RUNAS, REFERĀTI

LLU rektors, LLMZA prezidents Dr. prof. Voldemārs Strīķis:
Par Latvijas lauksaimniecības studiju un zinātnes integrāciju

Blakus Latvijas tautsaimniecības (agrāro nozaru — šeit un turpmāk domātas lauksaimniecības, pārtikas, meža, ūdens un videssaimniecības nozares) attīstības nodrošināšanas galvenajiem nosacījumiem:

— politiskiem
— tiesiskiem
— ekonomiskiem

nostādāmi arī sociālie faktori, no kuriem sevišķi nozīmīgi ir izglītība un zinātne. Savukārt augstākās izglītības līmenī tie nav atdalāmi.

To apzinādamies, lauksaimniecības un meža zinātnieki jau 1992.gadā, lai konsolidētu šajās nozarēs strādājošos, nodibināja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA). Akadēmijas galvenais mērķis, varētu teikt — misija, bija apvienot agrāro un meža zinātnieku pūles šo nozaru zinātniskajam nodrošinājumam, lai racionālāk izmantotu Latvijas dabas bagātības — zemi, mežus un ūdeņus.

Vairāk nekā trīs koordinētās zinātniskās darbības gados, līdztekus daudz pozitīvajam, kas paveikts, ar ko varam lepoties, jo zinātniskais potenciāls tika saglabāts labāk nekā parējās nozarēs, tomēr atklājās arī trūkumi. Šie trūkumi kavēja, pat neļāva pilnvērtīgi izmantot esošo zinātnisko potenciālu:

Trūkumi kavēja, pat neļāva pilnvērtīgi izmantot esošo zinātnisko potenciālu:

— pirmkārt, šo trūkumu dēļ esošais zinātniskais potenciāls nevarēja pilnasinīgi kalpot agrāro nozaru attīstībai, kalpot visas Latvijas labā;

— otrkārt, šie trūkumi neļāva vairot zinātnisko potenciālu, kāpināt tā varēšanu;

— treškārt (tas ir ļoti bēdīgi), šie trūkumi traucēja piesaistīt zinātnē jaunus, vai saglabāt zinātnē spējīgākos zinātniekus.

Lai uzskatāmi parādītu, kāpēc zinātniekiem vieniem pašiem nebija iespējams novērst minētos trūkumus, un konstruktīvi parādītu turpmākās rīcības motīvus un nepieciešamību, nedaudz par to, ko līdz šim paveikusi LLMZA un kas tai traucēja produktīvu darbu.

Vispirms par zinātniskās pētniecības iestādēm agrārajās nozarēs. Tās veidojušās ilgus gadus. Pirmām no tām — Vecaucei, Stendei, Priekuļiem — jau varam svinēt 75 gadus, LLU — drīz 60, daudziem institūtiem — 50 gadu jubileju. Pašreiz zinātnisko iestāžu kopskaits ir 32. Un tās ir:

1. Latvijas Lauksaimniecības universitāte,

2. LLU valsts mācību pētījumu saimniecība “Vecauce”,

3. LLU mācību un pētījumu mežsaimniecība,

4. LLU mācību un pētījumu saimniecība “Pēterlauki”,

5. Latvijas valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts “Agra”,

6. Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija,

7. Valsts Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacija,

8. Valsts Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija,

9. Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija,

10. Valsts Dobeles dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacija,

11. Valsts Dobeles augļkopības izmēģinājumu saimniecība,

12. Latvijas Valsts augu aizsardzības centrs,

13. Valsts zinātniskās ražošanas uzņēmums “Ražība”,

14. SIA “Lielmežotne”,

15. Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts “Sigra”,

16. Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Jaunpils”,

17. Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Lielplatone”,

18. Valsts zinātniskās pētniecības saimniecība “Sigulda”,

19. Valsts zinātniskās pētniecības agrofirma “Krimulda”,

20. Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Latgale”,

21. Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Aiviekste”,

22. Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts,

23. Valsts lopkopības mehanizācijas zinātnes un tehnikas centrs “Rāmava”,

24. Valsts Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija,

25. Valsts zinātniskās pētniecības institūts “Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība”,

26. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts,

27. Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”,

28. Meža pētīšanas stacija “Kalsnava”,

29. Latvijas Pārtikas zinātnes centrs,

30. Akciju sabiedrība “Gaļas un piena inženiercentrs”,

31. Valsts uzņēmums “Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts”,

32. Latgales lauksaimniecības zinātnes reģionālais centrs.

Zinātniskās pētniecības iestāžu saraksts rāda, ka tajā vairs nav Lejuskurzemes, Iedzēnu, Ogres, Mežotnes selekcijas staciju vai izmēģinājumu saimniecību. Tās ir privatizētas vai likvidētas. Reorganizētas ir Pūres, Dobeles, Jelgavas (Platones), Mežotnes stacijas vai saimniecības. Sarukušas arī pārējo staciju vai saimniecību platības. Daudz kas noticis pēc rūpīgi izstrādātiem, ilgstoši apspriestiem projektiem.

