• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Profesora Luda Bērziņa pārnākšana savā zemē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.1997., Nr. 249 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52134

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs

Vēl šajā numurā

30.09.1997., Nr. 249

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Profesora Luda Bērziņa pārnākšana savā zemē

Aizvadītā sestdiena bija pārdzīvojumu pilna daudziem Latvijā. Jo pēc ilgilgas prombūtnes svešatnē, pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu atdusas Katskiļu kapsētā Amerikā, tēvzemē atgriezās latvju tautas gara mantas kopējs profesors Ludis Bērziņš ar dzīvesbiedri Minnu. Par vecvecāku pārapbedīšanu, izpildot viņu pēdējo vēlēšanos, parūpējās izcilais ķirurgs profesors Kristaps Kegi.

Profesors Ludis Bērziņš... Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Latviešu literatūrzinātnieks un folklorists. Dzejnieks un dziesminieks. Cilvēks, kas kopā ar F.Šmidthenu 1909.gadā nodibinājis pirmo latviešu ģimnāziju Dubultos, kurā savulaik macījās inteliģences bērni pat no Krievijas. Rīgas Skolotāju institūta dibinātājs un direktors. Kādu laiku arī Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktors, pasniedzējs Latvijas Universitātē. Mācību grāmatu un daudzu publikāciju autors. Pasaku vācēja Anša Lerha–Puškaiša skolnieks. Cilvēks, kurš perfekti pazinis seno literatūru, pārvaldījis valodas, arī sengrieķu un latīņu. Friča Brīvzemnieka mudināts, studējis arī teoloģiju. Luda Bērziņa personības starojums un sirdsgudrība daudziem devusi spēku un svētību.

Profesors ir izaudzinājis arī bērnus, izvadot viņus pasaules plašajos ceļos. Kā daudzi latvieši, arī Luda Bērziņa ģimene 1944.gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Lai kādi vēji skāruši ģimeni, tai vienmēr pieticis spēka un izturības izglītoties un strādāt, godā turot dzimtas vārdu. Diemžēl pusgadsimtu Latvijā profesora Luda Bērziņa vārds un viņa devums baltu kultūrā tika noklusēts. Tādēļ šodienas jaunajai paaudzei tas vēl ir mazāk zināms.

Piemiņas dievkalpojums, kurā varēja dzirdēt dziesmas ar Luda Bērziņa vārdien, notika Doma baznīcā. “Latvijas zeme un tauta sagaidījusi mājās vienu no saviem sirmajiem dēliem, pret kuru mēs varam izjust patiesu cieņu,” sacīja arhibīskaps Jānis Vanags. “Visa viņa dzīve, arī trimdas laiks pagājis darbā. Viņš bija inteliģenta un smalka personība, cilvēks un skolotājs, kādu mums šodien tik ļoti pietrūkst Latvijā.”

Pirmā, savulaik Tērbatā dibinātā studentu korporācija “Lettonia” sagaidījusi atgriežamies tēvzemē vienu no saviem izcilākajiem locekļiem. Jauno komiltoņu pavadībā Minna un Ludis Bērziņi atstāja Domu, lai dotos uz mūža mājvietu dzimtajā Džūkstē. Līdz tam skaidrās debesis bija sākušas raudāt. Taču tā nebija skumja, bet gan priecīga diena, tādēļ, procesijai ierodoties Dubultos, lietus jau pārstāja. Neilga pietura Bērziņu ģimenes kādreizējā vasarnīcā Poruka prospektā, kur tagad iekārtots memoriālais muzejs. Pirms desmit gadiem, pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma ieradies Latvijā, Luda Bērziņa mazdēls, ķirurgs, profesors Kristaps Kegi izglāba šo vasarnīcu no bojāejas un parūpējās par tās saglabāšanu. Tagad te atrodas gādīgu cilvēku uzglabātās ģimenes mēbeles, gleznas, grāmatas, dokumenti un vēstules. Saeimas deputāts, ārsts Leopolds Ozoliņš, uzteicot Kristapa Kegi rūpi par vecvecāku piemiņu un Latviju, bilst, ka Ludis Bērziņš nav nokavējis, viņš ir atgriezies Latvijā īstajā laikā. Kristapa Kegi aicināti, jaunie “Lettonia” komiltoņi nodzied “Nevis slinkojot un pūstot”, un procesija dodas tālāk.

