Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.1998., Nr. 387 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51148

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

29.12.1998., Nr. 387

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents:

P1.JPG (26204 BYTES)

— tiekoties ar jauniešiem

Vakar, 28.decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze rīkoja pieņemšanu 150 jauniešiem, kuri šogad guvuši ievērojamus sasniegumus starptautiskos mūzikas, mākslas konkursos un izstādēs vai kļuvuši par starptautisku augsta ranga sporta sacensību laureātiem, ar lieliskiem panākumiem piedalījušies mācību olimpiādēs, kļuvuši par Latvijas televīzijas konkursa "Erudīts" uzvarētājiem.

Uzrunājot jauniešus, Valsts prezidents atzīmēja klātesošo sasniegumus mācībās, konkursos, sacensībās, kas liecina par jauniešu gudrību un apņēmību. G.Ulmanis mudināja domāt par Latvijas pagātni un nākotni. Aicinot iepazīt valsts vēsturi un to izvērtēt, veidojot nākotni, G.Ulmanis uzsvēra, ka nākotnē Latviju redz kā eiropeisku, modernu un latvisku valsti. Valsts prezidents arī aicināja domāt par to, ko katram un valstij dos līdzdalība Eiropas Savienībā un NATO.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

P2.JPG (36622 BYTES)

— Ziemassvētku uzrunā Latvijas televīzijā 24.decembrī:

Labvakar!

Labvakar visiem, kam šovakar labs prāts!

Labvakar visiem, kuriem ir prieks sirdī un kuriem varbūt tā nav!

Ir apritējis gads, un atkal klāt ir Ziemassvētku vakars. Atkal esam kopā ar saviem tuvākajiem, savu ģimeni. Atkal esam kopā Ziemassvētku klusumā un kopīgajā priekā. Ir pienācis brīdis, ko ilgi esam gaidījši, kas nošķir tumsu no gaismas, kas ļauj ieklausīties vienam otrā, kas ļauj sadzirdēt to, ko neesam varējuši vai gribējuši saklausīt visu gadu.

Es ticu, ka šovakar arī vientuļās sirdis tiek sasildītas ar siltu smaidu un gaišu vārdu. Šovakar ikviens no mums gaida prieka vēsti par Kristus piedzimšanu; gaida gaismas iestāšanos dabā un savā dzīvē. Katrā mājā Ziemassvētkiem ir savas tradīcijas un sava noskaņa, taču es ticu, ka šovakar visur jaušama gaiša un pacilājoša svētku izjūta. Šī izjūta ir nākusi cauri laiku laikiem, cauri senču tradīcijām un ticību. Tā nākusi ar vēlēšanos panākt savstarpēju saprašanos un līdzcietību, ar vēlēšanos ieraudzīt labo un gaišo, ar vēlēšanos ieklausīties sevī, būt devīgiem un dot prieku pasaulei. Un tieši tāpēc tieši Ziemassvētku laikā cilvēki kļūst viens otram tuvāki. Tieši šovakar mēs neskopojamies ar labiem vārdiem un vēlējumiem un viens otram ko dāvājam.

Ziemassvētki man simbolizē ticību, labestību, mīlestību, ko dzīves steigā mēs bieži vien nepamatoti pastumjam malā. Kristus piedzimšana un gaismas atnākšana mums atgādina, kādiem mums jābūt.

Meklēsim tuvību arī sabiedrībā kopumā. Nepaiesim garām tiem, kam šovakar ir grūti. Lai labdarības akcijas ir arī katra to rīkotāja iekšējā nepieciešamība. Liktenis ar cilvēkiem dara neizskaidrojamas lietas vienam daudz dod, otram atņem. Cilvēku varā ir dalīties vienam ar otru likteņa dotajā un ņemtajā. Es vienmēr esmu izjutis un jo vairāk šovakar izjūtu lielu cieņu pret tiem cilvēkiem, kas šajās dienās palīdz bāreņiem, trūcīgajiem, slimajiem un vientuļajiem. Palīdzot citiem, kļūstam stiprāki paši, līdz ar to stiprāka kļūst arī tauta un valsts.