Kā pozitīvus piemērus varam minēt Dobeles un Pūres stacijas reorganizāciju, to, ka nodibināts Pārtikas zinātnes centrs, Latgales Lauksaimniecības zinātnes reģionālais centrs Viļānos.

Zinātnieki, lai ekonomētu vai racionalizētu zinātnei nepieciešamos izdevumus, tajā skaitā zemes izpirkšanas līdzekļus, ieteica perspektīvā privatizēt Aiviekstes, Dobeles, Krimuldas, Rāmavas saimniecības vai iestādes.

Tomēr bieži zemes platību samazināšanās vai citas nebūšanas notiek stihiski vai dažu personu ieinteresētās darbības dēļ, zinātnieki netiek informēti, un tie ir bezspēcīgi. Tas tāpēc, ka līdz šim ne Saeima, ne valdība neuzņēmās atbildību, lai noteiktu selekcijas, izmēģinājumu, pētījumu vai mācību saimniecībām optimālās, kaut vai minimālās neaizskaramās platības, kas nepieciešamas valsts vajadzību nodrošināšanai. Zinātnieki kopā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem vairākkārt pie šiem jautājumiem ir atgriezušies. 1993./94.gada ziemas mēnešos strādāja ļoti erudīta komisija prof. M.Locmera vadībā. Komisija izstrādāja argumentētu projektu nodrošināšanai ar zemi. Tajā tika noteiktas katrai zinātniskai iestādei optimālās zemes platības, arī minimālās, neaizskaramās, ar sarkanu svītru apvelkamās zemes robežu plānā. Diemžēl šis rūpīgi izstrādātais projekts zinātnes nodrošināšanai ar zemi vēl nav guvis likuma spēku. Pēdējā cerība, ka šī A.Šķēles kunga valdība un šī — 6.Saeima būs tik atbildīga, drosmīga un noteiks zinātnei aizsargājamās zemes platības. Ilgstoši aprobētā, dilstošā, pašreiz noteiktā zemes platība zinātnei palikusi 10637 ha, to izpirkšanai nepieciešami tikai 1,4 miljoni latu.

Zemes platības ir viens no galvenajiem lauksaimniecības zinātnes stabilitātes, darbības garantijas pamatiem.

Lai novērstu zinātnisko pētījumu dublēšanu, lai tos koordinētu, zinātnieki ilgstoši strādāja un 1994.gada nogalē ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsapulces lēmumu noteica katras selekcijas, izmēģinājumu, pētījumu, mācību stacijas vai saimniecības funkcijas. Nepieciešams šo funkciju nodrošināšanai iedalīt bāzes finansējumu. Pašreiz daļēji izlīdzamies ar subsīdiju līdzekļiem.

Lauksaimniecības, meža un ar tām saistītām zinātņu nozarēm izdevās šajā grūtību, pārkārtojumu laikā saglabāt zinātnisko potenciālu. Kaut jāatzīs, ka daudzi strādā ar ļoti zemām algām, tikai ar entuziasmu, ar pašaizliedzību. Tie spiesti nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, lai paši saražotu sev un ģimenei dienišķo maizi. Tas prasa divtik spēka.

Pašreiz agrārās nozarēs strādā 407 zinātņu doktori, tajā skaitā 60 habilitētie zinātņu doktori.

Zinātņu doktoru skaits atsevišķās zinātņu nozarēs

habilitētie parastie kopā

Zemkopība 10 84 94

Lopkopība, veterinārija 13 51 64

Ūdensaimniecība 5 30 35

Pārtikas tehnoloģija 2 22 24

Mežsaimniecība, mežmateriāli 12 66 78

Mehanizācija, enerģētika 8 50 58

Ekonomika, informātika, zemes ierīcība 6 23 29

Pārējie 4 21 25

Pavisam 60 347 407

 

Un tad par sāpīgāko, par to, kāpēc zinātniekiem neizdevās novērst, mīkstināt agrāro krīzi. Jau 1992.gada decembrī LLMZA savā pirmajā kopsapulcē izanalizēja situāciju lauksaimniecībā, izstrādāja agrārās politikas stratēģiskos mērķus un noteica taktiskos uzdevumus.

