pirmajam lasījumam, es gribētu teikt, ka tas šeit mums Saeimā arī, nu, pat nav skatāms pēc būtības, jo tas nav likumprojekts. Vairākos šī tā saucamā likmprojekta pantos — tā, kas ir ar reģistrācijas nr.143, ja, tātad dokuments nr.447, kas mums ir darba kārtībā, — vairākos šī likumprojekta pantos tiek pieļauti varianti. Teiksim, 10.pantā ir pirmais, otrais un trešais variants, 6.pantā es redzu... 7.pantā un tā tālāk. Kādas tiesiskās sekas iestātos tam faktam, ja mēs šo tekstu pieņemtu pirmajā lasījumā? Es domāju, ka mēs vispār kā Saeima nevaram to darīt, jo pirmajā lasījumā tomēr tiek pieņemts kaut kāds likums, kaut kādas pilnīgi konkrētas normas, kurām pēc tam, nākamjos lasījumos var iesniegt grozījumus un tālāk to sagatavot otrajam un trešajam lasījumam un beigās pieņemt. Bet es uzskatu, ka šis, Prezidenta iesniegtais likumprojekts neatbilst pēc formas skatīšanai pirmajā lasījumā un tāpēc viņš mums vispār būtu jānoņem no darba kārtības. Jā, un acīmredzot arī rakstveida iesniegumu es tūlīt iesniegšu Prezidijā par to.

Bet, runājot pēc būtības, es gribētu vairāk pievērsties šim otram, alternatīvajam likumprojektam, tas ir likumprojekts “Par valsts noslēpumu”. Nu, un šeit es gribu izteikt savu principālo viedokli, kas ir arī mūsu frakcijas viedoklis, ka mums jāsāk šī informācijas likumdošanas sakārtošana ar informācijas atklātības likumu. Jo tas politiski Latvijas valstij un cilvēkiem ir daudz svarīgāk, lai tiktu veicināta informācijas pieejamība cilvēkiem, turklāt ne tikai likumā nosakot kādas abstraktas normas, ka šai informācijai ir jābūt pieejamai, bet arī ieviešot konkrētus mehānismus, kādā veidā šo informācijas pieejamību nodrošināt. Ja mēs savukārt tagad sākam ar šo slepenības galu, ar šo likumu par valsts noslēpumu, tad it kā iznāk, ka mēs, Saeima, uzskatām par politiski svarīgāku šo informācijas slēpšanu no tautas un tas zināmā mērā liecina arī par šo pārvaldes vēlmi izolēties no tautas. Protams, šāda nostādne mūsu frakcijai nav un nevar būt pieņemama nekādā gadījumā. Bez tam, ja mēs runājam par informācijas aizsardzību, tad arī ne jau nu valsts noslēpums ir tikai tā informācija, ko būtu vissvarīgāk aizsargāt, ir daudz dažādu citu aspektu, kuri šķiet politiski pat vairāk prioritāri nekā šis valsts noslēpuma aspekts. Nu, bet šeit acīmredzot ir grūti kaut ko grozīt šajā brīdī, un, protams, var piekrist tam, ka šīs valsts noslēpuma normas ir jāreglamentē un pret šādām normām principā iebilst arī, nu, skaidrs, ka nav pareizi. Jautājums tikai šeit ir par to, kā reglamentēt šīs valsts noslēpuma normas. Un es atkal šeit skatos šī likumprojekta tekstu un redzu, ka šeit ir vairākas lietas, kuras tīri arī no saturiskā, no formulējuma viedokļa nu nekādi nevar būt pieņemamas. Nu, vispirms jau likumprojekts nav konsekvents no terminoloģiskā viedokļa. Proti, ja mēs skatāmies šī likumprojekta 2.panta trešo daļu, tad mēs redzam, ka informācija, lai tā kļūtu par valsts noslēpumu, ir jāklasificē. Te ir rakstīts, ka informācija, kura likumā noteiktajā kārtībā klasificēta kā valsts noslēpums. Tātad šis process ir klasifikācija. Savukārt 4.pants runā par valsts noslēpuma statusa piešķiršanu, un šeit varbūt vārdi izskan ne tik atšķirīgi, bet šī atšķirība ir dziļa pēc būtības, jo mēs varam apskatīt 3.panta ceturto daļu, kur ir rakstīts, ka par konfidenciālu klasificējama tāda informācija, kura attiecas uz militārās, politiskās, ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās, izlūkošanas un operatīvās darbības jomu un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai. Tātad, ja process, kurā informācija tiek padarīta par valsts noslēpumu, ir klasificēšana un ja kāds iestādes vadītājs uzskata, ka kādas informācijas izpaušana var nodarīt kaitējumu šai valsts institūcijai, piemēram, graujot tās vadītāja reputāciju vai kādā citā veidā, tad jau šis pants var dot pamatu, nu, praktiski jebkuras informācijas klasificēšanai konfidencialitātes pakāpē. Šis jau ir process, kurš nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams. Tātad šādā veidā es motivēju, ka šajā likumprojektā ir terminoloģiska nesakārtotība, tātad ar tālejošām ļoti smagām sekām.

Tālāk. Ja mēs skatāmies uz 4.pantu, te tiek runāts otrajā daļā par informācijas atzīšanu par valsts noslēpumu. Nu, bet šeit arī nekur nav pateikts, ka šī 4.panta otrajā daļā formulētais saraksts ir ekskluzīvs. Un, proti, ka neviena cita informācija par valsts noslēpumu atzīta tikt nedrīkst. Ja šādas normas par šī saraksta ekskluzivitāti nav, tad atkal šis likums var pārvērsties par drausmīgu ieroci birokrātijas rokās. Un obligāti šis princips par to, ka likumā ir atklāti jānoraida pilnīgi visas iespējas informāciju pasludināt par slepenu, tātad šis princips likumā ir obligāti skaidri un gaiši jāparāda. Mēs šeit, no otras puses, redzam šim 4.pantam pretī 5.pantu, kur ir mēģināts veidot kaut kādu sarakstu no ziņām, kuras nevar būt valsts noslēpums, un šī panta tekstā tiek rakstīts, ka tiek reglamentēta arī pieejamības ierobežošana. It kā šis 5.pants tajā aspektā, ka viņš mēģina ierobežot informācijas pieejamību, vispār neattiecas uz šo likumprojektu, ja jau mēs reiz šeit runājam tikai par valsts noslēpumu. Bet šeit, globālāk skatoties, šis 5.pants it kā mēģina veidot to ziņu sarakstu, kuras nevar tikt iekļautas valsts noslēpuma kategorijā. Un, nedod Dievs, ja kāds sāktu iedomāties uzskatīt, ka šis saraksts ir ekskluzīvs, ka visu pārējo informāciju drīkst slepenot! Nu, tas nu nekādā gadījumā nav pieļaujams. Tā ka es uzskatu, ka šāds 5.pants šeit tā īsti neiederas, un, ja mēs arī runājam pēc būtības, tad tā informācija, kurai nedrīkst ierobežot pieejamību, ir nosakāma daudz plašāk, nekā ir šeit minēts. Un bez tam es varu minēt pilnīgi konkrētas pretrunas starp 4.pantu un 5.pantu. 4.pantā ir teikts, ka informācija par valsts materiālo rezervju apjomu, tātad par valsts materiālo rezervju apjomu, ka šāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu, bet savukārt 5.pants saka, ka informācija par ekonomisko stāvokli valstī nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu. Nu, tad kas gan cits, ja ne informācija par ekonomisko stāvokli valstī ir informācija par valsts materiālo rezervju apjomu? Tā ka šeit arī nu galīgi nav konsekvences. Un faktiski, ņemot vērā to, ka man ir tomēr principiāli iebildumi pret šī likumprojekta pamatjēdzienu nesakārtotību un pamatnormu nepareizu definēšanu, es arī diemžēl nevaru atbalstīt viņu pirmajā lasījumā. Mans aicinājums būtu komisijai, nu, izstrādāt tomēr kvalitatīvāk šo alternatīvo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