Ziemassvētkos meklējams ne vien svētku prieks, bet arī miers. Ziemassvētkos ir Klusa nakts. Es ticu, ka mēs visi spējam būt tai atvērti — atvērti domām par sev tuvākajiem, sevi un savu, tātad — arī tautas nākotni.

Vienmēr šādos miera un pārdomu brīžos domājam arī par padarīto.

Šogad Latvija ir kļuvusi vēl skaistāka un sakoptāka. Aizvien biežāk varam sastapt cilvēkus, kuri raduši gandarījumu savā darbā, kuri ir apņēmības un cerību pilni. Bet arī tie, kuriem ikdiena maz ir mainījusies, aizvien biežāk atzīst, ka tagad spēj saskatīt savu rītdienu. Taču nedrīkstam nepamanīt, ka ir arī cilvēki, kurus nomāc grūtsirdība un bezcerība.

Tāpēc vēl ir daudz darāmā. Tiem, kuri vada valsti, jādara viss, lai uzņēmīgi un darbu mīloši cilvēki spētu atrast darbu un pienācīgi nodrošināt savas ģimenes. Vēl joprojām krasi atšķiras dzīve dažādās Latvijas vietās. Lielāks atbalsts sniedzams uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri rada darba vietas un veicina mūsu zemes izaugsmi.

Šogad daudz esam runājuši par to, kā veidot saskaņu starp dažādām tautībām Latvijā, kā izveidot drošu sabiedrību. Līdz ar to vairāk esam domājuši par latviešu valodas mācīšanu, izglītību un mūsu valsts vēsturi. Ir vēl daudz jādara, taču jāatzīst, ka esam pārvarējuši pašu lielāko barjeru — neuzticību pret līdzcilvēkiem, un tas ir milzīgs spēks, lai Latvijā izveidotu vienotu un tās nākotni redzošu sabiedrību.

Aizvadāmajā gadā esam atzinuši, cik nepilnīgi un slikti zinām mūsu tautas sāpīgo vēsturi. Šovakar atceramies katrs savas dzīves tumšās dienas un arī savas tautas traģēdijas. Mums jāapzinās, ka cauri sāpēm un pagātnes apzināšanai meklējams sevī spēks vēstures izvērtēšanai, lai skaidri varētu veidot ceļu uz rītdienu.

Šis ceļš nav iedomājams arī bez gudras un arī sirds izglītību guvušas jaunatnes. Valsts attīstību un vietu pasaules tirgos noteiks mūsu zināšanas un prasme tās lietot.

Sena patiesība vēstī, ka viss, ko vēlamies sasniegt, ir mūsu pašu rokās. Taču šī patiesība it kā pieklust Ziemassvētku vakarā, kas sola brīnumus.

Katrs mazais bērns, kas šovakar gaida Ziemassvētku vecīti, pateiks, ka var būt tik daudz dažādu vēlēšanos un neviens pasaulē tās nespētu piepildīt. Un tas vedina uz pārdomām, vai viss, ko vēlamies, ir arī mums vajadzīgs. Bet katram vajag reizē daudz un ne tik daudz — veselību, mīlestību un labu vārdu.

Lai biežāk atceramies pateikt paldies saviem tuvākajiem, draugiem, kolēģiem, arī izpalīdzīgam svešiniekam.

Ejot pretī atkal jaunam gadam, lai spējam ieklausīties citos un sevī. Lai spējam dzirdēt, saprast un atbalstīt. Lai šovakar iededzam četras sveces: vienu katram par sevi, otru — par sev tuvākajiem, trešo — par savu tautu un ceturto — par mīlestību, kas ir nemirstīga un spēcīga kā gaismas atnākšana!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!