Lūdzu, atgādināšu tos vēlreiz, pēc vairāk nekā trīs gadu perioda, jūsu uzmanībai:

Agrārās politikas stratēģiskie mērķi

1. Pašapgāde ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem atbilstoši veselīga uztura normām.

2. Iedzīvotāju apgāde ar pārtikas produktiem par patērētājiem pieņemamām cenām.

3. Rūpniecības apgāde ar izejvielām.

4. Valsts rezerves izveide.

5. Lauksaimniecības produkcijas eksporta attīstība.

6. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu līmeņa aizsargāšana.

7. Lauku kompleksā teritoriālā attīstība.

8. Lauksaimniecības racionālā attīstība un ražošanas resursu optimāla izmantošana, lai lauksaimniecība kļūtu konkurētspējīga gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

9. Tādas cenu un muitas tarifu politikas realizācija, kas nepieļautu lauksaimniecības produkcijas pārprodukciju un neļautu ārējai konkurencei sagraut iekšējo tirgu.

 

Agrārās politikas taktiskie uzdevumi

1. Atjaunot un nostiprināt lauksaimniecībā notiekošo ekonomisko procesu pārvaldīšanu un valsts regulējošās ietekmes aktivizāciju.

2. Atteikties no sasteigtas paju saimniecību privatizācijas.

3. Atjaunot apgrozāmo kapitālu ražošanas sfērā, kas nodrošina stabilu ražošanas un realizācijas procesu.

4. Izveidot Lauku un Valsts zemes bankas, lai nodrošinātu finansēšanu un kreditēšanu.

5. Stimulēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju — zemnieku, paju sabiedrību u.c. kooperāciju un pašpārvaldi.

6. Izveidot Latvijas Lauksaimniecības padomi.

7. Stimulēt mazā un vidējā uzņēmēja veidošanos lauku apvidos.

8. Izstrādāt graudu, cukurbiešu, linu, kartupeļu, eļļas augu, lopkopības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības mērķprogrammas.

9. Stimulēt lauksaimniecības konsultāciju dienesta izveidi, kas sekmētu racionāli izmantot resursus.

10. Tirgus izpēte un organizācija.

11. Pārstrādes uzņēmumu un agroservisa uzņēmumu demonopolizācija, privatizācija, lai tie nonāktu ražotāju pārvaldīšanā.

12. Pilnveidot likumu par zemnieku saimniecībām.

13. Papildināt likumu par privātīpašumu uz zemi, lai noteiktu kārtību par zemes pārdošanu un pirkšanu.

Godātie kolēģi, redzam, cik tie bija aktuāli, un, ja būtu izdevies konsekventi īstenot agrārās politikas mērķus un uzdevumus, tad lielā mērā būtu izdevies novērst agrāro krīzi.

Protams, pašreiz ir nevietā un nelaikā to daudz cilāt un teikt, kas būtu, ja būtu. To vēl pētīs vēsturnieki. To saku šodien tāpēc, lai turpmāk labāk varētu īstenot zinātnieku izstrādnes, lai politiķi, valdība, valsts ierēdņi ieklausītos zinātniekos un meklētu un izstrādātu zinātnieku, mācībspēku, konsultantu, zemnieku, uzņēmēju sasaisti, lai rastu izeju no krīzes, lai pilnīgi un racionālāk izmantotu Latvijas lielākās dabas bagātības — zemi, mežus un ūdeņus.

Un šeit jāceļ priekšā tas, kāpēc, manuprāt, mums, arī zinātniekiem, neizdevās jūtami ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu, novērst tās krīzi. Manuprāt, tāpēc, ka mēs, dibinot Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, savā misijā, mērķos ierakstītajām, ka mēs koncetrējamies uz to, lai racionālāk izmantotu Latvijas dabas bagātības, zemi, mežus un ūdeņus.

Mēs neakcentējam, mēs centrā, priekšplānā nenolikām cilvēku. Proti zinātnieku, mācībspēku, studentu, maģistrantu, doktorandu, deputātu, politiķi, valsts ierēdni, konsultantu, zemnieku, uzņēmēju.