Ģ.V. Kristovskis (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu nenovest šā likumprojekta apspriešanu līdz tādam zināmam absurdam, jo, manuprāt, ir tāds visiem labi pazīstams teiciens, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts, un līdz ar to, ja mums arī jautājums par informāciju, tās glabāšanu, lietošanu un pieejamību nav sakārtots, tad visi var vadīties vienmēr pēc šī principa. Jāsaka, ka der atgādināt to, ka šā projekta un arī alternatīvā projekta autors ir viens un tas pats un faktiski pirmais projekts, kurš šeit tika iesniegts, bija zināma mūsu komisijas darba gaitā radusies kļūda. Tāpēc arī par to īpaši nevajadzētu runāt.

Es gribu pieminēt tikai to, ka likumprojekta autori ir iepazinušies ar citu valstu pieredzi informācijas glabāšanā, ar to, kā tas ir reglamentēts Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, un līdz ar to būtu diezgan absurdi teikt, ka Latvijas likumdevējs ir radījis par pakāpi labāku likumprojektu, nekā tas ir tajās valstīs, kur pieredze informācijas glabāšanā jau ir ilgstoša un ar diezgan labiem panākumiem. Vēl es gribu arī teikt to, ka bez šāda likuma mums nav iespējams tiešām attīstīt informācijas apmaiņu ar NATO valstīm, ar šo organizāciju, tā nesniedz nepieciešamo informāciju mūsu aizsardzības struktūrām, kamēr nav šis jautājums sakārtots. Tā ka to vienkārši derētu ņemt vērā.

Kā šeit tika teikts, varbūt šim dokumentam ir pārāk militārs raksturs, bet es gribu tomēr teikt, ka tā jau arī ir, ka galvenokārt valsts cenšas reglamentēt tos noteikumus, to informāciju, kas ir saistīta ar valsts drošību, ar valsts aizsardzību. Varbūt arī tieši tāpēc šeit, šajā dokumentā, atsauces vai uzskaitījumi ir tieši ar šo sfēru saistīti. Jāsaka, ka otrajā un trešajā lasījumā, manuprāt, nevarētu būt pārāk daudz problēmu, arī attīstīt tās informācijas slepenības jautājumus, kas varbūt ir tautsaimniecības vai uzņēmējdarbības nozarēs, vai kādas atsevišķas specifiskas ministrijas vai nozares jautājumu lokā. Tā ka es aicināšu atbalstīt jūs šo likumprojektu, un uzskatīsim, ka katram ir brīvas iespējas to joprojām pilnveidot otrajā un trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā, lūdzu!

 

K.J.Druva. Kolēģi! Es vēlreiz gribu tikai komentēt pāris teikumos, lai novērstu varbūt dažas pretrunas. Es domāju, ka nevajadzētu izvērst nekādus domu graudus speciāli, kas domāti pret Valsts prezidentu. Taisni otrādi — es domāju, ka es atbalstu viņa iniciatīvu iesniegt šo likumprojektu, lai mēs šo ļoti nopietno jautājumu varētu pirmoreiz sākt sakārtot. Tajā ziņā man jāsaka, ka es pilnīgi piekrītu deputātam Kristovska kungam, jo tie autori, kas sagatavoja Valsts prezidenta likumu, tie paši palīdzēja arī gatavot mums. Tie ir vienmēr vieni un tie paši. Tātad kas īstenībā tika darīts? Tām normām, ko Valsts prezidents iesniedza mums savā likumprojektā, mēs vienkārši šeit veicām dažus precīzākus labojumus, lai būtu visiem deputātiem skaidrs, par ko ir runa. Ja ir runa par cilvēktiesību pārkāpumiem, es vienkārši vēlos lūgt cienījamos kolēģus, lai viņi vēlreiz paskatās uz šo likumprojektu, jo 4.pantā jau ir teikts… Nu, es nezinu, ja ir runa par valsts aizsardzības stratēģiju un taktiku, ka tā ir cilvēktiesību pārkāpšana, tad varbūt es tiešām nesaprotu, kas ir cilvēktiesību pārkāpšana.

No otras puses, ja mēs paskatāmies uz 5.pantu, tur taisni ir teikts, ka nekādā veidā nevar būt slepenas lietas, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus. Tātad man šķiet, ka ir ļoti korekti un konkrēti izteikts viedoklis, lai nekādā veidā mēs nepārkāptu cilvēktiesības.

Vēl gribu minēt par to, cik ilgi šīs slepenās jomas varētu būt spēkā. Mēs pieņemam likumu ar viszemākajiem pieņemamajiem termiņiem, ko mēs iespējam, lai tas tomēr atbilstu prasībām, ko izvirza NATO un rietumvalstis, tātad 20 gadus ļoti slepenai, 10 gadus slepenai un 5 gadus konfidenciālai informācijai.

Visbeidzot, es gribu vienkārši minēt to, ka arī mūsu komisijas pārrunās un debatēs ir skaidrs noskaņojums par to, ka, ja Ministru kabinets vēlas paplašināt šo informācijas loku vai vispār notiktu kaut kas ārpus šā likuma ietvariem, kas varētu būt slepens… Mēs esam pieprasījuši visus šos noteikumus, un mūsu komisija tos saņems un vēlreiz pārbaudīs. Tā ka es nezinu, kas varētu izveidoties, kādā veidā mēs varētu kaut ko darīt citu cilvēku aizmugurē.

Līdz ar to es vienkārši lūdzu vēlreiz cienījamos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu iet uz priekšu, un tad lūgšu vēlāk, lai jūs iesniedzat savus labojumus. Tātad, ja jums ir specifiska informācija, mēs katrā gadījumā to rūpīgi izskatīsim un pieņemsim lēmumu, un piedāvāsim jums, lai jūs varat lemt par vēl ciešāku šā likumprojekta sakārtotību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, vienīgi precizējums! Jūs teicāt “šo likumprojektu”. Lūdzu, nosauciet, kuru konkrēti nosaukumu jūs lūdzat atbalstīt pirmajā lasījumā! Lai nav nekādu pārpratumu mums.

 

K.J.Druva. Es atvainojos! Tātad es lūdzu neatbalstīt šobrīd Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu, bet atbalstīt komisijas iesniegto likumprojektu. Tātad par valsts noslēpumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par viena vai otra likumprojekta pirmo lasījumu, es gribu iepazīstināt deputātus ar Saeimas Prezidijā iesniegto dokumentu.

