Mūsu zemes saista radu raksti, sena vēsture un mūsdienas

Latvijas Ārlietu ministrijas ASV, Amerikas un Austrālijas valstu nodaļas trešā sekretāre Sandra Rozenberga:

Uzruna Austrālijas–Latvijas biedrības saietā Rīgā, Valsts 1.ģimnāzijā, 2000.gada 22.janvārī

Atļaujiet Ārlietu ministrijas ASV, Amerikas un Austrālijas valstu nodaļas vārdā pateikties par šo iespēju uzrunāt Austrālijas–Latvijas biedrību Austrālijas nacionālajos svētkos, 26.janvārī, dienā, kas tiek atzīmēta Austrālijā kopš 1788.gada, kad pirmie Lielbritānijas ieceļotāji ieradās Austrālijā un nodibināja Sidnejas pilsētu. Apsveicami, ka Latvijā ir interese par Austrāliju, kam apliecinājums ir biedrības darbība.

Izmantojot šo gadījumu, vēlētos pieskarties Latvijas un Austrālijas starpvalstu attiecību attīstībai. Mūsu zemes saista ne tikai senas vēstures lappuses. Mēs zinām un atceramies, ka pēc Otrā pasaules kara Austrālijā nokļuva ievērojams skaits mūsu tautiešu no Latvijas, kas, kara notikumu spiesti, bija atstājuši dzimteni.

Latvijas valsts vienmēr atzinīgi vērtējusi Austrālijas rīcību par vairāk nekā 20 000 latviešu uzņemšanu tās valstī pēc Otrā pasaules kara, kas neapšaubāmi ir palīdzējis veidot ciešas un sirsnīgas saites starp mūsu tautām. Austrālijā dzīvo otra lielākā latviešu kopiena ārzemēs, ko apvieno Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ). LAAJ apvieno 74 organizācijas un draudzes, kur norit ļoti aktīva dzīve dažādās kultūras jomās.

Varam būt gandarīti, ka latviešu un baltiešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir ticis pienācīgi novērtēts pat ar Austrālijas parlamenta rezolūciju, kas tika pieņemta 1997.gadā sakarā ar 50.gadskārtu, kopš Austrālijā ieceļoja pirmie pēckara emigranti no Baltijas valstīm.

Ievērojot Austrālijas īpašo lomu mūsu tautas daļas liktenī, par nopelniem Latvijas labā ar Triju Zvaigžņu ordeni valsts proklamēšanas gadadienas sakarā 1999.gadā ir apbalvoti: (ar III šķiras ordeņiem) bijušais Austrālijas premjers Džons Malkolms Frēzers un bijušais Austrālijas ģenerālgubernators Bils Heidens. Savulaik pēc šo Austrālijas vadītāju iniciatīvas īstenotā Baltijas valstu inkorporācijas PSRS neatzīšanas politika bija nozīmīgs atbalsts Latvijas neatkarības atjaunošanas gaitā. Toreizējais Austrālijas ministru prezidents Malkoms Frēzers 1975.gada 19.decembrī formāli atsauca sava priekšteča Gofa Vitlama 1974.gada doto "de iure" atzinumu Baltijas valstu inkorporācijai Padomju Savienībā un atļāva atsākt darboties Latvijas goda konsulātam Melburnā, kas tolaik bija vienīgā atzītā Baltijas valstu pārstāvniecība Austrālijā.

Savukārt Bils Heidens pēc Strādnieku partijas zaudējuma 1975.gada vēlēšanās panāca, ka partijas frakcija 1977. gadā anulēja lēmumu par Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā "de iure" atzīšanu.

Latvija joprojām augstu vērtē to, ka Austrālija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gada augustā atzina Latvijas neatkarību. Nepilnu deviņu gadu laikā kopš atjaunotas mūsu diplomātiskās attiecības, sadarbība ir bijusi veiksmīga.

Esam priecīgi, ka ģeogrāfiski tik tālā zemē kā Austrālija ir nopietna interese par Latvijas kultūru un latviešu valodu. Liela nozīme tiek pievērsta latviešu valodas apgūšanai, ko veicina arī Austrālijas valdības politika. Apliecinājums austrāliešu nopietnajai interesei par Latviju ir angļu izcelsmes latviešu valodnieka, Dienvidaustrālijas Flindersa universitātes (Adelaide) profesora un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Trevora Fennela darbs, kas šogad novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiras).

Trevors Gārts Fennels noteikti ir izcila personība, kas sniegusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas izpētē, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, jo īpaši Austrālijā. T.G.Fennels, kurš, starp citu, pārvalda latviešu valodu, ir sarakstījis mūsdienu latviešu valodas gramatiku trīs sējumos ("The Modern Latvian Grammar", 1980), pavisam šis vīrs ir publicējis 13 grāmatas un vairāk nekā 50 dažādus valodnieciska satura rakstus par latviešu valodu.

Cienījamie sanāksmes dalībnieki! Latvijas–Austrālijas attiecības ir attīstījušās līdz noteiktai brieduma pakāpei, kad būtu nepieciešams iedibināt jaunus sadarbības pamatus, kas līdz šim objektīvu apstākļu dēļ nav radīti. Latvija noteikti ir ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Austrāliju kā ievērojamāko tirdzniecības partneri Klusā okeāna dienvidu reģionā. Šajā nolūkā ir nepieciešama divpusējās līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana. Lai gan vēlos uzsvērt, ka abu valstu uzņēmēji var izmantot spēkā esošo Latvijas–Austrālijas valdību līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, kas parakstīts jau 1993.gadā. Kopš 1999.gada februāra, kad Latvija ir kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, esam partneri šajā nozīmīgajā organizācijā, kam vajadzētu sekmēt mūsu ekonomisko sadarbību. Tomēr joprojām nav noslēgti tādi būtiski ekonomisko sadarbību veicinoši līgumi kā investīciju aizsardzības un dubultās neaplikšanas ar nodokļiem līgums.

Divpusējo attiecību tālākai attīstīšanai, tai skaitā tirdzniecības un ekonomisko sakaru nostiprināšanai, nozīmīgu impulsu dotu augstākā līmeņa vizīte Austrālijā. Mēs gribētu, lai tuvāko gadu laikā Austrāliju apmeklētu mūsu Valsts prezidente, kas kļūtu par pirmo Latvijas prezidenta vizīti Austrālijā. Vizīte tiktu pienācīgi sagatavota, lai aptvertu pēc iespējas lielāku Latvijas un Austrālijas divpusējās sadarbības jautājumu loku, sevišķi akcentējot ekonomisko sakaru nostiprināšanu.

Mēs apsveicam un stingri atbalstām savstarpējo interesi starp mūsu zemēm un cilvēkiem. Cilvēciskie kontakti, ko veicina Austrālijas–Latvijas biedrība Latvijā, ir vērā ņemams ieguldījums to turpmākajā veicināšanā. Austrālijas nacionālo svētku sakarā atļaujiet novēlēt jums veiksmīgu darbību un sekmes biedrības plānu īstenošanā!