Tirgus ekonomikā taču izdalāmi četri ražošanas resursi (faktori):

1. dabas resursi (zeme),

2. kapitāls,

3. darbs,

4. uzņēmējspējas.

Un, lūk, — cilvēks, tā darbs un viņa uzņēmējspējas!

Nevis administratīvi, voluntāri mērķi un rīcība. Bet iniciatīva, intereses, izglītība, kultūra, zinātnes attīstība. Protams, tas nav tik vienkāršoti. Mēs varam teikt, ka ir lieli trūkumi, un tas būs pareizi, tautsaimniecības, proti lauksaimniecības politiskajā, tiesiskajā un ekonomiskajā nodrošinājumā. Saprotams, šodien, šajās pavasara sējas dienās mums minimumā ir kapitāls, proti, finansu līdzekļi sēklai, degvielai, minerālmēslojumam, pakalpojumu apmaksai. Nav saņemtas valsts budžetā pirmajā ceturksnī paredzētās subsīdijas, nav saņemti divi miljoni latu par pārdoto pienu, gaļas lopiem. Ceru, ka tie steidzami tiks izdalīti.

Un tomēr šodien, risinot šos svarīgos ikdienas jautājumus, koncentrēsimies arī stratēģisko problēmu risināšanai.

Stratēģisko mērķu un uzdevumu sasniegšana un izpilde ierobežoto resursu (galvenokārt kapitāla, kredītu) apstākļos ir apgrūtināta. Tāpēc nepieciešams valsts atbalsts un zinātnieku ieteikumi, kā racionālāk tos izmantot un piesaistīt. Bet strādāsim arī perspektīvai. Jo strādājot tikai šodienai, no krīzies neizkļūt. Mūsu perspektīva, pat jau rītdiena, ir zinātnes, izglītības, konsultatīvā un informatīvā darba integrācija.

Daudz esam jau paveikuši LLMZA ietvaros, 1993. — 1995.gadā izvērtēts zinātniskais potenciāls un zinātniskā darba tematika, zinātniskās pētniecības darba rezultāti, veikta akadēmisko un profesionālo studiju reforma. Izstrādāta perspektīvā kompleksā problemātika gan nozares, gan starpnozaru ietvaros. Pakāpeniski uzsākta to risināšana. Mēs balstāmies uz Latvijas Zinātņu akadēmiju. Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas Zinātņu padomi. Noslēdzies studiju reformas pirmais posms, izanalizēti tā rezultāti. Ik gadus tiek apsekoti zinātniskie izmēģinājumi, tiek rīkotas kopīgas konferences, semināri, izstādes, lasījumi. Esam saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Integrācijas zinātniskās pētniecības tematikas ietvaros sagatavotas jaunas studiju programmas un apzināta kaut trūcīgā zinātnes tehniskā bāze. Selekcijas un izmēģinājumu stacijās notiek studentu prakses. Tiek izstrādāti bakalauru, maģistrantu darbi, izmantojot selekcijas staciju bāzi.

Uzsākta lauksaimniecības un meža nozaru zinātnisko pētījumu koordinācija Baltijas valstīs, kuras sākušas sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Nodibinātas koordinācijas padomes. Ziemeļvalstīs, kā arī Vācijā, Anglijā, ASV un citās pasaules valstīs ik gadu apmēram 150 studējošie un mācībspēki praktizējas un stažējas. Pašreiz izstrādājam Latvijas Lauksaimniecības universitātes attīstības koncepciju ar nodomu nostiprināt universitātes statusu, attīstīt zinātnisko darbību, kāpināt studiju kvalitāti.

Līdzšinējā zinātnes un akadēmiskās izglītības integrācijas pieredze ļauj izveidot reāli funkcionējošu LLU un zinātniskās pētniecības institūtu un organizāciju sistēmu.

Tam par pamatu kalpos:

1. LLU un zinātniskās pētniecības organizāciju līdzšinējā darba izpēte un pirmprojektu materiāli;

2. LLU, ZPI un pārējo zinātnisko organizāciju integrācijas sistēmas modelis, kas darbosies ar izveidota integrācijas mehānisma palīdzību (balstoties uz likumiem “Par zinātnisko darbību” un “Augstskolu likums”, tiks izstrādāta virkne nolikumu, noteikumu u. tml.);

3. LLU un ZPI zinātniskā potenciāla sasaiste kopējā darbu sistēmā ar vairāk nekā 5000 studējošiem LLU;

4. LLU Informātikas institūta un Fundamentālās bibliotēkas zinātniskā potenciāla darbinieku, materiāli tehniskās bāzes un literatūras fonda sasaiste ar zinātniskās pētniecības organizācijām, izmantojot akadēmisko datoru tīklu LATNET;

5. atsevišķu LLU fakultāšu un zinātniskās pētniecības organizāciju reāli funkcionējošas integrācijas projektu izstrāde un to integrēšanās īstenošanas un funkcionēšanas nodrošināšanas programmas;

6. koordinācijas sistēma un sadarbība ar Baltijas valstīm, Ziemļvalstīm, Vāciju, Holandi, ASV u.c.;

7. LLU un zinātnisko organizāciju integrācijas saskaņotība ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta darbību, lauksaimniecības mācību iestādēm;

8. sadarbības padziļināšana ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, fundamentālo pētījumu institūtiem, pārējām augstskolām, valsts institūcijām.

Pašreiz zinātniskās institūcijas un universitātes fakultātes intensīvi strādā, lai noteiktu integrācijas struktūru, integrācijas formas, integrācijas pakāpes un termiņus. Vistālāk ticis Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts, Tehniskā fakultāte un Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija. Dokumentācija sagatavota tiktāl, lai jau maijā varētu nodot LLU Senāta senatoriem izlemšanai par šo institūciju integrāciju. Pēc lēmuma pieņemšanas līdz šā gada beigām jāizstrādā nolikums un pārejā nepieciešamā dokumentācija. Rosīgi strādā valsts zinātniskās pētniecības institūts “Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība” un Lauku inženieru fakultāte.

Tātad ir ievērojama iestrāde. Bet risināmo jautājumu daudz. Lai labāk tos sagatavotu, fakultātes un zinātniskās institūcijas ir pieteikušas Izglītības un zinātnes ministrijai virkni projektu. Ceram saņemt finansējumu no integrācijas tematikas, lai izstrādātu detalizētas programmas. Nedrīkstam kļūdīties. Kļūdas var dārgi maksāt. Esam iecerējuši šā gada 30.maijā rīkot LLMZA kopsapulci par zinātnes un studiju integrāciju. Gatavosimies un lemsim. Uzdevums — izstrādāt reāli funkcionējošu projektu, nolūkā sasniegt studiju kvalitāti un zinātnisko pētījumu līmeni atbilstoši starptautiskajiem standartiem. To prasa agrāko nozaru attīstības perspektīvas, iestājoties Eiropas Savienībā. Lai mūsu izglītības un zinātnes diplomi būtu starptautiski atzīti. Lai mūsu lauksaimniecība būtu konkurētspējīga. Lai pārtika būtu nepiesārņota, pilnvērtīga.

Lai iegūtu gan izglītība, gan zinātne, gan praktiskie lauksaimnieki, gan valsts ierēdņi, gan uzņēmēji.

Ņoti būtiski — jālemj par konsultatīvā dienesta vietu un lomu šajā integrācijas procesā. Jāatrod optimālais modelis. Jo bez konsultatīvās darbības zinātnieku ieteikumi, izstrādes nenonāks līdz zemniekam, uzņēmējam.

Zinātniekiem aktīvi jāpublicējas. Jāpanāk kopīgs darbs ar politiķiem, valsts ierēdņiem, Tikai tā strādājot, izkļūsim no krīzes.

Latvijas agrāro zinātņu, studiju un konsultatīvās darbības integrācijas un tās ietekmes uz agrārām nozarēm shēma

Izglītības un zinātnes integrācijas iespējas

Integrācijas līmenis vai variants	Institūciju juridiskais statuss	Integrācijas formas
1. Neformāla sadarbība	Patstāvīga juridiska persona	Sadarbība notiek uz personālo kontaktu pamata
2. Sadarbības līgums	Patstāvīga juridiska persona	Ar sadarbības līgumu noteikta zinātniskā personāla līdzdalība studiju procesā un kopēju zinātnisko tematu izstrāde
3. Asociatīva integrācija	Universitātes struktūrvienība ar juridiskas personas statusu	Iekļaujas universitātes sastāvā kā valsts bezpeļņas zinātniska iestāde, darbojas uz līguma pamata, piedalās studiju programmu realizēšanā.
4. Administratīva integrācija	Universitātes struktūrvienība bez juridiskas personas statusa	Izveido institūtu kā universitātes struktūrvienību vai iekļaujas tajā, mainot esošo pakļautību