Dzimtā Džūkste sagaida ar spožu sauli. Ar daudziem džūksteniekiem, kas, šķiet, jau sen te ir pulcējušies. Piemiņas dievkalpojumu kara laikā sagrautās Džūkstes baznīcas drupās vada Bērziņu ģimenes radinieks mācītājs Aivars Beimanis. “Šis cilvēks ir daudz savā dzīvē paveicis. Viņam ir četri dēli un divas meitas. Tā bija bagāta ģimene. Tagad ģimenes plāno... Ludis Bērziņš neplānoja. Viņš deva priekšroku Dieva plānam.”

Līdzās Džūkstes baznīcas drupām, lielās Bērziņu dzimtas kapavietā, uz mūžu atgriezies profesors Ludis Bērziņš ar savu dzīvesbiedri Minnu. Siltus vārdus teic bijušie studenti, skolnieki, tuvinieki. Akadēmiķis Jānis Stradiņš sacīja, ka viņš nes sveicienus un pateicību ne vien no Latvijas Zinātņu akadēmijas saimes, bet galvenokārt no sava aizsaulē aizgājušā tēva, kuram Ludis Bērziņš bijis mīļākais skolotājs, kas viņu uzaudzinājis un pacēlis. “Lai Ludim Bērziņam un Minnai Bērziņai vieglas smiltis šeit, Džūkstē. Un vēl es gribētu pateikt, ka mēs esam bagāti. Tikai par Džūksti vien runājot, ir trīs diži folkloristi — Ansis Lerhs–Puškaitis, Kārlis Straubergs un Ludis Bērziņš. Un tas tikai vienā pagastā! Minna un Ludis Bērziņi no saviem daudzajiem bērniem un mazbērniem izaudzinājuši to mazbērnu — Kristapu Kegi —, kurš pārveda savu vecotēvu un vecomāti uz dzimto zemi. Mēs esam, būsim un pastāvēsim. Paldies!” Vēl sveicieni un pateicība no Rīgas Skolotāju institūta absolventiem: “Mēs bijām ieradušies Rīgas Skolotāju institūtā no dažādām Latvijas malām. Tavs Skolotāja un direktora tēls mums prātā palicis tāds pats kā toreiz. Tu mācīji mums ne tikai pedagoģiskās zinības, bet arī darba mīlestību un uzticību savam postenim. Tavi audzēkņi, kuri savu darba mūžu jau ir nostrādājuši, pilnā mērā apliecināja to, ko tu devi.” Visbeidzot mīļš un sirsnīgs sveiciens no Džūkses pagasta ļaudīm.

Pēc tam klātesošie nolika ziedus pie pieminekļa leģionāriem. Ziedu klēpi pieminekļa pakājē nolika Kristaps Kegi. Un tad — kopēja dziesma “Daugav's abas malas...”

...Profesors Kristaps Kegi ir izpildījis svētu misiju, pārvedot tēvzemē savus vecvecākus. Jo tā bijusi viņu pēdējā vēlēšanās. Un zīmīgi, ka ceļā no Amerikas uz Latviju — lidmašīnā — mazdēls pārlasījis vecmāmiņas vēstuli, kurā viņa rakstījusi par vēlēšanos atdusēties Latvijā.

*****

Bet svētdien Luda Bērziņa memoriālajā muzejā Dubultos notika Luda Bērziņa 1997.gada prēmijas laureātu godināšana. Prēmijas tiek piešķirtas jau ceturto gadu. Šogad ar tām apbalvoti 27 pedagogi un augstskolu mācību spēki, kuriem tika piešķirti goda diplomi un balvas.

Par ilggadīgu un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas izglītības atbilstībā un latviskās identitātes saglabāšanā prēmiju, goda rakstu un balvu saņēma RSI absolventi Hildegarde Graudone un Jānis Graudonis. Ar prēmiju, goda rakstu un balvām godināti Astrīda Vulfa (atkārtoti), Inese Ruberte, Rita Vārpiņa, Inga Sarma, Jūnija Vanaga, Dace Robule un Anita Viļuma. Ar goda diplomu un balvām godināti Indra Caune, Ligita Ciproviča, Dace Egle (skolniece), Anita Helviga, Jānis Kindzulis, Diāna Krastiņa (skolniece), Aīda Krūze, Dina Kunziņa, Antra Lūre, Madlienas vidusskolas vēstures pētnieki, Bārbala Marcinkēviča, Gunta Micāne, Vēsma Renkaite, Elga Siliņa, Anna Spiridovska, Vija Šaicāne, Rasma Valdmane un Sarmīte Vīksna. Piemiņas balvas saņēma arī Luda Bērziņa memoriālā muzeja darbinieces Silvija Boboka un Iveta Balode. Prēmijas un balvas laureātiem pasniedza profesora Luda Bērziņa mazdēls — Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, profesors Kristaps Kegi.

Armīda Priedīte, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!