Saeimas Prezidijam. “Lūdzu Saeimu atzīt, ka tās 5.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums” pēc būtības nav balsojams pirmajā lasījumā, jo tas nav noformēts kā likumprojekts.” Kārtības ruļļa 135.pants, atbilstoši visas sadaļas, kas tur ir rakstītas, arī ceturtā, paredz, ka būtu bijis jāpārtrauc debates, bet, par cik iesniedza pēdējā runātāja runas laikā, tātad viss tiek ievērots.

Tātad pirmais balsojums... “Par” vai “pret” Bišera kungs grib runāt? Jūs gribat runāt “pret”? Lūdzu! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Runā “pret”.

 

I.Bišers (DPS). Diemžēl šajā zālē nav ne prezidenta, ne viņa pārstāvju, tāpēc nav, kas varētu viņu aizstāvēt. Tāpēc man būs jāuzņemas viņa aizstāvība šajā gadījumā un jānorāda, ka ir Saeimas Kārtības rullī arī 79.panta otrā daļa, vispār 79.pants, kas nosaka, ka tiešām visiem iesniegtajiem likumprojektiem ir jāatbilst noteiktām prasībām. Un vienīgais izņēmums ir taisīts Valsts prezidentam, viņš var iesniegt savas idejas par pieņemamajiem likumiem brīvā formā un no viņa nevar prasīt atbilstību Saeimas Kārtības rullim. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums — noņemt šo viņa priekšlikumu no balsošanas — nebūtu atbalstāms. Par to ir jānobalso arī kā par viņa iesniegtu projektu.

Sēdes vadītāja. Precizēju vēlreiz. Iesniegums ir balsot par neizskatīšanu pēc būtības. Atgādinu 79.panta otro daļu, Bišera kungs, precīzi viņa skan tā: “Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus”, nevis, kā jūs teicāt, “projektus”. Tāpēc citēju vēlreiz: “Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus, kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti.” Šinī gadījumā šim dokumentam virsū ir uzraksts “likumprojekts”, nevis “ierosinājumi”. Līdz ar to ir samērā grūti man kā vadītājai piemērot 79.panta otro daļu šajā konkrētajā gadījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna iesniegumu, ka jautājums nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 39, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Kā noteikts Kārtības rullī, alternatīvo likumprojektu iesniegšanas gadījumā likumprojekti balsojami pēc to iesniegšanas kārtības. Līdz ar to pirmais balsojams likumprojekts “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 38, atturas — 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Alternatīvais likumprojekts “Par valsts noslēpumu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 8, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi!

 

K.J.Druva. Es lūdzu deputātus iesniegt savus labojumus līdz 28.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 28.jūnijs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Man būtu priekšlikums sakarā ar to, ka pavasara sesijā mēs tāpat otro lasījumu izskatīt nevaram pagūt, tomēr šo priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt ilgāku, lai deputātiem būtu iespējas sagatavot un pēc tam nebūtu nepieciešamības pagarināt šos termiņus. Es ierosinu 8.jūliju.

Sēdes vadītāja. 8.jūliju? Vairāk neviens citu datumu piedāvāt negrib? Lūdzu zvanu! Balsojam no tālākā datuma. Tātad no 8.jūlija. Čerāna kungs, jūs runāt gribat? Nē. Lūdzu deputātus balsot, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par valsts noslēpumu” ir 8.jūlijs! Balsošanas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu, balsošanas laikā netraucējiet! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 5. Tātad 8.jūlijs.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu”. Indulis Bērziņš — Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs zināt, šodien ir stājies spēkā jaunais Saeimas Kārtības rullis un 114.pants, kā man šeit Jirgena kungs pateica priekšā, un tā ir pilnīga taisnība, paredz divos lasījumos pieņemt likumprojektus par starptautisko līgumu apstiprināšanu. Tātad, kaut arī Ārlietu komisija, darbojoties vēl pēc vecā Kārtības ruļļa, ir aicinājusi visus nākamos izskatīt kā steidzamus, tos tātad nav nepieciešams izskatīt kā steidzamus, bet man būs jāaicina, ja es pareizi saprotu, sēdes vadītāja izskatīt pirmajā un, ja nebūs iebildumu, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, tā ka viens balsojums šobrīd atkrīt Saeimā. Tas ir, par steidzamību, ja nebūs Saeimai iebildumu starp pirmo un otro. Tātad lūdzu zvanu!

 

I.Bērziņš. Tātad par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu komisijas vārdā es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

 

I.Bērziņš. Es, protams, lūgšu cienījamos kolēģus, ja nebūs iebildumu, uzreiz balsot otrajā lasījumā, bet vienkārši pirms tā es vēl gribētu pateikt dažas lietas par šo sadarbības līgumu, lai nerastos jautājumi.

Pirmkārt, kāpēc ar Flandriju? Saskaņā ar Beļģijas 1994. gada konstitūciju Flandrija ir federatīva valsts ar savu parlamentu, valdību un budžetu. Tā ir tiesīga (un viņa to arī dara) slēgt starptautiskus līgumus. Kā jūs zināt, Flandrija ir Beļģijas ekonomiski attīstītākais reģions un, starp citu, analoģiskus līgumus ir noslēgusi ar Poliju, Ungāriju, Igauniju un Lietuvu — ar mūsu kaimiņiem. Un, protams, šis līgums, kā jūs redzat no šī līguma teksta, paredz mums tiešām plašas sadarbības un palīdzības programmu iespējas, ja mēs šo likumu pieņemsim un līgumu ratificēsim.

Tātad es aicinātu šodien, ja nav iebildumu, to izdarīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Saeimas deputātiem pret izskatīšanu otrajā lasījumā iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pilsoņu un Črijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību”.

 

I.Bērziņš. Tā, cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, tie ir Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un no šī gada 1. maija ir ieviests abpusējs bezvīzu režīms Latvijas un Črijas pilsoņu savstarpējiem ceļojumiem. Šis risinājums ir uzskatāms par ārkārtīgi izdevīgu Latvijas pusei, ņemot vērā , pirmkārt, to, ka Latvijas pusei jau bija bezvīzu režīms ar Črijas kaimiņvalsti Lielbritāniju. Un īstenībā tiem cilvēkiem, kas devās uz Čriju, bija lielas problēmas, jo vēstniecība atradās Varšavā un, ja kādam jums pašam bija gadījies kārtot šīs vīzu lietas ar Čriju, tad tas bija sarežģīti, kaut īstenībā, teiksim, Lielbritānijas pilsoņi brīvi var ceļot uz Čriju. Un izveidojās tāda diezgan neparasta un arī mums neveikla situācija.

Otrkārt. Črija ir nozīmīga Eiropas Savienības dalībvalsts, un šāds solis jāskata Latvijas un Eiropas Savienības attiecību kontekstā.

Un treškārt. Principā šis projekts ir saskaņots ar visām institūcijām, tajā skaitā tām, kas ir tieši atbildīgas par valsts drošības un imigrācijas jautājumiem, — Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Pilsonības un imigrācijas departamentu. Un no visām šīm iestādēm ir saņemts viennozīmīgi pozitīvs atbalsts. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, redziet, kolēģi , te mums iznāca tagad diskusijas — steidzams vai nesteidzams. Un divi lasījumi... Jo diemžēl Kārtības ruļļa jaunajā redakcijā, izrādās, ir šādas tādas iekšējas pretrunas, jo...

