DIPLOMĀTIJA

Mēs — Latvija un Baltkrievija — esam kaimiņi

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 30.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Seņko. Nepilnu stundu ilgajā sarunā ministrs izsmeļoši izklāstīja Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās situācijas virzību pēdējo piecu gadu laikā, kā arī minēja nianses, kas iezīmējušās pēc sadarbības līguma noslēgšanas ar Krievijas Federāciju.

V.Seņko informēja, ka ekonomiskā situācija valstī joprojām ir sarežģīta, pie tā lielā mērā vainojams lielais skaits bijušo vissavienības un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu. Tādēļ arī neesot nejauša Baltkrievijas vēlme šādā situācijā padziļināt ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Ministrs gan noliedza, ka Baltkrievijai ar Krieviju būtu mērķis izveidot militāru savienību, kaut gan piebilda, ka militāri tehniskā sadarbība esot visai cieša un pašsaprotama. “Militārās sadarbības veidošana ar Krieviju vai citām NVS valstīm nav mūsu mērķis, jo šāda savienība tik un tā nevarētu kļūt par pretsvaru NATO blokam, “ piebilda V.Seņko.

“Līgums ar Krieviju neved mūsu valsti uz suverenitātes zaudēšanu, un tālākā nākotnē mūsu valsts liktenis ir atkarīgs no mums pašiem,” sacīja V.Seņko un uzsvēra, ka Baltkrievijas tauta jau pirms gada referendumā ar pārliecinošu balsu pārsvaru izteikusies par krievu valodas statusu kā līdzvērtīgu baltkrievu valodai, kā arī par ciešāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Tiesa gan, pagaidām vēl esot pāragri runāt par Baltkrievijas un Krievijas integrācijas rezultātiem. Tādēļ vistuvākajā laikā tikšot lemts par abu valstu budžeta līdzekļu ieguldīšanu konkrētās programmās. Baltkrievijas ārlietu ministrs informēja, ka jau šogad Baltkrievija cer iestāties Eiropas Padomē, kā arī izteica vēlmi saņemt atbalstu šajā jautājumā no kaimiņvalstīm, kuras jau ir EP locekles.

G.Ulmanis, noklausījies V.Seņko vispusīgo stāstījumu, teica, ka Latvija respektē Baltkrievijas tautas izvēli un ir ieinteresēta, lai Baltkrievijas attīstība notiktu saskaņā ar demokratizācijas procesiem. “Nevar būt runa par Baltijas valstu iesaistīšanos vai līdzdalību NVS, jo mūsu prioritāte ir Baltijas reģiona drošība. Tādēļ arī Baltijas valstīm ir viens virziens — Eiropas Savienība un NATO,” atzīmēja G.Ulmanis.

Valsts prezidenta preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs,"LV"

Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Seņko, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Abu ārlietu ministru preses konferencē

Vakar, Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra Vladimira Seņko vizītes otrajā dienā, Ārlietu ministrijā notika abu valstu ārlietu ministru preses konference. Tās ievadā Vladimirs Seņko savu vizīti Latvijā raksturoja kā absolūti nepieciešamu, jo bijis jāatrisina daudz jautājumu apzīmējuma “labas kaimiņattiecības” attaisnošanai. V.Seņko uzsvēra, ka Baltkrievijas un Latvijas attiecības neapgrūtina nekādas smagas problēmas, abām valstīm nav savstarpēju teritoriālo pretenziju. Pēc viņa domām, pašlaik galvenais uzdevums ir aktivizēt politisko dialogu un piešķirt Baltkrievijas un Latvijas ekonomiskajām attiecībām dinamisku attīstību. Svarīgākais ekonomiskās sadarbības jomā, viņaprāt, ir turpināt pilnveidot Baltkrievijas un Latvijas ekonomisko kontaktu juridisko bāzi.

Vladimirs Seņko izteica domu arī par tuvā nākotnē iespējamu abu valstu premjerministru vizīšu apmaiņu, kas būtu ievērojams stimuls abu kaimiņvalstu ekonomisko un tirdzniecības jautājumu intensificēšanai. Baltkrievijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka viņa vizīte bijusi intensīva — pat atvadu pusdienas abi ārlietu ministri pragmatisku apsvērumu vārdā bija nolēmuši pārvērst par darba pusdienām.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzsvēra, ka par sekmīgām kaimiņvalstu attiecībām starp Latviju un Baltkrieviju liecinot jau tas vien, ka abas valstis noslēgušas deviņpadsmit savstarpējus līgumus. Šīs vizītes laikā iesniegti izskatīšanai vēl divi līgumi — par tūrismu un par kooperāciju un sadarbību muitas jautājumos. V.Birkavs pauda gandarījumu arī par līgumu lietišķo izskatīšanu Baltkrievijā.

Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja viedokļu atšķirību abu pušu attieksmē pret nelegālo imigrantu jautājumu un pilsoņu braucieniem uz otru valsti. “Mūsu nostāja ir tāda, ka legālā un nelegālā imigrācija ir jāsasaista kopā. Baltkrievija uzskata, abi šie procesi jānošķir. Esam vienojušies, ka izvērtēsim iespēju strādāt paralēli pie abiem šiem virzieniem, lai vismaz viens no tiem virzītos uz priekšu,” teica Valdis Birkavs. Viņš informēja, ka Baltkrievijas puse nolēmusi sūtīt uz Rīgu savu delegāciju iepazīties ar Cilvēktiesību biroja pieredzi.

Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja arī nesen noslēgto Baltkrievijas un Krievijas līgumu un tā saukto “četru valstu līgumu”. Viņaprāt, būs interesanti vērot, kā šie līgumi ietekmēs Latvijas un Baltkrievijas attiecības, jo abi minētie līgumi paredz dalībvalstu savstarpēju koordināciju ārpolitikas jomā, paaugstinātu integrācijas pakāpi sadarbībai militārajā sfērā, kā arī ārējo ekonomisko sakaru realizācijas saskaņošanu. Abas puses vienojušās, ka pēc dažiem mēnešiem tiksies Latvijas un Baltkrievijas eksperti un izanalizēs izveidojušos situāciju. “Mēs vēlamies, lai mums ir ilglaicīga skaidrība attiecībās ar Baltkrieviju, īpaši ekonomikā,” sacīja V.Birkavs.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu abiem ministriem, vai minētais Baltkrievijas līgums ar Krieviju varētu ietekmēt Baltkrievijas un Latvijas attiecības, V.Seņko teica, ka politiski šis līgums, viņaprāt, neietekmēs Latvijas un Baltkrievijas attiecības. Ekonomiski droši vien ietekmēšot, jo Baltkrieviju ar Krieviju, tāpat ar pārējām NVS valstīm, kas parakstījušas četru valstu līgumu “Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna) tagad vieno muitas ūnija. Līdz ar to Baltkrievijai būšot jārēķinās arī ar pārējo līgumvalstu viedokli. “Šis jautājums ir rūpīgi jāstudē. Būs jāveic aktīvs darbs, lai saskaņotu mūsu ekonomisko likumdošanu. Pieļauju, ka šie līgumi dos mīnusus mūsu sadarbībā ar Latviju, taču domāju, ka tie dos arī plusus.” Kā vienu no eventuāliem plusiem V.Seņko minēja to, ka plašāko tirgu, Latvijas precēm pavērsies daudz plašāks tirgus, kas aptvers ne vien Baltkrieviju, bet arī visu četru valstu līguma teritorijas. Latvijas ārlietu ministrs savukārt izteica viedokli, ka viss būs atkarīgs no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no šo četru valstu attieksmes pret trešajām valstīm. Ja tā nebūs diskriminējoša, tad minētie līgumi varētu pat pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiskos kontaktus ar Baltkrieviju.

Atbildot žurnālistiem uz jautājumu par Baltkrievijas atšķirīgo viedokli nelegālo imigrantu jautājumā, V.Seņko teica, ka Baltkrievijai ir grūti vai pat neiespējami kontrolēt nelegālo bēgļu plūsmu caur savu teritoriju, jo Baltkrievijas milzīgi garā robeža ar Krieviju un arī ar Ukrainu joprojām ir praktiski neapsargāta. “Mēs varam kļūt par koridoru nebeidzamai un nekontrolējamai bēgļu plūsmai no austrumiem un rietumiem,” sacīja V.Seņko, uzsverot, ka Baltkrievijai tādējādi varētu rasties milzu materiālie zaudējumi.

Vladimirs Seņko tāpat apliecināja Baltkrievijas negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanos. “Ja NATO robežas pietuvotos Baltkrievijas robežai, tad tas mūsu valstī izraisītu ne vien satraukumu, bet ko daudz nopietnāku,” atzīmēja V.Seņko, piebilstot, ka strauja NATO robežu pietuvošanās Bugai nozīmētu, ka Buga iegūtu tādu pašu nozīmi, kāda vēl nesen bija Elbai. V.Seņko vēl norādīja, ka Baltkrievijas līgums ar Krieviju neparedz jaunas militāras savienības izveidošanu. Pēc viņa domām, jebkuras militāras savienības izveidošana bijušās PSRS teritorijā tāpat nespēšot kompensēt sabrukušo Varšavas paktu.

Atbildot uz jautājumiem, V.Seņko noliedza viedokli par nedemokrātisku attieksmi pret opozīciju savā valstī.

Plaši izplatīto viedokli par šādu attieksmi ministrs nosauca par “plaši izplatītiem stereotipiem” un uzsvēra: “Es nekad nesaukšu savu valsti par nedemokrātisku. Ja, bija lietas, kas mums pašiem izsauc rūgtumu. Taču opozīcija ir un būs katrā valstī. Mēs tikai nosodām ekstrēmismu.”

Komentējot nesen publicēto Latvijas baltkrievu kopienas vēstuli Saeimai ar lūgumu atbalstīt baltkrievu valodas saglabāšanas centienus, jo pašā Baltkrievijā šī valoda esot apdraudēta, V.Seņko teica, ka neesot nekādu reālu draudu Baltkrievijas valstiskumu. “Ne jau tāpēc Baltkrievija ieguva savu neatkarību, lai no tās atteiktos,” viņš piebilda. Arī Baltkrievijas sadraudzības līgums ar Krieviju neradot nekādus draudus Baltkrievijas suverenitātei. Taču tiešām pastāvot “fenomens, ka pašā Baltkrievijā tagad jau ir jācīnās par baltkrievu valodas pastāvēšanu”.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors