ATSAUCĒ IETVERT:
"Lai esam kā upe, kas dzīvībā tecēt neapstājas un neizsīkst". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.1998., Nr. 388/399 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51690
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Lai esam kā upe, kas dzīvībā
tecēt neapstājas un neizsīkst"
Andrejs Eglītis, šais četros mēnešos
kopš atgriešanās mājās, uzrunājot jaunatni
ar dzejas vārdu, ar dziesmu un savu klātesamību
Tas bija šī, aizejošā gada 13. augusts, kad dzejnieks Andrejs Eglītis pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgās trimdas atgriezās mājās. Un kopš tās dienas viņš tā mazliet svin katra mēneša 13. datumu ar atskatu uz darītajiem darbiem un satiktajiem cilvēkiem, ar domu par rītdienu.
Decembrī lielu svētku dienu dzejniekam bija sagādājusi Raiņa Tukuma vidusskola, kur Adventes sveču gaismā izskanēja koncerts, kam varētu dot nosaukumu "Andreja Eglīša dzeja, Ilzes Arnes mūzika". Raiņa vidusskolas koris, vīru koris "Ķekava" un Rīgas mūzikas internātskolas koris un solisti dziedāja Ilzes Arnes dziesmas un kantātes ar Andreja Eglīša dzeju.
Vaicāta, kā šis krāšņais skaņdarbu pūrs krājies, komponiste atteic:
Savulaik Romualds Kalsons kolēģiem par mani esot teicis: "Viņa izvēlas tikai labu un ļoti labu dzeju." Ja tā, tad jau Andreja Eglīša dzeja nevarēja palikt nepamanīta. Lai gan sastapšanās ar to, tāpat kā daudziem manā paaudzē, iznāca pavēlu, ja neskaita kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", ko Komponistu savienībā ierakstā bija iespējams noklausīties. No dzejoļiem vēl pirms Atmodas izlasīju "Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā". Toreiz tam bija "aizliegtā augļa" garša, man to kāds iedeva rokrakstā. Pirms 1993. gada lielajiem Dziesmu svētkiem izsludinātajā kora dziesmu konkursā jau piedalījos ar Andreja Eglīša dzejas iedvesmoto kompozīciju "Zem viena Jāņu vainaga", kas tika uzņemta arī svētku repertuārā.
Tā nu iznācis, ka tieši Andreja Eglīša dzeja izvedusi Ilzi Arni lielajā Dziesmu svētku estrādē.