 

I.Bērziņš. Tādā gadījumā Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par steidzamību un iepriekšējo runu uzskatīt par runu par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Jā... Jo, ja mēs nobalsojam par steidzamību, tad mēs noņemam tās piecas dienas, izņemot gadījumus... ja? Un te ir runa par 95. pantu. Tā ka tomēr diemžēl...

 

I.Bērziņš. Šinī gadījumā...

Sēdes vadītāja. Un iepriekšējam mums ir... Tādā gadījumā, kolēģi, nekā nevar darīt. Pirmajā dienā gadās arī šādas kļūdas. Es tāpēc jūs brīdināju, ka ir pirmā diena, precīzi sekojam un saliekam visus pantus strīpā. Divi lasījumi nenozīmē, ka mēs varam to...

Tātad atgriežamies pie iepriekšējā likumprojekta — “Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu” atzīšanas par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

 

I.Bērziņš. Tad es lūdzu pirmo lasījumu... Jo droši vien jāpārbalso...

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu pirmajam lasījumam! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts.

 

I.Bērziņš. Un tieši tāpat es lūgtu, kā jau mēs to izdarījām, nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Tātad tagad likumprojekts “Par Latvijas Republikas pilsoņu un Črijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību”.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, cienījamā sēdes vadītāja! Es jau jūs informēju, kāpēc Ārlietu komisija lūdz viņu atzīt par steidzamu un pieņemt šodien, ja tas ir iespējams. Lūzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 3. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Es lūdzu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Un tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā, ja kolēģiem jav iebildumu, es lūgtu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Beļģijas — Luksemburgas ekonomiskās savienības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”.

 

I.Bērziņš. Ārlietu komisijas vārdā, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, es lūgtu nobalsot par viņa steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 2. Pieņemta steidzamība.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, izskatot šo jautājumu, Ārlietu komisija ņēma vērā, ka uz abpusējas ieinteresētības pamata tiešām ir izveidojušās draudzīgas attiecības, un arī to, ka mums ir noslēgts līgums ar Eiropas kopienu, kuras dalībvalstis ir Beļģija un Luksemburga. Un šī iemesla dēļ arī mēs uzskatām, ka šāda līguma ratificēšana jeb likuma pieņemšana Saeimā veicinātu abu valstu saimniecisko sadarbību. Un, protams, tas ir ļoti svarīgi tieši šobrīd, es domāju, un arī nākotnē gan mūsu valstij, gan, es ceru, Beļģijai un Luksemburgai. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu nobalsot arī otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Zināmā mērā tas attieksies arī uz nākošo — “Par Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Kā jūs redzat, pēdējā laikā Latvijas valsts valdība un Ārlietu ministrija aktīvi darbojas, lai noslēgtu šāda veida līgumus ar Austrumeiropas valstīm. Uz šo brīdi praktiski ir palikušas divas valstis, ar kurām nav noslēgti šādi līgumi — tās ir Polija un Ungārija. Bet ir cerības, sevišķi pēc Polijas Senāta maršala vizītes šeit un sarunām, kas notika pie mums parlamentā, ka šādi līgumi varētu tikt noslēgti arī ar Poliju un pēc tam varbūt arī ar Ungāriju. Katrā ziņā Ārlietu ministrija un attiecīgi šo valstu ārlietu ministrijas pie tā aktīvi strādā.

Tādā veidā, ja mēs noslēgtu līgumus ar visām šīm Centrāleiropas valstīm, nākotnē mēs varētu pievienoties CEFTA līgumam kopumā, kas katrā ziņā dotu mums jaunas iespējas un tuvinātu mūs arī mūsu kopīgajam mērķim — Eiropas Savienībai. Bet katrā ziņā tas vēlreiz pasvītrotu to, ko izteikuši vairāki kolēģi, — nepieciešamību ciešāk darboties ar mūsu kaimiņiem Austrumeiropā, šeit pat blakus, pirms tādas iespējas rodas varbūt ar dažām Rietumeiropas valstīm. Es domāju — Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Tāpēc, ņemot visu to vērā, es lūgtu Ārlietu komisijas vārdā nobalsot sākumā par šī likumprojekta steidzamību un tad balsot par viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsojam par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Un lūdzu balsot par otro lasījumu, lai pieņemtu pilnībā šo likumprojektu šodien.

Sēdes vadītāja. Kolēģiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”.

 

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Skatoties šos līgumu tekstus, jūs jau redzējāt, ka viņi ir gandrīz vienādi, katrā ziņā līdzīgi, jo runa arī ir par valstīm, kuras savā attīstībā vismaz agrāk bija ļoti tuvas. Un arī mūsu prasības attiecīgi šīm valstīm un viņu prasības mums ir arī ļoti tuvas. Tāpēc es negribu atkārtoties un vienkārši komisijas vārdā uzreiz lūgtu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

 

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

 

I.Bērziņš. Un, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, Ārlietu komisijas vārdā, ja nav iebildumu, es lūgtu balsot par viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Strādājam ar dokumentiem nr. 635 un nr. 863. Pirmais lasījums. Šo likumprojektu ir pieņēmis tātad Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā un iesniedzis Saeimai. Budžeta un finansu komisija to ir izskatījusi savā sēdē. Šie grozījumi faktiski ir orientēti uz to, lai iespējami maksimāli aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī pastiprinātu apdrošināšanas sabiedrību stabilitāti un šo apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības efektivitāti. Vairāki grozījumi, kas ir piedāvāti šajā likumprojektā, skar to, lai maksimāli ierobežotu apdrošināšanas sabiedrību iespējas sniegt par sevi nepatiesu un maldinošu reklāmu, tāpat arī nostiprinātu šo apdrošināšanas sabiedrību finansiālo stabilitāti,nosakot, ka šo apdrošināšanas sabiedrību kapitālieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās jābūt ne vien drošiem, daudzveidīgiem likvīdiem, bet arī peļņu nesošiem, kas ir stabilitāti pastiprinošs faktors, kā arī nosakot šo ieguldījumu ierobežojumus attiecībā uz kapitāla investīcijām citās uzņēmējsabiedrībās. Budžeta un finansu komisijas vārdā lūdzu Saeimu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

M.Vītols. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītāja. 14. jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

 

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Tā, kolēģi, es lūgtu sameklēt dokumentu nr.637 un dokumentu nr.637b, jo tehniskas kļūmes dēļ mums būtu jāorientējas dokumentā nr.637 uz pirmo lapaspusi un tehniski izlaboto tekstu, kas dokumentā nr.637 bija attiecībā uz likumprojekta otro lapaspusi. Šis likumprojekts arī ir pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, un Ministru kabinets to ir iesniedzis Saeimai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir izskatījusi. Šo grozījumu būtība ir kvalitatīvi pēc iespējas uzlabot Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbu, nosakot dažādas procedūras, kas būtu saistītas gan ar uzraudzības inspekcijas darbinieku komplektāciju, gan arī ar šīs iestādes darbību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šos grozījumus šajā likumā, un komisijas vārdā es lūdzu Saeimu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījuma līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītāja. 14.jūnijs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

 

M.Vītols. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā””.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! 1994.gada februārī 5.Saeima pieņēma pašvaldību vēlēšanu likumu. Saskaņā ar šo vēlēšanu likumu tika ievēlētas tās padomes un domes, kas darbojas šobrīd. Tomēr laika gaitā atklājās šā likuma nepilnības un neprecizitātes. Tādēļ arī vairākkārt gan frakcijas, gan politiskie spēki, gan atsevišķi juristi ir ierosinājuši grozīt šo likumu. Tādēļ arī ļoti apsveicama ir frakcijas “Saimnieks” deputātu likumdošanas iniciatīva, ar kuru šī frakcija griezusies Saeimā, ierosinādama grozīt šo vēlēšanu likumu.

Godātie kolēģi, es gribētu nedaudz jūs informēt par tām galvenajām atšķirībām un jauninājumiem, tātad grozījumiem, ko piedāvā izdarīt pašvaldību vēlēšanu likumā frakcijas “Saimnieks” deputāti. Saskaņā ar spēkā esošā vēlēšanu likuma 8.pantu domēs (padomēs) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš ir 21 gadu vecs, ja viņš attiecīgās pašvaldības teritorijā ir bijis pierakstīts vismaz 12 mēnešus. Frakcijas “Saimnieks” deputāti ierosina, ka var ievēlēt tāpat Latvijas Republikas pilsoni, kurš ir 21 gadu vecs, ja viņš attiecīgās pašvaldības teritorijā ir pierakstīts vai tur strādā. Nav prasības būt nodzīvojušam 12 mēnešus vai arī strādājušam vismaz 12 mēnešus.

Nākošais būtiskais grozījums attiecas uz 9.panta ceturto daļu. Spēkā esošais vēlēšanu likums nosaka, ka par deputāta kandidātu nevar pieteikt personu, kura ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas štata vai ārštata darbinieks. Šo normu frakcijas “Saimnieks” deputāti ierosina no likuma svītrot.

Spēkā esošā likuma 12., 13. un 14.pants sīki reglamentē vēlēšanu iecirkņa komisijas darbību, sastāvu, izveidošanas kārtību un kompetenci. Šos pantus tiek ierosināts svītrot no likuma redakcijas, jo ir īpašs likums par vēlēšanu komisijām.

Spēkā esošā likuma 15.panta pirmā daļa nosaka, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai politiskās organizācijas vai to apvienības. Likumprojekta iesniedzēji ierosina noteikt, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības.

Spēkā esošā likuma 16.pants nosaka, ka politisko organizāciju un to apvienību iesniegtos kandidātu sarakstus paraksta ne mazāk kā 20 vēlētāju zemākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām un savukārt ne mazāk kā 50 vēlētāju augstākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām. Likumprojekta iesniedzēji ierosina noteikt, ka politisko organizāciju un to apvienību kandidātu sarakstus paraksta un iesniedz attiecīgās politiskās organizācijas pilnvarota persona. Nav nepieciešami tātad 20 vai 50 paraksti.

Ņoti būtiska norma ir tā, kas attiecas uz kandidātu sarakstu iesniedzēju un vēlēšanu komisiju tiesībām grozīt vai atsaukt iesniegtos kandidātu sarakstus. Spēkā esošā likuma redakcija nepieļauj reģistrētos kandidātu sarakstus ņemt atpakaļ vai izdarīt tajos kādus grozījumus. Savukārt frakcijas “Saimnieks” deputāti ierosina, ka atsevišķos gadījumos vēlēšanu komisijas var izdarīt grozījumus reģistrētajos kandidātu sarakstos. Kādos gadījumos - tas izsmeļoši ir atspoguļots iesniedzēju likumprojektā. Tas ir redzams 22.panta otrajā un trešajā daļā.

Spēkā esošā likuma redakcija neparedz, ka kandidātu saraksti tiktu numurēti, kā tas ir Saeimas vēlēšanās. Savukārt piedāvātā 23.panta redakcija paredz šādu sarakstu numurēšanu. Numuri tiek iegūti tādā pašā veidā kā Saeimas vēlēšanās, proti, izlozējot, izlozēšanas kārtībā.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās sarakstu iesniedzējiem nebija kandidātu sarakstiem jāpievieno priekšvēlēšanu programmas. Grozījumu iesniedzēji ierosina noteikt, ka vēlēšanu iecirkņos redzamā vietā būtu jāizliek priekšvēlēšanu programmas. Savukārt tajos pantos, kas nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz, kandidātu sarakstu iesniedzot vēlēšanu komisijām, nav šādas normas, un tā ir uzskatāma par zināmu likuma nepilnību.

Spēkā esošajā vēlēšanu likumā nav normu, kas reglamentētu, kādām jābūt vēlēšanu zīmēm. Likumprojektu iesniedzēji šo nepilnību ierosina labot, ieteicot papildināt likumprojektu ar pantu, proti, 24.panta ceturto daļu, nosakot, kādām jābūt vēlēšanu zīmēm, tātad kādām ziņām jābūt ietvertām vēlēšanu zīmēs, kuras tiek izsniegtas vēlētājiem.

Visbūtiskākais grozījums, godātie kolēģi, ko paredz grozījumu iesniedzēji, ir tas, kas attiecas uz balsošanas kārtību. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās jebkuram vēlētājam bija izvēles tiesības - vai nu balsot par kādu reģistrēto kandidātu sarakstu kopumā, vai arī veidot pašam savu sarakstu, proti, atzīmēt vairākos dažāda nosaukuma sarakstos atsevišķus kandidātus. Grozījumu iesniedzēji ierosina noteikt pašvaldību vēlēšanām tādu pašu kārtību, kāda ir noteikta Saeimas vēlēšanu likumā, nosakot, ka kandidātu saraksti ir tikai iekšēji grozāmi, tātad nevēlamo kandidātu izsvītrojot vai īpaši atbalstāmajam pieliekot krustiņu.

Spēkā esošais vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu dienā nevar aģitēt vēlēšanu iecirknī vai pie tā ieejas. Savukārt grozījumu projekts paredz, ka nevar aģitēt arī 50 metrus no vēlēšanu iecirkņa.

Tie, godātie kolēģi, ir būtiskākie grozījumi, kurus ierosina izdarīt likumprojekta iesniedzēji domju (padomju) vēlēšanu likumā. Kopumā komisija, izvērtējot šo likumprojektu, konstatēja, ka tas ir sagatavots juridiski pietiekami korekti. Ir atsevišķas nepilnības, ir arī politiski diskutējamas lietas. Komisija konsultējās ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadību, kura arī ir sagatavojusi veselu rindu redakcionālu grozījumu spēkā esošajam vēlēšanu likumam. Tās nepilnības, kuras ir jums priekšā liktajā likumprojektā, komisija acīmredzot labos, sagatavojot šo likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam. Šodien, godātie kolēģi, es aicinātu jūs šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu, lai likumprojektu kopīgiem spēkiem mēs varētu uzlabot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas piecas minūtes un debatēs ir pieteikušies divi cilvēki, man ir jautājums, vai viņiem abiem ar piecām minūtēm... Nepietiek. Tāpēc izskatīsim desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam turpināt šā gada 5.jūnija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma galīgai izskatīšanai.”

Runāt par šo iesniegumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu iesniegumu - turpināt darbu līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 1. Tātad strādājam bez pārtraukuma. Debatēs pirmais - Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts! Godātie deputāti! Lūdzu savu sajūsmu izteikt mazliet klusāk, lai varētu dzirdēt arī, ko runā tas, kas ir tribīnē.

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Motivācija ir ļoti vienkārša. Tas ir tādēļ, ka šajā likumprojektā ir man principiāli politiski nepieņemama norma par ierobežojumu svītrošanu bijušajiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem pašvaldību domēs un padomēs. Tad, kā jau Lagzdiņa kungs minēja, šajā priekšlikumā ir paredzēts svītrot no vēlēšanu likuma 9.panta ceturto daļu, kura nosaka, ka domes vai padomes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē vai padomē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

Ja mēs nobalsosim par šo likumprojektu, tad šie ierobežojumi uz šīm personām tālāk vairs neattieksies. Un, ja man gribētu kāds piedāvāt šo tehnisko risinājumu mēģināt labot otrajā lasījumā, jo uz otro lasījumu jau visi var iesniegt priekšlikumus, es gribu atgādināt, ka mums bija pirms kāda laika Saeimā balsojums par Juridiskās komisijas iesniegto variantu grozījumiem likumā “Par VDK ziņotājiem”, kas paredzēja atcelt attiecībā pret čekistiem pilnīgi visus tiesiskos ierobežojumus un nomazgāt šos cilvēkus baltākus par baltiem. Un gribu atgādināt, ka balsojumu toreiz izšķīra tikai atturējušos cilvēku balsis. 36 bija “par” visu ierobežojumu atcelšanu, 36 bija “pret” un 5 atturējās. Es domāju, ka, ja mēs šajā brīdī palaižam šo normu pirmajā lasījumā, tad jau otrajā lasījumā, lai izdarītu šos grozījumus atpakaļ, šīs visas atturējušās balsis būs mums par sliktu un to vairs nebūs iespējams izdarīt. Un tādēļ man ir aicinājums, un tas ir arī visas frakcijas “Latvijai” aicinājums, neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pie problēmas, neapšaubāmi, ir jāstrādā, bet diemžēl šī nevar būt tā bāze, no kuras izejot, mēs šos risinājumus un šīs izmaiņas šajā likumā izdarīsim. Tātad es aicinu balsot “pret” vismaz visus tos, kas negrib pieļaut, ka VDK ziņotāji un darbinieki turpmāk tiek ievēlēti pašvaldībās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Arī frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir rūpīgi izskatījusi šo projektu, un diemžēl arī mēs nevaram tam pievienoties un nevaram to atbalstīt pirmajā lasījumā, jo pirmais lasījums ir konceptuāls un, kā Lagzdiņa kungs jau minēja, šeit ir politiski diskutējamas lietas. Es teikšu, ka no mūsu frakcijas viedokļa tās ir mums politiski nepieņemamas lietas un līdz ar to mēs nevaram šo projektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Kaut gan tas, ka šo vēlēšanu, pareizāk sakot, balsošanas un balsu skaitīšanas kārtība tiek pielīdzināta Saeimas vēlēšanām, mūsuprāt, ir pareizi un būtu atbalstāms. Bet tas arī būtībā ir vienīgais, kas no šī iesniegtā likumprojekta ir atbalstāms.

Bez tā, par ko šeit runāja Čerāna kungs, tātad bez tā, ka tiek noņemti visi ierobežojumi bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, tajā skaitā štata darbiniekiem, šeit es varētu precizēt Čerāna kungu, ka tad, kad mēs šeit balsojām par ierobežojumu atcelšanu, mēs balsojām par to atcelšanu tikai ārštata darbiniekiem. Šī projekta autori no frakcijas “Saimnieks” ir gājuši tālāk un ierosina atcelt ierobežojumus arī štata darbiniekiem. Tas, mūsuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Bez tam ir ārkārtīgi diskutējama lieta, vai domē (padomē) var ievēlēt personas, nevis kuru dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā, bet kuras strādā attiecīgās pašvaldības teritorijā. Man nav pārliecības, vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pietiekami nopietni izdiskutējusi arī šo jautājumu. Bez tam es gribētu runāt par šī projekta 4.pantu, kas nosaka, ka atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma kandidātu sarakstus visām pašvaldībām, arī republikas pilsētu domju un rajonu padomju kandidātu sarakstus, var iesniegt gan politiskās organizācijas, gan vēlētāju apvienības. Manuprāt, un tāds ir arī frakcijas viedoklis, tas būtu zināms solis atpakaļ politiskās demokrātijas nostiprināšanā Latvijā un kavētu tās politiskās struktūras veidošanu, ko mēs līdz šim esam veicinājuši ar to, ka ir proporcionālas vēlēšanas pēc politisko organizāciju sarakstiem Saeimas vēlēšanās un tādā pašā veidā 5.Saeimā tika noteikts šis princips arī attiecībā uz republikas pilsētu domēm un attiecībā uz rajonu padomēm. Vienīgais, kur tika pieļautas šīs vēlētāju apvienības, ir pagasti un mazpilsētas, jo, protams, šī politiskā sistēma Latvijā vēl nav tik tālu izveidojusies un nostiprinājusies, lai mēs varētu nodrošināt politisko organizāciju sarakstus arī mazajās pašvaldībās. Bet, ejot šo soli atpakaļ, mēs faktiski orientējamies pilnīgi uz citu sistēmu, mēs radīsim tādu situāciju, ka tiks apmierinātas atvišķu personu ambīcijas, kuras veido savus sarakstus šīm gan, teiksim, Rīgas, gan citu lielāko pilsētu vēlēšanām, lai tiktu šajās pašvaldībās ievēlēti, bet tālāk nekādā veidā nav prognozējams, kā šie no viena saraksta ievēlētie cilvēki turēsies kopā. Es varu ar 99 procentu pārliecību teikt, ka viņi kopā neturēsies, ka vienkārši tiks maldināti vēlētāji un tiks jauktas viņiem galvas. Un līdz ar to, ņemot vērā visus šos argumentus un apsvērumus, es ierosinu šo likumprojektu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Lambergs (LNNK, LZP). Cienītā Saeimas vadība! Godātie deputāti! Arī LNNK pievienojas divu iepriekšējo runātāju slēdzienam, vairāk analizējusi faktus. Godātie deputāti, lūdzu, noturēsim stingras muguras un neielaidīsim, kā saka, šo likumprojektu apritē. Es ļoti gribētu dzirdēt no “Saimnieka” motivāciju šiem iesniegumiem. Es domāju tā, ka mums visiem ir skaidra šī motivācija bez vārdiem, bet tomēr gribētu dzirdēt, lai paskaidro šeit priekšā, kāpēc ir vajadzība noņemt šos ierobežojumus. Katrā gadījumā šajā likumprojektā to, kur tiek pielīdzināti Saeimas vēlēšanu standarti pašvaldību vēlēšanām, LNNK atbalstīs, bet noraidīs kopumā. LNNK apsolās iesniegt jaunu likumprojektu bez šiem ļoti bīstamiem grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jā, kungi, ja jūs būtu rakstiski iesnieguši, tad būtu skaidra kārtība, pirmajā lasījumā rakstiski jāpiesakās. Pirmajā sēdē piedodam. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es nerunāja “Saimnieka” frakcijas vārdā, bet tikai pats savā vārdā, pirmkārt. Otrkārt, es pasvītroju, ka es neesmu šī likumprojekta autors un arī mani ne visi atsevišķie šī likumprojekta momenti pilnīgi apmierina. Bet es gribētu runāt par ko citu. Nu jau ir palicis maz laika līdz pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas tuvojas, mums stāv priekšā sesiju pārtraukums, un rudens sesijā tas katrā ziņā ir jāpieņem. Ja mēs šo jautājumu ievilksim, var atkal iznākt tā, ka mēs pieņemam šo likumu pēdējā brīdī pirms pašvaldību vēlēšanām, kaut gan spēles noteikumi vienmēr ir jānosaka un jāpaziņo jau ļoti savlaicīgi. Un es domāju, ka būtu laiks ķerties klāt. Bija jau viens priekšlikums sākt strādāt pie šī likuma. To mēs toreiz noraidījām, jo tur arī atradās viens pants, kas mums izskatījās nepieņemams. Tagad atkal šajā likumprojektā viens pants ir atradies, kurš ir nepieņemams. Es domāju, ja ir mums kāds nepieņemams punkts, tad mēs katrā laikā varam šo grozījumu noraidīt, bet es aicinātu tomēr uzsākt darbu pie šī likumprojekta, sākt strādāt un iesniegt priekšlikumus. Ja mēs šodien noraidīsim, tad šajā sesijā mēs vairs pirmā lasījumā to nepieņemsim, un tad kaut kad tikai rudenī izdosies iesākt darbu pie šī likumprojekta. Es uzskatu, ka tas ir par vēlu, jādod iespējas šo likumprojektu kārtīgi izstrādāt un tas jāpieņem tomēr savlaicīgi.

Sēdes vadītāja. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es varbūt daudz nerunāšu, jo Bišera kungs zināmā mērā atviegloja manu uzstāšanos. Tomēr es gribētu minēt vēl dažus tādus tīri praktiskus secinājumus, pie kuriem mēs nonācām komisijas sēdes laikā, kad izskatījām šo likumprojektu. Un, pirmkārt, tas bija tieši šis pragmatisms. Ja bez tiem minētajiem argumentiem “pret” kādam šeit, šajā zālē, ir vēlēšanās novilcināt pašvaldību vēlēšanas uz vēlāku laiku, tad es saprotu, kāpēc viņi balso “pret”. Ja ir vēlēšanās, teiksim, iesniegt kādus labojumus, kuri netiks pietiekoši izdiskutēti ne pašvaldību starpā, ne deputātu starpā, ne arī varbūt plašākā sabiedrībā apspriesti, tad arī tas ir iemesls, lai balsotu “pret”. Taču es varu teikt, ka “Latvijas ceļa” organizētajā konferencē mēs arī pietiekoši plaši esam pieskārušies šim jautājumam, un varu teikt, ka no “Latvijas ceļa” pozīcijām mums nav pieņemami tie priekšlikumi, kuri šobrīd ir ielikti iekšā attiecībā uz bijušajiem VDK darbiniekiem, un mēs noteikti otrajā lasījumā, ja mēs šo likumprojektu pieņemsim, balsosim “pret”. Ir jāsaglabā tās normas, kādas ir Saeimas vēlēšanu likumā, par to nevar būt šaubu, vismaz no mūsu partijas viedokļa šī pozīcija ir skaidra.

Otrs moments, kuru arī mēs esam pārrunājuši jau partijas iekšienē, attiecas uz šiem brīvprātīgajiem sarakstiem. Mēs atbalstām tikai partiju sarakstus rajonu līmenī un arī republikas pilsētu līmenī. Taču arī šis jautājums ir tāds, kurā ir vajadzīga vēl varbūt plašāka diskusija, pirms tiek izsludinātas vispār pašvaldību vēlēšanas.

Un trešais. Mūsu partija savā konferencē atbalstīja arī to ideju, ka cilvēkam ir jābūt nodzīvojušam attiecīgajā pašvaldībā un tikai tādā gadījumā ir šīs tiesības uz vēlēšanām. Un galvenais iemesls ir šis pragmatisms. Lai nezaudētu laiku, teikšu, ka es esmu pārliecināts, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā ļoti nopietni, teiksim, šos politiskos momentus, kuru dēļ varbūt uzstājās šeit oponenti un teica, ka nevajag šo likumprojektu atbalstīt, novērsīs, un tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu un balsot par viņa atbalstīšanu pirmajā lasījumā un tālāk deputātiem strādāt gan ar savu elektorātu, gan pie labojumiem otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Varbūt man iznāks atkārtoties, jo daži no iepriekšējiem runātājiem pateica pašu būtību. Šajā gadījumā arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijai ir jautājumi, kurus tā redz šajā likumā atšķirīgi no Demokrātiskās partijas “Saimnieks”. Acīmredzot, izskatot šo jautājumu otrajā lasījumā, mēs noteiktajā termiņā iesniegsim priekšlikumu atjaunot šajā likumā ierobežojumus, kas attiecas uz vēlēšanu tiesību izmantošanu, un savstarpēji saskaņot šo likumu ar Saeimas vēlēšanu likumu. Tas attiektos arī uz ierobežojumiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Bet tajā pašā laikā ir vairāki labojumi, ko ir ierosinājusi Demokrātiskā partija “Saimnieks” un ko mūsu frakcija varētu arī atbalstīt. Tāpēc būtu nepieciešams šajā likumprojektā redzēt arī to konstruktīvo, kas šeit ir, apzināties, ka tāds, kāds likums šobrīd ir, tas ir grozāms. Un būtu lūgums pieiet šim jautājumam konstruktīvi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, noteikt pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un rudenī atgriezties jau konceptuāli pie diskusijas par katru no šīm normām. Un es domāju, ka tad būs arī daudz plašāka priekšlikumu bāze, lai mēs varētu izveidot optimālu vēlēšanu likumu nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Mani, protams, sajūsmina smalkā demagoģija, ka tie, kas šodien negrib šos grozījumus pieņemt, grib kaut ko novilcināt. Nu iedziļināsimies jūsu vārdos par novilcināšanu! Vispirms mums jau ir likums, tātad te mēs nerunājam par likumu, mēs runājam tikai par grozījumiem. Un, ja ir likums, tad nekas netiek novilcināts, vēlēšanas var notikt jebkurā brīdī saskaņā ar esošo likumu.

Tagad otrs. Ja jau runājam par vēlēšanos kaut ko novilcināt, tad vislielākie vilcināšanas aktīvisti ir tie, kuri izņēmuši ārā šo pantu par ierobežojumiem. Nu loģiski, viņi ļoti labi saprot, ka šī izņemšana ierosinās diskusijas, jo pietiekoši daudzi deputāti tam nekādi nevar piekrist. Vai tad nebija vienkāršāk atstāt, un, ja nu briesmīgi kāds gribētu cīnīties par savu taisnību, tad viņš varēja otrajā lasījumā ierosināt izņemt pantu, un tad mēs varētu par to strīdēties. Bet mums noliek gatavu projektu, kur jau ir izņemts šis pants ārā, labi zinot, ka tas izraisīs asas diskusijas. Tāpat arī otrs, nu, es nezinu, šis te klāt pieliktais pants par vēlētāju apvienībām. Tas paver visplašākās iespējas jebkura rakstura, jebkura kapitāla īpašniekiem veidot jebkuras apvienības Latvijā un sagrābt savās rokās visas lielākās Latvijas pilsētas bez jebkādām problēmām. Ja jau vairs nav svarīgas partijas, ja vairs nav svarīgas partiju apvienības, tad sanāk kopā naudīgi vecīši un dāmas arī, protams, nodibina jebkādu apvienību un grābj visu ciet. Pateicoties savam naudas makam, pateicoties savām spējām šādi pārliecināt vēlētājus. Es uzskatu, ka tas ir kliedzošs demokrātijas pārkāpums, kliedzošs, lai neteiktu vairāk. Es jums gribētu atgādināt, ka mēs savā laikā noraidījām līdzīga satura grozījumus, kur arī bija runa tieši par šīm vēlētāju apvienībām. Tas bija viens no argumentiem toreiz, kad es uzstājos un runāju par šīm vēlētāju apvienībām. Šeit tās ir atkal parādījušās. Un arī tas bija labi zināms, ka šāds punkts izraisīs asas diskusijas. Tā ka, cienījamie autori, nevis tie, kas šodien aicina nepieņemt, ir par novilcināšanu, bet gan jūs, kas, apzināti vai neapzināti, to es vairs nevaru pateikt, esat radījuši šādu gara produktu. Un es, protams, balsošu “pret”, jo man šādi divi punkti absolūti nav pieņemami. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, atļaujiet jums izteikt aizrādījumu! Deputāti izsaka savu viedokli, nevis veic demagoģisku darbu.

Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Gandrīz vai vajadzētu piekrist pārējo kolēģu, it sevišķi Dobeļa viedoklim, jo var jau saprast, pašvaldības LNNK pārvalda. Cik tālu viņa ir tās nosaimniekojusi... Tad, protams, ir jau cerības tā problemātiski tikt atkārtoti vadībā pašvaldībās. Bet, nu, tā ir atsevišķa problēma. Protams, es arī domāju, ka vajadzēja padomāt korekti. Nuja, ja atļaus tiem aģentiem, tad arī cienījamais Milberga kungs varēs beidzot pretendēt uz pašvaldību. Un nevajag jau tā, jo, teiksim, mūsu grupu jau mazāk tas saista, mums jau čekisti visi ir attīrīti, nekādu špionu arī nav, tā ka mūs tāds likums gandrīz vai neaizskar pēc būtības. Tā ka šajā gadījumā tas taisni aizskar gan “Tēvzemei un Brīvībai”, kuru rindās var atrast tādus cilvēkus, gan vēl atsevišķas citas partijas.

Protams, šajā gadījumā ir jāsaka tas, ka es atklāti pateikšu, ko es atturēšos, jo man negribas iejaukties lielo partiju iekšējā strīdā, nosakot, kuram kāds aģentu daudzums ir. Un tāpat pēc tam būs lasījumi, un, protams, atkal tām partijām, kuras pārvalda pašvaldības, ir savas galvassāpes, jo gribas jau saglabāt to “kāroto pīrāgu”. Pilnīgi labi es saprotu, Dobeļa kungs, ka jūsu bijušais kolēģis Karlsona kungs, iekrājis zināmu naudas summu, var atvērt savu apvienību. Nosaukt to, teiksim, par Rīgas Centrāltirgus draugu kopu un mēģināt vinnēt Rīgas domē. Bet, nu, tā ir reālā dzīve, un tādēļ es saku, ka šajā gadījumā, iespējams, es personīgi atturēšos.

Sēdes vadītāja. Debatēs... Atvainojos, Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Otro reizi.

 

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi! Es gribu novērst pārpratumus un noraidīt argumentus, ar kuriem man un maniem domubiedriem pārmet, ka mēs vēlamies novilcināt šā jautājuma izskatīšanu. Tieši otrādi - mēs uzskatām, ka, tieši šādā veidā pieņemot tik politiski pretrunīgu dokumentu pirmajā lasījumā, varētu veicināt šā jautājuma novilcināšanu, jo, neapšaubāmi, šāda dokumenta pieņemšana izsauks visai plašu politisku un sabiedrisku rezonansi. Mēs tomēr līdz šim vienmēr esam turējušies pie tāda principa, ka pirmais lasījums ir konceptuāls un politiski principiālas lietas ir izšķiramas tieši pirmajā lasījumā, bet nākamajos lasījumos - otrajā un trešajā - mēs kaut ko tehniski pielabojam, uzlabojam un tā tālāk. Tā ka šeit ir pilnīgi ačgārna rīcība — tehniski nepieciešamu grozījumu dēļ mēs šeit pieņemam daudzām frakcijām politiski pilnīgi nepieņemamas normas pirmajā lasījumā. Es aicinu tomēr arī to vēlreiz pārdomāt.

Un es gribu izteikt arī neizpratni par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas rīcību šajā gadījumā, jo šai komisijai bija visas iespējas izstrādāt alternatīvu likumprojektu, ietverot tajā tos grozījumus, kas patiešām ir nepieciešami un kas neizsauktu šādas politiskas domstarpības un kaislības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā!

 

J.Lagzdiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vispirms es gribu atbildēt uz jautājumu, kādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neizstrādāja alternatīvu likumprojektu. Pirms komisijas sēdes mēs iepazināmies ar to balsojumu izdruku, kā nobalsoja deputāti, nododot šo likumprojektu komisijām, un jāatzīst, ka ļoti daudzi no tiem, no to frakciju pārstāvjiem, kas šodien izsakās pret šo likumprojektu konceptuāli, tajā sēdē, kad tika balsots par nodošanu komisijām, balsoja par šo likumprojektu. Tas varbūt radīja maldīgu iespaidu, ka likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā, kāds faktiski arī ir balsojums par nodošanu komisijām. Tādēļ mēs arī alternatīvo likumprojektu neizstrādājām, bet es gribu informēt, cik ilgā termiņā būtu grozījumi jāizstrādā un tiem jāstājas spēkā. Saskaņā ar jau spēkā esošo vēlēšanu likumu, kandidātu saraksti var tikt iesniegti, sākot ar sešdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, tātad, 8.decembrī. Līdz tam arī jāsagatavo Centrālajai vēlēšanu komisijai vesela rinda dažādu instrukciju, ja mēs likumu grozīsim. Tātad tomēr mēs esam nedaudz aizkavējušies ar šā likumprojekta izstrādšanu un pieņemšanu, tādēļ es aicinu tomēr nobalsot par šo likumprojektu un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu. Es gribu informēt, ka gadījumā, ja likumprojekts tiktu šodien atbalstīts konceptuāli, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, nobalsosim par pirmo lasījumu, ja?

 

J.Lagzdiņš. Jā, bet es gribu informēt, kāds būtu termiņš, 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu, deputātu kungi, deputāti Saeimas zālē runā no tribīnes. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Cik es saprotu, 15.augusts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Lūdzu reģistrācijas... Atvainojos! Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Kārlim Druvam par Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

 

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvu sanākt komisijas telpās uz apmēram divām trim minūtēm viena jautājuma apspriešanai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kungi! Rezultātus pēc tam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Aleksandrs Bartaševičs, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Andrejs Požarnovs, Andris Tomašūns, Jānis Urbanovičs, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. 5.jūnija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Par kārtējo ārkārtas sēdi Saeimas Prezidijs lems pirmdien.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!